Valsts amatpersonas, piedaloties Romas līguma parakstīšanas 50.gadadienai veltītajos pasākumos Romā, Briselē, Berlīnē

Valsts prezidente Briselē 23.–24.martā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 24.martā Briselē, uzrunājot simpoziju, kas veltīts 50.gadadienai kopš Romas līguma parakstīšanas, izteica cerību, ka nākotnes Eiropa nebūs vien ieslīgusi brīvā tirgus un starpvalstu sadarbības attiecībās, bet spēs arī vienoties par kopēju Eiropas garu un dvēseli.

Prezidente uzsvēra, ka pats Romas līguma parakstīšanas fakts jau ir bijis vēsturisks notikums, it sevišķi atskatoties uz Eiropas 20.gadsimta sarežģīto vēsturi, kurā bijis daudz asiņainu konfliktu un nesaskaņu. Prezidente atzīmēja, ka, šķiet, tikai daži 1957.gadā, kad līgums tika parakstīts, varēja ticēt sapnim, ka piecu gadu desmitu laikā Eiropas ogļu un tērauda savienība pārtaps par, iespējams, lielāko jebkad īstenoto integrācijas projektu, kas tagad vieno jau 27 dalībvalstis. Šķiet, neviens arī nebūtu varējis ticēt tam, ka valstis varēs vienoties par kopēju valūtu eiro un spēs darboties bez savstarpējām robežām un kontrolēm, kas tagad vieno 15 valstis Šengenas līgumā. Šis spožais integrācijas paraugs ir kā veiksmes bāka citām valstīm pasaulē, kuras vēl nedzīvo tādā labklājībā un savstarpējā sadarbībā kā Eiropas Savienības (ES) valstis. Ir valstis, kas izteikušas vēlmi pārņemt tos pašus principus un vērtības, kādi valda ES, un tādas ir Balkānos, tādas ir arī Ukraina, Moldova un Gruzija.  

“Eiropa patiesi var kalpot par paraugu citiem. Es arī ceru, ka patiess dialogs var tikt izvērsts arī starp civilizācijām, starp ziemeļiem un dienvidiem, starp austrumiem un rietumiem, starp bagātākiem un ne tik bagātiem visā pasaulē. Dialogs ar citiem šodien ir iespējams arī tādēļ,” atzīmēja prezidente, “ka mēs esam dzīvojuši līdzās cits citam gadsimtiem un gadu tūkstošiem, taču tikai tagad, pēc Romas līguma parakstīšanas, esam iemācījušies dzīvot kopā.” Pēc V.Vīķes-Freibergas sacītā, katra paaudze nāk ar savu pienesumu kopējai Eiropai, tā nāk ar savām šaubām, savām cerībām un lēmumiem.

Noslēdzot runu, prezidente arī izteica cerību, ka mēs nevainosim Briseli visos pasaules grēkos, bet katrs savā dalībvalstī gan uzņemsimies atbildību par to, kur neesam bijuši pietiekami sekmīgi savos lēmumos, lai cilvēki nedomātu, ka visas ES nepilnības ir meklējamas tikai un vienīgi Briselē.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 23.marta vakarā Briselē pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni Eiropas Komisijas ārējo attiecību ģenerāldirektoram Eneko Landaburu (Eneko Landaburu).

Saņemot ordeni, E.Landaburu sacīja, ka ir milzīgs gods ierēdnim saņemt tik augstu valsts apbalvojumu no vienas no ES dalībvalstu vadītājām. Prezidente sacīja, ka E.Landaburu laikā, kad Latvijai notika aktīvas iestāšanās sarunas ar ES, bija ļoti izpalīdzīgs, neatteica skaidrojumu par sarunu specifiku, kā arī izcēlās ar taisnīgumu un principiālu nostāju sarunās ar Latviju.

E.Landaburu arī atzīmēja, ka pēc lielākās ES paplašināšanās kārtas, kurā bija arī Latvija, tagad ir jāpanāk ES dalībvalstu dziļāka savstarpējā integrācija, kā arī jāstrādā pie ES vērtību tālākas izplatīšanas. Viņš izteica cerību, ka Latvija ar savu ES iestāšanās pieredzi un eiropeisko vērtību nostiprināšanu varētu būt labs paraugs citiem.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 23.martā Briselē tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Shēferu (attēlā augstāk).

Sarunā Shēfers augstu novērtēja Latvijas prezidentes kā NATO dalībvalsts vadītājas ieguldījumu organizācijas attīstībā: “Jūs esat paraugs tam, kā jāaizstāv NATO organizācijas pamatvērtības, un jūs esat to darījusi tik izcili, jau sākot ar Prāgas NATO galotņu sanāksmi, kurā jūsu valsts tika uzaicināta dalībai NATO.”

Viņš vēlreiz pauda atzinību Latvijai par izcilo galotņu sanāksmi Rīgā pagājušā gada novembrī, uzsverot, ka gan satura, gan organizācijas ziņā tā bija ļoti sekmīga galotņu sanāksme, pierādot Latvijas kā NATO dalībvalsts spējas organizēt augsta līmeņa sanāksmes nevainojamā līmenī.

Valsts prezidente savukārt augstu novērtēja Jāpa de Hopa Shēfera ieguldījumu NATO attīstībā.

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Romā un Florencē 21.–23.martā

No 21. līdz 23.martam Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle uzturējās vizītē Itālijā, kur piedalījās Romas līguma parakstīšanas 50.gadadienai veltītajās svinībās Florencē un Romā.

22.martā I.Emsis un V.Paegle piedalījās Fiesoles Eiropas Universitātes institūta seminārā “Kā Eiropai pietrūkst?”. Tajā savu redzējumu par Eiropas ekonomisko, politisko un sociālo attīstību sniedza Eiropas Universitātes institūta pētnieki, Eiropas Savienības valstu parlamentu spīkeri un Eiropas lietu komisiju vadītāji. Debatēs uzstājās arī Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis.

Diskusijā par Eiropas sociālo modeli I.Emsis atzina, ka šos 50 gadus visiem būtu bijis noderīgs spēcīgāks sociālais modelis, taču ir jāņem vērā, ka reāli Eiropas Savienības dalībvalstīm ir atšķirīgi dzīves līmeņi. Runājot par nākotnes modeli, Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra: “Mums ir jāuzmanās, lai Eiropas sociālais modelis nav pārspīlēts un neadekvāts un nenoved pie tādām jaunām tiesībām kā – tiesībām nestrādāt. Piemēram, Latvijas zemniekiem maksā subsīdijas, ja viņi zemi neapstrādā, bet, ja viņi vēlas paplašināt apstrādājamo zemi, šīs subsīdijas tiek samazinātas. Tas nav pareizais modelis, uz kuru būtu jātiecas!”

I.Emsis arī piedāvāja veidot jaunu Eiropas Enerģētikas un vides aizsardzības savienību. Viņš norādīja, ka laiks, kad tiek svinēta Romas līguma parakstīšanas 50.gadadiena, tam ir piemērots, īpaši ņemot vērā, ka līdz ar Romas līguma parakstīšanu tika nodibināta Eiropas Tērauda un ogļu kopiena un šo piecu gadu desmitu laikā Eiropā un pasaulē notikusi strauja attīstība.

Vienisprātis semināra dalībnieki bija arī jautājumā par nepieciešamību vairāk uzklausīt Eiropas Savienības iedzīvotāju intereses un politiku pakārtot cilvēku reālajām interesēm. Tāpat tika akcentēta dalībvalstu parlamentu iesaiste Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos. Eiropas Parlamenta prezidents Hanss Gerts Pēterings norādīja, ka viņš iestāsies par arvien ciešāku sadarbību starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem.

Saeimas preses dienests

Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis un Kristīne Kalvīte 24.martā Berlīnē, sasveicinoties ar Vācijas federālo prezidentu Horstu Kēleru un Evu Luīzi Kēleri (augšējā attēlā); Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tiekoties ar Vācijas federālo kancleri Angelu Merkeli Foto EPA/A.F.I.

Ministru prezidents Berlīnē 24.–25.martā

Ministru prezidents Aigars Kalvītis šā gada 24. un 25.martā Berlīnē piedalījās Romas līgumu parakstīšanas 50.gadadienas oficiālajās svinībās. 25.martā ES valstu un valdību vadītāji oficiālas tikšanās laikā parakstīja kopīgu deklarāciju (Berlīnes deklarāciju) par Eiropas Savienības vērtībām un nākotnes attīstības perspektīvu.

Romas līgumu parakstīšanas 50.gadadienas deklarācija

Gadsimtiem ilgi Eiropa ir bijusi ideja, kas uzturēja cerību uz mieru un saprašanos. Šī cerība ir piepildījusies. Eiropas vienotība mums ir nesusi mieru un labklājību. Tā ir radījusi kopību un uzveikusi atšķirības. Katra dalībvalsts ir palīdzējusi vienot Eiropu un stiprināt demokrātiju un tiesiskumu. Pateicoties Centrālās un Austrumeiropas iedzīvotāju alkām pēc brīvības, beidzot ir pārvarēta nedabiskā Eiropas sašķeltība. Eiropas vienotība ir pierādījusi, ka mēs mācāmies no asiņaino sadursmju un ciešanu pilnās vēstures. Tagad mēs dzīvojam kopā – tā, kā vēl nekad agrāk tas nav bijis iespējams.

Mēs, Eiropas Savienības pilsoņi, esam apvienojušies kopējai nākotnei.

I

Mēs Eiropas Savienībā īstenojam kopīgus ideālus. Cilvēks mums ir pirmajā vietā. Cilvēka cieņa ir neaizskarama. Cilvēka tiesības ir nepārkāpjamas. Sieviešu un vīriešu tiesības ir vienlīdzīgas.

Mēs tiecamies pēc miera un brīvības, pēc demokrātijas un tiesiskuma, pēc savstarpējas cieņas un atbildības, pēc labklājības un drošības, pēc iecietības un līdzdalības, pēc taisnīguma un solidaritātes.

Mums Eiropas Savienībā ir unikāla pieredze, kā kopā dzīvot un strādāt. To apliecina dalībvalstu un Eiropas Savienības institūciju demokrātiskā sadarbība. Eiropas Savienība ir veidota uz līdztiesības un savstarpējas solidaritātes pamatiem. Tas ļauj mums taisnīgi saskaņot dalībvalstu intereses.

Mēs Eiropas Savienībā sargājam katras dalībvalsts identitāti un daudzveidīgās tradīcijas. Atvērtās robežas un dzīvā valodu, kultūru un reģionu daudzveidība mūs bagātina. Daudzus mērķus mēs nevaram sasniegt vienatnē, bet tikai kopīgiem spēkiem. Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un vietējām pašvaldībām ir katrai savi uzdevumi, lai sasniegtu šos kopīgos mērķus. 

II

Mums priekšā ir lieli izaicinājumi, kas pārsniedz atsevišķu valstu robežas. Mūsu atbilde uz šiem izaicinājumiem ir Eiropas Savienība. Tikai kopīgiem spēkiem mēs arī nākotnē spēsim uzturēt eiropeiskos sabiedrības ideālus visu Eiropas Savienības pilsoņu labā. Šis Eiropas modelis apvieno ekonomiskos panākumus un sociālo atbildību. Kopējais tirgus un eiro dara mūs stiprus. Tas ļauj mums ietekmēt pasaules ekonomikas arvien ciešāko savstarpējo atkarību un augošo konkurenci starptautiskajos tirgos atbilstoši mūsu vērtībām. Eiropas bagātība ir tās cilvēku zināšanās un spējās, tā ir atslēga uz izaugsmi, nodarbinātību un sociālo saliedētību.

Kopīgiem spēkiem cīnīsimies pret terorismu un organizēto noziedzību. Mēs aizstāvēsim brīvības un pilsoniskās tiesības, arī cīnoties pret to pretiniekiem. Mēs nekad vairs nedrīkstam pieļaut rasisma un ksenofobijas atgriešanos.

Mēs tiecamies panākt, lai konfliktus visā pasaulē atrisinātu mierīgā ceļā un cilvēki nekļūtu par kara, terorisma un vardarbības upuriem. Eiropas Savienība vēlas veicināt brīvību un attīstību visā pasaulē. Mēs vēlamies mazināt nabadzību, badu un slimības. Mēs vēlamies arī turpmāk uzņemties vadošo lomu šajā cīņā.

Mēs vēlamies kopīgi virzīties uz priekšu, risinot enerģētikas un klimata aizsardzības jautājumus, un dot savu ieguldījumu, lai novērstu klimata pārmaiņu izraisīto pasaules mēroga apdraudējumu. 

III

Eiropas Savienības atklātība un tās dalībvalstu griba arī nākotnē stiprinās tās iekšējo attīstību. Eiropas Savienība arī turpmāk sekmēs demokrātiju, stabilitāti un labklājību aiz tās robežām.

Eiropai apvienojoties, iepriekšējo paaudžu sapnis ir kļuvis par īstenību. Vēsture brīdina, ka šī laime jānosargā nākamo paaudžu vārdā. Tādēļ mums atkal un atkal ir jāatjauno Eiropas politiskais veidols atbilstoši laikmeta garam. Tādēļ mums šodien, piecdesmit gadus pēc Romas līgumu parakstīšanas, ir vienots mērķis – līdz 2009.gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atjaunot Eiropas Savienības kopīgos pamatus.

Jo mēs zinām – Eiropa ir mūsu kopīgā nākotne.

Berlīnē 2007.gada 25.martā