1992.gada 14.oktobra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā to, ka notika Tautas frontes frakcijas sēde, kāds varbūt ir aizkavējies, bet mums ir jāsāk darbs.

Sāksim darbu plenārsēdē! Darba kārtību vakar apstiprinājām plenārsēdē, un tīri procedūras jautājumos vismaz teorētiski nav problēmu. Mēs varam skatīt pēc kārtas, kā tas ir bijis. Bet varbūt ir kādi papildinājumi vai ierosinājumi, ņemot vērā vakardienas darba gaitu?

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie deputāti, mēs esam šodien, tas ir , 14.oktobrī, aicinājuši tautas tiesnešu kandidātus un arī valsts kontroliera amata kandidātus. Šie cilvēki zālē sēž. Man būtu ierosinājums un lūgums saskaņā ar mūsu apstiprināto darba kārtību 14.oktobrim sākt izskatīt 10., 11., 12., 13.jautājumu. Tas aizņems apmēram 15 minūtes. Pēc tam mēs varēsim darboties jau, tā sakot, iecerētajā secībā.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es vēlētos jums atgādināt, ka neesam izpildījuši vakardienas vienīgo darba kārtības jautājumu – noslēguma procedūras momentu. Mēs neesam praktiski izlēmuši, kas un kādā veidā apstrādās komisiju iesniegtos priekšlikumus. Es nerunāju par personāliju jautājumu, bet konkrēti par lēmuma projektu un tiem priekšlikumiem, kurus uzdots valdībai realizēt noteiktos termiņos. Prezidijā pagājušo ceturtdienu šo jautājumu nolēma adresēt plenārsēdei. Tāds bija Prezidija lēmums, jo Prezidijs nevarēja šo jautājumu izlemt. Tāpēc es gribētu saņemt atbildi, kad šo jautājumu izskatīsim, kā gatavosim šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Šeit gan vakar tika iesniegts lēmuma projekts par valdības demisiju, kas, liekas, atrisina visus jautājumus.

I.Ozols: Es atvainojos, es atkārtoju vēlreiz: bez personālajiem jautājumiem, bez demisijas. Paralēli tam ir arī priekšlikumu par to, kas jāveic valdībai šinī laika periodā. Praktiski virkne priekšlikumu ir izteikti un arī rakstiski iesniegti, tie jāapkopo un jāuzdod valdībai nekavējoties pie tiem strādāt, kamēr tā vēl nav demisionējusi, jo ir taču jāsagatavo normāla praktiskā pāreja.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs, par to spriedīsim. Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Sakarā ar izveidojušos situāciju vakardienas darba kārtība, kas mums ir izsniegtajās lapās, netika realizēta. Tāpēc man būtu liels lūgums, plānojot nākamās nedēļas darba kārtību, noteikti visus šos likumprojektus, kas ir paredzēti tajā milzīgajā sarakstā, tomēr likt priekšā. Mani personiski pašlaik visvairāk interesē likums par Nacionālo bibliotēku. Tas ir ar 36.kārtas numuru.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi ierosinājumi par darba kārtību? Godājamie kolēģi, kas attiecas uz tiesnešiem un šīm personālijām, varbūt mums pat nevajadzētu šeit, sevišķi balsojot, izteikt savu attieksmi, jo ir acīm redzami lietderīgi un nepieciešami izskatīt uzreiz šo personāliju jautājumu un pēc tam lemt.

Balsojams šobrīd būtu Tomašūna kunga ierosinājums – iekļaut nākamās nedēļas plenārsēžu darba kārtībā ar plenārsēdes balsojumu visus tos jautājumus, kuri netiks izskatīti šajā plenārsēdē. Nav iebildumu? Ir.

Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis: Cienījamie kolēģi, šodien tajā garajā sarakstā ir arī trīs likumi par aizsardzību. Bet jāatzīstas, ka man ir svarīgs komandējums; ja mēs šonedēļ neizskatām tos, tad jaunnedēļ… un vēl tad vienu nedēļu pēc tam… Es vienkārši fiziski nevarēšu par tiem cīnīties.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs tad laikam ņemsim vērā, beidzoties plenārsēdei, atkarībā no tā, cik daudz šodien tiks izskatīts.

Lūdzu, Rikarda kungs!

R.Rikards: Runa ir par šīsnedēļas un nākamās nedēļas darba kārtību. Nākamajā nedēļā mums ir Saeimas vēlēšanu likums trešajā lasījumā. Tā kā frakcija vakar iesniedza lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu valdībai, tā ierosina šo jautājumu izskatīt pēc divām nedēļām, 27.oktobrī, pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Par vēlēšanu likumu vai par demisiju?

R.Rikards: Par demisiju izskatīt… Nē, septiņas dienas ir minimālais termiņš. Ne agrāk kā pēc septiņām dienām. Šeit jau ir divas nedēļas.

Priekšsēdētājs: Tātad Rikarda kungs ierosina par valdības…

R.Rikards: Nē, “Satversme” ierosina, nevis Rikarda kungs…

Priekšsēdētājs: Bet jūs runājāt savā vārdā, jūs neteicāt, ka “Sa­tversmes” vārdā.

R.Rikards: “Satversme” ierosina izskatīt šo jautājumu 27.oktobrī pulksten 10.00 un nobalsot tagad plenārsēdē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim! Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Tā kā izskan aicinājumi grozīt darba kārtību, es lūgtu atstāt likumprojektu bloku par grāmatvedību tajā vietā, kur tas ir, proti, pirmajā vietā, jo šiem likumiem jāstājas spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Ir vēl ārkārtīgi daudz darba, lai tos varētu praktiski realizēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Krastiņa kungs, vai jūs neiebilstat, ka mēs tagad izskatām tiesnešu personālijas? Nav iebildumu. Paldies.

Tātad mums ir divi balsojumi par darba kārtību. Ir Tomašūna kunga ierosinājums, ka viss jāpārceļ ar plenārsēdes balsojumu uz nākamo nedēļu, protams, ievērojot Jundža kunga piezīmi. To mēs varam koriģēt atkarībā no šīsdienas plenārsēdes gaitas. Rikarda kunga frakcijas “Satversme” vārdā izteiktais priekšlikums – izskatīt lēmuma projektu par valdības demisiju 27.oktobrī pulksten 10.00.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Es gribētu par balsošanas motīviem. Ja mēs piekritīsim frakcijas priekšlikumam pārcelt uz 27.datumu, tad tas ir apmēram tā: cik ilgi tas Damokla zobens karāsies… Kāda būs, teiksim, šī valdības darbība vēl divas nedēļas, nezinot, kāds tas liktenis būs! Tā kā padomāsim par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Arī par balsošanas motīviem. Principā ideja tāda pati kā Endziņa kungam. Kaut vai tīri no medicīniskā viedokļa sargāsim ministru veselību un ļausim viņiem naktīs gulēt! Lai paiet likumā noteiktās septiņas dienas, un tad arī pieņemsim lēmumu, bet nevilksim divas nedēļas ilgi un neturēsim visus, arī ministrus, neziņā un neskaidrībā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad pirmais balsojums ir Tomašūna kunga ierosinājums ar korekcijām, kas var būt ieviestas atkarībā no šīsdienas gaitas plenārsēdē. Otrais balsojums būs par frakcijas “Satversme” ierosinājumu, ko šeit izteica Rikarda kungs.

Balsosim par deputāta Tomašūna ierosinājumu pārcelt uz nākamo nedēļu obligāti visus šonedēļ neizskatītos jautājumus. Rezultāts: par – 53, pret – 2, atturas – 13. Tātad ar plenārsēdes lēmumu nākamās nedēļas darba kārtībā iekļauti visi tie jautājumi, kuri netiks izskatīti šodienas plenārsēdē, izņemot, protams, tos, par kuriem atsevišķi balsosim nākamnedēļ, kuri tīri tehnisku iemeslu dēļ nevarēs tikt izskatīti.

Otrais balsojums ir par Rikarda kunga izteikto frakcijas “Satversme” viedokli, ka jautājums par valdības demisiju būtu jāizskata 27.oktobrī pulksten 10.00.

Es atvainojos, Rikarda kungs vēl nāk pie mikrofona.

R.Rikards: Bet nav jau alternatīva priekšlikuma par citu izskatīšanas laiku.

Priekšsēdētājs: Bija priekšlikums izskatīt 20.datumā.

R.Rikards: 20. mums ir iebalsots Saeimas vēlēšanu likums ar plenārsēdes balsojumu. Varbūt tikai 21. varētu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad jūs ierosināt arī…

R.Rikards: Nē, nē… “Satversme” ierosina 27. pulksten 10.00, bet kāds ir alternatīvais priekšlikums?

Priekšlikums: Nu, jā… 21. Tad ir tā, kā te Birkava kungs skaitījis, ka septiņas dienas iznāk tieši 21. Un tāds arī bija ierosinājums. Pārējie kolēģi arī māj ar galvu, ka tieši tā tas tika domāts.

Tātad ir divi balsojumi. Pirmais saņemšanas kārtībā ir Rikarda kunga priekšlikums par 27.datumu, un otrais ir par 21.datumu. Balsosim vispirms par Rikarda kunga ierosinājumu izskatīt valdības demisiju 27. Rezultāts: par – 26, pret – 29, atturas – 17. Lūdzu dzēst!

Nākamais balsojums ir par 21.oktobri pulksten 10.00. Rezultāts: par – 53, pret – 3, atturas – 16. Tādējādi lēmuma projekts par valdības demisiju tiks izskatīts 21.oktobrī pulksten 10.00.

Vai vēl ir kādi jautājumi par darba kārtību, par kuriem būtu jābalso? Ja nav, tad varam sākt strādāt.

Tātad sākam ar 10.darba kārtības jautājumu – par Kurzemes rajona tautas tiesas tautas tiesneses Černo­štanas pirmstermiņa atbrīvošanu. Lūdzu.

I.Rihtere, tieslietu ministra vietniece: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ir sagatavots lēmuma projekts, kurš paredz atbrīvot pirms termiņa Ludmilu Černoštanu no Kurzemes rajona tautas tiesas tautas tiesneša amata pēc pašas iniciatīvas.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties debatēs? Nevēlas.

Balsosim par 180.dokumentu, par lēmuma projektu par Černo­štanas kundzes atbrīvošanu no tiesneses pienākumiem. Rezultāts: par – 65, pret – 1, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

I.Rihtere: Nākamais lēmuma projekts ir par Jāņa Bērz­lapa pirmstermiņa atbrīvošanu no Rīgas rajona tautas tiesas tautas tiesneša amata pēc paša iniciatīvas.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi? Nav jautājumu. Vai kāds vēlas izteikties? Nevēlas.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Rezultāts: par – 64, pret – nav, atturas – 2. Lēmums pieņemts. Lūdzu.

I.Rihtere: Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tautas tiesā ir vakantas tautas tiesneša štata vienības. Vienlaikus Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tautas tiesas tautas tiesnese Maija Miltiņa, kura ir ievēlēta par tautas tiesnesi 1992.gada 12.februārī, ir izteikusi vēlēšanos strādāt par tautas tiesnesi Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tautas tiesā. Savu vēlēšanos par darbavietas maiņu viņa pamato ar ģimenes apstākļiem.

Sakarā ar minēto Tieslietu ministrija rekomendē Maiju Miltiņu ievēlēt par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tautas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tautas tiesas tautas tiesneses amata.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir, lūdzu, kādi jautājumi? Nav jautājumu. Vai kāds vēlas izteikties? Nevēlas.

Balsosim par šo lēmuma projektu. Rezultāts: par – 68, pret – 2, atturas – 4. Lēmums pieņemts.

I.Rihtere: Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, nākamais 14.oktobra darba kārtības jautājums, 13. pēc kārtas, – par valsts kontrolieru iecelšanu. Likumdošanas jautājumu komisija ir ziņotāja. Kurš no godājamajiem komisijas locekļiem ziņos?

Plotnieka kungs, lūdzu!

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Latvijas Republikas galvenais valsts kontrolieris sagatavoja izskatīšanai šo jautājumu un iesniedza mums priekšlikumu izvērtēt sešas kandidatūras. Šīs sešas kandidatūras komisijas sēdē tika vērtētas. Vienbalsīgs mūsu atzinums bija virzīt jautājumu tālāk uz plenārsēdi. Ar jūsu atļauju es pēc kārtas stādīšu jums priekšā šīs kandidatūras.

Pirmā kandidatūra – Bruno Bārs. Jūsu priekšā ir dokuments Nr.201. Tajā jūs atradīsit biogrāfiskās ziņas, tur ir uzskaitītas pēdējās nozīmīgākās darbavietas. Ja šajā sakarībā ir kādi jautājumi, esmu gatavs atbildēt un komentēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Plotnieka kungam? Nav. Jautājums, lūdzu, ir Birkava kungam.

V.Birkavs: Kāpēc galvenais valsts kontrolieris pats nestāda savus darbiniekus priekšā?

A.Plotnieks: Es varu atbildēt uz šo jautājumu tādējādi, ka komisijas sēdē mēs vērtējām kandidatūras no mūsu viedokļa un atzinām tās par pieņemamām. Tā kā galvenais valsts kontrolieris savas iespējas neizmanto, esmu gatavs komisijas vārdā veikt šo misiju. Man deva vārdu, tāpēc arī nācu tribīnē.

V.Birkavs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamais Plotnieka kungs! Mani druscītiņ mulsina šī biogrāfija. No 1957. līdz 1983.gadam strādāts Iekšlietu ministrijā, ministrijas sistēmā. Pēc tam pēkšņi sākas: gan Juridiskās daļas priekšnieks, gan pansionāta direktors, gan kinostudija. Iznāk tāda lēkāšana, ka nevar saprast, ar ko tāda sakarība. Varbūt varētu pastāstīt?

A.Plotnieks: Jā, mēs šo jautājumu arī pārrunājām komisijas sēdē. Iemesls ir ļoti prozaisks. Bāra kungs bija izdienējis nepieciešamo gadu skaitu, lai varētu saņemt pensiju. Līdz ar to viņš demobilizējās no šīs sistēmas un, saņemot izdienas pensiju, strādāja dažādās darbavietās, savienojot it kā pensionāra un aktīva darbinieka statusu. Tāda prakse Iekšlietu ministrijā ir, un tā ir plaši izplatīta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Vai mums ir nepieciešams klausīties galveno valsts kontrolieri, jo izskanēja tādas domas? Ir nepieciešams. Tad varbūt arī lūgsim. Citi atkal saka, ka nav nepieciešams. Tomēr, es domāju, labāk būs, ja gan komisijas pārstāvis, gan arī galvenais valsts kontrolieris būs šeit priekšā un varēs atbildēt uz jūsu jautājumiem tāpat kā šā amata pretendenti. Lūdzu.

Mēs lūgsim arī Bāra kungu. Lūdzu, šeit! Jo ir jautājumi. Varbūt labāk tos uzdot tieši amata pretendentam, nevis amatpersonām, kuras viņu stāda priekšā.

Lūdzu, tieši te ir krēsli. Varbūt Bāra kungu lūgsim tribīnē. Vai ir kādi jautājumi godājamiem kolēģiem? Jundža kungam ir jautājums. Lūdzu.

T.Jundzis: Cienījamais Bāra kungs! Diemžēl tikai tagad uzzinu, ka jūs pametat Aizsardzības ministrijas sistēmu. Man šajā sakarībā ir jautājumi. Pirmkārt, vai jūs neapmierina darbs mūsu sistēmā? Otrkārt, vai jūs uzskatāt, ka tur jau viss ir padarīts un ka šis postenis jums būtu atbildīgāks?

B.Bārs, valsts kontroliera amata kandidāts: Jundža kungs, es saņēmu uzaicinājumu strādāt šajā darbā ne pēc paša iniciatīvas. Tas uzaicinājums ir tādēļ, ka esmu strādājis, tā teikt, Iekšlietu ministrijas sistēmā, galvenokārt “OBHSS”, kā tautā saka. Tas ir zināmā mērā saistīts arī ar valsts kontroles darbu. Tā ka nekādā gadījumā tas tā nav, Jundža kungs, ka es no jūsu resora aizeju tādēļ, ka uzskatu, ka tur viss būtu padarīts. Tur ir vēl daudz ko darīt. Bet arī šajā darbā, es domāju, varēšu līdzēt arī aizsardzības spēku nostiprināšanā.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi Bāra kungam? Nav. Varbūt kāds kaut ko vēlas pajautāt Kalniņa kungam? Arī neviens. Paldies. Vai kāds vēlas uzstāties debatēs? Nevēlas.

Tādā gadījumā balsosim par Bāra kungu valsts kontroliera amatā. Rezultāts: par – 47, pret – 6, atturas – 13. Lēmums nav pieņemts. Lūdzu.

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Tā kā Kalniņa kungs tagad ir iznācis priekšā, tad jautājumi varētu tikt adresēti viņam. Es vēlreiz jūs informēju, ka komisijas slēdziens par visām sešām kandidatūrām bija visnotaļ pozitīvs un visi balsoja “par”. Nododu visu tālāko risinājumu Kalniņa kunga rokās un lūdzu viņu rīkoties.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kalniņa kungs! Otrais valsts kontroliera amata kandidāts ir Arnis Cimdara kungs.

A.Kalniņš, galvenais valsts kontrolieris: Jā. Kā jūs redzat pēc anketas datiem, viņš ir jauns cilvēks, taču saņēmis zināmu rūdījumu, strādājot Jelgavas pilsētas padomes administrācijā par dzīvokļu nodaļas vadītāju. Šis nav viegls postenis.

Priekšsēdētājs: Paldies. Cimdara kungs jau ir tribīnē. Lūdzu, godājamie deputāti, vai kādam ir jautājumi amata kandidātam? Nav jautājumu. Paldies, Cimdara kungs!

Balsosim par Cimdara kungu kā valsts kontrolieri. Rezultāts: par – 50, pret – 5, atturas – 14. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es domāju, ka vispirms sekretariātam bija jānodrošina, lai zāle strādā. Tā mēs nepieņemsim nevienu. Un nevis tāpēc, ka viņi būtu slikti, bet tāpēc, ka deputāti nestrādā.

Priekšsēdētājs: Varbūt, Freimaņa kungs, jums būtu kāds ierosinājums, kā piespiest, pierunāt deputātus strādāt? Paldies. Es domāju, ka tā nav arī mana kompetence.

Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */Man ir priekšlikums tagad par kandidatūrām ziņot un tās apspriest, bet balsot par tām otrdien pulksten 13.00, kā mēs to Augstākajā padomē vienmēr praktizējam./

Priekšsēdētājs: Paldies, Zaļetajeva kungs, ka jūs izteicāt šādu ierosinājumu. Mums gan nekad tas nav ticis praktizēts attiecībā uz personālijām.

Kādi vēl ir ierosinājumi? Felsa kungs!

A.Felss: Es ierosinātu pārtraukt šo procedūru un atkārtot to otrdien no rīta, kad ir atbilstošs kvorums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atvainojos, bet kvorums mums pašlaik ir tāds, kāds ir ne katrā otrdienā no rīta. Lūdzu, apspriediet, godājamie deputāti! 90 cilvēku. Mums reti kad ir vairāk.

Tātad Felsa kungs ierosināja pārtraukt šā jautājuma izskatīšanu. Mums ir jābalso tādā gadījumā, ja ir ierosinājums.

Balsosim par Felsa kunga ierosinājumu – pārtraukt valsts kontroliera iecelšanas izskatīšanu plenārsēdē. Rezultāts: par – 28, pret – 29, atturas – 14. Kā redzat, plenārsēde ir pretējās domās un uzskata, ka šī procedūra ir jāturpina.

Lūdzu, Kalniņa kungs, stādiet priekša nākamo amata pretendentu!

A.Kalniņš: Nākamais kandidāts, Aivars Jumītis, savulaik strādājis par tiesnesi un pēc tam dažādās saimnieciskās organizācijās par juriskonsultu. Tā ka ir pieredze saimnieciskajās lietās un jautājumos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jumīša kungs! Kādi jautājumi būtu šā amata pretendentam? Birkava kungam ir jautājums. Lūdzu.

V.Birkavs: Jumīša kungs, kāda iemesla dēļ jūs aizgājāt no tiesneša amata?

A.Jumītis, valsts kontroliera amata kandidāts: Pilnvaru laika beigšanās un veselības stāvokļa dēļ. Pārgāju vieglākā darbā par juriskonsultu.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi jautājumi? Jautājumu nav. Paldies, Jumīša kungs!

Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties par šo kandidatūru? Nevēlas neviens.

Balsosim par Jumīša kungu kā valsts kontrolieri. Rezultāts: par – 45, pret – 14, atturas – 17. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu, Kalniņa kungs, nākamo kandidatūru!

A.Kalniņš: Imants Lēģeris. Strādājis dažādās celtniecības uzraudzības organizācijās, turklāt ir inženieris ekonomists ar ekonomisko novirzienu un domāšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir kādi jautājumi? Nav jautājumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts: par – 72, pret – nav, atturas – 8. Lēmums pieņemts.

A.Kalniņš: Harijs Knite. Ilgstoši strādājis par ekonomistu dažādās organizācijās. Jāatzīmē, ka pēdējos divdesmit gadus ir nostrādājis Inčukalna mežrūpsaimniecībā par galveno ekonomistu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Knites kungs! Vai godājamajiem deputātiem ir kādi jautājumi? Nav jautājumu. Paldies, Knites kungs!

Balsosim par Knites kungu kā valsts kontrolieri. Rezultāts: par – 73, pret – nav, atturas – 7. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, Kalniņa kungs, turpiniet!

A.Kalniņš: Jēkabs Krenbergs. Ilgstoši strādājis prokuratūras iestādēs. Es pats personīgi zinu viņa ieguldījumu saimnieciskajās lietās. Pašlaik strādā Latvijas Republikas Prokuratūras centrālajā aparātā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krenberga kungs! Vai ir kādi jautājumi Krenberga kungam? Jautājumu nav. Ir jautājumi? Felsa kungam ir jautājums. Lūdzu. Pēc tam – Bojāra kungs.

A.Felss: Zinot to, kāds stāvoklis ir prokuratūrā ar izmeklētājiem, īpaši ar svarīgu lietu izmeklētājiem, vai jūsu aiziešana neradīs lielu robu šinī iestādē, Krenberga kungs?

J.Krenbergs, valsts kontroliera amata kandidāts: Es domāju, ka neradīs, jo praktiski par pāriešanu darbā uz valsts kontroli lēmumu es pieņēmu tūlīt pēc likuma pieņemšanas “Par Latvijas Republikas valsts kontroli”. Es domāju, ka tieši šajā darba laukā lieti noderēs tā pieredze, ko esmu ieguvis, strādājot prokuratūrā.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, lūdzu!

J.Bojārs: Man nav nekādu iebildumu pret jums, lai deputāti nedomā, es tikai gribētu dzirdēt jūsu domas, kāpēc prokuratūrā tagad labi neveicas darbs ar ekonomiskajiem noziegumiem. Kāpēc mēs neredzam lietas pat tad, kad deputāti tur griežas ar konkrētām lietām, ar konkrētiem faktiem? Tās neiet vienkārši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka Bojāra kungs vienkārši pārteicās, runājot par lietu radīšanu, jo tas tā nelabi izskanēja.

Lūdzu, Krenberga kungs!

J.Krenbergs: Mans viedoklis ir tāds, ka praktiski lietas neiet, jo tās ir darbietilpīgas. Praktiski nedarbojas arī revīzijas aparāts, jo šis ir tas posms, kura aktīvas darbības rezultātā tiek arī atklāti saimnieciskie noziegumi. Savu uzdevumu augstumos nav arī saimnieciskā policija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bela kungs!

A.Bels: Sakiet, lūdzu, Krenberga kungs, kāda ir jūsu nodarbinātība no 1972. līdz 1975.gadam? Te anketā nav norādīts.

J.Krenbergs: Es 1972.gada 1.jūlijā beidzu Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Valsts sadales komisija mani norīkoja darbā uz toreizējo Latvijas PSR Prokuratūru. No 1972.gada 1.augusta līdz janvārim es biju stažieris Aizkraukles rajona prokuratūrā, pēc tam mani iecēla par Aizkraukles rajona prokurora palīgu. Līdz 1975.gada 19.maijam strādāju šeit par palīgu, veicot vispārējas uzraudzības darbu, līdztekus arī uzraugot tiesā izskatāmās lietas.

1975.gada 19.maijā mani iecēla par Talsu rajona prokuroru. Tur nostrādāju līdz 1983.gada 6.septembrim, kad, beidzoties konstitucionālajam termiņam, mani pārcēla darbā uz Madonas rajona prokuratūru, kur nostrādāju līdz 1988.gada novembrim.

Tad mani sakarā ar konstitucionālo termiņu vairs neatstāja šajā rajonā, bet piedāvāja darbu Latgales rajonos. Sakarā ar to, ka mana ģimene atteicās pārcelties, es aizgāju projām no Latvijas PSR Prokuratūras un sāku strādāt par juriskonsultu. Nodibinoties Latvijas Republikas Prokuratūrai, es atnācu atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl kādi jautājumi Krenberga kungam? Nav. Paldies, Krenberga kungs!

Balsosim par Krenberga kungu kā valsts kontrolieri. Rezultāts: par – 69, pret – 8, atturas – 7. Lēmums pieņemts.

Tātad esam izskatījuši šo darba kārtības jautājumu. Mums formāli ir jānobalso par lēmumu kopumā, jo pēc šā projekta vairāki kandidāti nedabūja nepieciešamo balsu vairākumu.

Balsosim par lēmumu kopumā. Par ievēlētajiem valsts kontrolieriem. Kopumā par ievēlētajiem. Tā tas arī stenogrammā noteikti ir fiksēts. Rezultāts: 76 – par, pret – 2, atturas – 5. Lēmums pieņemts.

Varam turpināt jautājumu izskatīšanu saskaņā ar darba kārtību, kuru esam vēlreiz un vēlreiz apstiprinājuši. Tātad 2.darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par grāmatvedību”. Trešais lasījums.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, gribu jūs informēt par to darbu, kas ir veikts pēc otrā lasījuma pie šiem likumprojektiem. Jāsaka, ka deputātu priekšlikumu bija vairāk nekā pēc pirmā lasījuma. Bez tam šajā laikā Augstākajā padomē kā eksperts ir ieradies mūsu tautietis no Austrālijas – Kapša kungs. Viņš palīdzēja vēl precizēt vairākas lietas šajos likumprojektos. Pa pantiem izskatot, es jūs informēšu par tām izmaiņām, kas izdarītas pēc otrā lasījuma. Šo izmaiņu nav pārāk daudz.

Priekšsēdētājs: Tātad trešais lasījums. Izskatām pa pantiem un tikai tos pantus, kuros ir izdarīti labojumi, redakcionāli labojumi.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Tātad 1.pantā saskaņā ar deputāta Ēlerta un Lagzdiņa priekšlikumiem ir mainīta redakcija, papildinot, ka šis likums attiecas arī uz bezpeļņas organizācijām, kā arī, pēc deputāta Lagzdiņa priekšlikuma, precizēts, ka tas attiecas uz sabiedriskajām organizācijām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām un sabiedriskajiem fondiem.

Kā jūs redzat, ir noraidīts Lauksaimniecības ministrijas priekšlikums, kurā bija paredzēts atbrīvot no grāmatvedības uzskaites zemnieku saimniecības līdz ļoti lielai apgrozības summai, ko mēs uzskatījām par pilnīgi nepamatotu. Arī Lauksaimniecības ministrijas pārstāvji paši no tā faktiski atteicās.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi komentāri? Nav. Varam skatīt tālāk. Lūdzu.

E.Krastiņš: 2.pantā ir ņemts vērā deputāta Ēlerta priekšlikums, izmainot redakciju pēdējā teikumā attiecībā uz šīm kopijām un datu attēliem, kuri obligāti jāuzglabā.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi komentāri, jautājumi? Nav. Lūdzu, turpināsim!

E.Krastiņš: 4.pantā, kur ir runa par komercnoslēpumu, bija valsts kontroles priekšlikums, kas ir ņemts vērā, daļēji svītrojot tekstu. Izpau­žams vienīgi ar uzņēmuma vadītāja rakstveida piekrišanu pēc īpašnieka, īpašuma pārvaldītāja pieprasījuma.

Mēs uzskatījām, ka nav pieņemams tālākais valsts kontroles priekšlikums par to, ka šīs ziņas nedrīkst izpaust vienīgi tad, ja tās tiek izmantotas personiskās vai cita uzņēmuma mantiskās interesēs. Uzņēmuma komercnoslēpumi likumam ir jāsargā, un tie ir izpaužami vienīgi likumā paredzētajos gadījumos, ja tas ir saistīts ar attiecīgām krimināllietām vai cita rakstura likumā paredzētām darbībām. Tātad šeit ir vienkārši šis precizējums, ka tie izpaužami un darāmi zināmi tikai likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi komentāri, jautājumi? Nav. Lūdzu, turpināsim!

E.Krastiņš: 6.pantā bija deputāta Ābiķa priekšlikums, kuru izskatot mēs secinājām, ka acīmredzot Ābiķa kungs vienkārši nebija precīzi sapratis varbūt to tekstu, kas šeit ir. Te ir teikts, ka grāmatvedības reģistri obligāti jākārto latviešu valodā, bet, pusēm vienojoties, tās var lietot arī otru valodu, nevis citu, bet otru valodu. Protams, ja puses nevienojas, tad šī otra valoda netiek lietota. Bet latviešu valoda tiek lietota obligāti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi, komentāri? Ābiķa kungs? Nav. Lūdzu, turpināsim!

E.Krastiņš: 9.pantā un tāpat 15.pantā ir ņemta vērā deputāta Apsīša mutiskā piebilde, ka termins “Ministru padome” šajos likumos visur būtu jāaizstāj ar terminu “valdība”. Tas arī ir izdarīts.

Priekšsēdētājs: Vai ir komentāri, iebildumi? Nav. Lūdzu, varam skatīt tālāk!

E.Krastiņš: 10.pantā bija vairāki, precīzāk, divi priekšlikumi attiecībā uz dokumentu glabāšanas laiku. Abi ir noraidīti. Runājot par gadu termiņu visiem galvenajiem dokumentiem, ir jāņem vērā tas, ka Civillikums paredz šādu 10 gadu noilguma termiņu. Acīmredzot saistībā ar šo termiņu ir jābūt arī dokumentu glabāšanas laikam. Tāpat ir noraidīts šeit arī deputāta Ēlerta priekšlikums, jo mēs uzskatījām, ka norma pirms pēdējās daļas par glabāšanu uzņēmuma likvidācijas gadījumā jau paredz arī iepriekšējo kārtību. Vienkārši papildu kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot ar Valsts arhīva ģenerāldirekciju. Tātad izmaiņas šeit nekādas nav izdarītas. Vienkārši daži priekšlikumi nav ņemti vērā.

Priekšsēdētājs: Vai šo priekšlikumu autoriem ir kādas pretenzijas? Nav. Varam skatīt tālāk. Lūdzu.

E.Krastiņš: 13.pantā otrajā lasījumā bija termins “beigu bilance”, tagad tas ir aizstāts ar terminu “slēguma bilance”, jo šāds termins ir lietots arī Civillikuma saistību tiesību daļā.

Steigā gatavojot šo likumprojektu trešajam lasījumam, 13.panta ceturtā daļa nav saskaņota ar to redakciju, ko esam ņēmuši vērā 1.pantā, proti, ar deputāta Lagzdiņa redakciju. Es ceru, ka kolēģi nebūs pret, ja šeit precīzi tiks iekļauta tā redakcija, kas ir 1.pantā, proti, “sabiedriskās organizācijas, arodbiedrības, reliģiskās organizācijas, politiskās partijas un sabiedriskie fondi”. Tas vienkārši šeit ir izslīdējis no mūsu redzesloka. Šī terminoloģija bija jāsaskaņo ar 1.pantu.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem kolēģiem ir kādi iebildumi? Nav nekādu.

E.Krastiņš: Vairāk izmaiņu šajā likumprojektā arī nav.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem kolēģiem ir kādi jautājumi par redakcionālajām izmaiņām šajā likumprojektā? Nav tādu.

Krastiņa kungs, man ir jautājums jums kā ziņotājam. Vai jūs uzskatāt par iespējamu balsot par šā likumprojekta akceptēšanu trešajā lasījumā šobrīd vai arī uzskatāt par nepieciešamu to pārcelt uz balsojamo laiku? Es domāju par kvorumu zālē.

E.Krastiņš: Ja kvorums nav būtiski mainījies, tad mēs varētu balsot pašlaik.

Priekšsēdētājs: Vizuāli tas ir mainījies. Pēc pēdējiem balsojumiem daudzi deputāti ir devušies ārā pa zāles durvīm. Bet varbūt mēs varētu šo jautājumu izšķirt pēc tam, kad sekretariāts dos zvanu. Un drusku pagaidīsim. Es domāju, ka šajā situācijā varētu zvanīt nepārtraukti apmēram minūti. Tad būtu lielāks efekts.

Preinberga kungam ir kāds ierosinājums? Lūdzu.

G.Preinbergs: Man būtu tāds ierosinājums. Vai mēs nevarētu visu bloku izskatīt un pēc tam zvanīt? Varbūt pa to laiku būs sanākuši tie cilvēki.

Priekšsēdētājs: Jums ir cerības, Preinberga kungs, ka tad šo cilvēku būs vairāk?

G.Preinbergs: Man ir klusa cerība. Jā.

Priekšsēdētājs: Laiks ārā uzlabojas. Izšķirs šinī gadījumā Krastiņa kungs kā ziņotājs par balsojumu vai atlikšanu.

Saskaitīsimies, godājamie kolēģi! Lūdzu, piereģistrēsimies, godājamie kolēģi, lai varētu saskaitīties apzināti, cik mūsu ir. Rezultāts: 72 deputāti.

E.Krastiņš: Es domāju, ka mēs varētu mēģināt nobalsot par šo likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Seiksta kungs vēl ieradās. Tā ka taisni mēs varēsim nobalsot. Tātad Krastiņa kungs iesaka balsot. Balsosim par šā likuma pieņemšanu. Viena balss papildus “par”. Tā ir mūsu kolēģa Edmunda Krastiņa balss. Rezultāts: par – 78, pret – tikai 1, atturas – 3. Likums pieņemts. Lēmuma projekts mums vēl ir.

E.Krastiņš: Lēmuma projekts ir kopējs abiem likumiem – gan šim, gan likumam par uzņēmumu gada pārskatiem.

Priekšsēdētājs: Tad to laikam skatīsim pēc nākamā likumprojekta akceptēšanas. Lūdzu trešo dienas kārtības jautājumu – likumprojektu “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Trešais lasījums. Lūdzam godājamos deputātus varbūt bez sevišķas vajadzības neatstāt zāli, lai mēs uzreiz varētu balsot.

E.Krastiņš: Tātad šinī likumā izdarītās izmaiņas, pirmkārt, skar 1.pantu, kurš tāpat, saskaņā ar deputāta Ēlerta priekšlikumu, ir papildināts ar bezpeļņas organizācijām. Bez tam pēc šīs lielās diskusijas, kas bija otrajā lasījumā, par to, kāda būtu kārtība attiecībā uz zemnieku saimniecībām, šeit šī norma ir saskaņota ar iepriekšējo likumu, proti, ka tas slieksnis, pēc kura ir jāiesniedz uzņēmuma gada pārskats, ir 2000 minimālo mēnešalgu. Tātad saskaņā arī ar iepriekšējo likumu, kur no 2000 minimālo mēnešalgu saimnieciskā apgrozījuma ir jāsāk vest uzskaite divkāršā ierakstu sistēmā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem ir kādi komentāri? Nav. Varam turpināt.

E.Krastiņš: 4.pantam ir pievienota pirmā daļa, kura nosaka, kas tad īsti ir šis gada pārskats. Šī vienojošā norma mums bija it kā izkritusi no likumprojekta. Līdz ar to tiek svītrota iepriekšējā trešā daļa.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi? Nav. Varam turpināt izskatīšanu. Lūdzu.

E.Krastiņš: Daļēji ņemot vērā deputāta Ēlerta priekšlikumu, 5.pantā ir precizēts, ka ceturkšņa pārskatus iesniedz nerevidētus. Proti, uz tiem neattiecas revidentu pārbaudes.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ir komentāri? Nav. Varam turpināt. Lūdzu.

E.Krastiņš: 6.pantā ņemts vērā deputāta Ēlerta precizējums attiecībā uz posteņu detalizāciju, kuri apzīmēti ar arābu cipariem.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi komentāri? Nav. Varam turpināt.

E.Krastiņš: Neliels koriģējums ir izdarīts arī 7.pantā saskaņā ar deputāta Ēlerta priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu, turpināsim!

E.Krastiņš: Attiecībā uz terminoloģiju, par 2.nodaļu runājot. 2.nodaļā dažos pantos ir precizēta terminoloģija – 11.pantā un 12.pantā attiecīgi 17. un 15.postenī ir atjaunota pirmā lasījuma redakcija, ka runa šeit ir par ārkārtas peļņu. Vairāk izmaiņu 2.nodaļā nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav par 2.nodaļu nekādu iebildumu? Lūdzu, turpināsim!

E.Krastiņš: 17.panta trešajā daļā ir svītroti vārdi “būtiska nozīme”. Tātad attiecīgās izmaksas vai ieņēmumu saturs ir jāpaskaidro pielikumā jebkurā gadījumā.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav iebildumu.

E.Krastiņš: 19.pantā termins “rezerves” ir aizstāts ar terminu “uzkrājumi”. Šeit bija vienkārši neprecizitāte, tulkojot attiecīgo terminoloģiju.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu, turpināsim!

E.Krastiņš: Vēl precizējumi ir izdarīti 29.pantā, arī attiecībā uz terminiem, kur tagad otrajā un piektajā daļā ir termins “ilgtermiņa aktīva pārvērtēšanas rezerve”.

Priekšsēdētājs: Godājamajiem deputātiem? Nav. Turpināsim.

E.Krastiņš: Lielāku izmaiņu praktiski līdz pat 10.nodaļai nav. Lielākas izmaiņas ir skārušas 63. un 64.pantu, kur mums vērtīgus padomus deva Kapša kungs. Tas attiecas uz revidenta darbību un to kārtību, kā noformējams revidenta atzinums par sastādīto gada pārskatu. Faktiski šeit ir izdarītas izmaiņas 63., 64. un 65.pantā. Tur ir izmainīts pats šā zvērinātā revidenta atzinuma teksts, kā arī vairākās vietās pārkārtotas pantu daļas.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem kolēģiem ir kādi iebildumi? Nav. Lūdzu, tālāk!

E.Krastiņš: Tādā gadījumā vairāk arī nekādu izmaiņu šeit nav. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem kolēģiem kopumā par šā likumprojekta redakcionālajiem labojumiem ir kādi iebildumi? Nav.

Lūdzu sekretariātu zvanīt ļoti intensīvi, jo tie deputāti, kuri nupat izgāja, nevar būt aizgājuši pārāk tālu. Kā domā Krastiņa kungs, vai mēs esam gatavi balsot?

E.Krastiņš: Es esmu gatavs, jā.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā mēs varam. Es domāju, ka vairāk reģistrācija nav nepieciešama, Ozola kungs, jo esam pārliecinājušies. Vizuāli ir apmēram tikpat daudz, cik iepriekšējā reizē. Es ceru, ka vairāki deputāti tūlīt ienāks zālē.

Balsosim par likumprojektu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” trešajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 73, pret – 1, atturas – 4. Likums pieņemts.

Lūdzu, par lēmuma projektu!

E.Krastiņš: Tagad lēmuma projekts par šo iepriekš pieņemto divu likumu spēkā stāšanās kārtību. Gribu vienkārši kolēģus informēt par to lielo darbu, ko veica darba grupa un īpaši docents Benzes kungs no Jelgavas Lauksaimniecības universitātes, Vēvera kungs no Agroekonomikas institūta, kā arī mūsu tautietis no Kanādas Vandeļa kungs un Kapša kungs no Austrālijas, ļoti īsā laikā faktiski sagatavojot šos divus likumprojektus.

Kaut arī lēmuma projekts paredz, ka šie likumi stājas spēkā ar 1.janvāri, valdībai (šinī gadījumā – valdības institūcijām) ir jāveic vēl ļoti liels sagatavošanās darbs, lai veiksmīgi varētu notikt pāreja uz šiem jaunajiem, grāmatvedības uzskaiti reglamentējošiem likumdošanas aktiem. Kaut arī vakar Godmaņa kungs teica, ka viņš to uzskata par vienu no stratēģiskajiem uzdevumiem, taču, ja netiks atrisināti attiecīgie finansēšanas jautājumi, līdzekļu iedalīšana, tad, es domāju, var rasties lielas problēmas ar praktisko pāreju uz šo jauno grāmatvedību. Tāpēc šinī lēmuma projektā ir paredzēta virkne uzdevumu, kas jāveic Ministru padomei vēl līdz gada beigām, sastādot papildu normatīvos aktus, sastādot to informatīvo materiālu, kas vajadzīgs uzņēmējiem, par ko bija runa pagājušajā izskatīšanas reizē.

Piemēram, tie, kuri vēlas, var iepazīties ar tām zemnieku saimniecību saimniecības uzskaites grāmatām, kas ir sagatavotas Lauksaimniecības universitātē. Taču vēl ir jāsagatavo paraugkontu plāni, paraugkontējumi. Tam visam ir nepieciešama Ministru padomes un Finansu ministrijas sevišķa vērība, ko, es ceru, tās arī veltīs, attiecīgi finansējot nepieciešamības gadījumā šos darbus, kā arī izmantojot to Rietumu ekspertu palīdzību, ko tie ir gatavi sniegt, apmācot mūsu speciālistus un palīdzot sagatavoties šai grāmatvedības sistēmai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi Krastiņa kungam? Ir jautājums. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: 3.punkta 1.apakšpunkts. Jautājums man tāds. “Noteikt valsts pārvaldes institūciju kompetences grāmatvedības metodiskās vadības jomā.” Vai tikai metodiskās? Vai jums neliekas, ka šinī gadījumā šis vārds ir lieks, jo likumos ir runa plašākā lokā?

E.Krastiņš: Jā, šo vārdu varētu svītrot, ja tas rada iebildes.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu pret šo labojumu. Vai ir vēl kādi jautājumi Krastiņa kungam? Jautājumu nav. Vai kāds no deputātiem vēlētos debatēt par šo lēmuma projektu? Neviens nav pieteicies debatēs.

Balsosim par šā lēmuma pieņemšanu, par tā spēkā stāšanās kārtību! Viena balss papildus “par”. Tātad vēl balso Jundža kungs, paceļot roku “par”, jo viņam ir tehniskas grūtības nobalsot. Rezultāts: par – 76, pret – 3, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1992.gada 19.maija likumā “Par bankām””. Trešais lasījums.

E.Krastiņš: Praktiski nav izdarītas nekādas izmaiņas 4.nodaļas tekstā, taču es saprotu, ka šeit kolēģi var izsacīt man zināmus pārmetumus, kādus arī izteica šā likumprojekta autoriem, ka trešajā lasījumā parādās jauna 12.panta redakcija, kas nebija ne pirmajā, ne otrajā lasījumā. Taču jūs varat salīdzināt arī šo veco tekstu. Faktiski piedāvātās izmaiņas ir tīri redakcionālas. Varbūt zināmas neuzmanības dēļ nav šī 12.panta jaunā redakcija iekļuvusi jau pirmajā lasījumā, proti, saskaņā ar to, ka grāmatvedība bankās tiek regulēta tagad ar šo 4.nodaļu, bet iepriekš vienīgā norma, kas to regulēja, bija šajā 12.pantā, te ir izdarītas dažas tīri redakcionālas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Vai godājamiem kolēģiem ir kādas būtiskas pretenzijas pret šādām izmaiņām? Nav ne būtisku, ne nebūtisku. Tā ka varam balsot par visu trešajā lasījumā. Kolēģiem nav iebildumu? Nav.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu trešajā lasījumā. Divas balsis papildus “par”. Rezultāts: par – 72, pret – 1, atturas – 3. Likums pieņemts. Paldies.

Lēmuma projekts.

E.Krastiņš: Tātad lēmuma projekts līdzīgi kā iepriekšējais lēmuma projekts nosaka, ka attiecīgais likums stājas spēkā ar 1.janvāri. Es nepieminēju pie iepriekšējā lēmuma, bet šeit līdzīgi kā iepriekšējā lēmumā Augstākās padomes Prezidija izveidotā darba grupa joprojām turpina savu darbu un palīdz izstrādāt attiecīgos normatīvos dokumentus. Bez tam ar šo lēmumu ir paredzēts atzīt par spēkā neesošiem joprojām vēl izmantojamos PSRS Valsts bankas normatīvos aktus, kas regulē mūsu komercbanku, valsts bankas nodaļu darbību Latvijas Republikā no nākamā gada 1.janvāra, jo laikam ir pienācis pēdējais laiks, kad Latvijas Bankai pašai jāpārņem šie normatīvie akti un jāpārskata savās attiecīgajās pārvaldes institūcijās, proti, valdē un padomē.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi par šo lēmuma projektu? Jautājumu nav. Vai kāds no deputātiem vēlētos debatēt par šo lēmuma projektu? Neviens nevēlas.

Balsosim par lēmuma projektu. Rezultāts: par – 74, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Nākamais ir sestais darba kārtības jautājums – “Par grozījumiem Latvijas Republikas 1992.gada 17.jūnija likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību””. Otrais lasījums. Lūdzu, kurš no kolēģiem būtu gatavs ziņot šajā jautājumā? Te ir minēta Ekonomikas komisija.

Godājamie kolēģi, it sevišķi Ekonomikas komisijas pārstāvji, vai ir arī kāds ziņotājs no uzaicinātajiem speciālistiem, kas varētu pastāstīt? Nav neviena? Ir.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi, es ļoti atvainojos, jo ziņot par šo jautājumu pirmajā lasījumā bija vēlējies pats priekšsēdētājs, bet, ja jūs neiebilstat, tad es varētu pateikt, kādas izmaiņas ir notikušas šajā likumprojektā pēc pirmā lasījuma un pēc tās diskusijas, kas šeit bija.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka mums nekādu pretenziju, protams, nevarētu būt. Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Likumā tagad ir izdarīts tā, kā būtu likuma 1.pantā, tas ir, šā projekta 1.pantā, bet likuma 2.pantā atjaunots teksts, kas ir pamatlikumā, kurš bija izkritis ārā, – “pārdodot atklātā izsolē un izsolē ar atlasi tikai par sertifikātiem”. Tāpēc, ka sertifikātiem nekāds uzbrukums netika darīts. Kurš dokuments? Tas ir 191. Likums ir 191., un lēmums ir 192. Tātad atjaunota 2.pantā normiņa, kura bija izslīdējusi. Tas ir attiecībā uz 2.pantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamiem deputātiem ir kāda nepieciešamība komentēt? Nav.

K.Špoģis: Nav. Kas attiecas uz 4.pantu, šeit ir 4. un 5.apakšpunktā precizēti formulējumi par ziņām, kuras jāiesniedz sakarā ar tiem uzdevumiem, kas bija paredzēti 4.pantā. Vienkārši precizēts 4.apakš­punkts un 5.apakšpunkts pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma, kas ir redzams tabuliņā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti, vai ir kādi iebildumi? Nav. Varam turpināt.

K.Špoģis: Un 9.pantā bija pieņemts lēmums, bet vienkārši tehniski manas vainas dēļ bija izslīdējis tas ierakstiņš, ka izslēgt pirmajā daļā vārdus “brīvi konvertējamā valūta”. Tas visur bija, bet vienkārši tehniski bija izslīdējis. Tagad tas ir ielikts un attiecīgi atspoguļots.

Priekšsēdētājs: Paldies.

K.Špoģis: Par likumprojektu vairāk arī nekā te nav. Tādā veidā, kādā tas te ir, tas būtu pieņemams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs, jums ir.

J.Freimanis: Špoģa kungs, man ir jautājums par šo likumu otrajā lasījumā sakarā ar likumu “Par sertifikātiem”, ko mēs pieņēmām. Tur tika iestrādāta tāda norma, ka pie privatizācijas priekšrocības ir tiem sertifikātiem, kas ir, vārdu sakot, atjaunojot bijušo īpašumu. Vai šis teksts šinī sakarībā korelē ar to sertifikācijas likuma daļu?

K.Špoģis: Jā. Jo divās vietās…

J.Freimanis: Ātrāk nevarēja uzdot to jautājumu.

K.Špoģis: Pirmais akcents, kas tagad ir 2.pantā un kas bija izslīdējis, ir atsevišķs saraksts. Otrkārt, tas vijas cauri visam. Kā redzat, projekta 5.pantā un arī lēmuma projektā par spēkā stāšanās kārtību attiecīgi tas ir paredzēts, par to ir domāts. Ja kaut kur vēl atradīsim precizējumu, izskatīsim komisijā kopīgi jau ar precizēto sertifikātu likumprojektu. Ja tur būs kādas nianses, tad katrā ziņā mēs precīzi saskaņosim.

J.Freimanis: Tas ir jāsaskaņo tieši ar šo pantu.

K.Špoģis: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tieši Ēlerta kungs ir pie mikrofona, viņš var…

I.Ēlerts: Cienījamais Freimaņa kungs, tātad likumā par privatizācijas kārtību paliek norma, ka sertifikātiem ir priekšrocības tiesības pret citiem maksāšanas līdzekļiem, tas ir, patlaban pret Latvijas rubli. Likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” savukārt (jau otrajā lasījumā papilddaļā bija un paliek arī uz trešo lasījumu) ir tas, ka pie vienāda nosolīto sertifikātu daudzuma priekšrocības ir tam, kuram ir vairāk kompensācijas sertifikātu.

J.Freimanis: Tātad šis teksts automātiski to ievēro.

I.Ēlerts: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad nav problēmu, un mēs varam balsot par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā.

K.Špoģis: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta (dokuments Nr.191) akceptu otrajā lasījumā. Viena balss papildus “par”. Pat divas. Rezultāts: par – 54, pret – nav, atturas – 8. Tātad likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, par lēmuma projektu.

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi, lēmuma projektā par privatizācijas koncepciju un sagatavošanas programmu ir tikai redakcionālas dabas precizējumi. Tas ir 192.

Priekšsēdētājs: Vai godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi par lēmuma projektu? Vienīgi, Špoģa kungs, kā mums būs ar kvorumu?

K.Špoģis: Es pašreiz skatos, jā. Varbūt nozvanīt vēlreiz un varētu sanākt…

Priekšsēdētājs: Lūdzu godājamo sekretariātu zvanīt vienu minūti bez pārtraukuma. Tas parasti dod labu efektu.

K.Špoģis: Jā. To lēmuma projektu, kurš ilustratīvi pievienots klāt, mēs pieņemsim uz trešo lasījumu. Tā ka tas šobrīd tādēļ pievienots, lai jūs, cienījamie kolēģi, varētu iesniegt savus priekšlikumus, vēl kaut ko precizēt, lai uz trešo lasījumu mums nerastos kaut kādi jautājumi.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs jau veic reģistrācijas darbus… (Deputāts Špoģis kaut ko pie sevis skaita.)

K.Špoģis: Nu tā, 70 sanāk.

Priekšsēdētājs: Tas tā varētu būt.

K.Špoģis: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Tā kā nekādi iebildumi te neizskanēja ne konceptuāli, ne principiāli…

K.Špoģis: Mēģināsim. Liekas, ka vajadzētu aizņemt.

Priekšsēdētājs: Redziet, Liepiņa kungs atnāca, tad jau… Silāra kungs, vai jūs nebūtu tik laipns! Es saprotu, protams, jūsu izjūtas, bet varbūt jūs atnāktu šeit tomēr nobalsot.

Balsosim par šo dokumentu. Jundža kungs balso papildus, paceļot roku. Rezultāts: divas balsis papildus “par”, 62 – par, 1 – pret, 12 – atturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – astotais. Grozījumi likumā par peļņas nodokli pirmajā lasījumā. Pašreiz nav ziņotāja.

Devītais – par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par akcīzes nodokli”, pirmais lasījums, dokuments Nr.179. Kāds akcīzes speciālists ir zālē? Nav neviena. Paldies.

Līdz ar to esam izskatījuši vakardienas darba kārtību, esam izskatījuši četrus šīsdienas darba kārtības jautājumus. Tātad 14. – lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 1940.gadā ratificētās Starptautiskās darba organizācijas konvencijas spēka atjaunošanu”. Ārlietu komisija, dokuments Nr.132. Vai ir kāds no Ārlietu komisijas? Nav ziņotāja, es saprotu. Visi nav ārzemēs, daži kolēģi ir arī šeit uz vietas, es redzu vizuāli.

Nākamais – 15. – likumprojekts “Par apdrošināšanu” pirmajā lasījumā. Ekonomikas komisija.

No zāles: Nav.

Priekšsēdētājs: Nav. Paldies. Likumprojekts “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem un to līdzekļu izlietošanas kārtību”.

K.Špoģis: Par šo likumprojektu lūdzu dot vārdu Ekonomisko reformu ministrijas daļas priekšniekam Narkēviča kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Narkēviča kungs! 16. Mēs esam tikuši ļoti ātrā tempā.

J.Narkēvičs, Ekonomisko reformu ministrijas daļas vadītājs: Godātie deputāti! Es mēģināšu pēc iespējas neaizkavēt jūsu uzmanību. Jums iesniegtajā dokumentā, vārda tiešajā nozīmē, viss ir pateikts. Ir dzirdams?

Priekšsēdētājs: Jā, ir laikam dzirdams. Ir. Lūdzu.

J.Narkēvičs: Un nebūtu nepieciešams šeit sākt diskusiju par daudziem likuma punktiem, kuri bija diskutabli, apspriežot un sagatavojot šo… Kā, lūdzu?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, kaut kas briesmīgs ir noticis zālē… (Zālē troksnis.)

J.Freimanis: Par ko ir runa?

J.Narkēvičs: 149.jautājums.

Priekšsēdētājs: 16.

J.Narkēvičs: 16.darba kārtības punkts…

Priekšsēdētājs: …darba kārtības jautājums – dokuments Nr.149. Visi ir sagatavojušies? Lūdzu, mēs varam turpināt!

J.Narkēvičs: Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem un to līdzekļu izmantošanas kārtību.

Priekšsēdētājs: Es arī skatos, godājamie kolēģi, tagad visu šo numerāciju te drusku savādāk. Man šis dokuments ir numurēts ar 142.numuru. Lūdzu, es domāju, ka visiem ir šis dokuments. Vizuāli tas izskatās šāds. Augšā ir: “Latvijas Republikas Augstākā padome Ekonomikas komisija Nr.13–1–147” un tā tālāk. Datēts ar 14.septembri. Atradās, ja?

No zāles: Jā.

Priekšsēdētājs: Tad varam strādāt. Lūdzu, Narkēviča kungs!

J.Narkēvičs: Tātad vēlreiz, lai nebūtu pārpratumu, godātie deputāti, – par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem un to līdzekļu izmantošanas kārtību.

Minētā likuma izstrādāšanas pamats ir Latvijas Republikas Augstākās padomes pagājušā gada 3.marta lēmums, saskaņā ar kuru valdībai bija uzdots izstrādāt šāda satura likumu. Vienlaikus valdībai nebija doti nekādi īpaši rīkojumi vai īpaši ietvari, kādā veidā šo kārtību sastādīt un iesniegt jums apstiprināšanai. Rezultātā likums satur šo fondu izveidošanas kārtību attiecībā gan uz valsts īpašumā esošo uzņēmumu privatizāciju, gan uz pašvaldību īpašumā esošo uzņēmumu privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu ieguldīšanu šajā fondā. Līdz šim minētais jautājums netika risināts. Bija spēkā Ministru padomes lēmums par šo jautājumu, kurš noteica tikai līdzekļu uzkrāšanas kārtību. Praktiskajā darbībā, kā jūs zināt, minēto līdzekļu ir uzkrāts salīdzinoši ļoti maz un runāt par kaut kādu nopietnu līdzekļu aizturēšanu pašlaik nav nozīmes.

Vienlaikus aptveram situāciju, ka ļoti grūti ir prognozēt šajā fondā ieskaitāmo līdzekļu faktisko apjomu. Jautājumā par šo līdzekļu izlietošanu apzināmies, ka jebkurš no dokumentā ietvertajiem paredzamajiem līdzekļu izlietošanas punktiem, jebkurš no līdzekļu izmantošanas virzieniem ir pietiekošs, lai vārda tiešajā nozīmē iztērētu visus šos saņemtos līdzekļus.

Izstrādājot likumprojektu, diskutabls bija jautājums par ieņemto līdzekļu sadalīšanu starp valsts un attiecīgās pašvaldības privatizācijas fondiem. Variants, kas jums ir iesniegts izskatīšanai, paredz attiecīgu līdzekļu sadali. Pamats šādai līdzekļu sadalei (jūs labi redzat likumprojekta tekstā procentuālo sadalījumu… 90… 10 procenti un tamlīdzīgi) bija jautājums par valsts ieguldījumiem attiecīgās pašvaldības infrastruktūrā, kā arī paredzamā kārtība, kādā tika nolemts praktiski šos līdzekļus iedalīt, akumulēt un tamlīdzīgi. Šis jautājums ir diskutējams.

Pašreizējā momentā mēs vienojāmies par šādu kārtību: procentuālais sadalījums ir nosacīts, tas tika pieņemts ilgu debašu rezultātā. Tāpat strīdīgs bija jautājums par paredzamajiem šā fonda izmantošanas virzieniem. Vienīgi pamatā būtu obligāti saglabājami šie virzieni, kas tieši sedz privatizācijas procesa faktiskos izdevumus.

Diskutējami ir paredzamie izmantošanas virzieni attiecībā uz ieguldījumiem ekonomiskajā infrastruktūrā. Taču vienlaikus mēs zinām, ka šādu līdzekļu vienmēr būs nepietiekami... Prezumējam, kā saka, šajos variantos izmantot privatizācijas fonda līdzekļus. Tas arī īsumā. Es domāju, ka nekavēšu jūsu dārgo laiku. Viss pārējais ir dokumentārs. Lūdzu jautājumus.

Priekšsēdētājs: Kādi jautājumi ir ziņotājam? Pirmais startē Ozola kungs, pēc tam – Bērza kungs, tad – Kides kungs.

I.Ozols: Cienītais ziņotāj, man šķiet, ka konceptuāli ir izlemts, ka privatizācija tiks veikta tikai par Latvijas rubļiem, vai es pareizi saprotu?

J.Narkēvičs: Jā.

I.Ozols: Fondā jums ir paredzēts, ka var būt gan Latvijas rubļos, gan arī konvertējamā valūtā.

J.Narkēvičs: Es jums piekrītu. Taču šis jautājums ir tieši saistīts ar jautājumiem, ko jūs burtiski nupat izskatījāt darba kārtībā otrajā lasījumā. Šeit es pilnīgi piekrītu, kā saka, jūsu pašreizējam variantam…

I.Ozols: Tātad jūs iesniedzāt pirms tam…

J.Narkēvičs: Jā.

I.Ozols: Tātad tas ir svītrojams.

J.Narkēvičs: Jā, šinī gadījumā tas ir atkarīgs no jūsu iepriekšējā lēmuma.

I.Ozols: Paskaidrojumā jums ir valsts privatizācijas fonds, tas ir, Latvijas Republikas Ministru padomes izveidotais naudas līdzekļu ārpusbudžeta fonds. Jums tālāk ir teikts, ka šis veidotājs arī nosaka, kas ir šā valsts privatizācijas fonda rīkotājs. Tā es sapratu.

J.Narkēvičs: Jā.

I.Ozols: Vai jūs esat pret to, ka visu Ministru padomes rīcībā esošo ārpusbudžeta līdzekļu, it sevišķi šinī gadījumā, kas attiecas uz privatizācijas fondu, vienīgais rīkotājs būtu Finansu ministrija, kas tiktu noteikts ar likumu? Ja ne, tad kāpēc?

J.Narkēvičs: Ozola kungs, jūsu jautājums tika ļoti gari un plaši izskatīts valdībā un tika arī tikpat gari un plaši diskutēts. Šis lēmums tika pieņemts, kā saka, zināmā mērā, lai būtu savas zināšanas, kā varas dalīšana… Es baidos, ka tas nebūs labs termins… kā atbilde uz jūsu jautājumu… atdodot šo fondu vienpersoniski. Finansu ministrija, kā jūs zināt, pēc sava uzdevuma ir radīta līdzekļu akumulēšanai.

I.Ozols: Ne tikai…

J.Narkēvičs: Nu jā… Jūs saprotat… Tādēļ šinī gadījumā, ja mēs izskatām likumprojekta punktus pa šā fonda izmantošanas virzieniem un salīdzinām Ekonomisko reformu ministrijas nolikumu ar Finansu ministrijas nolikumu, tad visi šie līdzekļu izmantošanas virzieni ir Ekonomisko reformu ministrijas kompetencē. Vienlaikus paturot prātā to, ko jūs nupat jautājāt, ka tā ir tīri Finansu ministrijas lieta, tika nolemts, ka šā fonda aprūpe, ja to tā varētu apzīmēt ar vienu vārdu, tiks sadalīta starp Ekonomisko reformu ministriju un Finansu ministriju.

I.Ozols: Konceptuāli es to jautājumu gribētu stādīt tā, ka fonda turētājs, kas veic finansiālās operācijas, ir Finansu ministrija, bet rīkotājs… Nē, tā nav Finansu ministrijas kompetence. Praktiski, lai būtu akumulēti vienā vietā visi līdzekļi un lai praktiski būtu kontroles iespējamība, acīmredzot ir vēlams, lai Finansu ministrija to darītu. Pēc tam ar obligātu atsevišķu pielikumu valsts budžetā, lai tas kļūtu sabiedrībai zināms un lai praktiski būtu redzama visa šā privatizācijas fonda izlietošanas dinamika.

Paskatieties, lūdzu, budžeta veidošanas koncepcijā, nākamā gada budžeta veidošanas koncepcijā! Tur jau ir iekļauta norma, kādam nolūkam praktiski tiek plānoti privatizācijas fonda līdzekļi. Kas jau stiepj roku uz privatizācijas fondiem un…

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, vai jūs gadījumā negribētu pierakstīties debatēs?

I.Ozols: Jā, es noteikti vēlos.

Priekšsēdētājs: Tad to varētu izdarīt, jo te tiešām ir jautājumu laiks.

I.Ozols: Labi, es ļoti atvainojos par uzsākto diskusiju. Vairāk jautājumu man nav. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Cienījamo referent, man šāds jautājums. Vakar premjera ziņojumā izskanēja doma, ka privatizācijas fonda līdzekļus varēs izmantot arī energoresursu valsts rezerves veidošanai. Mani interesē, kā tas atspoguļojas šajā lēmumā un kādu procentu no šiem privatizācijas fonda līdzekļiem paredzēts izmantot energoresursiem?

J.Narkēvičs: Godājamais Kides kungs! Man ļoti jāatvainojas, bet šīs vēsmas, kā saka, ir no godājamā premjera puses, tās ir radušās pēdējo dienu laikā. Es uzstājos jūsu priekšā ar valdības sēdē akceptētu dokumentu. Šīs vēsmas pašlaik nav ietvertas, nav fiksētas valdības lēmumā.

E.Kide: Cienījamo referent! Mēs šodien šo lēmumu pieņemam, bet tās vēsmas bija vakar. Ja tās vēsmas ir, vai tad mēs nepieņemsim lēmumu, kur tās vēsmas pēc tam var parādīties? Jo es saprotu, ka tas ir liels apjoms, kas aizies no šā privatizācijas fonda.

J.Narkēvičs: Šinī gadījumā man nav nekādu pilnvaru izteikties vai komentēt. Es vienkārši, vārda tiešajā nozīmē, aizstāvu šo projektu variantā, kādā tas bija akceptēts valdības sēdē un iesniegts izskatīšanai Ekonomikas komisijā.

Priekšsēdētājs: Tas ir likumprojekts, Kides kungs, tā ka te vēl ir iespējas labot…

J.Narkēvičs: Jā, tikko man būs kādi saistoši norādījumi, kā jūs saprotat, par šiem energoresursiem un tamlīdzīgi, tā es nekavējoties iekļaušu to ziņojumā un varēšu atbildēt uz jūsu jautājumu.

E.Kide: Paldies. Man vēl otrs jautājums. Mums paredzēts, ka maksāšanas līdzekļi tagad ir sertifikāti, Latvijas rubļi un lats. Bet valdības atskaites laikā lauksaimniecības ministrs Ģēģera kungs un vairāki deputāti uzsvēra nepieciešamību kā maksāšanas līdzekli ieviest arī mantisko kredītu. Tādus objektus, piemēram, pamestās fermas, kur summa ir liela, cilvēks varētu ņemt uz kredīta, jo valsts naudas veidā kredītu izmaksāt nevar, un tad kā maksāšanas līdzeklis būtu šis mantiskais kredīts. Es zinu, ka bija izstrādāts likumprojekts par mantisko kredītu, tas laikam ir Ministru padomē. Vai jūs nevarat pateikt, vai šāds maksāšanas līdzeklis, ja tādu likumprojektu pieņems, var tikt iekļauts šajā lēmumā vai ne?

J.Narkēvičs: Pašlaik, atbildot uz jūsu jautājumu, ir jāpadomā tīri par šā mantiskā kredīta fiksēšanu un izlietošanu. Vai šis mantiskais kredīts nebūs kā attiecība starp divām personām? Šeit pašlaik visi līdzekļi kaut kādā uzskaitāmā formā tiek sadalīti, centralizēti un izlietoti zināmā mērā trijstūrī starp šo līdzekļu devēju, radītāju (es atvainojos par nekorektiem izteicieniem), līdzekļu uzglabātāju un līdzekļu izlietotāju. Es jums baidos atbildēt vienpersoniski, vai šis mantiskais kredīts ir kaut kas vairāk par divu pušu tiesisko attiecību, vai tas būs pakļaujams šādai sadalei ar kaut kāda fonda starpniecību.

E.Kide: Tā ka tas ir pētāms jautājums.

J.Narkēvičs: Jā, jā. Tur ir jāiedziļinās, lai to izskatītu. Es noteikti painteresēšos par šā likumprojekta pašreizējo likteni.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamais Narkēviča kungs! Man ir jautājums par 4.pantu. Es neredzu šeit, ka valsts līdzekļi, kurus iegūst par uzņēmumu privatizāciju un ieskaita privatizācijas fondā, būtu paredzēti arī kompensācijām. Vai tas tā ir domāts vai piemirsies, vai kā?

J.Narkēvičs: Šinī gadījumā jautājums par kompensācijām nav iekļauts šinī likumā, jo mums pašlaik ir neskaidrība ar kompensāciju likumu un sertifikācijas likumu.

A.Seile: Ja to šeit neiekļaus, tad arī nekad netiks šis fonds kompensācijām izmantots. Tāpēc es lūdzu plenārsēdi par to padomāt un vēl kādam pajautāt, bet, ja cienījamais sēdes vadītājs man atļauj, man ir par šā paša panta diviem punktiem vēl jautājums.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, jūsu rīcībā vēl ir trīs minūtes.

A.Seile: Tātad 1.punkta 7.apakšpunkts, ka šie līdzekļi ir paredzēti privatizācijas procesā izbrīvēto darbinieku pārkvalifikācijai. Es lūdzu to izsvītrot. Es ierosinu to izsvītrot. Jūs varētu tam piekrist?

J.Narkēvičs: Šinī gadījumā tas ir…

A.Seile: Tur daudz kas var būt apakšā, un es nesaprotu, kas tā par pārkvalifikāciju, kurai varētu lietot šos fonda līdzekļus.

J.Narkēvičs: Redziet, šinī gadījumā es neesmu kā vienpersonisks autors, es pārstāvu kolektīvu, kurš privatizācijas procesā izbrīvēto darbinieku pārkvalifikāciju…

A.Seile: Es izsaku ierosinājumu.

J.Narkēvičs: Pārkvalifikācija tika argumentēta, jo nav pašlaik viennozīmīgi saprotami līdzekļi, no kuriem šie izbrīvētie darbinieki tiks pārkvalificēti.

A.Seile: Jā. Un vai jūs neuzskatāt par iespējamu 2.punktu papildināt vismaz ar procentu, cik lielu daļu šo līdzekļu Ministru padome ar atsevišķu lēmumu var noteikt izmantošanai citai finansēšanai, jo ar šādu ierakstu es saprotu, ka var visus līdzekļus novirzīt citai finansēšanai. Vai jūs uzskatāt par iespējamu šeit ierakstīt kādu noteiktu procentu?

J.Narkēvičs: Tas būs atkarībā, kā jau es teicu, ka mums nav pašlaik… Mums ir ļoti grūti prognozēt šā fonda praktisko darbību. Mēs noteikti ņemsim vērā jūsu ieteikumus un apskatīsim. Es ceru, ka nonāksim pie pozitīvas atbildes.

A.Seile: Paldies. Bet es uzturu spēkā savus ierosinājumus.

J.Narkēvičs: Jā.

Priekšsēdētājs: Tā. Divas minūtes. Lūdzu, Bērza kungs!

A.Bērzs: Man ir jautājums attiecībā uz 4. un 5.panta sestajiem apakšpunktiem. Valsts pārstāvis uzņēmējsabiedrībā un pašvaldības pārstāvis uzņēmējsabiedrībā… Es atvainojos, ja es nepareizi saprotu, bet man šķiet, ka viņš šajā uzņēmējsabiedrībā pārstāv gan valsts, gan pašvaldības īpašuma daļas intereses. Vai nebūtu loģiski, ka viņa darba samaksa tiktu kompensēta no šā uzņēmuma darbības rezultātiem, nevis tādiem nolūkiem tiktu tērēti algām līdzekļi, kuri nāk no privatizācijas fonda.

J.Narkēvičs: Pašreiz izskatāmais likumprojekts ir saistīts ar Latvijas Republikas likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” un tam ir pakārtots, tā ka lemšana ir jūsu rokās, jūs varat jebkuru jautājumu ierosināt un izskatīt. Mēs šinī gadījumā iekļāvām tekstā, saskaņojot šo normu ar šo likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atbildes uz jautājumiem ir sniegtas.

Pārtraukums 30 minūtes. Pēc tam sāksim debates.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir laiks atjaunot darbu plenārsēdē. 16.darba kārtības jautājums – likumprojekts pirmajā lasījumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem un to līdzekļu izlietošanas kārtību”. Sāksim debates. Pirmais debatēs pierakstījies deputāts Ozols. Lūdzu.

Godājamie kolēģi! Lūdzu ieņemt savas vietas, jo Ozola kungs tūlīt uzstāsies debatēs.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Budžeta komisijas redzeslokā šis likumprojekts ir no tā viedokļa, ka dažādos valdības iesniegtajos dokumentos jau ir pausti viedokļi, kuri neatbilst šā likumprojekta konceptuālajai nostādnei un zināmā mērā ir ar to pretrunā. Tieši tāpēc mēs apsveicam šāda likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā konceptuāli. Līdz ar to faktiski strikti tiek noteikts privatizācijas fonda līdzekļu izlietojums un pārvilkts krusts dažādu valdības institūciju tieksmēm izmantot privatizācijas fonda līdzekļus ārpus šajā likumā noteiktajām normām.

Bet mūs uztrauc viens moments. Es atvainojos ziņotājam, ka uzstādīju jautājumu par privatizācijas fonda turētāju. 8.pantā jau ir norādīts, ka privatizācijas fonda turētājs ir Finansu ministrija kā tāda.

Bet tajā pašā laikā es gribu pakavēties pie 8.panta un tālāk pie (man jāatvainojas, te ir divreiz laikam 8.pants) 6. un 8.panta. Un konkrēti. Pievērsīsim uzmanību tam, ka privatizācijas fonda turētājs ir Finansu ministrija, kura veic līdzekļu izlietošanu atbilstoši Latvijas Republikas Augstākās padomes apstiprinātajai programmai. Bet pēc tam tālāk skatāmies, ka privatizācijas fonda rīkotājas ir nozaru ministrijas atbilstoši šim likumam. Un pēc tam kontrolē visu mūsu programmas izpildi Valsts kontrole un Finansu inspekcija. Šeit, es domāju, kaut kas nav kārtībā, jo, pats svarīgākais, nekur neparādās šā privatizācijas fonda līdzekļu atspoguļojums.

Lai būtu konkrēti, kādi ir konkrētā laika vienībā privatizācijas fonda līdzekļi, kāds ir to izlietojums? Kā uzraudzību kontrolēt? Kur tas tiek akceptēts?

Mūsu Budžeta komisijas viedoklis bija, ka šādi līdzekļi ir jāatspoguļo valsts budžeta pielikumā. Praktiski līdz ar to tie kļūst pilnīgi atklāti parlamentam un sabiedrībai, jo šis privatizācijas fonda rīkotājs – 6.pantā ir formulēts – “Fonda uzraudzība un kontrole”. Tā atkal kārtējo reizi notiek pilnīgi aizklāti, maskēti un praktiski paliek šauru valdības līmeņa institūciju ziņā. Domāju, ka šis moments nav pieņemams.

Žēl, ka šeit nav Pašvaldības komisijas pārstāvja un viņš neizsaka savu viedokli. Man šķiet, ka tieši tādam pašam mehānismam būtu jābūt arī pašvaldību līmenī. Privatizācijas fonds pašvaldību līmenī. Arī tam būtu jābūt kā pielikumam pašvaldību budžetā, kas praktiski skaidri redzams, vietējo tautas deputātu padomju sesijās apspriežot. Tad nostātos viss savās vietās, un tā izpildi uzraudzītu (lai gan nolikumā “Par revīzijas komisijām” tas nav noteikts) pašvaldību revīzijas komisijas. Pretējā gadījumā, jūs piedodiet, patiešām mēs nododam faktiski šo fondu pilnīgi valdības rīcībai un izlemšanai. Tas, ka Ekonomisko reformu ministrija praktiski kontrolēs un tajā pašā laikā Valsts kontrole un Finansu inspekcija izmantošanas kontroli nodrošinās, – kaut kas te neiet kopā. Tāpēc man būtu priekšlikums autoriem tikties par šo jautājumu ar Finansu inspekcijas un Valsts kontroles pārstāvjiem nākamo pirmdien Apvienotās budžeta komisijas sēdē, lai mēs šo jautājumu patiešām konsekventi un konceptuāli atrisinātu un lai izslēgtu šīs pretrunas un faktiski nekontrolējamības iespējas, ko paredz šie divi panti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze! Ja vairāk neviens nepieteiksies debatēs, tad noslēgumā komisijas vārdā runās Špoģa kungs.

A.Seile: Cienījamie deputāti, kuri vēl palikuši zālē! Es saprotu, ka šeit ir klāt ļoti maz ieinteresētu personu, kuras tiešām varētu būt ieinteresētas šā likuma pieņemšanā, bet tā ir viņu pašu vaina. Es šajā gadījumā vairāk domāju par to, kā šī privatizācija notiks uz vietas pašvaldībās, un par to, kur tiks izlietoti gan pašvaldību, gan valsts īpašuma realizācijas rezultātā iegūtie līdzekļi. Redzu tikai vienu, proti, šeit ir visādu ierēdņu apmaksa. Nav pietiekami izstrādāts 4. un 5.pants, iedotas visas šīs garantijas, lai līdzekļi neaizietu pa kreisi. Tādēļ es lūdzu plenārsēdi neatbalstīt un nebalsot par 4. un 5.pantu, ka tie šodien tiek pieņemti pirmajā lasījumā. Es lūdzu šo balsojumu atlikt uz nākamo plenārsēdi, kad tiks izskatīts viss likumprojekts otrajā lasījumā. Bet šie divi panti lai paliek konceptuāli nenobalsoti. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vairs debatētāji nav pieteikušies. Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Varētu jau varbūt sākt no tās vietas, kur Seiles kundze beidza. Mēs tādu variantu atbalstām. Mūsu komisijas lēmumā, kā jau varbūt ievērojāt, izdalītā materiāla – 142.dokumenta – 1.lapiņā ir runa par šo divu – 4. un 5.panta – apvienošanu, kur ir regulējamas šīs lietas, kuras katrā ziņā ņemsim vērā. Tos var arī atstāt. Tiešām izveidosim vienu kārtīgu pantu un nākamajā reizē par to varēsim arī nobalsot. Varbūt to varētu arī tādā veidā izdarīt.

Principā komisijas lēmums sakrīt arī, protams, ar autoru un mūsu kolēģu viedokli. Proti, 6.panta pirmajā daļā ir teikts, ka valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāja ir nozares ministrija. Ekonomikas komisija nevarēja tādam variantam piekrist, arī autori ne. Viņu viedoklis sakrīt ar Ekonomikas komisijas viedokli. Šā dokumenta 1.lappusē ir formulēts, ka – “iesniegt plenārsēdei nobalsošanai šā 6.panta pirmās daļas otro rindkopu šādā redakcijā”. Mūsu komisija uzskata, ka nevar pa nozaru ministrijām izmētāt šīs lietas. Tā ir pārāk nopietna lieta. Tam visam ir jābūt, kā šeit rakstīts: “Valsts īpašuma privatizācijas fonda rīkotāji ir…” Tomēr lai būtu vienās rokās, Ekonomikas ministrijas rokās, kura sastāda šo līdzekļu izmantošanas programmu, ievērojot privātuzņēmēju un viņu apvienību, savienību, kā arī nozaru ministriju un citus priekšlikumus.

Ekonomikas komisija lūdz par šo jautājumu, kas ir 142.dokumenta 1.lappusē, nobalsot atsevišķi. Tā ir likumprojekta 6.panta otrā un trešā rindkopa. Nobalsot atsevišķi, ka tās ir tādā redakcijā, kādā tās ir šeit dotas. Līdz ar to 6.panta pirmās daļas trešo rindkopu, kas šeit ir, varēs svītrot.

Protams, apvienojot 4. un 5.pantu, būtu jāņem vērā priekšlikumi, kurus šeit Seiles kundze izteica. Tātad būtu balsojams atsevišķi 142.dokumenta 1.lappusē 3.punkts. Pārējais šeit ir redzams. Ekonomikas komisija lūdz šādus balsojumus izdarīt tādā veidā un pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai visi ir sagatavojušies balsojumam? Tātad mums ir trīs balsojumi atsevišķi un pēc tam par likumprojektu kopumā pirmajā lasījumā konceptuāli.

Ozola kungam vēl kas sakāms. Lūdzu.

I.Ozols: Par balsošanas motīviem. Es tomēr gribētu kolēģus aicināt atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu un konceptuāli šodien nenobalsot pirmajā lasījumā tā iemesla dēļ, ka neredzu mehānismu un nesaņēmu arī no Špoģa kunga atbildi. Ja es saņemtu konkrētu atbildi vai piedāvājumu, kā privatizācijas fonda līdzekļi (tie būs ievērojami) tiks atspoguļoti kādā dokumentā, kā tie tiks sabiedriski atklāti gan parlamentam, gan sabiedrībai, tad šo jautājumu es varētu atbalstīt, bet es nekur to neredzēju ne Ekonomikas komisijas priekšlikumos, ne arī praktiski iesniegtajos priekšlikumos.

Priekšsēdētājs: Špoģa kungs vēl laikam vēlas komentēt Ozola kunga motivāciju.

K.Špoģis: Tāpēc jau Ekonomijas komisija iebilst pret 6.panta redakciju tādā veidā, kur ar balsu vairākumu ir izdarīts balsojums, ka, izmētājot to pa ministrijām, tas tiešām aizies nevis tur, kur vajadzīgs sakarā ar privatizācijas procesa virzīšanu. Lai būtu viss koncentrēts tā, kā pienākas, mēs ierosinām nepieņemt to, kā ir rakstīts 6.panta…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ozola kungs, jūs tik strikti vienmēr pēc reglamenta gribat visu darīt un tagad jūs gribat tieši otrādi. Kaut kādai elementārai kārtībai taču jābūt! Jums ir replika? Lūdzu. Jums ir replikas laiks vēl.

K.Špoģis: Ekonomikas komisijas priekšlikums, kā jūs redzat 142.dokumenta 3.punktā, tātad būtu tādā veidā jānobalso par 6.panta pirmo daļu. Līdz ar to tiks svītrota 6.panta otrās daļas trešā rindkopa. Pēc tam vēl apvienot 4. un 5.pantu un šo jautājumu atrisināt tādā vaidā, izveidojot vienotu sistēmu visam šim fondam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tik un tā mums paliek šie trīs balsojumi, jo Seiles kundze savu ierosinājumu uztur. Arī Ozola kungs motivācijā to uzturēja. Tātad sākumā balsosim atsevišķi pirmajā lasījumā par 4.pantu, pēc tam par 5.pantu. Un pēc tam par to redakciju, kas ir 142.dokumenta 3.punktā. Un pēc tam kopumā par akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Balsosim par likumprojekta 4.panta konceptuālu akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par – 21, pret – 6, atturas – 19. 4.pants nav akceptēts.

Balsosim par 5.panta akceptēšanu pirmajā lasījumā.

A.Seile: Par motīviem…

Priekšsēdētājs: Ir balsošanas laiks, Seiles kundze! Rezultāts: 16 – par, 7 – pret, 21 – atturas. Nav akceptēts 5.pants.

Seiles kundzei, cik es saprotu, par motīviem vairs nav ko teikt, jo neakceptē.

Nākamais balsojums ir konceptuāli par 142.dokumenta 3.punktu par 6.panta pirmās daļas redakciju, par tās atsevišķu akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, balsosim par 6.pantu, par to redakciju, kas tur ir izteikta, kā to ierosināja Špoģa kungs. Rezultāts: par – 18, pret – 5, atturas – 21. Nav akceptēta 6.panta redakcija, kas ir izteikta 142.dokumenta 3.punktā.

Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu vai arī neakceptēšanu konceptuāli pirmajā lasījumā, izņemot jau nobalsotās neakceptētās daļas, protams. Rezultāts: par – 37, pret – 1, atturas – 12. Tātad likumprojekts akceptēts konceptuāli pirmajā lasījumā, izņemot nenobalsoto 4., 5.pantu un 6.panta pirmās daļas redakciju, kas ir šeit. Tie paliek pirmā lasījuma stadijā. Paldies. Šis darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Kā nākamo tiek piedāvāts izskatīt likumprojektu “Par apdrošināšanu”. Tas ir 15. Protams, jādabū plenārsēdes piekrišana. Ziņotājs vienkārši tehniski nokavēja sākumu. Nav iebildumu? Nav.

Ziņo Ekonomisko reformu ministrijas galvenais speciālists Ametera kungs. Ir zālē, ja? Tā vismaz man rakstīts lapā. Ir. Lūdzu. Pirmais lasījums tātad. Pēc tam nākamais jautājums būs par konsulāro diplomātisko dienestu, par ko Ārlietu komisija jau ir gatava ziņot. Lūdzu.

A.Ameters, Ekonomisko reformu ministrijas Darba attiecību un sociālo garantiju pilnveidošanas daļas galvenais speciālists: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Attīstoties zināmajai situācijai un pakāpeniski pārejot no valsts apdrošināšanas monopola uz apdrošināšanas taktikas sabiedrību un savstarpējo apdrošināšanas sabiedrību izveidošanu, radusies ļoti liela nepieciešamība pēc likuma, kas regulē šo sabiedrību darbību republikā. Līdz šim Latvijas Republikā nav bijis tāda likuma, kas regulētu to darbību. Un tās visas strādā uz… Līdz šim uzņēmumu darbību regulēja likums par akciju sabiedrībām un uzņēmējdarbību, kur visur ir atrunas par to, ka apdrošināšanu regulē atsevišķs likums, kurš pašlaik nav pieņemts. Līdz ar to 11 apdrošināšanas akciju sabiedrības strādā bez attiecīga likuma par apdrošināšanu.

Pagājušā gada maijā Augstākajā padomē tika izspriests likumprojekts “Par apdrošināšanu”. Taču tas tika noraidīts un tālāk nodots Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijai pārstrādāšanai. Tika izveidota darba grupa un izstrādāts jauns likumprojekta variants. Tas ir izstrādāts, pamatojoties uz ASV ekspertu iesniegto likumprojekta variantu, kuru viņi speciāli bija izstrādājuši, ņemot vērā Latvijas Republikas pašreizējo ekonomisko situāciju un likumdošanu. Šis likums regulē apdrošināšanas attiecības Latvijas Republikā, bet tas neattiecas uz sociālo apdrošināšanu, valsts sociālo apdrošināšanu.

Likums ietver sevī trīs pamatvirzienus. Tas pamato vispār apdrošināšanas sabiedrību darbību, nosaka apdrošināšanas darbības veidus, virzienus un principus. Otrs, kas tajā ir ietverts, ir jāsatur apdrošināšanas līgumiem. Trešais punkts dod pamatievirzes apdrošināšanas uzraudzības izveidošanai, tās darbībai.

Pašlaik tiek strādāts pie likuma par apdrošināšanas uzraudzību. Mēs domājam, ka tās funkcijas pagaidām varētu veikt Finansu ministrija, kā tas līdz šim notiek. Pēc Ekonomikas komisijas sēdes tika saņemts priekšlikums no Sociālās apdrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas. Viņi iebilst, ka neesot likumā precīzi noteikta apdrošināšanas firmu un sabiedrību struktūra, norādot pakļautību un kontroles mehānismu. Bet principā ražošanas sabiedrības ir akciju sabiedrības un savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības. To darbību regulē attiecīgi likumi par akciju sabiedrībām un savstarpējām apdrošināšanas sabiedrībām.

Otrs jautājums ir par apdrošināšanas ņēmēju interešu aizsardzību. Apdrošināšanas ņēmēju interešu aizsardzību ietver 13.pants, kā arī 22. un 23.pants, kur ir runa par valsts uzraudzību apdrošināšanā. Principā valsts uzraudzību paredzēts izveidot, lai aizsargātu apdrošināto intereses.

Trešais jautājums ir par ārvalstu ieguldītājiem. Mūsu likuma pirmajā lasījumā tika ietverts tāds punkts, ka ārvalstu ieguldītāji nedrīkst iegūt kontroli pār sabiedrībām, kas veic vadošās operācijas Latvijā. Tas bija paredzēts, lai aizsargātu uzņēmējus, lai aizsargātu vietējās apdrošināšanas sabiedrības. Tā kā akciju sabiedrībām dalības maksa ir ļoti zema, tad jebkura sabiedrība, kas nāk no ārzemēm, ar valūtu varētu viegli tās izkonkurēt, pārpirkt cilvēkus un tamlīdzīgi. Ja ir iebildes pret šo likuma pantu, es domāju, ka par to deputāti varētu balsot. Mēs varam ierakstīt, kā vajadzīgs, kā viņi uzskata par nepieciešamu. Man ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, ar līdzziņojumu uzstāsies arī Biezā kungs. Kā mēs uzdosim jautājumus, atsevišķi katram ziņotājam vai abiem kopā? Ierosinājums ir – abiem kopā. Tātad paldies. Varbūt uzkavējieties kaut kur tuvumā!

Vārds Biezā kungam. Pēc tam būs jautājumu uzdošana, lūdzu pierakstīties sekretariātā.

Biezā kungs, cik jums vajadzētu laiku līdzziņojumam?

J.Biezais: Dažas minūtes.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Biezais: Lūdzu, varbūt ne tik cienījamo vadītāj, un atvainojiet, klātesošie! Neuztveriet to kā līdzziņojumu! Vienkārši informēšu par Ekonomikas komisijas viedokli.

Ekonomikas komisija iebilda pret to, ka tiek likti ierobežojumi ārvalstu ieguldījumiem, jo tas ir pretrunā gan ar mūsu uzskatu, tas ir, ar Ekonomikas komisijas uzskatu un domām, gan arī ar jau spēkā esošo likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”. Es domāju, ka mēs starptautiski neizskatīsimies skaisti, ja šo jau tā samērā piesardzīgo likumu pastiprināsim un darba gaitā mainīsim likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem”. Līdz ar to praktiski Ekonomikas komisija izvirza konceptuālu balsojumu un attiecīgi 3.panta 4.punkta svītrojumu.

Šeit man ir jāziņo, ka Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija deva savā priekšlikumā konkrētu normu, kas vēl pastiprina ārvalstu ieguldītāju ierobežojumus, ka trīs gadus viņi vispār nedrīkstētu šeit darboties. Gadījumā, ja mūsu konceptuālo priekšlikumu noraidīs, tas ir jāgatavo uz otro lasījumu. Bet es aicinu atbalstīt Ekonomikas komisijas konceptuālo priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumu laiks. Vai ir kādi jautājumi abiem ziņotājiem? Ir.

Lūdzu, Apsīša kungs! Pēc tam – Muciņa kungs.

R.Apsītis: Man ir divi jautājumi. Šo likumprojektu izskatīja arī Likumdošanas jautājumu komisija. Mums tur radās vairāki iebildumi, par kuriem droši vien arī kolēģis Muciņš izteiksies. Bet es tos divus solītos jautājumus.

Pirmais jautājums tāds. Šis likumprojekts, pēc mūsu domām, nav īsti saskaņots ar 1937.gada Civillikuma spēkā stājušamies materiāla divām daļām. Nu, piemēram, par apdrošināšanas līgumu. Protams, sais­tību tiesību daļa vēl nav stājusies spēkā, bet tūlīt, tūlīt tā stāsies spēkā. Civillikumā nemaz tāds līguma veids nav paredzēts. Kā jums šķiet, vai mums te vajadzētu papildināt Civillikumu vai kā citādi rīkoties?

A.Ameters: Bet bez apdrošināšanas līguma jau arī nevar iztikt.

R.Apsītis: Jūs saprotat, ka Civillikums ir tā sauktais jumta likums visos saistību tiesību jautājumos. Te ir jābūt saskaņotām tām nostādnēm. Tas ir pirmais jautājums.

Un otrs jautājums par 22.pantu. Tur ir paredzēta īpaša Latvijas Republikas valsts apdrošināšanas uzraudzība. Kas tā par institūciju? Vai vēl viena papildu institūcija valsts birokrātiskajā aparātā?

A.Ameters: Jā, varbūt uz pirmo jautājumu es mēģināšu… Es domāju, ka iespējams, ka varam pieskaņoties Civillikumam, neveidojot jaunu, nepārveidojot to.

Par valsts uzraudzību. Jā, principā līdz šim visur, tā kā nebija likuma par apdrošināšanu, regulēja tikai dažādas instrukcijas. Mums arī nebija ne likuma, ne uzraudzības. Šīs funkcijas veica Finansu inspekcija, Finansu ministrija. Bet principā visur pasaulē eksistē pārsvarā šī valsts apdrošināšanas uzraudzība, kas regulē apdrošināšanas sabiedrību darbību. Varētu teikt, ka pie tās tiek izveidots arī apdrošināšanas garantiju fonds. Savā veidā tas ir garants apdrošinātajiem. Vispār šāda institūcija pasaules praksē tiek lietota. Mēs uzskatām, ka mums arī uz to ir jāiet.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs! Pēc tam – Freimaņa kungs.

L.Muciņš: 3.pants. Man jautājums. Vai tad apdrošināšanas asociācijas arī būs apdrošinātāji?

A.Ameters: Nē.

L.Muciņš: Terminā ir rakstīts tā. Apdrošinātāji ir juridiskās personas, kas, izdarot apdrošināšanu, par maksu uzņemas saistību izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar apdrošināšanas līgumu. 3.pants – apdrošinātāja juridiskās personas un apdrošinātāja asociācijas. Jums neliekas, ka te ir pretrunas?

A.Ameters: Jā, tā ir pretruna.

L.Muciņš: Tā ir kardināla pretruna. Tad apdrošināšanas asociācijas, ja es tālāk pareizi saprotu šo likumu, ir tādas juridisko personu apvienības, kuras nodarbojas ar jautājumu koordinēšanu savu interešu aizsardzībai un likumdošanas pilnveidošanai, un tā tālāk.

A.Ameters: Šo diemžēl varētu pat nosaukt par ļoti rupju drukas kļūdu. Es to savā variantā esmu izsvītrojis, bet tā šeit kaut kā atnākusi līdzi jūsu iesniegtajam likuma variantam. Es uzskatu, ka noteikti apdrošināšanas asociācijai ir jābūt ārā. Bet tā ir…

L.Muciņš: Jā, kopš tā laika, kad autori neliek savus uzvārdus apakšā, tās rupjās kļūdas arvien vairāk iedrukājas līdz parlamentam.

A.Ameters: Es uzskatu, ka jābūt ārā apdrošināšanas asociācijai.

L.Muciņš: 10.pants. Es saprotu, ka, teiksim, šim likumam tuvāk stāv nevis tie, kas tika apdrošināti, bet tie, kas nodarbojas ar apdrošināšanu. Tā ir jūsu konceptuālā pieeja? 10.pantā teikts, ka apdrošinājuma summa nedrīkst būt lielāka par objekta faktisko vērtību.

A.Ameters: Tas ir vispār pieņemts. Es nezinu, vai tas ir apspriežams. Tā līdz šim ir bijis. Objektam ir konkrēta vērtība. Teiksim, kāds mēģinās apdrošināt savu somu vai mašīnu par daudz lielāku vērtību, nekā tā ir…

L.Muciņš: Tad jau jāliek cits princips. Līgums nedrīkst tikt noslēgts par lielāku summu nekā apdrošinājuma objekta faktiskā vērtība. Savukārt, ja tas tomēr tā izrādās, ja ir bijusi kļūda uz vienu vai otru pusi, tad, ja objekts nav galīgi gājis bojā vai noticis kāds cits notikums, samaksa ir jāizdara tomēr proporcionāli nevis tam, ko jūs pēc tam novērtēsit, bet tam, ko esmu maksājis jums. Kā jūs uz šo jautājumu skatāties?

A.Ameters: Bet tas jau tiek parādīts līgumā. Slēdzot līgumu ar apdrošināšanas sabiedrību, jau uzrāda visus šos punktus. Uzrāda, cik liela ir summa, tā sākuma vērtība, par kuru tu iemaksā, kāda ir tā iemaksa, par ko to dod, tā prēmija. Un attiecīgi ir tarifi, pēc kuriem tiek aprēķināts, ko tev izmaksā par zaudējumu atlīdzināšanu.

L.Muciņš: Atļausit vēl man dažus jautājumus. 14.pants. Redziet, ja notiek tā, kā jūs sakāt 10.pantā, tad savukārt, ja šī polise būs pretrunā šim likumam, līgums būs spēkā neesošs. Ko jūs teiksit par šādu izgudrojumu 14.pantā? Tātad, teiksim, jums vai man kļūdoties kaut kur, es savu mūžu nekā vairs nedabūju. Jūs varbūt tomēr šeit esat domājuši to, ka tad ir līgums spēkā uz tiem noteikumiem, ko paredz nevis līgums, bet likums. Un tomēr tas līgums ir spēkā. Tikai ar likuma noteikumiem. Vai jums neliekas, ka tā būtu loģiskāk?

A.Ameters: Jā, droši vien esam šādu niansi palaiduši garām.

L.Muciņš: Vēl viens jautājums man par 12.panta 4.punktu. “Apdrošinātājam nav tiesību izmaksāt atlīdzību, ja apdrošināšanas notikums iestājies kādas trešās personas ļaunprātīgas rīcības rezultātā, kas kvalificējama kā krimināli sodāma.” Tātad, ja kāda trešā persona nozags man mājas mantu, jūs man neizmaksāsit nekādu atlīdzību?

A.Ameters: Nē, šeit sākumā tika dots formulējums, ka trešā persona ir tā, kurai pienākas apdrošināšanas atlīdzība apdrošinātās personas nāves gadījumā. Sakarā ar to, ka trešajai personai dažādos likumos ir daudz dažādu formulējumu, iespējams, ka tas varbūt nav veiksmīgs šinī gadījumā. Bet te nav domāts tā. Sākumā tika definēts, kas ir trešā persona, tādējādi te ir domāts tā, ja es jūsu nāves gadījumā saņemtu atlīdzību, un tad es esmu tas vainīgais…

L.Muciņš: Jā, nu jūs to saprotiet tā, es to sapratīšu citādi, bet jāraksta tā, lai mēs visi saprastu vienādi.

A.Ameters: Es piekrītu jums, ka te ir jāizvēlas cits formulējums.

L.Muciņš: Vēl viens jautājums. Jebkurš krimināls jeb tīšs noziegums? Šeit ir izplatītas autoavāriju lietas. Tomēr tīšu noziegumu mēs šeit izmantojam.

A.Ameters: Jā. Tīšu noziegumu.

Priekšsēdētājs: Vai Muciņa kungs vēl jautās? Jā, paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamo referent! Iekams es jautāju, es gribētu pateikt, ka šis likums ir ārkārtīgi svarīgs politiski sakarā ar to, ka vistuvākajā laikā ir gaidāmas ļoti lielas (mēs tās vismaz sagaidām) ārvalstu investīcijas. Tātad būs ārvalstu juridiskās vai fiziskās personas, būs viņu darbība šeit, tātad tām būs nepieciešamība apdrošināt savu īpašumu. Tajā pašā laikā 3.panta ceturtajā daļā (tas ir tieši tas pats jautājums, pret ko iebilst arī Ekonomikas komisija) jūs uzrādāt skaidrus ierobežojumus šiem ārvalstu ieguldītājiem un arī ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām.

Sakiet, lūdzu, ja šajā versijā tas likums ir plānots, kā jūs tomēr domājat radīt labvēlīgu atmosfēru tieši šiem ārvalstu ieguldītājiem, bez kuriem Latvijas Republika nevarēs iztikt? Šinī versijā neviens neieguldīs, saprotiet, tāpēc, ka ārvalstu ieguldītājam nav vajadzīgs Latvijas rublis, bet viņam ir vajadzīgs dolārs par kaitējumu savai mantai. Lūdzu, paskaidrojiet!

A.Ameters: Šeit ir runa, ka viņi varētu dibināt kopuzņēmumus, bet bija doma, teiksim, piesaistīt vairāk līdzekļu. Tas tika ierakstīts sakarā ar to, ka mēs uztraucāmies: ja dibinās, teiksim, ārzemju sabiedrības, tās gūs kontroli pār to. Tā kā apdrošināšanas sabiedrībās apgrozās ļoti daudz līdzekļu, ļoti lielas summas tad aizplūdīs uz ārzemēm un netiks izmantotas Latvijas ekonomikas attīstībā. Varbūt bija arī bailes (varbūt šoreiz nepamatotas) no tā, ka mūsu apdrošināšanas kompānijas var neizturēt konkurenci. Varbūt mēs varam teikt, ka lai neiztur, lai izdzīvo stiprākais šinī gadījumā. Bet tādi bija pamatvadmotīvi, kāpēc mēs šo punktu ielikām.

J.Freimanis: Kā jūs tādā gadījumā vispār varat argumentēt, ja ārvalstu investors, teiksim, vēlas apdrošināties pie “Lloyd” sabiedrības vai kādas citas sabiedrības, kurai viņš tic vairāk nekā šiem “džointvenčeriem”, kuri te veidojas kā sēnes. Kā jūs pamatosit to, ka mēs radām šādu banānu republikas atmosfēru? Kā jūs to pamatojat, ekonomiski pamatojat? Tās ir tikai emocijas: kapitāli aizplūdīs, apdrošinātāji pazudīs. Tās ir emocijas. Lūdzu, argumentējiet ekonomiski to lietu!

Priekšsēdētājs: Labi, tas ir debašu jautājums. Eglāja kungs uzdod jautājumu. Lūdzu.

V.Eglājs: Es šajā pašā sakarībā gribu norādīt, ka te ir pretruna 3.panta pirmajam punktam, kur ir sacīts, ka apdrošinātāji ir saskaņā ar ārvalstu likumiem, kuru darbība atbilst šā likuma 1.pantam, tas ir, 3.punktā ir skaidri pateikts, ka apdrošinātāji var būt arī ārvalstu, jo atbilst apdrošināšanas jēdzienam, bet šajā 4.punktā viņiem ir aizliegts šeit kaut ko darīt. Turklāt es norādītu, ka kuģus un lidmašīnas apdrošina zināmās valstīs, zināmās apdrošināšanas sabiedrībās, jo apdrošināšanas sabiedrības, kas te uz vietas izveidojās, lai gūtu peļņu, nav spējīgas uz tādām lietām.

A.Ameters: Jā, es jums piekrītu. Pirmkārt, šeit varbūt ir neskaidrība. 1.pants, vārdu sakot, ir vienkārši apdrošinātāja definīcija, vienkārši – kas ir apdrošinātāji pēc mūsu likumiem, pēc ārvalstu likumiem. Tālāk ir reglamentēts, kurš var darboties Latvijas Republikā un apdrošināt un kurš nevar.

Tālāk 5.pantā ir apakšpunkts. 5.pants paredz, ka apdrošinājuma ņēmējam ir tiesības slēgt apdrošināšanas līgumus ar tiem apdrošinātājiem, kuri nav reģistrēti Latvijas Republikā, ja Latvijas Republikā nav attiecīgas apdrošināšanas sabiedrības, kas nodarbojas ar šo veidu. Un es domāju, ka mums tik drīz arī Latvijas Republikā nebūs apdrošināšanas sabiedrības, kas spētu uzņemties tādus riskus kā lidmašīnu kravu apdrošināšana.

Principā tāda norma pasaulē ir ietverta: ja attiecīgu apdrošināšanu veic, ja ir republikā jeb valstī šāds apdrošināšanas veids, tad tomēr pirmām kārtām ir pienākums apdrošināties savā valstī. Un pēc var meklēt citur – Amerikā un citur.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Jurševica kungs uzdod jautājumu.

E.Jurševics: Cienījamais referent, mūsu komisija iestājas par to, ka šajā likumprojektā nav šīs klienta aizsardzības un arī šis 5.panta b) apakšpunkts par to, ka var apdrošināšanu izdarīt ārvalstīs, ja ārvalstu apdrošinātāju pakalpojumu tarifs ir par 20 procentiem mazāks. Kāpēc tieši par 20 procentiem, kāpēc ne par 5 procentiem vai pat par 2 procentiem, ja tas klientam izdevīgi? Kā varēs šo normu kontrolēt? Kā tas būs saskaņots ar citiem likumdošanas aktiem?

A.Ameters: Principā tas jākontrolē valsts apdrošināšanas uzraudzībai, bet varbūt dažās vietās pasaules praksē šāda norma ir ietverta. Ja es pareizi atceros, Latvijas laikā arī kaut kas līdzīgs bija. Ja ievērojami lētāk var apdrošināt, tad it kā ļauj apdrošinājuma ņēmējam priekšroku apdrošināt pie viņa. Iespējams, ka starpība ir tik liela, ka šī norma ir pat nereāla.

E.Jurševics: Arī 5 procenti var izrādīties ļoti liela summa atkarībā no apdrošināšanas kopējās summas. Ļaut tam 5 procentus – arī ļoti liels ietaupījums būtu.

A.Ameters: Ietaupījums būtu. Taču iepriekš tika teikts, ka obligāti ir tomēr jāapdrošinās savas republikas jeb valsts apdrošināšanas sabiedrībās, tādējādi tādu mazu, sīku niansīti nevarētu pieļaut. Bet varbūt tiešām šo likuma punktu varētu… Es jau biju iesniedzis pirmajā lasījumā, kad nāca priekšlikumi un domas no citām sabiedrībām, ka varbūt tas nav pamatoti, ka to vajag svītrot ārā. Es domāju, ka par šo jautājuma punktu mēs varam diskutēt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk jautātāju nav. Muciņa kungs, jūs vēl rezervējāt sev tiesības jautāt. Nē, nebūs vairs jautājumu. Paldies par ziņojumu un atbildēm uz jautājumiem.

Sākam debates. Debatēs pagaidām pierakstījušies trīs deputāti. Lūdzu, Freimaņa kungs, jūs esat pirmais! Gatavoties lūdzu Muciņa kungu.

J.Freimanis: Godājamo sēdes vadītāj, dāmas un kungi! Es domāju, ka šodien mums ir grūti novērtēt par zemu to faktu, ka mums sava ekonomika jābūvē pilnīgi no jauna. Turklāt tai lielā mērā ir jābalstās arī uz ārvalstu investīcijām. Kas darāms, lai šīs ārvalstu investīcijas valstī būtu reālas? Jābūt piemērotai likumdošanai. Tieši šie ir tie jautājumi, tās problēmas, kuras mums izvirza jebkurš ārvalstu sūtnis, darījumu cilvēks, diplomāts, ikviens, kas runā ar mums.

Tātad pirmais jautājums ir, lai šīs investīcijas vispār varētu iekļūt, lai ārvalstu ieguldītājs vispār varētu pirkt to, kas viņam ir vajadzīgs uzņēmējdarbības attīstīšanai.

Otrs. Ir jāvar likumdošanai nodrošināt šīs investīcijas. Latvijas valsts šodien kā nodrošinājumu ārvalstu investoram no saviem avuāriem var piedāvāt tikai zemi un pagaidām neko citu, jo mums nav to miljardu.

Otrs nodrošinājums ir apdrošināšana. Lūk, tieši tādēļ šis likums ir būtiski svarīgs to likumdošanas aktu ķēdē, kuriem jāveido šī labvēlīgā gaisotne ārvalstu kapitāla iekļūšanai un sekmīgai darbībai Latvijā.

Diemžēl Kehra kunga paša nav, bet Ekonomikas komisija ir iesniegusi savu apsvērumu tieši par šo aspektu, ka, gluži otrādi, mēs nedrīkstam kaut kāda sociālistiska protekcionisma vārdā radīt kaut kādus vienus apstākļus savējiem par Latvijas rublīšiem un kaut kādus citus apstākļus, pie tam nelabvēlīgākus, ārvalstu apdrošinātājiem. Sauciet to, ja gribat, par banānu republiku. Mēs nekādos apstākļos nedrīkstam tā darīt. Ja mēs savā likumdošanā radīsim tikai nojausmu, ka tas tā ir, tādā gadījumā tas būs ļoti smags politiski atbaidošs faktors. Tas ir pēdējais, ko mēs drīkstam atļauties.

Paskatīsimies tālāk, kas tad mūs sagaida! Piemēram, nopietnas ārvalstu investīcijas nebūs mērāmas simtos dolāru, tūkstošos dolāru. Nē. Jūs ļoti labi zināt, ka, pēc nepārbaudītas informācijas, par to mazo gabaliņu pie “pulksteņa” ir piedāvāts septiņzīmju skaitlis. Tātad tie būs ārkārtīgi lieli ieguldījumi, kuru segšanai mūsu sabiedrībām vienkārši var nebūt attiecīgo avuāru. Tie būs lieli kuģi, tās būs iekārtas, tās būs galu galā ēkas, būs ļoti daudz kas. Šajā sakarībā ārvalstu investoram ir jādod pilnīga brīvība izvēlēties to, kas nodrošina šo kapitālu. Ja to var darīt “Latva”, lūdzu! Ja to var darīt kāda cita Latvijas apdrošināšanas sabiedrība, lūdzu! Bet, ja ārvalstu investors kaut kādu iemeslu dēļ vairāk uzticas savas zemes kantorim, kurā viņš izdara šīs iemaksas un par to dabū arī šo prēmiju, tādā gadījumā ir jāatļauj to darīt bez kādiem ierobežojumiem. Tas, es gribētu apgalvot, ir tīri politisks jautājums. Es tā novērtēju, ka pēc kādiem pieciem gadiem situācija uzlabosies tik tālu, ka mūsu valūta būs kļuvusi konvertējama, ka mūsu ekonomika būs savesta kārtībā, tad situācija grozīsies. Un ļoti daudzi likumdošanas akti tieši tāpēc varbūt varēs tikt grozīti. Bet pašreizējā momentā, es uzskatu, šis likumprojekts ir jāpārstrādā tieši šādā aspektā.

Pirmais, ko es gribētu ierosināt un ko varbūt Krastiņa kungs varētu likt uz balsošanu un ko kuluāros mēs apspriedām ar Biezā kungu, – principā vajadzētu izbalsot 3.panta 4.punktu vispār ārā. Ekonomikas komisija šeit iebilst tikai pret šā 4.punkta pirmo teikumu. Pret otro teikumu šeit nekādu iebildumu nav. Bet tas otrais teikums arī ir kaitīgs. Tādēļ es gribētu ierosināt ar vienu balsojumu izbalsot ārā 3.panta 4.punktu un arī 5.panta b) punktu, pēdējās rindkopas b) punktu. Tas būtu pirmais.

Un otrais būtu tāds vēlējums: ja gadījumā mēs šo ļoti svarīgo likumu pirmajā lasījumā pieņemam, tajā noteikti ir jāiestrādā norma, kas dod labvēlīgu gaisotni ārvalstu ieguldītājam. Es gribētu paskaidrot un pasvītrot, ka pēc manas dziļākās pārliecības, kas sak­ņojas, es teiktu, atkal daudzās sarunās, ka ārvalstu investors var neuzticēties šīm apvienotajām apdrošināšanas sabiedrībām. Ja viņš vēlas, lūdzu! Bet, ja viņš nevēlas, lai viņam ir tiesības apdrošināties arī pie savas mītnes zemes apdrošināšanas kompānijas. Tātad būtu liels vēlējums uz otro lasījumu iestrādāt šeit vienu nelielu pantu, kas dotu maksimālās labvēlības režīmu ārvalstu investoram apdrošināties tur, kur viņš vēlas. Citādi, protams, šis likums ir jāvirza uz priekšu, jo tas ir vairāk nekā nepieciešams. Tātad ar šo labojumu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs! Gatavojas Eglāja kungs.

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Diemžēl par likumu “Par apdrošināšanu” debatēs es runāšu jau otro reizi. Pirmo reizi es runāju pirms gada. Plenārsēde toreiz nolēma noraidīt šo likumprojektu sakarā ar to, ka tas daudzās jomās nebija sagatavots tādā līmenī, lai dotu šodien sabiedrībai vajadzīgās atbildes uz jautājumiem. Jā, mums ir vajadzīgas, Freimaņa kungs, ārvalstu investīcijas. Jā, mums ir vajadzīgs daudz kas cits. Bet pirmām kārtām mums ir vajadzīga tiesiska valsts. Un tiesiskā valstī mēs varam rīkoties tikai tad, ja mums ir pareizi, skaidri likumi, kuri savukārt ir savstarpējā saistībā un sakārtotībā.

Tātad, cienījamie deputāti, pa šo laiku, kas ir pagājis kopš iepriekšējā apdrošināšanas likuma izgāšanas plenārsēdē līdz šodienai, mēs esam atjaunojuši divas daļas 1937.gada Civillikumā. Tuvākā mēneša laikā mēs atjaunosim arī saistību tiesību daļu, kurā apdrošināšanas līgums kā tāds nav paredzēts. Tātad jāpiemēro vispārējie līguma principi. Ja mēs esam izšķīrušies pieņemt atsevišķu likumu, tad mums šodien ir jāatbild par to, kas tas būs par likumu un kādas attiecības tas regulēs. No šā likuma diemžēl es šādu atbildi šodien nevaru saņemt.

Kā saprotu vismaz no likuma 1.panta, lielā mērā šis likums runā par apdrošināšanas līgumu. Tātad tas ir civiltiesisks likumprojekts. Augstākās padomes grupa, kura nodarbojas ar Civillikuma atjaunošanu un likuma izstrādāšanu, absolūti šajā jautājumā neveica nekādu koordināciju ar Ekonomikas komisiju. Vispār daudzos civiltiesiskos jautājumos Ekonomikas komisijai nenotiek nekāda koordinācija nedz ar šo grupu, nedz ar Likumdošanas jautājumu komisiju. Pagaidām vienīgais, ko esmu dzirdējis no mūsu ekonomistiem, ir tikai aicinājums: “Nebāziet savu degunu, kur nevajag, atjaunojiet tikai savu Civillikumu, un tad jau būs labi!” Nē, cienījamie ekonomistu kungi, likumdošanai ir jābūt savstarpēji sakārtotai un jāatbilst šīm normām, lai tad, kad tiesā nonāks kāds strīds, šie jautājumi tiktu pareizi izlemti un savstarpēji sabalansēti! Nevis tā, kā tas ir šodien. Mēs sarakstām šeit dažādus civiltiesiskus likumus un pēc tam brīnāmies, ka tie absolūti nesaskan, teiksim, ar citiem likumdošanas aktiem.

Man rodas jautājums, vai mums ir vajadzīgs likums par apdrošināšanu, vai mums ir vajadzīgs likums par apdrošināšanas darba organizāciju. Man jāsaka godīgi, ka arī ar otrajā lasījumā iespējamiem grozījumiem lielāko tiesu šis likums runā par apdrošināšanas darba organizāciju, par ko es varbūt izteikšos vēlāk.

Tātad – kādas būs šīs apdrošināšanas sabiedrības, vai tās ārzemju vai mūsējās, kā tās atbildēs, kāda tur būs drošība, apdrošināšanas padome, monopols un tā tālāk. Bet es aicinu šajā likumā precīzi un skaidri pirmajā daļā formulēt civiltiesiskās attiecības, kas rodas, noslēdzot un izpildot šos civiltiesiskos līgumus. Šāda atbilde šajā likumā absolūti nav dota.

Diemžēl likums klibo arī attiecībā uz ļoti daudziem citiem jautājumiem. Jau, uzdodot jautājumu, es vērsu uz to uzmanību. Tātad apdrošināšanas asociācijas. Tātad tās ir šo juridisko personu, pat varētu teikt, sabiedriskas organizācijas, kuras ir apvienojušās, lai risinātu dažādas savu biedru intereses un realizētu kopējas programmas. Vismaz tā tas izriet no 25.panta. Pati apdrošināšanas asociācija nevar būt līguma subjekts šinī sakarībā.

Es domāju, ka te nav drukas kļūdas, te ir konceptuāls jautājums, tas ir ierakstīts iekšā. Nezinu, vai autori ir pareizi domājuši. Tā kā autors atzina, ka tāda lieta ir, arī es personiski uzskatu, ka mēs nekādā gadījumā tādu ceļu nevaram iet.

Jautājumu gaitā es pievērsu uzmanību arī šīm apdrošināšanas izmaksām, apdrošināšanas cenām un tā tālāk. Nu, 14.pantā teiktais, ka līgums nav spēkā, ja nav ievēroti likuma noteikumi, jau arī absolūti neiet nekādos vārtos.

Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja šo likumprojektu. Bija ļoti daudz iebildumu tieši pret neprecizitātēm formulējumos. Uzskatījām, ka šeit ir ļoti daudz lieku ierobežojumu vai arī jautājumi ir jāatstāj pušu savstarpējā līguma ziņā. Nevajadzētu censties noteikt daudzus jautājumus tādā veidā, kā mēs esam centušies to darīt šajā likumā.

Pirmais jautājums – par monopolu. Šeit es pilnīgi piekrītu Ekonomikas komisijai, ka nekādā gadījumā nevar būt runa par kaut kādu monopolu Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām. Pirmām kārtām jau tādēļ, ka mums nav kapitāla, ko varētu ieguldīt šādu sabiedrību pamatos. Otrām kārtām mums arī nav pieredzes, jo visu laiku apdrošināšana ir bijusi valsts monopols. Tātad vajadzētu būt brīvai apdrošināšanai. Savukārt mēs taču zinām, ka jebkuras apdrošināšanas izmaksas uzņēmumu darbībā liekam uz izdevumiem. Tātad, ja mēs šeit tā ierakstīsim, tad varēs sākt apšaubīt dažādu firmu izmaksas sakarā ar apdrošināšanos citās ārzemju firmās.

Es domāju, ka jautājums ir jāsaista pavisam ar ko citu. Ir taču dažādi nekustamie īpašumi, kuriem mēs varam uzlikt kaut kādus ierobežojumus, bet, teiksim, ir atkal kaut kādi citādi apdrošinājumu notikumi, kuri var iestāties, nebūdami absolūti nekādā saistībā ar Latvijas teritoriju. Tādēļ domāju, ka pirmām kārtām šajā likumā nav šķirti divi jēdzieni. Piemēram, es dodos apdrošināt kādu no savām interesēm uz ārzemju firmu, kura atrodas ārzemēs un nav reģistrēta Latvijā, bet darbojas ārzemēs. Neviens no civiltiesiskā viedokļa nevar man liegt noslēgt līgumu ar kādu ārzemju firmu. Cita lieta, kā es varbūt pierādīšu šī apdrošinājuma notikuma iestāšanos. Bet tas ir cits jautājums.

Tālāk. Jautājums varētu būt par tādas nekustamas mantas apdrošināšanu, kas atrodas Latvijā. Šeit varbūt būtu iespējama un no pasaules prakses būtu nepieciešama kaut kāda cita regulācija. Tad apdrošināšanai būtu jānotiek Latvijā reģistrētās apdrošināšanas firmās.

Trešais jautājums. Mēs zinām, ka Latvijā nevar darboties neviena apdrošināšanas firma, ja tā nav izveidojusi savu uzņēmumu. Tātad “pa tiešo” neviens apdrošinātājs šeit rīkoties nevar, vispirms ir jāizveido sava firma, jāizveido personāls, jāiegulda līdzekļi, jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā. Tikai tad var slēgt līgumus. Ja viņš šeit ir ienācis, tad nav nekāda pamata saskaņā ar likumu par investīcijām aizliegt viņam slēgt šādus līgumus.

Runājot par šo organizāciju, Likumdošanas jautājumu komisijai ir iebildumi pret šo jauno un birokrātisko valsts apdrošināšanas uzraudzību. Mēs atkal ejam šo ceļu, ka veidojam kaut kādas jaunas institūcijas, kaut kādas jaunas organizācijas, par kuru īsto atbildību pat nevaram skaidri pateikt. Likumdošanas komisija iebilst pret tādu pieeju.

Vispār man atkal kārtējo reizi kategoriski ir jākonstatē, ka likumprojekts izstrādāts zemā līmenī.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs! Gatavojas deputāts Edmunds Krastiņš.

V.Eglājs: Cienījamie deputāti! Daļu no tā, ko es gribēju teikt, iepriekšējie divi runātāji jau pateica. Es gribu vērst uzmanību uz to, ka jebkurš likumprojekts kaut ko ierobežo. Šeit ir divas puses, kā sākumā teica. Ir apdrošinājuma ņēmēji un apdrošinātāji. Apdrošinājuma ņēmējiem un apdrošinātājiem ir principiāli pretējas intereses. Apdrošinātāji ir ieinteresēti gūt peļņu no šīs apdrošināšanas, savukārt apdrošinājuma ņēmējiem ir interese pēc iespējas mazāk maksāt un dabūt kompensāciju, ja kas notiek. Principā es uzskatu, ka šim likumam pamatā ir jāaizsargā apdrošinājuma ņēmēju intereses, apdrošinātāju kā juridiskās personas intereses.

Apdrošināšanas sabiedrības daudz jaunu, efektīvu darba vietu šeit neradīs. Tāpēc absolūtajam vairākumam apdrošinājuma ņēmēju ir interese par diviem rādītājiem – viens ir, cik jāmaksā, un otrs ir – kāds ir viņa risks, vai viņš tiešām dabūs attiecīgajā gadījumā to summu, kas viņam pienākas.

Tāpēc tas, kas bija šeit teikts par šīm ārzemju… tie ierobežojumi… ir ierobežojumi uz apdrošinājuma ņēmēja rēķina. Apdrošinājuma ņēmējam ir jāļauj maksimāli brīvi izmantot jebkādas apdrošināšanas firmas.

Otrs. Ir svarīga šo firmu uzticības pakāpe, jo šādā pārejas laikā, kad ekonomika brūk kopā, veidojas visādas peļņas gūšanas intereses ar apšaubāmiem paņēmieniem. Tas ir, vāc un vāc naudu, taisa bankas, taisa apdrošināšanas, taisa vēl visādas lietas. Kamēr ir nestabili, tās lietas nebankrotē.

Es neatradu īsti šajā likumā… Tieši apdrošināšanas klientu interešu aizstāvības ziņā, it sevišķi, ja kaut kas notiek šajā situācijā, kāda mums ir veidojusies, es diezgan maz kaut ko atradu. Tas pats mums… Kāds bija likums “Par bankām”? Tajā vietā arī ir pietrūcis tas, kas attiecas uz klientu interesēm. Ja banka bankrotēs… Man liekas, ka tagad, veidojoties gan apdrošināšanas sabiedrībām, gan citām, notiks šo iestāžu bankrotēšana un ka tas būs normāls process.

Mēs Likumdošanas jautājumu komisijā diezgan pamatīgi apspriedām tieši šo praksi, kāda bija pirmskara apdrošināšanā. Tā bija kārtības dēļ stipri laba. Es vēl atceros, ka bija pie lauku mājām klāt “Lloid” plāksnītes, ka māja ir apdrošināta. Kā tas notika, kā tā slēgšana notika, to es nezinu, bet tas, ka šo ārzemju firmu pakalpojumi tika plaši izmantoti, tā bija. Tāpēc baidīties no konkurences apdrošināšanas jomā, tas nu nekādi nav… Es neredzu tam nekāda attaisnojuma, jo, ja apdrošināšanas pakalpojumi ir, varētu teikt, no ārpuses, tad nevis aizplūst mūsu labums projām, bet mums sniedz praktiski bezmaksas pakalpojumus, jo cilvēkam ir nesalīdzināmi labāk, ja viņš jūtas drošs un var kaut ko kārtīgi apdrošināt, nevis tad, ja viņš nevar, ja ir galīga nenoteiktība.

Tā ka šajā lietā iebildumi mums ir būtiski. Es domāju, ka Likumdošanas jautājumu komisija būtībā apkopoja iebildumus. Es domāju, ka likums tomēr ir vēl jāpārstrādā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņ! Gatavojas Ivars Krastiņš.

E.Krastiņš: Cienījamie kolēģi, es līdzīgi Muciņa kungam kādreiz, tas bija gadu vai vēl ilgāk atpakaļ, arī uzstājos debatēs pret šā, pareizāk sakot, toreiz iesniegtā, likumprojekta pieņemšanu. Es varbūt gribētu atgādināt to, kas pēc tam notika. Es gan toreiz vēl nebiju Ekonomikas komisijā, bet šeit viesojās kārtējie eksperti no rietumvalstīm, no kurām gan dažus mēs ne sevišķi atzīstam un cienām. Sarunās ar viņiem, kā saprotu, Špoģa kungs panāca vienošanos, ka eksperti mums palīdzēs šajā grūtajā jautājumā, kuru pašmāju speciālisti tā īsti varbūt nespēj atrisināt. Nebija arī pietiekamu zināšanu, lai to izdarītu. Šā gada sākumā mēs saņēmām šī likumprojekta tekstu no ASV. To bija izstrādājuši Delaveras štata speciālisti. Pie tam viņi bija īpaši informēti, ka mēs cenšamies iekļauties Eiropas likumdošanas sistēmā. Tāpēc viņi arī uzsvēra, ka tur ir ņemtas vērā gan Eiropas Kopienas direktīvas, kas regulē apdrošināšanas darbību, gan arī Eiropas likumdošanas prakse un pieredze. Es nekādi nevarētu šinī gadījumā teikt tā, kā teica Muciņa kungs, ka likumprojekts pamatā ir izstrādāts zemā kvalitātē. Man nav ne mazākā pamata apšaubīt šo ASV speciālistu kvalifikācijas līmeni. Es domāju, ka tas ir augstāks nekā daudziem no mums.

Bez tam, kolēģi, apdrošināšana līdzīgi banku darbībai tomēr visā pasaulē tiek regulēta un reglamentēta īpaši, jo šeit ir jānodrošina, kā to Eglāja kungs arī teica, zināma patērētāju aizsardzība, kura diemžēl Latvijā pašreiz arī ar bankām ir diezgan vāji atrisināta. Bet tās ir saprotamas un objektīvas banku sistēmas un apdrošināšanas sistēmas rašanās grūtības.

Šis likumprojekts pēc tam tika iztulkots latviski. Pie tā strādāja, protams, arī mūsu speciālisti, ienesot varbūt šeit savu devumu. Viena daļa no šā devuma, cik es saprotu, kolēģiem nav sevišķi pieņemama, tāpat kā tā nebija pieņemama Ekonomikas komisijai, kur šīs domas arī tika izteiktas.

Bet vēl gribētu pieskarties tā vispārīgi tam jautājumam, ko aizskāra arī Muciņa kungs, ka, lūk, nav šīs koordinācijas ar Likumdošanas jautājumu komisiju. Tiešām, šī koordinācija kaut kā mums neizdodas un vāji risinās. Es varētu atgādināt kaut vai Čeku likumu un Vekseļu likumu, kur ar tādām grūtībām nācās sakoordinēties ar Likumdošanas jautājumu komisiju. Ilgs laiks bija vajadzīgs, bija jāmaina atbildīgā komisija, lai beidzot to izskatītu. Tāpat mums diemžēl līdz galam neatrisināts ir palicis jautājums par nekustamā īpašuma reģistru, kur arī mēs centāmies, apzinoties, ka tas ir ļoti civiltiesisks jautājums, sakoordinēt šo jautājumu ar Likumdošanas komisiju. Civillietu tiesību daļa ir atjaunota, bet diemžēl zemesgrāmatas nav, šis likums kā nav pieņemts, tā nav, koordinācija turpinās, rezultāta nav, tādējādi visa šī civiltiesisko attiecību sistēma nevar pilnā mērā sākt darboties.

Jā, bez šaubām, šinī likumā par to ir runa attiecīgajā pantā, kas ir diezgan garš. Mēs labprāt arī gaidījām no Likumdošanas komisijas konkrētus ierosinājumus 6.pantā, kas šeit īsti neatbilst mūsu civilajai likumdošanai, runājot par šo specifisko apdrošināšanas līgumu. Kā jau kolēģi uzsvēra, Latvijas Republikā notika apdrošināšana, tātad pastāvēja īpašs apdrošināšanas līguma veids. Jā, tas gan nav atrunāts Civillikumā. Bet Civillikumā nav atrunātas arī dažas citas specifiskas lietas, kas ir risinātas speciālajos likumos. Piemēram, vekseļu un čeku jautājumi. Civillikumā par tiem praktiski nav neviena vārda, toties pastāv divi ļoti precīzi izstrādāti, starptautiskajām konvencijām atbilstoši likumi par šīm civiltiesiskajām attiecībām.

Tāpēc es gaidu no Likumdošanas jautājumu komisijas konkrētus ierosinājumus, kas šajā pantā būtu papildināms, kas būtu maināms, lai tas precīzi atbilstu Civillikuma prasībām par līgumiem vispār. Es domāju, ka šī saistību tiesību daļa ir jāatjauno un ka pagaidām šim apdrošināšanas līgumam kā specifiskam līgumam ir jābūt reglamentētam šajā speciālajā likumā, jo saistību tiesību daļa ir jāatjauno pietiekami ātri. Ja mēs vēl sāksim diskutēt kaut kādus speciālus papildināšanas jautājumus, tad, es domāju, tas nebūtu pareizais ceļš, kas ejams, ņemot vērā vēl to, ka pašlaik tiek diskutēts arī jautājums par iespējamu tirdzniecības kodeksa izstrādāšanu, kur vēl citi līgumu veidi speciāli tiks reglamentēti īpašā veidā.

Beidzot par ārvalstu ieguldījumiem. Es varbūt biju tas, kurš Ekonomikas komisijā šo jautājumu akcentēja, nerunājot par būtību, bet tīri no formālā iemesla vai no formālā viedokļa. Redziet, mums visi ārvalstu ieguldījumu jautājumi tiek risināti vienā speciālā Latvijas Republikas likumā. Tas ir likums par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Tāpēc es esmu kategoriski pret, ko arī izteicu darba grupai, kas gatavoja šo likumprojektu plenārsēdei, ka šinī likumā šīs normas nav iekļaujamas. Tas jau pēc formas neatbilst tam, kā mēs likumdošanā reglamentējam ārvalstu ieguldījumus.

Ja runā par būtību, tad – lūdzu, mēs varam diskutēt. Var tikt diskutēts jautājums, vai šajā sākuma periodā Latvijā ir pieļaujama tīra ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību darbība. Šeit nekādi nevar piekrist Eglāja kungam, ka šīs ārvalstu sabiedrības būs tādas labdares, kas par velti sniegs savus pakalpojumus. Tā pasaulē nenotiek. Varbūt tās pirmajos divos vai trijos gados neplānos peļņu savām operācijām šeit, bet par velti neviens savus apdrošināšanas pakalpojumus nesniegs. Tātad tā būtu attiecīgās brīvi konvertējamās valūtas nokļūšana šo formu apritē. Jebkura firma strādā ar peļņu, te nekādu bezmaksas pakalpojumu nebūs.

Jautājums par to, vai mēs pieļaujam ārvalstu investoru kontroli pār apdrošināšanas operācijām Latvijā, ir izlemjams atsevišķi. Bet tas ir izlemjams, sagatavojot atsevišķu papildinājumu likumam par ārvalstu ieguldījumiem, un nekādā ziņā to nevar darīt, risinot šos jautājumus šinī speciālajā likumā, bet tas jādara pavisam citā likumā.

Es aicinātu kolēģus pieiet šim jautājumam saprātīgi. Nav pašlaik tāda spēka un speciālistu Latvijā, kas te varētu vēl kaut ko pārstrādāt un kaut kādā superaugstā kvalitātē iesniegt jaunu likumu par apdrošināšanu līdz gada beigām, kad mēs reāli to arī varētu pieņemt. Es aicinu jūs atbalstīt šo likumu pirmajā lasījumā. Es aicinu kolēģus no Likumdošanas jautājumu komisijas pieiet pragmatiski un saprātīgi šim jautājumam un iesniegt savus konkrētos priekšlikumus par izmaiņām redakcijā. Es nemaz nešaubos, ka Ekonomikas komisija tos pieņems ar vislielāko pateicību un attiecīgi tā arī izdarīs, kā mēs to esam darījuši vienmēr, kad Likumdošanas jautājumu komisijai ir bijuši konkrēti un pamatoti priekšlikumi, un aicinātu Likumdošanas komisiju tāpat arī šo koordinācijas darbu turpmāk veikt efektīvāk, lai tas dotu gala rezultātu, nevis lai gala rezultāts būtu nulle.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ivar Krastiņ! Noslēgs debates Biezā kungs ar nobeiguma vārdiem.

I.Krastiņš: Cienītais priekšsēdētāj, cienītie kolēģi! Nelaimīgā kārtā mūsu komisija arī bija viena no tām, kurai šis likumprojekts tika nodots izskatīšanai. Es gribētu jūs informēt, pie kādiem secinājumiem nonācām.

Būtībā tie ir tie paši pamatnosacījumi, par kuriem jau šeit runāja. Tātad likumprojektā, manuprāt, trūkst vienas lietas un diskutabla ir vēl kāda lieta. Tas, kā te trūkst, ir apdrošināšanas ņēmēju interešu aizstāvība. Kam tad mēs šo likumu rakstām? Apdrošināšanas sabiedrībām par godu vai cilvēkam, kurš vēlēsies apdrošināties? Patlaban izskatās, ka šie godājamie eksperti tomēr lielāku uzsvaru ir likuši tieši uz šīm organizācijām, kuras apdrošinās, kādas tām būs tiesības un tā tālāk, kā tas viss tiks organizēts. Tas man kā parastam patērētājam šajā gadījumā šķiet mazāk interesanti. Mani vairāk interesē, kas notiks tad, ja es, teiksim, gribu apdrošināt savu sivēnu un apdrošināšanas sabiedrība saka, ka to var apdrošināt tikai par 5 latiem, bet sivēna tirgus cena tajā laikā jau ir 50 lati. Kā vienosimies ar viņiem? Kas notiks pēc tam, kad apdrošināšanas sabiedrība “Drošais sivēns” bankrotēs? Vai tad es kaut ko dabūšu atpakaļ vai ne? Tie ir tādi triviāli jautājumi. It kā vienkārši, bet, manuprāt, tie galīgi nav atspoguļoti šajā likumprojektā.

Otra lieta, kam arī mūsu komisija nekādi nevarēja piekrist, atkal raugoties no patērētāja viedokļa, ir par ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām. Es domāju, ka apdrošināšanas ņēmējam konkurence un sīva konkurence gan vietējo, gan ārvalstu sabiedrību vidū būtu tikai izdevīga, jo tad viņš varētu izvēlēties labākos noteikumus. Varētu piekrist tam, ka varētu izsludināt sava veida moratoriju uz pāris gadiem un neļaut šajā laikā darboties tikai ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām. Tā teikt, ļaut nostāties pašu māju apdrošinātājiem uz kājām. Bet pēc tam, mums šķiet, tomēr vajadzētu sīvā un nežēlīgā konkurences cīņā uz pilnīgi vienādiem noteikumiem ļaut izdzīvot tam labākajam. Būtībā domas dalījās. Varētu piekrist, ka šis likumprojekts varētu būt atbalstāms pirmajā lasījumā, bet tad gan būtu liels lūgums Biezā kungam, kam mēs iesniedzām mūsu rakstiskos priekšlikumus, tomēr laika posmā līdz otrajam lasījumam iespēju robežās tos ņemt vērā.

Priekšsēdētājs: Es pieteicu Biezā kungu, Muciņa kungs.

L.Muciņš: Tā kā Biezā kungam ir noslēguma vārds, varbūt vienu uzziņu es varētu…

Priekšsēdētājs: Uzziņas mums ir beigās. Replikas un uzziņas mums ir beigās.

Lūdzu, Biezā kungs! Replikas un uzziņas ir beigās saskaņā ar reglamentu.

J.Biezais: Cienītie kolēģi! Varbūt noslēguma vārds ir pārāk stiprs pieteikums, es tikai gribēju atvieglot sēdes vadītāja uzdevumu, formulējot konceptuālo balsojumu. Balsojuma konceptuālā jēga ir – likt vai nelikt ierobežojumus ārvalstu ieguldītājiem. Ekonomikas komisijas priekšlikums ir tos nelikt, respektīvi, izņemt no likuma. Tehniskā norma tad būtu svītrot 3.panta ceturto daļu un 5.panta otro daļu, kur šīs normas atspoguļojas. Par moratoriju un visu pārējo pēc konkrētiem priekšlikumiem varētu spriest otrajā lasījumā.

Man ir lūgums izdarīt šo konceptuālo balsojumu un pēc tam atbalstīt projektu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Biezā kungs! Lūdzu, Muciņa kungs, jums vārds uzziņai. Un kā sauksies Eglāja kunga uzstāšanās?

V.Eglājs: Replika.

Priekšsēdētājs: Replika. Paldies. Uzziņai – viena minūte un replikai – trīs minūtes.

L.Muciņš: Es attiecībā uz Krastiņa kunga izteikumiem…

Priekšsēdētājs: Kura Krastiņa kunga? Mums te divi bija.

L.Muciņš: Uz Ekonomikas komisijas locekļa Edmunda Krastiņa izteikumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

L.Muciņš: Cik es sapratu, Krastiņa kungs tomēr runāja ne tik daudz savā vārdā, kā Ekonomikas komisijas vārdā. Starp šīm abām komisijām jau ilgāku laiku velkas konflikts. Man liekas, ka Ekonomikas komisija absolūti nepareizi izprot Likumdošanas jautājumu komisijas uzdevumus un jēgu un jauc ar Juridiskās pārvaldes uzdevumiem un jēgu, kā arī ar autoru grupas uzdevumiem un jēgu.

Cienījamie kolēģi! Likumdošanas komisija nav radīta tam, lai jūsu vietā rakstītu un labotu acīm redzamas civiltiesiskas muļķības jūsu sagatavotajos likumprojektos, par ko valdībā tiek tērētas lielas naudas. Bet Likumdošanas komisija ir tāds pats deputātu sakopojums kā jebkura cita komisija un vairāk vēlētos runāt par idejām, nevis labot acīm redzamas kļūdas. Aizpildīt acīm redzamus baltos plankumus var, pieaicinot jebkuru normālu juristu no Juridiskās pārvaldes vai no malas. Ja tas ir nepieciešams, konsultācijas var saņemt un konceptuālus jautājumus iztirzāt grupā “Par Civillikuma atjaunošanu” pie profesora Vēbera. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es gribētu paskaidrot Edmundam Krastiņam, ka viņš tomēr manu domu ir pārpratis. Es nekad neesmu domājis, ka kāds sniegs apdrošināšanas pakalpojumus par velti. Bet “Lloyds” un citas apdrošināšanas firmas jau ir gatavas firmas, kuras apkalpo klientus. Tāpat kā “Lufthansa” lidmašīnas vadā mūsu pasažierus. Pasažieri ir priecīgi, ka viņiem ir transports. Un tāpat apdrošināšanas ņēmējiem nav vairs kreņķu, kas viņu apdrošinās. Tā ka runa ir par pašas sistēmas taisīšanu, nevis par to, ka kāds apdrošinās par brīvu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds replikai Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Es nezinu, tad jālasa stenogramma uzmanīgi. Manuprāt, es nekādu konfliktu šeit ar Likumdošanas jautājumu komisiju neminēju, kā Muciņa kungs to savā ziņā teica. Vienkārši kādam ir arī jāstrādā pie tā likumprojekta konkrēti. Ja Likumdošanas jautājumu komisijas pārziņā tomēr ir šie tiesību jautājumi, tad mēs arī gaidām no viņiem attiecīgu ekspertu vērtējumu, nevis kaut kādu vispārīgu norādījumu – pieņemt, turklāt arī ar konkrētiem un rakstiskiem priekšlikumiem. Tas būtu tas labākais sadarbības veids, lai virzītos uz priekšu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā dzirdējām, replikās galvenokārt tika novērsti pārpratumi, ko otrs ir dzirdējis vai nav sapratis, par motīviem runas tur bija maz.

Tagad mums ir balsošana. Tātad Biezā kungs formulē konceptuālo balsojumu par to, ieviest vai neieviest ierobežojumus ārvalstu ieguldītājiem. No šā konceptuālā balsojuma būtu atkarīga 3.panta 4.punkta svītrošana un 5.panta pēdējās daļas beigu punkta svītrošana. Tā kā visu izšķirs šis konceptuālais balsojums, mēs atsevišķi par svītrošanu varam arī nebalsot. Tā jau ir komisijas darīšana, ko izsvītrot atkarībā no konceptuālā balsojuma rezultātiem.

Tātad pirmais balsojums būs par ierobežojumiem ārvalstu ieguldītājiem. Otrs balsojums būs par to, lai šādus ierobežojumus neieviestu. Divi balsojumi mums ir vajadzīgi šodien. Divi. Ar vienu nekas nesanāks. Jo šie ierobežojumi vai neierobežojumi jau ir formulēti dokumentā dažādos veidos. Es domāju, ka tā būs pareizāk.

Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais balsojums – par ierobežojumiem ārvalstu ieguldītājiem. Par ierobežojumiem. Ka ārvalstu ieguldītāji tiek ierobežoti. Rezultāts: par – 2, pret – 30, atturas – 16. Paldies.

Otrs balsojums par to, lai tiktu noteikti zināmi ierobežojumi ārvalstu ieguldītājiem.

Godājami kolēģi! Ar roku māšanu un pārējo. Vispirms mēs nobalsojam par to, lai ārvalstu ieguldītājiem nebūtu nekādu ierobežojumu. Nu, tad mēs esam pārpratuši, godājamie kolēģi, viens otru.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos. Pirmais balsojums. Mēs visi sapratām, ka mēs esam pret ierobežojumiem.

Priekšsēdētājs: Pret ierobežojumiem. Gluži pareizi.

J.Freimanis: Nu, bet balsojums bija “pret”. Tad vajag…

Priekšsēdētājs: Pret ierobežojumiem, jā, lai nebūtu nekādu ierobežojumu ārvalstu ieguldītājiem. Pirmais balsojums.

J.Freimanis: Es ierosinātu formulēt, skaidrot, lai nebūtu dubulto negāciju. Lūdzu, lai nebūtu dubulto negāciju. Vai mēs ierobežojam ārvalstu investorus vai neierobežojam? Bez dubultām negācijām, Krastiņa kungs, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Man liekas, ka te jau ir trīskāršās negācijas šonedēļ. Tātad ar pirmo balsojumu tika nobalsots. Nu man arī sajauca galvu Freimaņa kungs ar dubultajām negācijām. Skaidrs.

Pirmais balsojums bija pret ierobežojumiem. Gluži pareizi. Un tad par ierobežojumiem. Tagad balsos “par” visi tie, kuri grib ierobežot ārvalstu ieguldītājus. Es nezinu, godātie kolēģi, vieni saprot, otri nesaprot. Dažāda uztvere laikam.

Lūdzu, Jurševica kungs!

E.Jurševics: Es lūdzu vadītāju atcelt šo balsojumu un pārbalsot no jauna, tāpēc ka publika visu ir sapratusi pretēji.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es arī gribētu ierosināt atcelt šo balsojumu un formulēt skaidri jautājumu. Atcelt ierobežojumus ārvalstu investoram. Ja balsojums būs “par”, tad mēs esam atcēluši šos ierobežojumus. Un ja balsojums būs “pret”, tad šie ierobežojumi paliks.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai vienkāršāk nebūtu nobalsot par 3.panta 4.punkta un par 5.panta pēdējās daļas divu apakšpunktu svītrošanu? Tad ir viss pilnīgi visiem skaidrs un jautājums ir izlemts. Par konkrētiem formulējumiem mēs balsojam, uzskatot šo balsojumu par konceptuālu. Bet neviens vairs neuzskatīs otrādi, kas ir “par” un kas ir “pret”.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Man tomēr būtu citāds priekšlikums. Tā kā parasti par svītrošanu mēs balsojam otrajā lasījumā, tad tomēr mums šeit vajadzētu balsot par konceptuāliem jēdzieniem. Šodien izskanēja trīs pieejas šim jautājumam. Ārvalstu investoriem nevajag nekādus ierobežojumus, ārvalstu investoriem vajag pagaidām kaut kādus ierobežojumus, ko formulēs otrajā lasījumā, un trešais variants ir, ka paliek tā, kā ir šodien. Vispār neko nepielaiž no ārzemniekiem.

Priekšsēdētājs: Vēl Bojāra kungs pateiks, tad mēģināsim formulēt.

J.Bojārs: Es tomēr gribu atgādināt, ka kaut kādi ierobežojumi bija noteikti šajā investīciju likumā. Vai kāds ir salīdzinājis šo likumu ar investīciju likumu? Tur bija ierobežojumi. Es skaidri atceros. Nebija aizliegts, bet ierobežojumi ārvalstu investoriem apdrošināšanas sabiedrībās bija. Vajag tūlīt nocitēt to pantu, kā tur bija… Jeb tad mēs mainām to likumu vienlaikus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs, kā galvenais speciālists!

E.Krastiņš: Es jau, manuprāt, savā replikā teicu, ka man vispār ir metodoloģiski nepieņemami šajā likumā runāt par ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību darbību, jo mums ir speciāls likums, kas regulē ārvalstu ieguldījumus Latvijas Republikā. Tāpēc es aicinu balsot par to, ka šeit šie jautājumi nav risināmi. Ja kādam liekas, ka ārvalstu ieguldītāju darbību Latvijas Republikā apdrošināšanas jomā vajag regulēt citādāk, tad, lūdzu, iesniedziet attiecīgus labojumus likumā “Par ārvalstu ieguldītājiem”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos Krastiņa kungam, bet es gribētu ierosināt, ka šinī gadījumā kaut kāds teikums ir labāks nekā nekāds teikums. Jo mūsu bēdīgi slavenais likums “Par ārvalstu investīcijām” ir jau bezcerīgi novecojis. Kamēr sagatavosim vēl papildu likumu par kārtējo ielāpu, speciālo ielāpu uz šā likuma, tikmēr paies laiks, Krastiņa kungs. Tādēļ labāk mēs šinī likumā postulējam to labvēlības režīmu ārvalstu investoriem un apdrošināšanas sabiedrībām, nekā nedarām to vispār. Mums nav laika, kolēģi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Es tikai gribu vēl atgādināt, cienījamie kolēģi, ka mēs nedrīkstam vispār neņemt vērā ārvalstnieku intereses apdrošināšanā. Mēs tās nedrīkstam neņemt vērā. Tātad uzlikt tur pārmērīgus ierobežojumus mēs nevaram. Bet es uzskatu, ka zināmiem ierobežojumiem vajadzētu būt. Nu, teiksim, neatdot viņiem vairāk par pusi no tirgus vai kaut kāda tāda norma varētu būt. Bet aizliedzoša norma, manuprāt, šajā likumprojektā nav vietā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Edmund Krastiņ, vēlreiz! Tad mēģināsim formulēt.

E.Krastiņš: Var jau kādam likties, ka šis likums “Par ārvalstu ieguldījumiem” ir galīgi neatbilstošs, bet es atgādināšu kolēģiem, ka ir vesela virkne priekšrocību ārvalstu ieguldītājiem. Un, starp citu, ir arī tāda norma, ka gadījumā, ja tiek mainīta likumdošana, tām sabiedrībām, kas darbojas jau 10 gadus uz priekšu, vēl darbojas vecie nosacījumi. Tā ka tās apdrošināšanas sabiedrības, kuras šodien jau ir nodibinātas, vispār 10 gadus vairs nevar aiztikt pat tad, ja mēs pieņemam šo normu. Tāpēc es vēlreiz aicinu izslēgt to no šā likuma labākajā gadījumā, bet sliktākajā vai kāda gadījumā atstāt šeit tikai vienkāršu atsauci uz likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem”.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tādā gadījumā mums ir četri konceptuāli balsojumi. Pamatojoties uz Muciņa kunga ieteikumu, pirmais būtu – nekādi ierobežojumi ārvalstu ieguldītājiem. Otrais – daļēji ierobežojumi ārvalstu ieguldītājiem. Trešais – ārvalstu ieguldījumu nepieļaujamība. Un ceturtais – vispār neminēt šo tēmu šajā likumā, ko ierosināja Edmunds Krastiņa kungs pašās beigās. Mēs gan šeit esam ļoti mazā skaitā. Bet laikam balsot var par visiem, izņemot tos galēji pretējos. Bet to nevar noteikt nekādā veidā.

Vai ir citi ierosinājumi, kā mēs varam iziet no šīs situācijas? Liekas, ka citu formulējumu vairs te nevar būt.

Tad laikam sāksim saņemšanas kārtībā. Pirmais balsojums būs par nekādiem ierobežojumiem ārvalstu ieguldītājiem. Balsosim, ka ārvalstu ieguldītājiem nedrīkst būt nekādi ierobežojumi. Rezultāts: par – 30, pret – 5, atturas – 15.

Nākamais balsojums ir par daļējiem ierobežojumiem ārvalstu ieguldītājiem. Rezultāts: par – 25, pret – 7, atturas – 14.

Trešais balsojums – nepieļaut nekādus ārvalstu ieguldījumus apdrošināšanā. Balsosim. Rezultāts: par – 2, pret – 37, atturas – 9.

Ceturtais un pēdējais balsojums – vispār šajā likumprojektā nerunāt par ārvalstu ieguldījumiem. Rezultāts: par – 24, pret – 7, atturas – 18. Tātad balsu vairākumu ir guvis viedoklis, ka ārzemju ieguldītājiem nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus. Līdz ar to tiek svītroti šie panti. Tas ir konceptuāls balsojums.

Tagad mums jānobalso par likumprojektu kopumā, par tā akceptēšanu pirmajā lasījumā. Balsosim par likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par – 41, pret – 2, atturas – 7. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Mēs pašlaik ejam pusdienās un pēc pārtraukuma skatīsim jautājumu par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro dienestu.

 

(Pārtraukums)