Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 22. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien Saeima diemžēl noraidīja apvienības “Saskaņas Centrs” pieprasījumu premjeram Aigaram Kalvītim par cilvēku bojāeju “Reģu” sociālās aprūpes centrā. Par “Saskaņas Centra” pieprasījumu Kalvītim balsoja 39 deputāti, pret bija 46, bet atturējās 6 parlamentārieši.

Pēc traģiskā ugunsgrēka Alsungā, kad sociālās aprūpes centrā “Reģi” gāja bojā pirmās un otrās grupas invalīdi, pastiprināta uzmanība pievērsta sociālās aprūpes centriem visā Latvijā. Alsungā bija ieradies gan iekšlietu ministrs, gan labklājības ministre, bet, mūsuprāt, bija jānotiek nelaimei, lai ugunsdrošības un sociālās aprūpes problēmām beidzot tiktu pievērsta nopietna uzmanība. Bezpalīdzīgo un pilnīgā valsts aprūpē nodoto cilvēku nāve aprūpes centrā ir satriekusi ne tikai Latvijas, bet visas pasaules sabiedrību, taču ne Saeimas vairākumu. Pasaules lielākie mediji plaši ziņoja par traģēdiju aprūpes centrā “Reģi”. Informāciju par notikumiem Latvijā savās interneta mājaslapās ievietojušas telekompānijas CNN, BBC, laikraksti un ziņu aģentūras. Traģēdija Alsungas pansionātā pēc bojāgājušo skaita ir lielākais līdz šim Latvijā notikušais ugunsgrēks. Vēl traģiskāku to padara fakts, ka šiem cilvēkiem nebija iespēju sevi izglābt. Visai primitīva, mūsuprāt, ir vairāku par ugunsnelaimēm atbildīgo amatpersonu ieņemtā pozīcija. Negadījums esot it kā vairāku liktenīgu sakritību rezultāts. Mūsuprāt, vainīgā nevainīgu cilvēku nāvē neapšaubāmi ir valdības izveidotā valsts sociālās aprūpes sistēma, kas nenodrošināja valsts atbildībā nodotu cilvēku dzīvības un veselības saglabāšanu. Neapšaubāmi, ka valdība ir atbildīga, lai pietiktu naudas šīs problēmas sakārtošanai, taču atbildīgas ir arī konkrētas amatpersonas, ministri. Tāpēc joprojām neatbildēti ir sabiedrības uzdotie jautājumi: kāpēc Labklājības ministrijā laikus netika izstrādāti normatīvi, kas regulētu nakts aprūpētāju skaitu un izvietojumu valsts sociālās aprūpes centros? Kāpēc Labklājības ministrijas sociālās aprūpes centros ir iespējama situācija, ka ekspluatācijā tiek pieņemtas un pēc tam izmantotas telpas ar rupjiem ugunsdrošības un cilvēku glābšanas noteikumu pārkāpumiem? Kāpēc Labklājības ministrijas organizētās regulārās pārbaudes, kurās četru gadu amata pienākumu veikšanas laikā esot piedalījusies arī labklājības ministre Dagnija Staķe, nedod vēlamos rezultātus pacientu drošības uzlabošanā?

Mūsuprāt, secinājums ir atbilde uz jautājumu – vai valdības atbildīgie ministri ir spējuši vai gribējuši sakārtot savas vadītās nozares tā, lai pasargātu bezpalīdzīgus un nevainīgus valsts atbildībā nodotus cilvēkus no bojāejas vai vismaz mazinātu šādas iespējas risku. Nereti neadekvāta rīcība jau pēc notikušas nelaimes liecina par pretējo. Atbildīgo ministru rīcība un politiskā atbildība (pēdiņās) par savu nozari pārvēršas par fikciju un izsmieklu sabiedrībā. Mūsuprāt, ministrei Dagnijai Staķei būtu vismaz jāatkāpjas no amata pēc šāda traģiska notikuma. Nepadarītu darbu sociālās aprūpes jomā ir daudz vairāk nekā padarītu. Tāpēc mēs joprojām pieprasām no Ministru prezidenta skaidras un noteiktas atbildes un rīcību uz visiem šiem jautājumiem.

V.Lācis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien es lietoju vārdu “dubultā liekulība”, vēršoties vispirms pie abām krievu un pēc tam arī pie visām latviešu politiskajām partijām. Es paskaidrošu, kā es šo jēdzienu “dubultā liekulība” saprotu.

Es citēju veselu rindu gan Apvienoto Nāciju Organizācijas, gan Eiropas Savienības, gan arī vairāku lielvalstu starptautisku dokumentu un līgumu par mūsu valsts okupāciju, pilsonības piešķiršanu, par valodu, par attiecībām, kādām jābūt svešas varas ievestiem cilvēkiem pret latviešiem. Šo liekulību es saskatu tajā, ka mēs paši, jā, mēs paši – latvieši, esam ieviesuši šo jēdzienu “nepilsonis” un dāsni dāvājam šiem nepilsoņiem Latvijas pilsonību, tuvākajā nākotnē šādā veidā apdraudot mūsu tautas un valsts pastāvēšanu. Es teicu un atgādināju, ka 33 pasaules valstis ir nosodījušas 1940.gada 17.jūnija okupāciju, norādot, ka Latvija ir okupēta teritorija un ka tas bija varmācīgs akts. Pēc tam 1949.gada Ženēvas konvencija (tajā gan netika norādīts mehānisms, kā novērst okupācijas sekas), ko parakstījusi arī PSRS, kas ir svarīgi, jo Krievija ir PSRS tiesiskā mantiniece, kurā ir nosodīta šīs etniskās struktūras maiņa – varmācīga vairāku tautību cilvēku, bet galvenokārt latviešu tautības iedzīvotāju izvešana no mūsu zemes un kolonistu no okupētājvalsts ievešana šajā vietā.

Tālāk es turpinu uzskaitīt, ka jau 1960.gadā Eiropas Padome ir pateikusi šos vārdus par Latvijas okupāciju, bet 1983.gadā Eiropas Parlaments, kas ir ļoti svarīgi, jo mēs tagad jau sen esam Eiropas Savienības valsts, ir pateicis, ka visas trīs Baltijas valstis ir okupētas. Vēl vairāk. Šai Eiropas Parlamenta rezolūcijai ir pievienota rezolūcija, kurā Eiropas Parlaments uzaicina toreiz rezidējošo Eiropas Savienības ārlietu ministru vācieti Genšeru griezties ANO dekolonizācijas komitejā un prasīt izvest dekolonizāciju Latvijā. Genšers to, protams, neizdarīja. 1967.gadā šo rezolūciju Eiropas Savienība atkārtoja. 1984.gadā Apvienoto Nāciju Organizācijā, īpaši tās Drošības padomē, strīdu dēļ nonāca pat tik tālu, ka strīdējās par to, kas tad īsti ir cilvēktiesības. Un, lūk, 1984.gadā ANO sasauca daudzu valstu 33 starptautisko tiesību ekspertu konferenci Sirakūzas pilsētā, kurā tika definētas cilvēktiesības. Gadu vēlāk ANO Ģenerālā asambleja pieņēma šo zinātnieku izstrādāto cilvēktiesību definīciju, kurā ir atsevišķa nodaļa par to cilvēku tiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kurā viņi dzīvo. Tas ir tieši par šiem okupācijas varas ievestajiem citu tautību cilvēkiem. Šī ANO pieņemtā rezolūcija attiecas tieši uz viņiem. Tajā ir teikts, ka tiem cilvēkiem, kuri nav šīs valsts pilsoņi (lietots angļu vārds “aliens” – tātad sveštautieši), ir jāciena pamatnācijas kultūra, tradīcijas un valoda un viņi nedrīkst prasīt sev nekādas privilēģijas, kas pie mums nemitīgi netiek ievērots. Krievu partijas, kuru labākie pārstāvji, es nešaubos, zina par šo ANO rezolūciju, nepārtraukti prasa sev visādas privilēģijas. Mūsu – latviešu – liekulība izpaužas tādējādi, ka mūsu politiskās partijas par to neliekas ne zinis. Taču šodien vēl pastāv Saeimā pārstāvēto latviešu politisko partiju pieņemtais lēmums nepieskarties pilsonības jautājumam. Šis jautājums ir ļoti svarīgs un mums tomēr vajadzētu tam pieskarties, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesībām. Es šodien arī atgādināju, ka Amerikas Savienotu Valstu Kongress, kas ir viena no ekonomiski, politiski un arī militāri varenākajām pasaules valstīm, divas reizes ir pieņēmis rezolūciju, kurā nosodīta varmācīga etniskās struktūras maiņa Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.

Tātad redzams, ka mūsu – Latvijas un latviešu tautas – pusē ir faktiski visas starptautiskās tiesības un cilvēktiesības, ko mēs šodien varētu izmantot un kas arī būtu jāizmanto. Bet gandrīz visi mūsu politiķi diemžēl lielā mērā ir atteikušies no šo tiesību izmantošanas. Protams, krievu partijām te nebūtu ko pārmest. Pārmetums varētu būt vienīgi no morālā viedokļa par to, ka viņi pasaka, ka nav bijusi ne okupācija, ne PSRS, ne kādi kara noziegumi, ne arī noziegumi pret cilvēci. Bet pārmest to, ka viņi aizstāv savas intereses, ko mēs paši tik brīvprātīgi un dāsni esam viņiem devuši, nevar. Katra tauta izmantotu šādas iespējas un tiesības, ja pamatnācija, būdama gļēva un nevarīga, tādas viņiem dod. Tāda šodien bija mana uzstāšanās divas reizes no Saeimas tribīnes.

A.Kampars
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien ārpus Saeimas ir pirmā skaistā, saulainā un siltā pavasara diena. Tāpēc ceru, ka visiem ir labs noskaņojums. Arī Saeimā šodien bija dažas patīkamas un arī, protams, ne visai patīkamas lietas.

Pirmkārt, jārunā par atkārtotu “Jaunā laika” ierosinājumu, kas paredz Saeimas deputātus beidzot pielīdzināt vienkāršam cilvēkam – katram Latvijas iedzīvotājam un pilsonim. Mēs atkārtoti iesniedzām priekšlikumu saistībā ar administratīvo sodīšanu, lai Saeimas deputātiem nebūtu īpašu pilnvaru un tiesību pretēji pārējiem pilsoņiem. Tas ir gan par ceļu satiksmes noteikumu, gan arī citiem pārkāpumiem. Ir jau zināms, ko nozīmē administratīvā sodīšana. Taču šoreiz, tāpat kā iepriekš, Saeimas vairākums šo mūsu priekšlikumu noraidīja. Mēs ļoti ceram, ka nākamajā sēdē nākamceturtdien šis jautājums tiks skatīts jau dziļāk un pēc būtības. Mēs mēģināsim argumentēt to, ka arī Saeimas deputāts ir tieši tāds pats cilvēks kā visi pārējie Latvijas iedzīvotāji. Ļoti ceram, ka, pateicoties īpašajai politiskajai situācijai un Valsts prezidentes atbalstam, mēs šādu ideju beidzot varētu arī iedzīvināt.

Otrkārt, ir arī divas patīkamas lietas. “Jaunajam laikam” izdevās novērst, manuprāt, vienu ļoti bīstamu grozījumu pašvaldību vēlēšanu likumā. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Dainis Turlais pretēji jau esošajai kārtībai bija ierosinājis, ka policijas un zemessardzes pārziņā esošā visu vēlēšanu iecirkņu dokumentu apsardze būtu jānodod vēlēšanu komisijas priekšnieka pakļautībā un rīcībā. Ir zināms, ka līdz šim šī sistēma ir bijusi pietiekami nevainojama un šādu svarīgu vēlēšanu dokumentu nodošana viena cilvēka, turklāt politiski vēlēta, pilnā atbildībā varētu novest pie, iespējams, negodīga iznākuma. Ir bažas, ka kāds tādā veidā varētu mēģināt negodīgi un negodprātīgi ietekmēt vēlēšanas. Paldies pozīcijai, kas šoreiz ieklausījās opozīcijas priekšlikumos un ka šīs idejas tika noraidītas.

Treškārt, jāmin arī situācija, kāda radusies pēc Valsts prezidentes viedokļa un krasās nostājas jautājumā par grozījumiem ar valsts drošību saistītajos likumos. Te tiek atbalstītas arī opozīcijas idejas.

Un arī jāsaka, ka ir izveidota darba grupa, kas skatīs partiju finansēšanas jautājumus, ko “Jaunais laiks” jau sen bija ierosinājis un atbalstījis. Es ļoti ceru, ka visām Saeimas frakcijām kopīgi ar nevalstiskajām organizācijām un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju izdosies vienoties par to, lai Latvijā neatgrieztos sistēma, ka Latvijas vēlētāju izvēli visās vēlēšanās (Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta) pilnīgi un galīgi ietekmētu naudas vara pār reklāmu un medijiem. Mēs uzskatām, ka šajā ziņā ierobežojumiem ir jābūt un ka nevar neierobežot. Reklāmai, kas apdullina vēlētāju, tiek tērēti lieli līdzekļi. Taču daudz svarīgāk ir runāt par politisko piedāvājumu, par politiķiem un par to, kādu viņi redz Latvijas nākotni.

Dz.Jaundžeikars
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Jāsaka, ka šodien Saeimā bija ne tikai intensīva darba, bet arī viesu diena.

Šodien Latvijas Saeimu uzrunāja Francijas Nacionālās asamblejas prezidents Patriks Oljē kungs. Kopumā Saeima šodien izskatīja vairāk nekā 30 jautājumus un pieņēma vairākus svarīgus lēmumus.

Jāsaka, ka ne tikai Saeima ir strādājusi intensīvi, bet arī mūsu – Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” – pārraudzītās ministrijas.

Vēlos informēt, ka aktīvs darbs norit Bērnu un ģimenes lietu ministrijā. Ministrija ir izsludinājusi konkursu par aukļu dienesta izveidi pašvaldībās, lai attīstītu alternatīva bērnu pieskatīšanas pakalpojuma pieejamību. Šāds aukļu dienests ir nepieciešams, jo daudzviet Latvijā vecākiem nav iespēju savus bērnus ievietot bērnudārzā vietu trūkuma dēļ. Līdz ar to aukļu dienests daļēji varētu atrisināt šo problēmu, radot uzticamu informācijas bāzi par kvalificētām auklītēm, kuru pakalpojumi ir pieejami pašvaldībām.

Vakar sanāca Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padome. Tajā bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainārs Baštiks vērsa padomes uzmanību uz situāciju par atkarību izplatību bērnu vidū un rosināja Veselības ministriju apsvērt iespēju veikt grozījumus likumdošanā, lai paredzētu piespiedu ārstēšanās piemērošanu atkarībā esošajiem bērniem, ja šādu atkarību ir konstatējuši profesionāļi. Padomē tika arī apspriests priekšlikums par skolēnu obligātās veselības pārbaudes ieviešanu visās skolās, lai kontrolētu iespējamo narkotiku vai citu apreibinošu vielu lietošanu un atbilstoši rīkotos.

Saistībā ar pavasara šķīdoņiem pagājušajā nedēļā spēkā stājās transportlīdzekļu maksimālās masas sezonālie ierobežojumi. Satiksmes ministrija informēja, ka ir panākta valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” un Valsts policijas vienošanās. Tā paredz, ka vietās, kur uzstādīs ceļazīmes par šiem ierobežojumiem, tiks organizēta arī pastiprināta policijas kontrole, lai nepieļautu ceļu seguma bojāšanu.

Atgriežoties pie darba Saeimā, jāsaka, ka Saeima šodien noraidīja opozīcijas deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim par cilvēku bojāeju “Reģu” aprūpes centrā. Es piekrītu, ka traģēdija pieprasa, lai kāds par to uzņemtos atbildību un lai nekas tāds turpmāk vairs neatkārtotos. Taču man nav pieņemams, ka atsevišķi politiskie spēki un deputāti, par kuru nopelniem un paveiktajiem darbiem Latvijas labā nekas nav dzirdēts, tagad izmanto cilvēku bojāeju, lai sasniegtu savus politiskos mērķus un panāktu ministra atkāpšanos.

Šodien deputāti lēma arī par grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, kuros PCTVL deputāti ierosināja nepilsoņiem piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības. Visiem ir zināms, ka Latvijas Pirmā partija diskusijai ir izvirzījusi jautājumu par tiesībām nepilsoņiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šī diskusija vēl ir priekšā. Tajā ir jāizvērtē visi argumenti un pretargumenti, nevis šādi grozījumi uzreiz jāvirza Saeimā. Nevar taču iesniegt priekšlikumus, kas ir pretrunā ar Satversmi, lai tikai būtu likumprojekta iesniedzēji. Latvijas Pirmā partija uzskata, ka nepilsoņiem piederības sajūta savai pilsētai vai pagastam varētu būt solis pretī tam, lai viņi nākotnē kļūtu par Latvijai lojāliem pilsoņiem. Taču šādu normu nevar ieviest, pirms sabiedrībā par to nav bijusi rūpīga diskusija. Šādu nesagatavotu priekšlikumu virzīšana tikai vairo sabiedrības šķelšanos. Tāpēc Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija to nevar atbalstīt.

Sveicu visus ar patiešām pavasarīga un silta laika iestāšanos un aicinu visus Latvijas iedzīvotājus iesaistīties cīņā pret kūlas dedzināšanu.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Šodien Saeimā notika visai ilgas debates par grozījumiem pašvaldību vēlēšanu likumā, kas tika skatīti otrajā lasījumā. Kā nozīmīgākais jāatzīmē tas, ka beidzot tika noteikta piecu procentu barjera ievēlēšanai pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 tūkstošus. Šo priekšlikumu tēvzemieši pirmo reizi ierosināja jau pirms vairākiem gadiem. Tagad beidzot Saeima ar samērā lielu balsu vairākumu to arī nostiprināja. Ceram, ka Latvijas lielo un vidēji lielo pilsētu pašvaldības kļūs stabilākas, jo pēdējā laikā daudz kur tomēr bija vērojams, ka daudzas partijas ir pārstāvētas tikai ar vienu vai diviem deputātiem. Līdz ar to domju darbības laikā bieži vien tiek mainīts spēku samērs (dažā pašvaldībā tās vadība tiek nomainīta pat vairākkārt). Tas neapmierina pilsētu iedzīvotājus un apgrūtina saskaņoti un mērķtiecīgi darboties labklājības, kārtības un attīstības veicināšanai.

Uz otro lasījumu bija iesniegts samērā daudz kreiso partiju deputātu priekšlikumu par nepilsoņu tiesībām. Mūsu partijai tas nav pieņemams pēc būtības, jo šie priekšlikumi ir pretrunā ar Satversmi un tiek ignorēta 50 gadu okupācijas un kolonizācijas vēsture. Pēc apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikuma jau 7.Saeima pieņēma stingru uzstādījumu, ka Latvijā pašvaldības vēlē tikai Latvijas pilsoņi. Šo normu var grozīt tikai ar divu trešdaļu Saeimas deputātu balsu vairākumu. Iesniedzēji jau ļoti labi saprot, ka viņiem šāda vairākuma nav un tik drīz par laimi arī nebūs. Pieļaujam, ka uz trešo lasījumu diskusija vēl varētu būt arī par to, vai pašvaldību deputāts tiešām var būt persona, kas neprot latviešu valodu, jo līdz šim ir gadījies dzirdēt, ka vienā otrā pilsētā daži deputāti latviski tā īsti nemaz nerunā.

Šodien pirmajā lasījumā kā steidzami tika izskatīti grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”. Šo likumprojektu kā alternatīvu valdības iesniegtajam virzīja Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ko vada mūsu apvienības deputāte Anna Seile. Grozījumu mērķis ir panākt, lai veselai virknei zemes īpašnieku vēl šī gada valsts budžeta ietvaros varētu kompensēt šos saimnieciskās darbības ierobežojumus. Ceram, ka pēc nedēļas likuma grozījumi tiks pieņemti galīgajā lasījumā.

Saeima šodien apmēram par pusotru mēnesi pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam partiju finansēšanas un priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektiem. Debates turpināsies un nekādu sasteigtu lēmumu nebūs. Mūsu apvienība, kā liecina gan seminārs, gan diskusija frakcijā, uzskata, ka ir vajadzīgi saprātīgi ierobežojumi trešajām personām. Ja arī vārda brīvība šīs trešās personas neļauj apklusināt pilnībā, tad katrā gadījumā tomēr kāda saprātīga naudas summa partiju tēriņiem, kas nebūtu mērāma vairāk nekā 10 vai 20 tūkstošos latu (ņemot vērā inflāciju), būtu nosakāma. Šos partiju tēriņu griestus tomēr vēl nevajadzētu atcelt, jo savādāk atkal būs ļoti nekontrolēta dzīšanās pēc pārmērīgiem miljonu latu vērtiem tēriņiem.  

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien, bez šaubām, vissvarīgākais darba kārtības jautājums bija jautājums par tiesībām nepilsoņiem piedalīties vietējās vēlēšanās. Diskusija izvērtās vairāk nekā divu stundu garumā, kaut gan es vispār nesapratu, par ko tā bija, jo nepilsoņi pārsvarā ir godīgi nodokļu maksātāji. Mēs viņus ļoti labi zinām – tie ir mūsu tuvākie kaimiņi, no kuriem vismaz puse ir piedzimuši Latvijā. Šobrīd Rīgas mērs ir pazīstams cilvēks Jānis Birks. Bet, ja viņa vietā būtu krievu izcelsmes pieredzējis padomju speciālists, tad nebūtu nedz sabiedriskā transporta pakalpojumu maksas paaugstināšanas pusotru reizi, nedz dzīvokļu uzturēšanas pakalpojumu izmaksu palielināšana par 70 procentiem. Būtu tīras, sakoptas mājas un pagalmi un nebūtu transporta sastrēgumu. Diemžēl par rasismu ir jāmaksā!

Pat vēl vairāk. Šeit Latvijas Pirmās partijas pārstāvis runāja par kaut kādu sabiedrisku diskusiju šajā jautājumā. Sabiedriskās diskusijas sākums Saeimā ir cenzūras ieviešana, kas bija iecienīta Augstākās padomes laikā. Saeimas Prezidijs atsakās izplatīt mūsu frakcijas sagatavotos materiālus par starptautiskajām rekomendācijām šajā jomā. Tas ir starptautisks skandāls! Paldies Dievam, ka cenzūra nav visaptveroša, tāpēc es izmantošu iespēju un iepazīstināšu kaut ar daļu no rekomendācijām.

Piemēram, vietējo un reģionālo varas institūciju kongresa 1998.gada rekomendācija: “Latvijas varas pārstāvji parlamentā un valdībā, pievienodamies konvencijai “Par ārvalstnieku dalību vietējā līmeņa sabiedriskajā dzīvē”, atzīst cilvēka tiesības balsot par jautājumiem, kas atrodas pašvaldības kompetencē.”

Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību komitejas rekomendācija Latvijas varas institūcijām piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem municipālās vēlēšanās.

EDSO demokrātisko institūciju cilvēktiesību biroja 2002.gada rekomendācija piešķirt nepilsoņiem balsošanas tiesības pašvaldību vēlēšanās. Nepilsoņu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī varētu būt pirmais un reālais solis esošā demokrātijas deficīta novēršanā.

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2003.gada rekomendācija ar aicinājumu visām dalībvalstīm dot vēlēšanu tiesības imigrantiem, kuri valstī dzīvo vismaz trīs gadus.

ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2003.gada rekomendācija ir – dot iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās visiem tiem nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir bijuši pastāvīgie iedzīvotāji. Bet viņi visi ilgu laiku ir pastāvīgie iedzīvotāji. Vienlaikus arī jāatgādina, ka vismaz puse no viņiem ir dzimuši Latvijā.

Noslēgumā jāpiebilst, ka saistībā ar visu šeit izklāstīto ir skaidrs, ka mēs šajā jautājumā esam pilnīgā starptautiskā izo­lācijā. Te diemžēl ir Eiropā vienīgā vēl palikusī rasisma ligzda.

M.Kučinskis
(Tautas partijas frakcija):

Tautas partijas vārdā sveicu visus ar oficiālo pavasara iestāšanos un vēlu visiem labu noskaņojumu.

No šodien pieņemtajiem likumprojektiem es atzīmēšu galīgajā lasījumā pieņemtos grozījumus Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā, kas Ministru kabinetam dod pirmo deleģējumu un iezīmē nākotni tam, lai Latvijas valsts augstskolas savā īpašumā varētu pārņemt visas savas mantas un ilglaicīgā periodā plānotu savu attīstību. Izglītība, tajā skaitā augstākā, ir un paliek Latvijas galvenā prioritāte un mūsu nākotnes galvenais balsts.

Otrajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Šis ir pirmais likumprojekts, kas jau precizē vēlēšanu kārtību 2009.gadā paredzamajām pašvaldību vēlēšanām.

Jau tika minēts, ka Saeima šodien pagarināja priekšlikumu iesniegšanas termiņu partiju finansēšanas likumprojektam un priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektiem otrajam lasījumam. Vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma izveidot darba grupu, kurā būs katras frakcijas pārstāvis, lai varētu vienoties par visiem ierobežojumiem, kādi tiks saglabāti vai kādi tiks veidoti no jauna. Lielākā vēlēšanās ir, lai visi noteikumi, tuvojoties vēlēšanām, pēc kaut kāda laika būtu pilnīgi skaidri, lai tos zinātu gan vēlētājs, gan tie, kas kandidēs, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām.

Tuvākā laika Saeimas aktualitātes, kas iezīmējas, protams, ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Bet tuvojas arī likumprojektu, kas saistīti ar inflācijas apkarošanu, apspriešanas laiks Saeimas komisijās. Saeimā likumprojekti tiks iesniegti jau nākamnedēļ. Tātad mums būs jāsavalda gan inflācija, gan arī mērķtiecīgi jāskatās nākotnē.

Runājot par jūnijā gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, jāsaka, ka mēs piekrītam laikus uzsāktai diskusijai, jo sabiedrībai kandidāti ir jāzina. Tāpēc aprīlī Tautas partija veltīs uzmanību tam, lai domātu par šī amata kandidātiem. Šobrīd mūsu nodaļas visos Latvijas reģionos var izvirzīt un ieteikt kandidātus, lai Tautas partijas konferencē, kas notiks 27.aprīlī, partija izvirzītu savu kandidātu.

Vēl tikai jāatzīmē, ka mūsu pašreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šo Valsts prezidenta amata kandidātam izvirzāmo prasību latiņu ir pacēlusi ļoti lielā augstumā. Tāpēc mums ar visu atbildības sajūtu visiem kopā ir jādomā, lai arī nākamais Valsts prezidents godam varētu pārstāvēt Latviju. 

Saeimas preses dienests