"Lietuva aptur pirmā kodolreaktora bloka darbību"

"Neue Zūrcher Zeitung"

— 99.11.04.

Politisks lēmums, ņemot vērā Briseli.

Ar lēmumu līdz 2005. gadam apturēt pirmo Ignalinas atomreaktora darbu Lietuva piekāpās Rietumeiropas spiedienam. Ņemot vērā starptautiskajā uzraudzībā īstenotos apjomīgos uzlabojumus reaktoru drošības jomā, Lietuva noraida pārmetumus, ka runa joprojām ir par bīstamu elektrostaciju. Lietuvieši atomelektrostaciju uzskata par lētu strāvas avotu un enerģijas eksportu valūtas ieguvei.

Lietuvā premjerministra Rolanda Paksa valdībai septembra vidū pieņemtais un tikai tagad parlamentā apstiprinātais lēmums līdz 2005. gadam atslēgt pirmo no diviem atomelektrostacijas blokiem, lai novāktu būtisku šķērsli ceļā uz iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību, nebija viegls. Attiecībā uz Ignalinu runa ir par atomelektrostaciju, kas jau vairākus gadus sedz piecas ceturtdaļas no Lietuvai nepieciešamā elektroenerģijas apjoma, kā arī ar elektroenerģijas eksportu papildina valsts valūtas rezerves. Pēc tam, kad ar Rietumu naudu un starptautiskajā uzraudzībā apjomīgas rekonstrukcijas rezultātā tika panākta akceptējama abu reaktoru ekspluatācijas drošība un tās uzlabošana joprojām turpinās, Ignalina lietuviešiem vairs nav kā baiga "dzeguzes ola", kas ir atstāta viņu ligzdā no padomju laikiem, bet kā tīkams zelta ēzelis.

Rietumu iebildumi

Rietumi, tāpat kā agrāk, ar neuzticību raugās uz Lietuvas ziemeļaustrumiem, kur atomelektrostacija jau tikai ar gigantiskajiem izmēriem vien rada respektu patīkamās ezeru un mežu ainavas vidū Lietuvas - Latvijas - Baltkrievijas trīsstūra redzeslokā. Strīda cēlonis ir reaktora celtniecības veids. Runa ir par padomju RBMK reaktoriem, kas ir pazīstami kā "Černobiļas tipa" reaktori un kuri saistās ar lielāko civilām vajadzībām izmantojamās kodoltehnikas katastrofu.

Lietuvas sarunu partneri ar sašutumu reaģēja, kad Ignalinai viscaur pamatoti tika piekārta Černobiļas etiķete. Tomēr valsts, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma īpašumā ieguva atomiekārtu, kas bija izveidota visa Baltijas reģiona, kā arī Baltkrievijas telpas apgādāšanai ar elektroenerģiju, ir atzinusi no tā izrietošo atbildību un cenšas panākt iespējami lielāku drošību un caurskatāmību. Turklāt iestādē Viļņā radās dažas grūtības, jo padomju laikā Iganalinas ekspluatācijas uzraudzību veica centralizēti no Maskavas. Tāpēc lietuviešiem pēc neatkarības atgūšanas bija jāizveido gan nepieciešamie orgāni, gan arī speciālistu bāze. Tā bija jāizveido, balstoties uz veco tehnisko personālu (pārsvarā krievu), kura vairākums pieņēma Lietuvas pilsonību un palika atomelektrostacijā. Pārmaiņas vairāk skāra augstāko vadības līmenī, jo, piemēram, bijušais ģenerāldirektors 1991. gadā atklāti simpatizēja pučistiem.

Starptautiskā sadarbība

Līdz ar to, ka Lietuva pēc Padomju Savienības sabrukuma ārpolitikā izteikti pievērsās Rietumiem, Rietumu speciālisti ieguva iespēju Ignalinā labāk izpētīt līdz šim maz pazīstamos RBMK reaktorus, jo šādus reaktorus Padomju Savienība būvēja tikai savā teritorijā, kamēr satelītvalstu atomelektrostacijas tika būvētas pēc citas tehnoloģijas. Līdz pat šodienai Ignalina ir vienīgais plašai sabiedrībai pieejamais šāda veida "pētniecības objekts", jo Krievijā un Ukrainā, kur atrodas pārējie RBMK reaktori, joprojām valda agrākā slepenība. Tiek norādīts, ka Lietuvas elektrostacija ir vienīgā iekārta ar RBMK reaktoriem, kuras ekspluatācijas drošība ir pārbaudīta pēc Rietumu standartiem un kura nesen saņēma ekspluatācijas licenci. Tās kritēriji, pēc Lietuvas Atomuzraudzības iestādes (Vatesi) domām, ir formulēti pēc Rietumos spēkā esošajām drošības prasībām. Vatesi piedalījās arī zviedra Jana Nistada vadītās starptautisko padomnieku licencēšanas grupas darbā. Zviedri arī bez tā aktīvi piedalās starptautiskajā projektā Ignalinas iekārtu drošības palielināšanai.

Lietuvas devīze attieksmē pret Ignalinas elektrostaciju ir transparence. Tā, piemēram, interesenti informāciju par Ignalinas atomelektrostaciju var iegūt Internetā (www.iae.lt), kā arī labi iekārtotā informācijas centrā uz vietas. Kamēr pašu atomelektrostaciju var apmeklēt vienīgi speciālisti, par tur notiekošo informē kameras, kas ir uzstādītas reaktoru telpā un turbīnu hallē, kā arī videoattēli informācijas centrā. Šī pārsteidzošā atklātība apliecina Lietuvas valdības centienus Ignalinā spēlēt ar atklātām kārtīm. Tur Rietumu neuzticēšanos RBMK reaktoriem apzinās, tāpat kā nepieciešamību pēc ārvalstu palīdzības un naudas drošības standartu paaugstināšanai.

Kurš maksās par slēgšanu?

Lietuvas atomenerģijas uzraudzības iestādes direktors Sauļus Kuts uzskata, ja Rietumu sabiedrība tomēr aicina atslēgt Ingnalinas atomelektrostacijas reaktorus, tad tāpēc, ka eksistē atšķirība starp politiskajiem un tehniskajiem uzskatiem par drošību. Tūlīt pēc pagrieziena Rietumi nepieciešamību pēc drošības formulēja politiski, sakot, ka būtu vēlams pēc iespējas ātrāk atslēgt visus padomju laikā būvētos reaktorus. Turpretī starp speciālistiem pēdējos gados - arī Ignalinā iegūto zināšanu dēļ - valda dažādi uzskati. Kamēr - tāpat kā iepriekš - tiek prasīta pirmās paaudzes reaktoru slēgšana, piemēram, otrās paaudzes reaktori (kuru uzlabotā versija ir arī Ignalinas rīcībā) pēc attiecīgiem drošības uzlabojumiem varētu tikt izmantoti līdz paredzētajām ekspluatācijas laika beigām. Tātad 1984. gadā ekspluatācijā nodotā Ignalinas pirmā reaktora gadījumā tas būtu 2014. gads. Kuts domā, ka, viņš, kā Atomenerģijas uzraudzības iestādes vadītājs, nevar teikt, ka Ignalinas atomelektrostacija būtu jāatslēdz drošības apsvērumu dēļ.

Tālāk Kuts norāda, ka arī valdībai, pieņemot lēmumu, vajadzēja izšķirties starp politisko un tehnisko līmeni. Esot relatīvi vienkārši pieņemt politisku lēmumu, taču grūtāk esot realizēt tā tehnisko adekvātu; jau tikai tāpēc vien, ka attiecībā uz Ignalina I runa ir par pirmo RBMK reaktora atslēgšanas gadījumu. Šeit nedrīkstot aizmirst, ka slikti atslēgta atomelektrostacija varētu būt bīstamāka nekā strādājoša. Ir jānogaida, kādus finansu līdzekļus Eiropas Savienība, kuras spiediena iespaidā valdība un parlaments Viļņā pieņēma lēmumu, ir gatava piešķirt Lietuvas atbalstam. Lietuvas Ekonomikas ministrija ir aprēķinājusi, ka katra reaktora slēgšanai būs vajadzīgi 2,5 miljardi dolāru. Tā ir summa, kas valstij nav pa spēkam.

Bažas Visaginā

Visaginā pirmā reaktora bloka slēgšanu uztver bažīgi. "Jaunākā Lietuvas pilsēta, kā tā sevi sauc, 1975. gadā tika izveidota paralēli atomelektrostacijai un dzīvo praktiski tikai no tās. Starp 5.000 nodarbinātajiem tomēr ir arī darba ņēmēji no apkārt elektrostacijai izveidotajiem uzņēmumiem, kas nav tieši saistīti ar elektrostaciju, piemēram, pilsētas infrastruktūru uzņēmumi. Citas iespējas nopelnīt šeit ir minimālas. Bez abiem RBMK reaktoriem - gadījumā, ja netiks būvēta jauna atomelektrostacija - Visagina ar tās 30.000 iedzīvotājiem apkārtnē bez infrastruktūrām draud kļūt par pilsētu bez nākotnes. Var arī saasināties minoritāšu problēma: Visaginā pārsvarā runā krieviski, daži iedzīvotāji, kuri pilsētā ieradušies no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, pat neprot lietuviešu valodu. Šādos blakus apstākļos, kā domā Vatesi vadītājs Kuts, atomelektrostacijai būtu labāk, ja personālam nevajadzētu domāt ne par ko citu kā vienīgi par darbu.

Būtiskas sekas Ignalina I slēgšana atstās arī uz valsts enerģijas politiku. Protams, ka gaismas ķermeņus izslēgt nevajadzēs, lai gan Lietuva pašreiz atomenerģijas patēriņa ziņā atrodas pirmajā vietā pasaulē, tās rīcībā ir arī naftas un ūdens radītā enerģija. Tomēr tās ir jāmodernizē un to ekspluatācija ir dārgāka nekā atomelektrostacijas ekspluatācija, kurai nav parādu un kura tāpēc ražo lētāku enerģiju.