"Drosmīgo miers"

"Newsweek"

— 99.11.08.

Intervija ar Izraēlas premjerministru par Tuvo Austrumu nākotnes izredzēm.

Šonedēļ prezidents Klintons galotņu konferencē Oslo tiekas ar Izraēlas premjerministru Ehudu Baraku un Palestīniešu Pašpārvaldes priekšsēdētāju Jasiru Arafatu. Viņu mērķis ir iekustināt Tuvo Austrumu miera procesu. Pagājušās nedēļas intervijā ar Newsweek korespondenti Laliju Veimutu Baraks bija pārliecināts, ka galu galā viņš tomēr panāks mieru ar palestīniešiem. Kopš jūlija premjerministra amatā esošais Baraks arī uzsvēra savu pārliecību par darījuma iespēju ar izvairīgajiem sīriešiem. Tālāk - intervijas fragmenti.

Veimuta: Jūs sakāt, ka drīz sāksies sarunas ar Sīriju. Kādēļ?

Baraks: Es tam patiešām ticu. Eksistē ārkārtīgi liela nepieciešamība un tāpat arī lieliska iespēja panākt mieru starp mums un Sīriju, izbeigt konfliktu Libānā, nodrošināt Izraēlai ūdeni. Izstrādāt agrīnā brīdinājuma un drošības izkārtojumus, atvērt robežas, izveidot vēstniecības, normalizēt attiecības un nodrošināt labāku nākotni Sīrijas, Izraēlas un Libānas bērniem. Ir laiks rīkoties un nevis ielaisties talmudiskos disputos par to, kādā kārtībā mums būtu jāienāk sarunu telpā. Mūsu uzdevums ir panākt "drosmīgo mieru".

V: Vai "drosmīgo miers" nav Sīrijas prezidenta Hafeza Asada frāze?

B: Tā teica Šarls de Golls. Asads to ir atklājis no jauna. Pat Arafats to ir lietojis. Tieši tas arī ir nepieciešams.

V: Ir ziņās, ka Asads esot nevesels. Vai viņš vēl joprojām ir reāls miera partneris?

B: Esmu pārliecināts, ka viņš ir vienīgais partneris, vienīgais, kurš Sīrijā var pieņemt lēmumus par mieru. Es uzskatu, ka viņš ir spēcīgs, uzticams, atbildīgs un iespaidīgs līderis. Es neticu, ka Tuvajos Austrumos ir iespējams visaptverošs un ilgstošs miers bez miera līguma starp Izraēlu un Sīriju.

V: Vai ir bijušas slepenas sarunas ar Sīriju?

B: Dažos pēdējos mēnešos ar dažādu starpnieku palīdzību tika organizēti daudzi kontakti. Taču tagad tuvojās patiesības brīdis. Līderiem nāksies saņemt drosmi, sperot soli uz priekšu un izdarot to, ko no mums prasa vēsture.

V: Sīrijas ārlietu ministrs ir izteicies, ka sarunu priekšnoteikums ir tas, ka Izraēlai ir jāatzīst 1967.gada 4.jūnija robežas.

B: Jūs taču nevarat sagaidīt, ka es vadīšu īstās sarunas par miera līgumu ar Sīriju ar publikācijām vadošajos amerikāņu preses izdevumos. Sarunām ir jānotiek starp mums un Sīriju. Un amerikāņi var sniegt arī savu ieguldījumu nodrošinot stabilitāti un piedāvājot stratēģisko "lietussargu" un finansiālo drošības tīklu.

V: Asads droši vien vēro, kas notiek ASV Kongresā.

B: Skaidrs, ka Sīrijai ir savas bilateriālās attiecības ar ASV. Ja tās ir atrisināmas, tad tas radīs labākus priekšnoteikumus miera līguma panākumiem.

V: Kā izskatītos miers ar Sīriju?

B: Miers allaž izskatās labāk nekā karš. Varat man ticēt - es esmu izbaudījis abus.

V: Vai jūs atvilktu Izraēlas karaspēku no Libānas līdz nākamā gada jūlijam, kā solīts, ja ar Sīriju netiktu noslēgts līgums?

B: Es neredzu nekādu iemeslu spekulācijām par šo tēmu, jo esmu pārliecināts, ka pēc pāris nedēļām vai mēnešiem sarunas ar Sīriju tiks sāktas. Šis jautājums ir risināms tieši sarunās ar Sīriju. Šīs sarunas ir ārkārtīgi svarīgas, lai pavērtu durvis līgumam ar Libānu.

V: Ko jūs domājāt, teikdams, ka starp izraēliešiem un palestīniešiem ir nepieciešams žogs?

B: Es tiku ievēlēts, jo teicu cilvēkiem, ka es gatavojos fiziski atdalīt mūs un palestīniešus, lai veicinātu sadarbību, savstarpējo cieņu un uzticēšanos. Un, lai pamudinātu Palestīniešu Pašpārvaldes attīstību, es citēju Roberta Frosta vārdus, ka "labi žogi rada labus kaimiņus". Es uzskatu, ka žogs ir nepieciešams personiskās drošības un īpašuma drošības labad. Tas ir nepieciešams, lai palestīniešu infrastruktūra un saimniecība varētu kļūt patstāvīga.

V: Jums būs robeža, bet tomēr jūs sadarbosieties.

B: Nodalīšanās nenozīmē nociršanu ar cirvi vai nesadarbošanos. Nodalīšanās nozīmē, ka, stāvot ar savām kājām, jums ir skaidrs, vai jūs atrodaties Izraēlā vai palestīniešu teritorijā.

V: Jūs teicāt, ka pēc trim gadiem Izraēlā vairs nebūs palestīniešu strādnieku.

B: Es pilnīgi saprotu, ka viņu galvenais ienākumu avots ir mūsu saimniecība. Taču ilgākā laika termiņā viņiem pašiem būtu labāk izveidot pašiem savu saimniecību. Kādēļ gan mums būtu jākontrolē palestīniešu teritorijas eksports un imports. Ja tie izveido savu teritoriālo vienību, tad kādēļ gan viņiem būtu jāprasa Izraēlas Centrālās bankas pārvaldniekam mainīt viņu naudas apmaiņas kursu vai manu atļauju, lai importētu vieglās automašīnas no Japānas? Mēs neesam viņu patroni. Viņi nav īsti partneri. Pakāpeniski lielākā daļa no palestīniešu strādniekiem strādās palestīniešu teritorijā, taču būs nepieciešams zināms laiks.

V: Kādas ir jūsu attiecības ar Arafatu?

B: Mums ir ļoti labas attiecības, taču viņš nav cionists. Viņš ir palestīniešu vadītājs. Viņš darīs visu, lai sarunās aizstāvētu palestīniešu intereses. Es augsti cienu viņu kā palestīniešu tautas līderi.

V: V ai jūs ar viņu bieži sarunājaties?

B: Es runāju ar viņu, es viņam nododu ziņas, un mēs sarunājamies ar savu komandu starpniecību. Mūsu attiecības ir labas tādā nozīmē, ka tās ir atklātas, godīgas un ar savstarpēju cieņu.

V: Vai jūs būsiet spējīgi panākt "satvara" līgumu ar Palestīniešu Pašpārvaldi līdz jūsu noteiktajam galējam termiņam 2000.gada februārī?

B: Es esmu bijis amatā mazāk nekā 4 mēnešus, un pēc 5 gadu ilgām sarunām par brīviem piekļūšanas maršrutiem starp Gazu un Rietumkrasta teritorijām tie tagad ir atvērti. Pēc četriem vai pieciem sarunu gadiem par ostu Gazā palestīnieši ir sākuši tās būvi. Nekas nav perfekts, taču mums ir jādarbojas un nevis tikai jārunā.

V: Vai palestīnieši mēģina iznīdēt terorismu?

B: Sadarbība starp Izraēlu un palestīniešiem par izvairīšanos no terora nostiprinās. Viņi tam pieliek lielākas pūles un mēs arī - mēs pilnībā saprotam, ka nopietni terorisma akti varētu sagraut miera procesu. Ņemot vērā Arafata lūgumu dot iespēju tiem, kuri atbalsta miera procesu, mēs esam atļāvuši Najefam Havatmē [Damaskā izvietotās palestīniešu teroristu organizācijas DFLP vadītājs, kurš ir atbildīgs par lielāko daļu terora aktu Izraēlā] atgriezties, ja vien viņš ievēros zināmus nosacījumus. [Ziņu aģentūras vēlāk ziņoja, ka Baraks esot nolēmis, ka Havatmē šos nosacījumus nepilda].

V: Jūs teicāt, ka dažas apmetnes tiks likvidētas un citu celtniecība tiks iesaldēta.

B: Es visu laiku esmu apgalvojis, ka mēs apturēsim jebkādu privāto iniciatīvu jaunu apmetņu veidošanā un ka to liktenis, kuras ir uzceltas vēlēšanu kampaņas laikā, tiks par jaunu pārskatīts. Mēs tieši tā arī esam izdarījuši. Es neesmu tipisks kreisais - es respektēju kolonistu lomu. Man ir zināma emocionālā sasaiste ar vietām, kur atrodas apmetnes. Taču tai pašā laikā es esmu arī reālistisks politiskais līderis. Mācība, ko mēs esam guvuši no vēstures, ir tāda, ka mums ir jāsaglabā savi sapņi un jācienī savs mantojums, taču tajā pašā laikā ir arī jāīsteno praktiska politika, jānostiprina Izraēlas valsts, tā jāapvieno un jādod tai skaidra virzības izpratne.

V: Pirms jūsu ievēlēšanas Izraēlas attiecības ar Savienotajām Valstīm bija pasliktinājušās. Vai kaut kas tagad ir mainījies?

B: Es uzskatu, ka mēs esam atjaunojuši tuvību un savstarpējo uzticību ar administrāciju, Kongresu un Amerikas tautu. Mēs arī esam atjaunojuši uzticības pilnās attiecībās ar Francijas prezidentu Širaku, premjerministru Žospēnu, ar Vācijas kancleru Šrēderu, ar Lielbritānijas premjerministru Blēru. Mēs esam uzlabojuši atklātās attiecības ar Magreba valstīm līdz pat Persijas līča valstīm. Tagad ir vieglāk sadarboties ar Austrumeiropas valstīm un Krievijas federāciju. Mēs esam izkļuvuši no iepriekšējās valdības radītā strupceļa, pārtraucot situāciju, kad mūsu kaimiņi un konkurenti kļuva par pasaules mīluļiem, bet Izraēla starptautiskajās attiecībās - par izolētu un aizsardzības pozīcijās nonākušu valsti.

V: Vai jūs nesatrauc tas, ka 1.2 miljardi dolāru, kurus saskaņā ar Vaijas vienošanos Izraēlai garantēja Savienotās Valstis, vēl nav saņemti?

B: Tas ir ļoti svarīgi. Mēs jau izdodam naudu, pieņemot, ka solītos līdzekļus Kongress tomēr piešķirs. Tas bija Amerikas administrācijas solījums.

V: Vai jūs esat gatavs cīnīties, lai šo naudu saņemtu?

B: Es nedomāju, ka Izraēlas premjerministram piedienētu iejaukties jautājumā, kas ir risināms starp ASV administrāciju un Kongresu.

V: Šonedēļ jūs dodaties uz Oslo, lai tiktos ar prezidentu Klintonu un priekšsēdi Arafatu. Ko jūs sagaidāt no Oslo?

B: Tas ir ļoti nozīmīgs pasākums. Es uzskatu, ka šī tikšanās palīdzēs atkal uzņemt zaudēto ātrumu.

V: Vai jūs izpildīsiet Rabīna novēlējumus?

B: Es darīšu visu, kas ir manos spēkos, lai nodrošinātu spēcīgu un pašpārliecinātu Izraēlu. Tas ir izdarāmas, parakstot miera līgumus - veidojot "drosmīgo mieru" ar saviem kaimiņiem.

Lalija Veimu