2007. gada 22. marta stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedreVineta Muižniece.

 

Sēdes vadītāja.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas!

Sākam Saeimas 2007.gada 22.marta sēdi.

Pirms sākam izskatīt šīsdienas darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus iesniegumus par grozījumiem darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 22.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā šādus Saeimas lēmuma projektus. Pirmais ir lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” otrajam lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 22.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” otrajam lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 22.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” otrajam lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Latkovska, Āboltiņas, Šadurska, Circenes un Ziedones-Kantānes iesniegumu ar lūgumu iekļaut 22.marta sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un izskatīt to sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

“Par” darba kārtības papildināšanu runāt pieteikusies deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es runāšu uzreiz par visiem trijiem likumprojektiem, kurus mēs lūdzām iekļaut šodienas darba kārtībā un līdz ar to mainīt šodienas darba kārtību.

Es nebūšu oriģināla, sakot, ka parlaments šobrīd ir sasniedzis pašu zemāko punktu sabiedrības uzticēšanās ziņā, un laikam arī maz tur var ko darīt, lai kaut ko mainītu.

Bet vēl nepareizāk ir nedarīt neko, ne tikai lai mainītu priekšstatu par to, kādi esam, bet galvenokārt lai pateiktu paši sev, ka neesam ne ar ko labāki vai sliktāki par saviem vēlētājiem.

Tieši tāpēc “Jaunais laiks” šodien piedāvā iekļaut darba kārtībā likumprojektus par grozījumiem Satversmē, par grozījumiem Krimināllikumā un par grozījumiem Saeimas kārtības rullī, ar kuriem mēs varētu īstenot principu, ka viena taisnība un viens likums attiecas uz visiem cilvēkiem Latvijā, un lai sodu par nesakoptu mājas priekšu vai atrašanos interešu konfliktā tikpat labi saņemtu jebkura ierindas amatpersona kā Saeimas deputāts.

“Jaunais laiks” piedāvā svītrot pantu, kas nosaka, ka Saeimai ir jābalso par to, lai izdotu administratīvajai sodīšanai kādu no deputātiem. Es uzsveru – administratīvajai sodīšanai, jo šajā gadījumā ir diezgan grūti paredzēt provokācijas no to personu puses, kurām ir tiesības sodīt administratīvi. Nav taču dzirdēts, ka kāds no tautas priekšstāvjiem taptu vajāts, piemēram, no sava iecirkņa inspektora puses deputāta politiskās pārliecības dēļ.

Esam šo priekšlikumu izskatīšanai virzījuši arī iepriekšējā Saeimā, tāpēc mums jau iepriekš ir sagatavotas atbildes tiem, kuri meklēs iemeslus, formālus iemeslus, lai šos priekšlikumus noraidītu.

Es gribu arī pateikt, ka šis pants jau šobrīd praksē nedarbojas. Pagājušās Saeimas laikā Ceļu policija administratīvi tika sodījusi 78 deputātus, bet tikai piecos gadījumos par to lēma Saeima. Tātad pārējos gadījumos Satversme tika pārkāpta un netika īstenots arī atklātības princips, lai gan debates par to Saeimas sēdē ir papildsods pārkāpējam.

Arī pēdējo jautājumu mēs piedāvājam atrisināt tā, kā tam būtu jābūt, – ar grozījumiem Kārtības rullī, kas paredzētu kārtību, kādā ir publiskojami deputātu administratīvie pārkāpumi.

Tāpēc es aicinu iekļaut šos trīs likumprojektus darba kārtībā un atbalstīt tos, balsojot “par”.

Sēdes vadītāja.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šie priekšlikumi visnotaļ ir atbalstāmi, un arī iepriekšējās reizēs, kad Saeima tos skatīja, “Saskaņas Centra” frakcija atbalstīja šos priekšlikumus, nav tikai saprotams, kāpēc šis skatāmais priekšlikums tieši šodien ir parādījies pēdējā brīdī. Pavisam nesen mēs jau sastapāmies ar ļoti nopietnām problēmām tikai tāpēc, ka nopietnas diskusijas tika sasteigtas.

Šie priekšlikumi ir iesniegti, un pastāv normāla to virzības procedūra Saeimā. Protams, būtu ļoti labi, ja visām Saeimas frakcijām būtu iespēja tos apspriest, bez steigas izskatīt un izstrādāt savu pozīciju. Kādēļ “Jaunais laiks” tos virza tikai tagad, lai uzreiz bez apspriešanas, pārkāpjot normālu to virzības procedūru, pieņemtu lēmumu un nobalsotu? Tas ir tīri politisks gājiens! Acīmredzot “Jaunais laiks” kārtējo reizi grib vākt politiskos punktus. Tāpēc es uzskatu tā: šie priekšlikumi ir labi, mēs tos noteikti atbalstīsim, bet es vēršos pret steigu un pret politiskām spēlītēm.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Viens ir runājis “par”, viens – “pret”. Mums ir jābalso par darba kārtības papildināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 1, atturas – 65. Darba kārtība nav papildināta.

Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Latkovska, Āboltiņas, Šadurska, Circenes un Ziedones-Kantānes iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas 22.marta sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” un izskatīt to sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es esmu iepriecināts par frakcijas “Saskaņas Centrs” pozīciju. Protams, šodien deputāti savā nesodāmības apziņā nobalsos “pret”, bet nākamajā Saeimas sēdē šis jautājums būs darba kārtībā. Es jau iepriekš pateicos par “Saskaņas Centra” balsīm, kuras būs “par”, taču es aicinu arī pārējos godātos kolēģus, it īpaši no pozīcijas, padomāt: sakiet, lūdzu, godātie deputāti, vai tajā faktā, ka tauta kaut kā tā – ne sevišķi mīl savus priekšstāvjus, nav kaut nedaudz arī pašu deputātu vainas?

Sēdes vadītāja.

“Pret” runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šī iniciatīva ir 8.Saeimā uzsāktās diskusijas turpinājums. Mēs bijām pret šo “Jaunā laika” priekšlikumu arī tajā laikā, jo iepriekšējā frakcijas sastāvā mēs septiņas reizes tikām izdoti administratīvajai sodīšanai tīri politisku motīvu dēļ, atšķirībā no visiem pārējiem deputātiem, kuri saņem sodāmību tikai par ceļu satiksmes drošības pārkāpumiem. Un šajā laikā mēs izmantojām arī tādu argumentāciju, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā būtu jānosaka diezgan bargi sodi – aptuveni 5000 latu liels naudas sods, kā arī aizliegums pat piecus gadus ieņemt zināmus amatus. Līdz ar to Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss kā spiediena iespēja uz deputātu nav sliktāks par Krimināllikumu. Sakarā ar to mēs neatbalstām šo ideju.

Un tāpēc, lai izbeigtu Saeimas bezgalīgās sēdes, kurās mēs skatām deputāta imunitātes jautājumu sakarā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, ir tapuši šie mūsu grozījumi Saeimas kārtības rullī, kurus mēs reiz jau piedāvājām arī 8.Saeimas uzmanībai. Un tie nokārtotu šo jautājumu pilnīgi bez izmaiņām Satversmē.

Sakarā ar to es lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens ir runājis “pret”. Balsosim par darba kārtības izmaiņām! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 1, atturas – 71. Darba kārtība netiek grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Āboltiņas, Šadurska, Circenes un Ziedones-Kantānes iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas 22.marta sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Satversmē” un izskatīt to sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Jā!”) Ir. Lūdzu zvanu! Balsosim par darba kārtības izmaiņām! (No zāles dep. J.Dobelis: “Rokas nost no Satversmes!”) Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – nav, atturas – 73. Darba kārtība netiek grozīta. Paldies.

Turpināsim darbu! Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Par šo likumprojektu vēlas runāt deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Vasaly šudiņ!

Izskatot piedāvāto likumprojektu “Par Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu”, jau Apvienoto Nāciju Organizācija ir apzinājusies, ka kultūras daudzveidība ir cilvēcei raksturīga iezīme, ka kultūras daudzveidība dara pasauli bagātu, ka mums ir jāveic pasākumi, lai aizsargātu kultūru dažādās izpausmes, ka valodu daudzveidība ir kultūras pamatelements un ka daži no šīs Konvencijas mērķiem ir aizsargāt un veicināt kultūras izpausmju daudzveidību, radīt nosacījumus, lai kultūras varētu plaukt un brīvi mijiedarboties savstarpēji labvēlīgā veidā, un veicināt starpkultūru saskarsmi, lai attīstītu kultūru mijiedarbību gaisotnē, kurā starp tautām tiek veidota saprašanās.

 

(Tālāk runā latgaliski.) Apstyprynojūt šū Konvenceju, es saskotu papyldu īspiejis atteisteitīs ari Latvejis nūvodu dažaideibai – ari Latgolai un tōs kulturai. Myusdīnōs, kod latgalīšu pošapziņa nau augsta, īpaši jōdūmoj par tōs ceļšonu. Francis Trasuns, byudams I un II Saeimas deputats, īsastōja par Latgolu, par vīnkoršū zemnīku, par izglīteibu, kulturu, gora gaismu un dzymtū volūdu, kas ir cylvāka identitates nūteicēja un tautas dvēsele. Mes i myusu bārni ir paaudzis, kas pādejī var saglobōt Latgolas atdzimšonu, pretejā gadejumā draud na tikai volūdas izneikšona, bet ari vysa kulturvēsturiskō montōjuma zudums.

Šōs Konvencejis pījimšonas gadiejumā mes varāsim lobōk pīdūmōt pi tō, kai vīnōt dažaidys kulturas, volūdas i pošus cylvākus Latvejā, jo tikai sovstarpejā saskaņā, navys saškaltā, montkōreigā i naideigā sabīdreibā byus pozitivi rezultati.

Aicynoju atbalstēt šū lykumprojektu i uz jō pamota tōlōk skatētīs un atbolstēt Latvejis daudzū tauteibu kulturys.

Paļdis!

Sēdes vadītāja.

Viens ir runājis “par”. “Pret” neviens runāt nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” vēlas runāt deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Patlaban lielākajā daļā Latvijas pilsētu un rajonu kultūras pasākumi nacionālajām minoritātēm tiek finansēti nepietiekami. Īpaši sarežģīta ir situācija ar tiem pasākumiem, kuri domāti bērniem. Veselā virknē pilsētu ļoti reti tiek rīkotas Jaungada eglītes krievu valodā. Vēl retāk tiek rīkoti teatralizēti uzvedumi un koncerti vietējai krievu kopienai uz pašvaldību finansējuma rēķina.

Gribētos atgādināt, ka pilsētu krievu kopienas pārstāvji maksā tādus pašus nodokļus kā visi citi un ka viņiem ir pilntiesīgas tiesības saņemt finansējumu kultūras programmu veidošanai krievu valodā.

Krievu valoda – tā ir valoda, kuru saprot visi mazākumtautību pārstāvji, tomēr šajā gadījumā runa ir par Latvijas tradicionālajām nacionālajām minoritātēm. Daudzās Latvijas pilsētās ir izveidotas un mēģina sekmīgi darboties nacionālo kultūru biedrības, tomēr daudzām no tām pastāv nopietnas finansiālās grūtības. Pašvaldības šīm biedrībām piešķir pavisam nepietiekamu finansējumu un bieži vien – tikai reizi gadā un visai niecīgu summu.

Ņemot vērā to, ka visiem nodokļu maksātājiem ir jābūt vienādām tiesībām uz savas kultūras saglabāšanu un attīstību, aicinām atbalstīt gan šo grozījumu, gan arī otru mūsu piedāvāto grozījumu, kura būtība ir šāda. Patlaban dažās pašvaldībās ir izveidotas Sabiedrības integrācijas lietu komisijas. Šīs komisijas galvenokārt izstrādā programmas, kas palīdz sagatavoties naturalizācijai, palīdz nepilsoņiem apgūt latviešu valodu un rīkot starpkultūru pasākumus. Bez šaubām, tas ir vajadzīgs, pozitīvs darbs.

Līdz ar to ir nepieciešams saglabāt arī Latvijas tradicionālo mazākumtautību kultūru. Šā mērķa īstenošanai pašvaldību paspārnē nepieciešams izveidot Nacionālo minoritāšu kultūras attīstības komisijas. Komisiju sastāvā būtu jāiesaista vietējo nacionālo kultūru biedrību pārstāvji, kā arī to skolu pārstāvji, kuras strādā ar mazākumtautību programmām. Komisiju galvenais uzdevums – nacionālās kultūras pasākumu, kurus finansiāli atbalsta pašvaldības, programmu izstrādāšana un īstenošana. Tas arī kļūs par tiešu dialogu starp vietējās varas pārstāvjiem un nacionālās kultūras subjektiem.

Aicinu balsot “par” mūsu priekšlikumiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Viens ir runājis “par”. Vai deputātiem ir kādi iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 23, atturas – 37. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu ar lūgumu izskatīt likumprojektu “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to šīsdienas sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Ir saņemts arī iesniegums no Juridiskās komisijas. Juridiskā komisija lūdz likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”” izskatīt pirmajā lasījumā šīsdienas sēdē un tātad iekļaut to sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Turpinām darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Lindas Piusas atbrīvošanu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegtos dokumentus, kuros bija konkrētās tiesneses lūgums atbrīvot viņu no administratīvās rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.

Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Andreja Klementjeva, Aleksandra Mirska, Vitālija Orlova, Sergeja Dolgopolova, Sergeja Mirska, Ivana Klementjeva, Sergeja Fjodorova, Oļega Deņisova, Aleksandra Golubova un Artūra Rubika pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par cilvēku bojāeju “Reģu” aprūpes centrā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu iesniegto pieprasījumu un to noraidīja.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Debatēs runās deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es šodien negribu runāt kā deputāts, kurš opozīcijā strādā un, protams, nenes nekādu politisko atbildību par labklājības ministres darbību un tā tālāk. Skaidrs, ka Saeima šodien neatbalstīs šo pieprasījumu, tāpēc ka vairākums negrib nest nekādu atbildību par to, kas notiek valstī.

Es, cilvēks, kurš strādā Sociālo un darba lietu komisijā jau astoņus gadus, gribu tikai atgādināt jums par pēdējiem pieciem gadiem, kuru laikā pie varas šinī ministrijā ir Dagnija Staķe.

Es gribu pateikt godīgi, ka es pašā sākumā domāju, ka šis cilvēks, kurš nāca TB/LNNK pārstāvju vietā šinī ministrijā, paveiks kaut ko labu un būs panākumi – labklājība valstī būs augstāka nekā pirms tam. Taču, nostrādājis piecus gadus sadarbībā ar šo ministriju, es saprotu, ka ministrijā valda pilnīga stagnācija un ierēdņi dara to, ko viņi grib, un ministre pilnīgi nekontrolē situāciju.

Lai nebūtu tā, ka es runāju pa tukšo, minēšu trīs faktus, pret kuriem nevar iebilst ministre, neviens ierēdnis, neviens deputāts.

Pirmkārt. Pasakiet, lūdzu, man, kā var pa pieciem gadiem zaudēt Satversmes tiesā trīs lietas par vienu problēmu? Atcerieties, ka ministrija visu laiku stūrgalvīgi virzīja likumprojektu, kurš ierobežoja tiesības strādāt un saņemt pabalstus. Trīs Satversmes tiesā zaudētas lietas! Kauns ministrijas Juridiskajam birojam! Ministrija nesaprot Satversmes būtību un virza tādus likumprojektus uz Saeimas komisiju.

Otrkārt. Būs 1.aprīlī indeksācija. Pasakiet, lūdzu, man, kāpēc nav ņemts vērā neviens priekšlikums no opozīcijas vai no pozīcijas deputātiem, kuri strādā komisijā? Kāpēc mūsu valstī pensionārs, kurš saņem mazu pensiju, pēc indeksācijas tomēr saņems mazāk nekā tas pensionārs, kurš arī līdz šim saņēma lielāku pensiju? Kā var būt tā, ka pēc indeksācijas, kad cilvēku gribam izvilkt no bedres pēc inflācijas pieauguma un tā tālāk, tomēr tas pensijas apmērs paliek tajā pašā līmenī un cilvēks turpina saņemt mazāk? Kāpēc tāda formula pastāv jau piecus gadus un ministrija neplāno to grozīt?

Pasakiet, lūdzu, man, kāpēc rīt tiks pasludināts spriedums lietā par lielu naudas, invalīdu naudas, zādzību ministrijā? Tika 70 tūkstoši nozagti no naudas, kas bija paredzēta invalīdu palīglīdzekļiem – invalīdu ratiņiem, protēzēm, ortrozēm. Kriminālpolicija vainīgos noķēra, prokuratūra pierādīja šo cilvēku vainu, bet ministrija neiesniedza tiesā civilprasību. Šie cilvēki rīt saņems sodu – 12 tūkstošus lielu soda naudu –, bet ministrija to naudu, kuru viņi nozaga, nepieprasīja no viņiem. Kad jautāju vakar komisijas sēdē, kā var būt tā, atbilde skanēja: “Mēs aizmirsām, mums nav zināma precīza summa, mums ir vēl kaut kādas atrunas!” Un tie ierēdņi, kas pirms četriem gadiem – tad sākās šī prāva – pieļāva to, ka šie zagļi nozaga šo invalīdu naudu, turpina strādāt. Vēl šodien viņi strādā ministrijā! Viņi pieļāva to, ka šie cilvēki, kas rīt saņemtu spriedumus, no šīs nozagtās naudas samaksās šo soda naudu un būs brīvi cilvēki. Jūs taču ļoti labi saprotat, ka, ja ministrija neiesniegs civilprasību par šo naudu, viņi būs atbrīvoti no šīs naudas atmaksāšanas. Kā var būt tā? Es pajautāju juristiem: kad būtu bijis izdevīgāk šo lietu virzīt – kad tiek skatīta krimināllieta, paralēli, vai tikai pēc tam vērsties tiesā? Skaidrs, ka krimināllietas ietvaros būtu bijis vieglāk šo lietu izdarīt. Vienalga, ierēdņi sēž!… Ministrija mums stāsta, ka mums nav pansionātu ministra… Iznāk, ka nav pensijas lietu ministra, nav invalīdu ministra… Nav, un viss! Kas ir pozitīvs šodien? Pasakiet man, lūdzu, atklāti, kas ir noticis ministrijā tāds, par ko mēs varētu godīgi saviem vēlētājiem pateikt, ka ir kļuvis labāk? Ka vienā no tām jomām, kuras es savā runā skāru, ir kļuvis labāk? Tātad iznāk, ka attiecībā uz pensijām mēs nevaram neko izdarīt, pansionāti mums deg… Es jautāju – vai bija veikts riska novērtējums šajā pansionātā? Ministre pasaka: “Nē! Priekš kam tas ir vajadzīgs? Lai atbild šā pansionāta direktors par to, ka nevarēja pieņemt darbā papildu cilvēkus, kuri palīdzētu evakuēt tos invalīdus!” Bet vai tad nezināja, ka gulošu cilvēku viens dežurants nevarēs iznest, ja būs ugunsgrēks?! Tas taču ir skaidrs. Un arī ugunsdzēsēji man pateica, ka, ja tas ir specpansionāts, vajadzēja paredzēt tādu evakuācijas plānu, kur būtu skaidri redzams, ko šādos gadījumos dara šis personāls. Viņa man stāsta, ziniet, par ko? Par to, ka bijuši evakuācijas plāni uz sienas! Tur taču bija cilvēki, kuriem nav viss skaidrs, kas rakstīts ar burtiem, ar cipariem un tā tālāk, bet mēs viņiem evakuācijas plānu uzzīmējām… Nu kā var būt tā, ka mēs strādājam ar to kontingentu, šo cilvēku radinieki uzticēja viņu aprūpi mums un arī viņi paši nodeva savu dzīvību mūsu rokās, bet mēs turam tur vienu pašu cilvēku, kurš atbild par visu pansionātu?! Un neviens pat neiedomājās, ka signalizāciju vajadzēja pieslēgt nevis dežuranta istabai, kurš arī ir vecs cilvēks, ar kuru viss kaut kas var notikt, bet gan pārnest to uz ugunsdzēsēju galveno pulti, kur ugunsdzēsēji zinātu, ka ir problēmas šajā pansionātā!

Es negribu runāt politiski, bet pasakiet, lūdzu, man, kas nesīs atbildību? Vai šī pansionāta direktore atbildēs par šo problēmu? Priekš kam mums ierēdņi, kuri saņem divus trīs tūkstošus lielu algu un nenes nekādu atbildību? Es saprotu, ka ministre pateiks: “Nu, maz līdzekļu, un tā un tā…” Bet tā ir darba organizācija! Tā nav nekāda sadarbība ar komisiju! Mūsu komisijā nav cilvēku, kuri grib tikai celt savu popularitāti uz sociālo problēmu rēķina. Cilvēki grib reāli strādāt un palīdzēt cilvēkiem. Bet jūs viņus neviens neredzat! Jūs sūtāt šurp tos pašus ierēdņus, kuri sēž un melo mums! Ja šodien… es saprotu, ka Dagnija Staķe tomēr paliks par ministri, un viņa neatkāpsies nekad no šā amata, tāpēc ka viņa nesaprot… Bet, ja viņa tur vēl viena gada laikā neizdarīs neko, tas būs viņai kauns.

Labi, varbūt mēs izdzīvosim politiski. “Zaļie” dzīvos savu dzīvi, mēs – savējo. Bet cilvēks, tas galīgais patērētājs, tikai zaudēs no tā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās labklājības ministre Dagnija Staķe.

D.Staķe (labklājības ministre).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Ļoti godātie deputāti! Klausoties cienījamā deputāta Andreja Klementjeva uzstāšanos, man nākas secināt, ka laikam valstī par visu atbildīga ir Labklājības ministrija – gan par tieslietām, gan par ugunsdzēsību.

Es tomēr runāšu šoreiz par pieprasījuma būtību. Un šoreiz bija runa par “Reģu” pansionātu. Protams, mūs visus ir ļoti dziļi satraukusi šī nelaime, un jāteic, ka šis mēnesis kopš šīs traģēdijas – tās ir melnākās dienas manā darba mūžā. Taču es kategoriski nepiekrītu tam, ka šajā jomā nekas nav darīts. Tieši kopš 2002.gada Labklājības ministrija ir strādājusi pie tā, lai attīstītu alternatīvās aprūpes centrus. Un šodien jau mēs varam reāli runāt par alternatīvās aprūpes centriem gan Daugavpilī, gan Kalupē, gan Rūjā, gan Iļģos, gan Allažos, gan Jelgavā. Tas ir tikai solis ceļā uz to.

Neaizmirsīsim, ka visam tam ir vajadzīgs finansējums! Sociālās aprūpes centru finansējums ir pieaudzis divkārtīgi kopš 2002.gada. Neaizmirsīsim arī to, ka savulaik mēs piedzīvojām finansējuma samazinājumu! Es biju vienīgā, kas balsoja “pret”. Šobrīd mēs esam no šīs bedres izrāpušies un – paldies Dievam! – varējām atļauties gan ierīkot signalizāciju, gan arī veikt apdrošināšanu. Es uzskatu, ka tieši mūsu ministrijas iestādēs šī situācija ir daudz labāka nekā citās, par kurām mēs runājam, – gan skolās, gan arī pašvaldību iestādēs.

Es, protams, šodien nerunāšu par tiem pārmetumiem, ko es saklausīju cienījamā deputāta runā, jo tam visam droši vien būs veltīts cits darba kārtības jautājums. Es neaizkavēšu jūsu uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Debates turpina deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Man ļoti gribētos papildināt Andreja Klementjeva teikto un pieskarties otrai problēmai, kas bija saistīta ar Iekšlietu ministriju.

Pieprasījumu komisijā pirms pusotra gada mēs debatējām par notikumu Mežaparkā. Tad cienījamais Dzintars Jaundžeikars kopā ar ugunsdzēsējiem skaidroja mums, ka ir izstrādāts plāns, tiek plānots nopirkt mašīnas, uzcelt jaunus depo. Taču šā pusotra gada laikā, kā mēs secinām, nekas nav izdarīts. Taču, kad debatējām par šo jautājumu komisijā, es dzirdēju no deputātiem, ka mums arī ir jāuzņemas atbildība. Bet kā mēs varam uzņemties atbildību, ja pirms balsošanas par budžetu mums bija dota tikai nakts, lai iepazītos ar budžetu, un pēc tam vēl kādas dažas stundas, lai iesniegtu priekšlikumus?! Nu, kādā veidā deputāti no opozīcijas var uzņemties atbildību par to, ko nav izdarījusi valdība!

Un tagad jautājums par to, kas bija noticis ar pansionātu. Un ko mēs dzirdējām no ugunsdzēsējiem? Atkal: “Vajadzīga nauda!” Mēs atkal sagatavojām priekšlikumus un gaidām, kad saņemsim pozitīvu atbildi no valdības.

Aicinu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Pēc traģiskā ugunsgrēka Alsungā, kad sociālās aprūpes centrā “Reģi” gāja bojā I un II grupas invalīdi, pastiprināta uzmanība ir pievērsta sociālās aprūpes centriem visā Latvijā. Alsungā bija ieradies gan iekšlietu ministrs Ivars Godmanis, gan labklājības ministre Dagnija Staķe. Bija acīmredzot jānotiek nelaimei, lai ugunsdrošības un sociālās aprūpes problēmām pievērstu nopietnu uzmanību.

Ugunsdrošība Alsungas pansionātā esot pārbaudīta 2004.gadā un 2005.gadā. Arī pērn veikta kontrole. Taču pēc ugunsgrēka atklājies, ka pansionāta bēniņi apsildīti ar elektrību un, iespējams, radusies pārslodze.

Tāpat tiek minēts, ka notikusi arī nelikumīga būvniecība. Vairākās vietās nav ierīkota trauksmes un izziņošanas sistēma. Dažviet bēdīgā stāvoklī ir malkas krāsnis.

Bezpalīdzīgo un valsts pilnīgā aprūpē nodoto cilvēku nāve “Reģu” aprūpes centrā ir satriekusi ne tikai Latvijas, bet arī visas pasaules sabiedrību. Pasaules lielākie mediji plaši ziņo par traģēdiju aprūpes centrā. Informāciju par notikumiem Latvijā savās interneta mājas lapās izveidojušas telekompānijas CNN, BBC, “Al Jazeera”, laikraksti un ziņu aģentūras. Traģēdija Alsungas pansionātā pēc bojā gājušo skaita ir lielākais līdz šim Latvijā notikušais ugunsgrēks. Vēl traģiskāku to padara fakts, ka šiem cilvēkiem nebija iespējas sevi izglābt.

Lūk, ko stāstīja kāds vietējais iedzīvotājs – aculiecinieks. Citāts: “Pirmie nelaimes vietā ieradās ugunsdzēsēji no Alsungas. Tobrīd ēkas jumts jau dega ar atklātu liesmu. Izsaukuši papildspēkus, Alsungas glābēji centās glābt pansionāta ēkas iemītniekus, kas ir I un II grupas invalīdi ar garīgās attīstības traucējumiem. Pāris ugunsdzēsējiem to paveikt bija neiespējami, jo bruka ēkas jumts. Turklāt ļaudis bija pārņēmusi panika. Viņi kliedza un nebija piedabūjami iet ārā.”

Svarīgi būtu atzīmēt, kolēģi, ka palīdzību nelaimes skartajiem piedāvāja uzņēmumi un privātpersonas. Piemēram, ar “RIMI Latvija” gādību sarūpēta pārtika un gardumi, magnetola, termosi, mikroviļņu krāsns, pledi un citas pirmās nepieciešamības preces.

Savukārt uzņēmuma “Būvniecība ABC” veikali piekrituši palīdzēt ar krāsām un tapetēm jaunā centra būvniecībai vai esošā restaurēšanai.

Visai primitīva, mūsuprāt, ir vairāku par ugunsnelaimi atbildīgo amatpersonu ieņemtā pozīcija. Negadījums it kā esot vairāku liktenīgu sakritību rezultāts, par kuru atbildīgas vienīgi atsevišķas personas: pansionāta iemītnieks, kas gultā smēķējis, nakts aprūpētāja, kas nav reaģējusi uz trauksmes signalizāciju, aprūpes centra direktore, kas iemitinājusi pacientus nesagatavotās telpās, vietējā ugunsdzēsēju komanda, kas it kā nespēja īstenot glābšanas darbus degošajā aprūpes centrā. Vainīgā nevainīgo cilvēku nāvē, neapšaubāmi, ir valdības izveidotā valsts sociālās aprūpes sistēma, kas nenodrošina valsts atbildībā nodotu cilvēku dzīvības un veselības saglabāšanu. Sociālās aprūpes namā “Reģi”, kas bija iekārtots vecā trīsstāvu muižas ēkā, ugunsgrēka brīdī atradušies 88 cilvēki. Un, starp citu, “Reģu” muiža ir būvēta 1890.gadā.

Neapšaubāmi, valdība ir atbildīga, lai pietiktu naudas šīs problēmas sakārtošanai, taču atbildīgas ir arī konkrētās amatpersonas valdībā un ministrijās, kas pastāv valstī. Tāpēc joprojām neatbildēti ir sabiedrības uzdotie jautājumi: kāpēc, piemēram, Labklājības ministrijas organizētās regulārās pārbaudes, kurās četru gadu amata pienākumu veikšanas laikā esot piedalījusies arī labklājības ministre, nedod vēlamos rezultātus pacientu drošības uzlabošanā? Kāpēc sociālās aprūpes centri kā paaugstinātas ugunsbīstamības objekti pilnībā netiek pieslēgti valsts ugunsdrošības dienesta vienotajai signalizācijas sistēmai? Kāpēc Labklājības ministrijā savlaicīgi netika izstrādāti normatīvi, kas regulētu nakts aprūpētāju skaitu un izvietojumu valsts sociālās aprūpes centros?

Un ir vēl arī vairāki citi neatbildēti jautājumi, bet, mūsuprāt, vispirms ir jāatbild uz jautājumu, vai valdības atbildīgie ministri ir spējuši un vai ir gribējuši sakārtot savas vadītās nozares tā, lai pasargātu bezpalīdzīgus un nevainīgus valsts atbildībā nodotus cilvēkus no bojāejas vai vismaz mazinātu šādas iespējas risku. Nereti mūsu ministru neadekvāta rīcība jau pēc notikušas nelaimes liecina par pretējo. Mūsuprāt, atbildīgo ministru rīcība un “politiskā atbildība” (pēdiņās) par savu nozari sabiedrībā pārvēršas par fikciju un izsmieklu.

Man grūti iedomāties, cienījamie kolēģi, kas ar šiem ministriem notiktu, piemēram, Kārļa Ulmaņa laikos, vecajos, sliktajos padomju laikos vai valstī ar varbūt lielāku demokrātijas pakāpi nekā Latvijā. Pieļauju, ka viņi jau sen atrastos vai nu cietumā, vai arī mājās, bet ne jau savā ministra krēslā. Labklājības ministrei Dagnijai Staķei pēc tāda traģiska notikuma vismaz būtu jāatkāpjas no amata.

Nepadarīto darbu sociālās aprūpes jomā ir daudz vairāk nekā padarīto, tāpēc mēs pieprasām no Ministru prezidenta skaidras un noteiktas atbildes par konkrēto rīcību attiecībā uz visiem šiem jautājumiem. Pretējā gadījumā mēs būsim spiesti veikt nežēlīgas represijas pret valdību likumā noteiktajā kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Kā mēs visi saprotam, frakcija “Saskaņas Centrs” izvirzīja ļoti svarīgu jautājumu – atbildības jautājumu savas tautas un valsts priekšā. Diemžēl mums ir radies iespaids, ka mūsu valstī neviens ne par ko – es te runāju par cilvēkiem, kuri ieņem vadošus amatus, – neatbild, un mēs, bez šaubām, atbalstām frakcijas “Saskaņas Centrs” pieprasījumu.

Liekas, ka šodien šeit obligāti bija jābūt Ministru prezidentam Kalvīša kungam un jāatskaitās – jāpaskaidro mums, kas pie tā visa ir vainojams. Ministru prezidents ignorē Saeimu, jo vispār neuzskatīja par vajadzīgu ierasties.

Kā jūs atceraties, pirms apmēram astoņiem gadiem Talsos ugunsdzēsēju svētku laikā notika šausmīga traģēdija, un toreizējais iekšlietu ministrs, mūsu kolēģis, lai gan viņš tieši nebija atbildīgs par konkrēto pasākumu, Dainis Turlais tomēr atkāpās no amata. Un pareizi izdarīja, jo viņa vadītajā dienestā notika traģēdija, kurā gāja bojā cilvēki, gāja bojā bērni. Diemžēl jūs varbūt atceraties arī kādu citu gadījumu, kad pirms pāris gadiem Tukuma rajonā nodega pansionāts. Arī tad aizgāja bojā cilvēki, un arī toreiz neviens tā īsti neatbildēja par notikušo. Diemžēl notikušais tā arī nekļuva par mācību uz mūžu, lai sakārtotu, lai uzlabotu, lai izremontētu, lai pieslēgtu dažu vajadzīgu signalizācijas iekārtu un tā tālāk, un tā joprojām.

Un arī tagad, kad ir sadeguši faktiski 26 cilvēki, bezspēcīgi cilvēki, kuri atradās valsts aprūpē, būtībā neviens ne par ko neatbild, tāpēc mēs uzskatām, ka frakcijas “Saskaņas Centrs” pieprasījums ir jāatbalsta un jāpieprasa reāla atbildība.

Mēs bieži vien runājam par to, ka ministrija nes politisko atbildību. Kas tas ir? Kā var sataustīt šo politisko atbildību? Man ir grūti pateikt, kurš ir vainīgs lielākā mērā – labklājības ministre vai iekšlietu ministrs, bet cilvēkiem patiešām ir jābūt atbildīgiem un jānes šī atbildība reāli, nevis nosacīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi, pēdējās nedēļās ļoti daudzi runā par to, ka Latvijā ir iestājusies krīze – politiskā krīze. Vispār ņemot, krīze nebūt nav slikta, ja no šīs krīzes mēs izdarām pareizus secinājumus. Es domāju, ka ļoti daudzi cilvēki Latvijā cerēja, ka valdošā koalīcija un valdošās partijas patiešām no šīs krīzes kaut ko iemācīsies, ka tās nevis tikai steidzami atsauks savus grozījumus dažos likumos, kas izraisīja šo krīzi, bet arī izdarīs daudz nopietnākus secinājumus.

Pirmām kārtām padomāsim par to, kas ir vara un kas ir varas atbildība, jo atrašanās koalīcijā un valsts vadīšana nebūt nenozīmē tikai naudas dalīšanu. Tas pirmām kārtām nozīmē uzņemties atbildību – politisko atbildību, morālo atbildību. Un tas ir īpaši būtiski tad, kad runa ir par cilvēkiem, kuri paši nespēj par sevi rūpēties. Šajā konkrētajā gadījumā tā ir Labklājības ministrijas kompetence.

Pēc Staķes kundzes uzstāšanās es uzdevu sev jautājumu: par ko tad atbild Labklājības ministrija? Jā, darīts tika daudz, bet mūs taču interesē rezultāts, nevis paveiktā darba apjoms. Protams, Staķes kundze saka, ka viņa iebilda, ka viņa balsoja “pret” finansējuma samazināšanu, bet, Staķes kundze, jūs taču piekritāt arī turpmāk strādāt un pildīt savus ministres pienākumus – tātad arī jūs uzņēmāties atbildību par šo valdības lēmumu. Tāpēc man šķiet, ka viena no galvenajām politiskās krīzes problēmām un viens no galvenajiem politiskās krīzes cēloņiem ir tieši politiskās atbildības izjūtas trūkums valdošajā koalīcijā. Un patiešām, kā šeit jau tika norādīts, Latvijas vēsturē bija tikai viens gadījums, kad iekšlietu ministrs pēc Talsu traģēdijas brīvprātīgi atkāpās, lai gan demokrātiskā valstī tā ir patiešām normāla parādība.

Neviens jau netaisās kaut ko diktēt vai komandēt, bet es tiešām gribētu ieraudzīt šo valdības politisko atbildību. Cilvēki aizgāja bojā, bet neviens nav vainīgs, neviens negrib uzņemties atbildību. Tas nav normāli! Un tāpēc es domāju tā: ja valdošā koalīcija patiešām grib izdarīt secinājumus un tomēr celt demokrātisku valsti, mēs nekādā gadījumā nevaram atstāt šo gadījumu bez sekām – mēs nevaram pieļaut, lai ministri arī turpmāk izvairītos no atbildības.

Tāpēc es visus aicinu atbalstīt frakcijas “Saskaņas Centrs” pieprasījumu. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Vismaz piecpadsmit gadus mēs varam runāt par demokrātijas attīstību mūsu valstī – par to, kā no administratīvas patvaļas mūsu valsts ir gājusi civilizētas demokrātijas attīstības virzienā. Un, protams, viens no šīs civilizētās demokrātijas elementiem ir valdības locekļu politiska atbildība. No ministra profesionālās atbildības, protams, ir tieši atkarīgs nozares liktenis, tajā skaitā no ministra darbības vai bezdarbības, pieprasot vai nepieprasot budžeta līdzekļus, plānojot kārtējā gada vai katra atsevišķā gada budžetu.

No šīs darbības vai bezdarbības beigu beigās, kā mēs to redzam, ir atkarīga arī cilvēku dzīvība. Tā ir profesionālā atbildība! Politiskā atbildība ir daudz grūtāk definējams jēdziens, un mūsu valstī tas acīmredzot ir atkarīgs no katra cilvēka godaprāta – no tā, vai cilvēks to saprot vai nesaprot. Laikam jau nesaprot…

Un tomēr šo ministru komandu vada valdības vadītājs – Ministru prezidents. Ministru prezidents ir tieši atbildīgs par valdības darbu kopumā, taču šajā gadījumā mēs redzam, ka demokrātijas attīstība mūsu valstī pēdējā laikā, bet it īpaši pēc šīs Saeimas ievēlēšanas un otrās Kalvīša valdības izveidošanas ir stipri traucēta. Šodien avīzē mēs lasām par to, ka ministriem tiek uzdots saskaņot liecības, kuras tie sniegs Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Tātad ar Ministru prezidenta biroja aparāta palīdzību tiek traucēts izmeklēšanas darbs.

Mēs arī redzam valdības necieņu pret Satversmi. Mēs redzam valdības bezatbildīgu attieksmi pret valsts drošību. Mēs redzam valdības šķiešanos ar naudu, vadoties pēc politiskās piederības principa, tajā pašā laikā atstājot pilnīgā bezpalīdzības stāvoklī cilvēkus, kuriem visvairāk ir vajadzīgi šie līdzekļi.

Civilizētā valstī pietiktu ar jebkuru no šiem skandāliem, lai valdības vadītājs būtu spiests atkāpties. Laikam tikai ne Latvijā!

Šis ir pieprasījums ne tikai labklājības ministrei, lai viņa pati vērtē savu rīcību! Cerēsim, ka vērtēs! Šis ir pieprasījums arī premjeram, jo patiesi premjera Kalvīša darbība un bezdarbība ir novedusi Latviju ļoti dziļā politiskā krīzē.

Demokrātiskie procesi (No zāles: ““Jaunā laika”!”) Latvijā ir nopietni apdraudēti. Frakcija “Jaunais laiks” uzskata, ka Kalvīša valdības tālāka darbība var radīt ļoti nopietnu apdraudējumu mūsu valstij, tāpēc mēs, protams, atbalstīsim šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai dieniņ!”)

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! (No zāles dep. J.Dobelis: “Bija okupācija? Bija vai nebija?”) Augsti godātā ministres kundze! Notika traģēdija Alsungā, un ko mēs dzirdam šodien? Jā, tajā pašā dienā tur bija valdības pārstāvji, bijāt arī jūs, Staķes kundze! Un šodien mēs no jums dzirdam, ka pārējos aprūpes centros viss kārtībā. Vai tiešām sociālās aprūpes centros ir parādījušies papildu nakts dežuranti? Vai tiešām valsts ir piešķīrusi papildu naudu, lai visur sakārtotu ugunsdrošības signalizācijas sistēmu? Vai tiešām ir parādījušies tiešie sakari starp sociālās aprūpes centriem un ugunsdzēsības un drošības dienestiem? Vai tiešām tas tā ir? Vai tiešām ir parādījušies papildu spēki glābšanas dienestos tajās vietās, kur atrodas šādi sociālās aprūpes centri, lai sniegtu tiem palīdzību jau vistuvākajā laikā? Vai tiešām jūs esat bijusi katrā no šiem sociālās aprūpes centriem, arī šajā nelaimes piemeklētajā centrā, pa tiem gadiem, kad jūs strādājat valdībā, jo izrādās, kā to paziņoja masu saziņas līdzekļi, ka līdz ugunsgrēkam jūs tur neesat bijusi.

Tāpēc tieši jums būtu jāuzņemas atbildība par šo traģēdiju. Mums ir bijuši precedenti, kad par vēl mazākām traģēdijām ministri ir demisionējuši.

Padomājiet par to!

Sēdes vadītāja.

Labklājības ministre Dagnija Staķe.

D.Staķe (labklājības ministre).

Cienījamie deputāti! Šā gada aukstākajā dienā, desmit stundas pavadot “Reģu” pansionātā, es patiešām domāju, ko man darīt. Varbūt tiešām vajag apsēsties blakus savam cienījamam kolēģim Paulam Putniņam? Taču tad es sapratu, ka tā nav izeja, jo jautājums ir jārisina.

Protams, mēs neatdosim dzīvei atpakaļ šos 26 bojāgājušos, taču strādāt šo mēnesi arī ir bijis smagi – morāli grūti, un tomēr ir ļoti daudz kas izdarīts. Šobrīd valdībā steidzamības kārtā tiks risināts jautājums par līdzekļu piešķiršanu Gudenieku bērnudārzam, kur tiks izvietoti pansionāta “Reģi” iemītnieki. Un tas, protams, dos arī iespēju darbā atgriezties tiem cilvēkiem, kuri strādāja šajā sociālās aprūpes iestādē.

Es savu darbu izdarīšu līdz galam un tad varbūt arī vērtēšu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā referents vēlas kaut ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 46, atturas – 6. Pieprasījums tiek noraidīts.

Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pie likumprojektu izskatīšanas.

Pirmo izskatīsim likumprojektu “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvencijas grozījumu protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvencijas grozījumu protokolu” (reģistrācijas numurs 199/Lp9). Otrais lasījums. Nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1999.gada 3.jūnija Protokolu par grozījumiem 1980.gada 9.maija Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Eglītis.

J.Eglītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu ar reģistrācijas numuru 194/Lp9. Otrajam lasījumam nav saņemts neviens priekšlikums.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs apstiprināt likumprojektu galīgajā versijā.

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos, šajā gadījumā tas ir tikai otrais lasījums. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Šis likumprojekts ir izskatāms vēl arī trešajā lasījumā.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Eglītis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28.marts.

Sēdes vadītāja.

28.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi priekšlikumus, kas tika iesniegti likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā”, kura reģistrācijas numurs ir 78/Lp9.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums un 2. – deputāta Leiškalna kunga priekšlikums. Tie abi ir analoģiski un komisijā ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 1. un 2.priekšlikumu.

M.Krastiņš.

3.priekšlikums, kuru ir sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Krastiņš.

Arī 4.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Krastiņš.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu kolēģus balsot par šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 3. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Jūras kodeksā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.663.

Tautsaimniecības komisija uz trešo lasījumu pavisam ir saņēmusi un izskatījusi septiņpadsmit priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

3.priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Aizbalts.

4.priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

5. un 6.priekšlikums – jāskata kopā.

5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā, kurš ir pilnībā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 5. un 6.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

8. un 9.priekšlikums – arī tie ir jāskata abi kopā.

8.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

11. un 12.priekšlikums – skatāmi kopā.

11.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 12.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 11. un 12.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

13.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

14. – deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Runās deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu pantu – 301.¹ pantu. Pants ir par jūrnieku izdienas pensijām.

Mēs uzskatām, ka likumprojektā ir jāiestrādā norma par to, ka jūrniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju. Man gribētos atgādināt, ka Latvija ir tomēr piejūras valsts. Mums ir ne mazums jūrnieku, kuri nepiedos noraidošu nostāju pret šo likumprojekta normu. Atskatoties uz Latvijas Jūrniecības savienības pastāvēšanas 10 gadiem, viens no tās dibinātājiem tālbraucējs kapteinis Gunārs Šteinerts rakstīja (jūrnieks rakstīja!): “Mūsu neatlaidība un mērķtiecība, ikdienas darbā iesaistoties sabiedriski politisku jautājumu risināšanā jūrniecībā, noteiks mūsu vietu un lomu sabiedrībā un politikā.”

Un šis balsojums rādīs, kāda ir jūrnieku loma un vieta mūsu sabiedrībā.

Lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Par šo un par nākamo analoģisko PCTVL priekšlikumu. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Nekā nevar saprast!”)

Nākamajā pirmdienā apritēs apaļa jubileja Ministru padomes 1992.gada 26.marta lēmumam Nr.104 “Par izdienas pensijām”. Starp citu, tur ir arī 2.3.punkts, kuru es jums nolasīšu kaut daļēji: “Izdienas pensijas jūras, upju un zivju rūpniecības flotes darbiniekiem. Tiesības uz izdienas pensiju ir jūras, upju un zivju rūpniecības flotes jūrniekiem, kā arī darbiniekiem uz atsevišķu veidu kuģiem un flotes atsevišķu profesiju un amatu pārstāvjiem. Pensijas tiek piešķirtas vīriešiem no 55 gadu vecuma, ja viņu kopējais darba stāžs nav mazāks par 25 gadiem un vismaz 12 gadi un 6 mēneši no tiem nostrādāti minētajā profesijā. Sievietēm – no 50 gadu vecuma, ja viņu kopējais darba stāžs nav mazāks par 20 gadiem un vismaz 10 gadi no tiem nostrādāti minētajā profesijā.”

Kāpēc mēs šodien, laikā, kad budžets palielinās ar katru gadu, nevaram nodrošināt šiem cilvēkiem tādas pašas tiesības uz izdienas pensiju, kādas viņiem bija visdziļākās krīzes laikā pirms 15 gadiem? Visi šie minētie speciālisti varēja saņemt izdienas pensiju līdz pat 1990.gada 1.janvārim.
Turklāt ideju ar abām rokām atbalstīja gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, gan Latvijas Tirdzniecības flotes darbinieku arodbiedrība, gan Satiksmes ministrija. Kāpēc viņi šodien to nevar izdarīt? Tikai tāpēc, ka ir izdienas pensijas diplomātiem, tiesnešiem, policistiem, militāristiem, izlūkdienestu ierēdņiem un tā tālāk. Vai tad mēs esam policejiska valsts? Vai tad mums ir karastāvoklis? Nē taču! Un man gribētos atgādināt, ka priekšlikumu par 8.Saeimas pilnvaru laikā uzsāktā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu iesniedza taču nevis deputāts Vladimirs Buzajevs, bet gan Aigars Kalvītis, un sākotnējā formā likumprojektam bija tikai viena rindkopa: “Jūrniekiem ir tiesības uz izdienas pensiju, kuras regulējamas ar īpašu likumu.” PCTVL un frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikums pēc būtības ir ticēt Kalvīša kungam un dot viņam uzdevumu izstrādāt minēto likumprojektu līdz 2007.gada 1.septembrim.

Aicinu ar savu balsojumu apliecināt uzticību Ministru kabinetam šajā konkrētajā gadījumā. Lūdzu nobalsot 14. vai 15.priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas. Vai referents vēlas komisijas vārdā ko piebilst? Lūdzu!

V.Aizbalts.

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Līdzīga diskusija mums jau bija, skatot likumprojektu otrajā lasījumā. Un toreiz Tautsaimniecības komisijas argumenti bija ļoti vienkārši un saprotami, jo šobrīd Labklājības ministrija izstrādā koncepciju par izdienas pensiju sistēmu kopumā Latvijā. Un tikai pēc tam, pēc šīs koncepcijas apstiprināšanas Ministru kabinetā, varēs skatīties, kurām kategorijām ir nepieciešamas šīs izdienas pensijas, un izstrādāt speciālus likumus. Jo šāds ieraksts Jūras kodeksā principā jau neko neatrisina. Ir nepieciešams speciāls likums.

Un arī iepriekšējā reizē šo jautājumu skatīja Sociālo un darba lietu komisija, un arī šīs komisijas atzinums bija, ka jautājums par jūrnieku izdienas pensijām jāskata kompleksā ar jautājumu par izdienas pensijām visām pārējām profesijām.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 43, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi!

Nākamais, 15., priekšlikums faktiski ir identisks. Arī to komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 36, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts.

Paldies.

16.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

17.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 6, atturas – 15. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Dokumentu legalizācijas likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Dokumentu legalizācijas likums” (reģistrācijas numurs 21/Lp9). Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma izskatīja trīspadsmit iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 1.priekšlikumu.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

5. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

6. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

7. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

8. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

9. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

9.priekšlikumu deputāti atbalsta.

V.Stepaņenko.

10. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

11. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

V.Stepaņenko.

12. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

Un pēdējais, 13., priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Labrīt! Kolēģi! Tautsaimniecības komisija nav likumprojekta trešajam lasījumam saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 22.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” izskatīšanu pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpināsim darbu! Nākamais jautājums – likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Andis Kāposts. (No zāles: “Kāpost! Kāpost!”)

A.Kāposts (ZZS frakcija).

Labdien! Komisijas sēdē likumprojekts “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” ir pieņemts uz pirmo lasījumu.

Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam. Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andim Kāpostam.

A.Kāposts.

Divas nedēļas – 6.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 6.aprīlis.

Godātie deputāti! Prezidijs ir nolēmis pārtraukumu šajā sēdē izsludināt dažas minūtes agrāk, lai mēs tagad neiesāktu skatīt jautājumu, kuru nevaram paspēt pabeigt līdz pulksten 10.30, jo nākamo darba cēlienu – pulksten 11.00 – mēs sāksim ar Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidenta uzrunu. Līdz ar to visus deputātus lūdzu ierasties zālē savlaicīgi!

Iebildumu pret pārtraukuma agrāku izsludināšanu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties!

Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, mēs šodien sveicam pusapaļā jubilejā deputātu Uldi Auguli! (Aplausi, ovācijas.)

Paziņojumam vārds deputātam Andrim Bērziņam – ZZS frakcija.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas dalībnieki, locekļi! Lūgums sapulcēties uz komisijas sēdi pēc piecām minūtēm, jo, kā jau teica, mums ir laikus jābūt atpakaļ. Tā ka lūgums būt ļoti organizētiem un laikus ierasties Sociālo un darba lietu komisijas telpās!

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei. Circenes kundzes nav. (No zāles dep. A.Ziedone-Kantāne: “Ir, ir! Circenīte ir!”)

Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Tūlīt pat šeit, Balsošanas zālē jeb Kuluāru zālē, notiks deputātu grupas sadarbībai ar Kubas parlamentu sēde.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātei Ingrīdai Circenei – atkārtoti.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Atvainojos, ka nokavējos. Lūdzu Latvijas un Taivānas parlamentu sadarbības grupu ierasties Dzeltenajā zālē. Tūlīt!

Sēdes vadītāja.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Ziedonis Rubezis, Vaira Paegle, Ina Druviete, Indulis Emsis, Sandra Kalniete, Sarmīte Ķikuste, Vitālijs Orlovs, Jānis Reirs un Viktors Ščerbatihs.

Paldies visiem!

Sēdes vadītāja.

Paldies. Vēlreiz atgādinu: aicinu visus ļoti savlaicīgi atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Pulksten 11.00 turpināsim darbu.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē!

Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka runas tulkojums būs pirmajā kanālā, un aicinu jūs pārslēgt mobilos telefonus klusuma režīmā.

Godātie kolēģi! Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidents Viņa Ekselence Patriks Oljē.

(Aplausi.)

V.E. P.Oljē (Francijas Republikas Nacionālās Asamblejas prezidents).

Priekšsēdētājas kundze! Deputātu kundzes un kungi! Dāmas un kungi!

Pirmām kārtām gribu dalīties ar jums savā aizkustinājumā, ka man ir izrādīts liels gods – uzrunāt jūs Saeimā, un gribu pateikties jums par šo iespēju. Es pateicos jums par to, ka uzņēmāt mūsu delegāciju. Franču delegāti nu jau 48 stundas sev atklāj jūsu skaisto valsti! Man un arī pārējiem delegācijas pārstāvjiem ir prieks gan atrasties kopā ar jūsu valdību, gan arī tikties ar Valsts prezidentes kundzi, lai attīstītu mūsu sadarbību.

Pirmām kārtām gribu iepazīstināt jūs ar mūsu delegāciju. Īvs Kusēna kungs ir deputāts no Kantālas, Alēns Guriū kungs ir deputāts no Kotdarmoras, Robērs Lamī kungs ir deputāts no Ronas, Kristofs Paljē kungs ir Ekonomikas komisijas sekretariāta vadītājs.

Šī delegācija sastāv no vairākām prominentām Francijas personām. Gribu teikt, ka tās sastāvā ir arī Alēns Žipē kungs, Bordo mērs. Arī viņš pašreiz ir Rīgā un aktīvi piedalās šajos pasākumos. Gribu jūs iepazīstināt arī ar Simonu Veilas kundzi, kas ir festivāla “Francijas pavasaris” goda līdzpriekšsēdētāja.

Priekšsēdētājas kundze, paldies jums par uzņemšanu!

Tātad ir emocijas, aizkustinājums… Kā es jau nupat teicu, tas ir tāda deputāta aizkustinājums, kurš ir ievēlēts no savas tautas. Esmu aizkustināts par to, ka šobrīd varu šeit stāvēt jūsu priekšā, pārstāvēt manas valsts demokrātiju un uzrunāt jūs, latviešus, – nāciju, kuru vēstures rats nav žēlojis.

Gribu pateikties par šo skaisto uzņemšanu! Mums ir radies tāds iespaids, ka mēs esam mājās pie mums, Francijā. Un savukārt tad, kad jūs, latvieši, būsiet Francijā, jūtieties arī Francijā kā mājās!

Es gribu uzteikt Latviju par to, ka Latvija šo sešpadsmit gadu laikā ir apliecinājusi savu vēlmi pēc neatkarības, savu drosmi un gribu.

Man ir tas gods un prieks atgādināt arī to, ka šinī procesā ir līdzdarbojusies arī jūsu Valsts prezidente. Taču it īpaši jāuzsver, ka pati tauta ir apņēmusies mainīt savu likteni un ir tik daudz jau sasniegusi. Turklāt jāuzsver, ka apstākļi Latvijā ir bijuši ļoti sarežģīti – lai pievienotos Eiropas Savienībai, viss bija jāpārveido, viss bija jāsāk no jauna, no pašiem demokrātijas un arī ekonomikas pamatiem. Jūs esat Eiropa, jūs esat arī Eiropā iekšā, un mēs, francūži, esam lepni būt jums blakus. Jūsu gūtie rezultāti ir ļoti ievērojami! Es domāju, ka vēstures gaitā tāds piemērs kā jūsējais nemaz tik viegli nav atrodams.

Jāpiebilst, ka jūs esat veiksmīgi uzsākuši tehnoloģiju attīstīšanu un jaunu pārvaldes metožu ieviešanu. Mēs priecājamies par to un gribam lūgt jums padomu: kā var sasniegt desmitprocentīgu izaugsmi tik īsā laikā? Francijā izaugsme ir tikai divi procenti, un mums klājas grūti šinī ziņā, un tāpēc mēs raugāmies uz jums. Mūsu ziņkārais un arī apbrīnas pilnais skatiens ir pievērsts jums. Tātad arī šodien ekonomikas izaugsme var būt ļoti strauja. Tā kā ekonomika man ir ļoti tuva joma, es domāju, ka šī izaugsme ir ļoti strauja, varbūt pat pārāk strauja.

Turklāt jāteic, ka jūs esat nodrošinājuši arī ļoti labu juridisko jeb likumu normu ietvaru. Protams, tas viss ir noticis ne jau bez pūlēm. Sākumā likās, ka tas varbūt nav pat iespējams, taču jau šodien ir redzami jūsu darba rezultāti. Šie rezultāti apliecina to, ka jūs esat pratuši lieliski adaptēties –pielāgoties jaunajai situācijai.

Es apbrīnoju arī to, ka latvieši grib attīstīt uzņēmējdarbību, grib attīstīt sadarbību, un es ceru, ka sadarbība izvērtīsies tieši ar franču uzņēmējiem. Es ļoti ceru uz to! Un, ja šī sadarbība pašlaik vēl nenotiek ļoti strauji un aktīvi, tad tomēr varbūt jums pašiem vajadzētu būt tās iniciatoriem – jums vajag viņus aicināt uz sadarbību, aicināt viņus sadarboties ar jums, jo mēs taču esam Eiropā. Teiksim, Brazīlija vai kādas citas valstis ir mums tāli kontinenti, bet mēs esam tuvāk – mēs esam kaimiņos, un tāpēc es ceru uz jaunu sadarbību, kā arī ceru, ka šī sadarbība būs pietiekami auglīga.

Nav nekādu šaubu par to, ka jūs esat ļoti uzņēmīgi, ka jūs vēlaties uzlabot dzīvi savā valstī, un ieguvēji no tā ir ne tikai paši latvieši, bet arī Eiropa, tostarp arī Francija. Gribu apgalvot, ka jūsu apņemšanās un jūsu vēlme piedalīties visās Eiropas norisēs ir ļoti ievērojama un to novērtē arī Eiropas Savienības dalībvalstis, it īpaši Francija. Jūs šodien esat šis jaunais dzinējspēks Eiropas Savienībā. Mēs tādi varbūt bijām pirms dažiem gadiem, bet patlaban jūs esat tas galvenais dzinējspēks, kas var palīdzēt arī mums, un tāpēc mēs gribam attīstīt šo politisko dialogu, un šī attīstība norisinās jau tagad. Un rezultāts ir tas, ka notiek mūsu valstu delegāciju apmaiņas vizītes – ne tikai mūsu, deputātu, līmenī, bet arī ministru un valstu vadītāju līmenī.

Gribu pieminēt arī to, kā jūsu Valsts prezidente vakar teātrī bija vēl franciskāka nekā paši francūži. Par šo sadarbību – Francijas un Latvijas sadarbību – ir liels prieks, un tur ir arī liels jūsu Valsts prezidentes nopelns. Es domāju, ka, ja viņas nebūtu, nez vai mēs varētu šodien tā satikties un es varētu jūs te uzrunāt.

Es gribu pieminēt arī mūsu sadarbību vairākās citās jomās – gan politikas jomā, gan dažnedažādajās lielajās, globālajās jomās, piemēram, kultūras jomā, dabas problēmu jomā, klimata pārmaiņu jomā. Tie ir izaicinājumi, ar kuriem mums ir jātiek galā. Dialoga veidā mums ir jātiek galā ar šīm problēmām, un, ja mēs gribam cīnīties par labāku gaisu, par labāku apkārtējo vidi, tad mums vajag apvienoties. Tie, protams, ir morālas dabas principi. Taču ir jāpārvar apstākļi un, konstatējot faktus, jācenšas uzlabot mūsu apkārtni un apkārtējo vidi.

Runājot par atomenerģiju, runājot par CO₂ gāzi un “siltumnīcas efektu”, jāteic, ka to visu var pārvarēt, attīstot citāda veida, alternatīvās, enerģētikas. Es domāju, ka pēc 50 gadiem pasaules liktenis būs atkarīgs tieši no enerģētikas izstrādes. Manuprāt, vienīgais veids, kā izdzīvot, – tā ir, protams, atomenerģija. Es zinu, ka ir debates par šo tematu, bet es jums to saku atklāti: tāds ir mūsu uzskats. Mēs uzskatām, ka, attīstot atomenerģiju, mēs varēsim tikt galā ar turpmāko gadu izaicinājumiem. Un es uzskatu, ka šī enerģija ir diezgan pieņemams līdzeklis, lai mainītu pasaules likteni. Taču šajā jomā mums daudz kas vēl ir darāms.

Šo pēdējo gadu laikā progress tika sasniegts daudzās jomās – sadarbībā tirdzniecības jomā, investīciju jomā. Investīcijas komercdarbībā no mūsu puses ir ļoti mazas. Jāteic, ka tā ir mūsu kļūda. Francija ir otrais lielākais piegādātājs Latvijā un trīspadsmitais investors Latvijā. Un, kad mēs redzam, ka notiek lielāka apmaiņa ar Itāliju un ar Apvienoto Karalisti, protams, tas ir labi Itālijai un Apvienotajai Karalistei, bet tas nav labi Francijai.

Un tāpēc es vēlos, lai mūsu sadarbība attīstās, lai mūsu kultūra veicina šo sadarbību, tostarp ekonomisko sadarbību, un lai mūsu attiecības pastiprinās un tuvinās. Un, ja mēs to vēlēsimies, mums tas noteikti izdosies. Mūsu dialogs ekonomikas jomā notiek jau arī pašreiz. Šodien, piemēram, tiek diskutēti jautājumi ekonomikas jomā.

Protams, arī vēsture un ģeogrāfiskā situācija, zināma attālinātība starp abām mūsu valstīm, it kā ir tāds apstāklis, kam ir zināma loma mūsu sadarbībā. Taču mēs, politiķi, varam mainīt lietas, un, es domāju, ja mums ir griba, tad ir arī ceļš. Jūsu Valsts prezidente, kas runā franciski labāk par mani, teica, ka šis ceļš, kopdarbības ceļš, eksistē, pastāv. Jūs esat tautas ievēlēti, un jūs esat tie, kuri var veicināt šo sadarbību. Mēs visi kopā varam to izdarīt. Mēs visi kopā varam to panākt – šo jauno sadarbību.

Es domāju, ka ir jāatbalsta visas iniciatīvas – iniciatīvas, kas varētu veicināt mūsu sadarbību. Mēs vēlamies attīstīt sadarbību, un tāpēc arī ir šī ekonomikas un biznesa jautājumiem veltītā diena: šodien norisinās biznesa konference, kas ļauj mums dalīties savā pieredzē un parādīt to, ko mēs spējam un ko mēs mākam paveikt. Un šīs mūsu ekonomiskās sadarbības ietvaros es šodien tikšos arī ar jūsu ekonomikas ministru Stroda kungu. Es priecājos par to, ka esmu piedalījies vairākos pasākumos, kas Latvijā norisinās Francijas festivāla ietvaros.

Protams, sadarbība ekonomikas jomā ietver sevī arī uzņēmējdarbību. Organizācija MEDEF atbalsta uzņēmējus, un arī tās pārstāvji pašreiz ir ieradušies Rīgā, un viņiem ir tikšanās biznesa konferences ietvaros. Viņi strādā, viņi ir uz pareizā ceļa, taču, manuprāt, viņiem ir jāpalīdz.

Es domāju, ka līdztekus sadarbībai kultūras un ekonomikas jomā ir jāpiemin arī tā saucamā decentralizētā sadarbība. Kad es runāju par decentralizēto sadarbību, es runāju par Jelgavu, par jūsu pilsētu, uz kurieni es došos rīt. Šī sadarbība starp divām pašvaldībām – starp Jelgavas pašvaldību un manas pilsētas pašvaldību, kur es esmu ievēlēts par mēru, – liecina, ka mēs varam arī lokālajā, vietējā, līmenī komunicēt, satikties un sadarboties. Šo sadarbību gan pilsētu jeb vietējā līmenī, gan arī valstu līmenī mēs vēlamies stiprināt. Tieši to es jums gribēju pateikt.

Attiecībā uz mūsu sadarbības jomu jāteic, ka Francija bija ļoti pārsteigta tad, kad pirms dažiem gadiem, 2005.gadā, Francijā norisinājās festivāls “Pārsteidzošā Latvija”. Īpaši pārsteidza runājošie akmeņi! Francūži bija ļoti pārsteigti tieši par šiem akmeņiem. Taču īpaši liels bija arī prieks par to, ka mūsu valstu vadītāji nolēma turpināt šo tradīciju. Un, lūk, rezultāts: pašreiz norisinās festivāls “Francijas pavasaris”, kas aizsākās vakar. To atklāja jūsu Valsts prezidente. Kā jūs redzat, tas viss kļuvis iespējams.

Attīstās arī sadarbība starp šīm divām pilsētām – Rīgu un Bordo. Mums ir iespēja šā festivāla laikā iepazīstināt latviešus ar mūsu kultūru. Šis ir ļoti liels pasākums, kas nekad agrāk netika organizēts šinī Eiropas reģionā.

Piecdesmit gadi ir pagājuši kopš Romas līguma parakstīšanas, un es biju uzaicināts uz Romu, lai svinētu Romas līguma parakstīšanas 50.gadadienu, bet, manuprāt, svarīgāk taču ir atrasties kopā pašreiz tieši ar jums. Un tas nebūt netraucē mums te kopīgi svinēt šo 50.gadadienu! Es to svinu kopā ar jums, būdams Latvijā. Es priecājos par to, ka Latvija tagad ir Eiropā, Eiropas Savienības valstu saimē. Tā ir Eiropa, kurā mēs dzīvojam, un Francija grib Eiropu. Nevajag ticēt tam, ko jūs lasāt par mums presē! No tā, ka Francijā tika pateikts “nē” Eiropas Konstitūcijai, var rasties iespaids, ka Francija it kā ir pret Eiropu. Nē, tā nav tiesa! Francija ir eiropeiska, tā grib Eiropu, tā grib veidot Eiropu, un šī ir tā Eiropa, kuru vēlējās veidot ģenerālis de Golls, un es esmu viņa piekritējs. Šī ir Eiropas veidošana, un Eiropa mums ir jāveido visiem kopā, respektējot mūsu izcilākos vīrus.

Eiropa tagad ir krustcelēs… Eiropa pašreiz ir it kā nedaudz neziņā – jo tā nezina, kā tālāk attīstīt tieši šo Eiropas eiropeiskumu, un, es domāju, tieši jūs, jūsu valsts un arī šīs pārējās jaunās valstis, ar savu dinamiskumu varat palīdzēt mums daudzu jautājumu risināšanā. Un to pierāda arī šis festivāls, kas pašreiz norisinās.

Es domāju, ka šā festivāla ietvaros mums ir iespēja vēlreiz apsveikt mūsu sadarbību, mūsu draudzību. Lai dzīvo Latvijas – Francijas sadarbība! Lai dzīvo Latvija! Lai dzīvo Francija! (Aplausi.)

Paldies!

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Mēs turpināsim darbu pie likumprojektu izskatīšanas.

Nākamo mēs izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Gunārs Laicāns.

G.Laicāns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.654 – likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēma un izskatīja četrdesmit vienu priekšlikumu.

1.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Pirmais debatēs ir pieteicies deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir skaidra: mēs piedāvājam vietējo pašvaldību vēlēšanās (tas ir, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanās) dot iespēju balsot ne tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, ne tikai Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri dzīvo šeit, bet arī mūsu, Latvijas Republikas, jurisdikcijā esošiem subjektiem – mūsu nepilsoņiem.

Dažas Eiropas Savienības institūcijas jau sen runā par to, ka Latvijai vajadzētu uzņemties atbildību un dot šai iedzīvotāju kategorijai iespēju balsot vietējās vēlēšanās. Pavisam nesen savas partijas vārdā uzstājās Latvijas Pirmās partijas loceklis (No zāles dep J.Dobelis: “Kāds loceklis?”) Šlesera kungs, kurš savas partijas vārdā izteica domu, ka tādas tiesības nepilsoņiem vajadzētu dot. Mēs pēc tam ļoti ilgi gaidījām, kad viņi iesniegs likumprojektu ar šādu priekšlikumu. Nesagaidījām! Tāpēc šādu priekšlikumu šajā likumā iesniedzām tieši mēs, un šodien mēs redzēsim, vai no Latvijas Pirmās partijas mutes tie būs bijuši tikai tukši vārdi, vai arī viņi šodien nobalsos “par”, un tad tas būs viņu ieguldījums šajā jautājumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! “Saskaņas Centra” priekšlikumi – piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās – un arī PCTVL frakcijas priekšlikumi – piešķirt visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās – ir ne tikai ārkārtīgi aktuāli, bet arī pilnībā loģiski un pamatoti. Es minēšu tikai tos argumentus, kuri pamato mūsu pozīciju.

Pirmkārt. Saskaņā ar Eiropā vispār­atzīto viedokli ne tikai valsts pilsoņu, bet arī visu pastāvīgo iedzīvotāju piedalīšanās pašvaldību vēlēšanās ir pats svarīgākais faktors to personu integrācijā valsts sabiedriskajā dzīvē, kuras nav šīs valsts pilsoņi. Mūsu varas pārstāvji izplata viedokli, ka alternatīva nepilsoņu pielaišanai pašvaldību vēlēšanās ir viņu naturalizācija. Šis viedoklis ir vienīgi Latvijas produkts, kam nav pieprasījuma jau 300 kilometru attālumā no Rīgas, lai arī uz kuru pusi mēs skatītos. Igaunijā personas, kas nav šīs valsts pilsoņi, pašvaldību vēlēšanās piedalās jau kopš 1993.gada. Skandināvijas valstīs ārvalstniekiem ir tiesības ne tikai balsot, bet arī pašiem vēlēšanās izvirzīt savu kandidatūru. Eiropas viedoklis šajā jautājumā ir skaidri izteikts veselā virknē dokumentu, no kuriem citēšu tikai vienu – Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas 2003.gada rekomendāciju ar nosaukumu: “Imigrantu integrācijas politika Eiropas Padomes dalībvalstīs”, kas ir adresēta Eiropas Padomes Ministru komitejai ar lūgumu aicināt visas Eiropas Savienības dalībvalstis dot vēlēšanu tiesības imigrantiem, kuri konkrētajā valstī dzīvojuši vismaz trīs gadus. Kā redzams, tas pilnībā saskan gan ar frakcijas “Saskaņas Centrs”, gan ar PCTVL frakcijas priekšlikumiem šajā jautājumā.

Otrkārt. Eiropas dokumentos runa ir par īstiem ārvalstniekiem, turpretī Latvijas nepilsoņus gan atbilstoši Valsts prezidentes viedoklim, gan atbilstoši Satversmes tiesas viedoklim par tādiem uzskatīt nevar. Nepilsoņi ir personas ar īpašu statusu, ko speciāli noteica Latvijas likumi. Viņi Latvijā dzīvoja jau tajā brīdī, kad tika pasludināta neatkarība, un piedalījās Augstākās padomes vēlēšanās, kas pasludināja Latvijas valstisko neatkarību. 1991.gada 3.martā viņi piedalījās tautas aptaujā “Par valstiski neatkarīgu un demokrātisku Latviju”. Lielākā daļa ārvalstnieku, kuri dzīvo Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, arī pieder pie šīs kategorijas. Demonstratīva nevēlēšanās atjaunot šiem piekrāptajiem cilvēkiem kaut vai daļu viņu politisko tiesību liecina par to, ka Latvijas valsts pamatā ir klaji meli. Tāda valsts nevar normāli attīstīties, un visas šīs valsts šodienas un nākotnes krīzes ir šo totālo melu, kas bija pirms 17 gadiem, tiešas negatīvās sekas.

Treškārt. Naturalizācijas process Latvijā ir būtiski palēninājies, un pēdējā ceturksnī saņemto iesniegumu skaits atbilst tam līmenim, kāds tas bija pirms desmit gadiem.

Un visbeidzot. Personas, kurām mēs pieprasām piešķirt tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, ir godīgi nodokļu maksātāji. Liegt viņām tiesības piedalīties to deputātu vēlēšanās, kuri nodarbojas ar nodokļu maksātāju finanšu līdzekļu sadali, – tā ir atklāta laupīšana, kas principiāli neatšķiras no kabatzagļu rīcības.

Es aicinu atbalstīt jebkuru no priekšlikumiem, kas attiecas uz vēlētāju loka paplašināšanu, jo tas, kas notiek mūsu valstī, ir absurds un diskriminācija.

Paldies jums par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Man gribētos atgādināt jums tikai dažas rekomendācijas, kuras ir devušas autoritatīvas starptautiskas organizācijas attiecībā uz to, lai valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem piešķirtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Viena no tām ir vietējo un reģionālo varas institūciju 1998.gada kongresa rekomendācija “Par demokrātiju vietējā un reģionālajā līmenī Latvijā”. Saskaņā ar Eiropas Pašvaldību hartas preambulā teikto un ņemot vērā to, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuru skaits dažās pilsētās, piemēram, galvaspilsētā, sasniedz apmēram 50% iedzīvotāju, nav politisko un pilsonisko tiesību, uzskatām, ka ir svarīgi integrēt šos iedzīvotājus valsts demokrātiskajā sistēmā, un vietējā demokrātija sniedz tam ievērojamas iespējas, kā arī rekomendē, lai Latvijas varas pārstāvji parlamentā un valdībā, pievienodamies konvencijai “Par ārvalstnieku dalību vietējā līmeņa sabiedriskajā dzīvē”, atzītu cilvēku tiesības balsot par tiem jautājumiem, kuri ir pašvaldību kompetencē.

Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību otrais ziņojums par Latviju. Tajā ir norādīts, ka nepilsoņiem Latvijā nav tiesību vēlēt, kandidēt un tikt ievēlētiem gan parlamentā, gan municipālajās vēlēšanās. Ņemot vērā to apstākli, ka lielākā daļa nepilsoņu ir nodzīvojuši valstī mūža lielāko daļu vai pat visu mūžu, Latvijas varas institūcijām tiek rekomendēts piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem municipālajās vēlēšanās.

ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2003.gada noslēguma ziņojums. Komiteja uzskata par tiesisku politisko tiesību piešķiršanu tikai pilsoņiem, taču, ņemot vērā to, ka lielākā daļa nepilsoņu Latvijā ir dzīvojuši ilgus gadus vai pat visu savu mūžu, komiteja stingri iesaka dalībvalstīs sekmēt integrācijas procesu, dodot iespēju vietējo pašvaldību vēlēšanās piedalīties visiem tiem nepilsoņiem, kuri ilgu laiku ir bijuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji.

ANO Cilvēktiesību komitejas 2003.gada noslēguma ziņojums. Attiecībā uz nepilsoņa statusu komiteja ņem vērā valdības politiku, lai veicinātu sabiedrības integrāciju naturalizācijas ceļā, tomēr komiteju uztrauc lielais nepilsoņu īpatsvars dalībvalstī, kuri saskaņā ar likumu tiek uzskatīti nevis par ārvalstniekiem vai par bezvalstniekiem, bet gan par atsevišķas kategorijas personām, kurām ir bijusi ilgstoša un noturīga saikne ar Latviju un kuras daudzos aspektos ir pielīdzinātas pilsoņiem, bet citos aspektos viņām nav visu tiesību, ko paredz pilsonības esamība. Dalībvalstij būtu jānovērš šādas situācijas turpināšanās, kad ievērojama iedzīvotāju daļa tiek klasificēta kā nepilsoņi.

Kā pagaidu pasākumu dalībvalstij vajadzētu veicināt integrācijas procesu, ļaujot nepilsoņiem, kuri jau ilgu laiku ir Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās, un samazināt pārējo uz nepilsoņiem attiecināto ierobežojumu skaitu, lai veicinātu nepilsoņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā dzīvē.

EDSO Parlamentārās Asamblejas 2004.gada rezolūcija par situāciju ar nacionālajām minoritātēm Latvijā un Igaunijā. Asambleja uzstājīgi rekomendē Latvijas varas institūcijām radīt apstākļus personu bez pilsonības dalībai valsts politiskajā dzīvē, proti, piešķirt tām tiesības balsot vietējās vēlēšanās.

Manuprāt, ar to ir vairāk nekā pietiekami, lai saprastu, ka tie, kuri nevēlas pieļaut nepilsoņu balsošanu pašvaldību vēlēšanās, ir nonākuši absolūtā starptautiskā izolācijā.

Aicinu kolēģus darīt tā, lai Latvija atgrieztos civilizētajā pasaulē! Aicinu balsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Miroslavs Mitrofanovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ko tu vēl vari pateikt?”)

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Runājot šodien par nepilsoņu tiesībām piedalīties vietējās vēlēšanās, manuprāt, ir vietā pastāstīt par dažiem momentiem no savas pieredzes.

Pirms gada es strādāju Briselē, atrazdamies tur sešus mēnešus ilgā komandējumā, un uz šo laiku es biju reģistrēts turienes vietējā pašvaldībā. Mans darbs Briselē jau tuvojās beigām, kad pēkšņi saņēmu no savas pašvaldības vēstuli franču un nīderlandiešu valodā ar lūgumu apliecināt savu piedalīšanos vietējās vēlēšanās.
Uz vēstuli es toreiz neatbildēju, jo gatavojos atstāt šo viesmīlīgo valsti. Taču pēc nedēļas sekoja jauns pārsteigums – tā pati vēstule, bet nu jau rakstīta angliski. Vēlēšanu komisija bija nolēmusi, ka man, kā jau ārzemniekam, būtu vieglāk saprast angliski, tāpēc viņi mani tomēr neatlaidīgi ielūdza uz pašvaldību vēlēšanām. Bija tāda sajūta, ka nākamreiz es saņemšu to pašu ielūgumu latviešu valodā! Turklāt šādus ielūgumus bija saņēmuši ne tikai tādi kā es, tas ir, Eiropas Savienības pilsoņi, bet visi Beļģijā legāli dzīvojošie ārzemnieki. Acīm redzami Beļģijas valsts dara visu, lai atbraucējus pēc iespējas ciešāk pietuvinātu savai sabiedrībai. Katrs cilvēks neatkarīgi no savas izcelsmes tiek tur uztverts kā nācijas potenciālais resurss, kā valsts bagātība.

Otrs piemērs. 2005.gada rudenī, laikā, kad mūsu kaimiņvalstī Igaunijā tuvojās pašvaldību vēlēšanas, es apciemoju mūsu partnerus no Igaunijas krievu partijas. Mani draugi mani brīdināja, ka tiek organizēta vizīte pie ļoti ietekmīga sabiedrības līdera, no kura atkarīgs vēlēšanu rezultāts Narvas pilsētā. Es mēģināju uzminēt, kas tas varētu būt par vietējo vēlētāju garīgo līderi. Varbūt priesteris? Varbūt kāds represētais disidents? Vai, sliktākajā gadījumā, televīzijas īpašnieks? Mans izbrīns bija liels, kad uzzināju, ka šis cilvēks ir Krievijas Federācijas pilsoņu biedrības Igaunijā priekšsēdētājs. Narvas pilsētā viena trešdaļa iedzīvotāju ir Igaunijas pilsoņi, otra trešdaļa – Igaunijas nepilsoņi, un trešā trešdaļa ir Krievijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo Igaunijā. Un visiem ir tiesības vēlēt! Igaunijas valsts nebaidās no saviem iedzīvotājiem un neredz neko sliktu vai neparastu tajā, ka vēlēšanu iznākumu ietekmē kaimiņvalsts pilsoņu asociācijas līderis.

Trešais moments. Janvārī, pirms Lietuvas vietējām vēlēšanām, mēs apciemojām mūsu partnerus no Lietuvas krievu partijas. Lietuvas galvaspilsētas mērs apmeklēja krievu folkloras svētkus un krieviski uzrunāja cilvēku tūkstošus – pasākuma dalībniekus. Taču vēl vairāk mani izbrīna fakts, ka Lietuvā ārzemniekiem ir piešķirtas tiesības ne tikai vēlēt, bet arī kandidēt vēlēšanās un kļūt par pašvaldības deputātiem. Tā ir arī pavisam cita attieksme pret cilvēkiem nekā tā, kas ir pie mums, Latvijā.

Jā, esmu gatavs saņemt garlaicīgu “dežūratbildi” uz maniem stāstiem par citām valstīm: “Re, Latvijai ir savs ceļš, sava vēsture un savi risinājumi arī nepilsoņu tiesību jomā.” Es nepieņemu šādu atbildi, jo mēs ar prieku un bez lielām šaubām pārņemam no citām valstīm visādas tehnoloģijas gan industrijā, gan tirdzniecībā, gan valsts pārvaldē, bet cilvēcisku attieksmi pret līdzcilvēkiem mēs pārņemt no pasaules neprotam un negribam! Šeit Latvijai ir savs ceļš. Un, ticiet man, tas izklausās visai dīvaini, kad Latvijas valdošās koalīcijas politiķi vai diplomāti skaidro saviem kolēģiem no Eiropas Savienības institūcijām, kāpēc, pastāvot šādam lielam nepilsoņu skaitam, Latvijas valsts atteicās piešķirt šai iedzīvotāju kategorijai tiesības vēlēt pašvaldības. Latvijas oficiālais skaidrojums ir šāds – lai nepilsoņiem nesamazinātos motivācija naturalizēties. Citās valstīs sabiedrība ir ieinteresēta, lai iesaistītu pēc iespējas vairāk cilvēku sabiedriskajā dzīvē un valsts pārvaldē, turpretim pie mums nepilsoņu tiesību ierobežojumi ir pasludināti par galveno instrumentu naturalizācijas veicināšanai! Mēs turpinām ierobežot nepilsoņu tiesības, gaidot, ka viņi no tā spiediena kļūs ar katru gadu daudz lojālāki valstij. Tā ir muļķība! Es dzīvoju vidē, kur puse no maniem draugiem un radiniekiem ir Latvijas nepilsoņi. Neesmu redzējis nevienu cilvēku, kurš savu lēmumu naturalizēties pamatotu ar vēlmi vēlēt pašvaldību. Visbiežāk lēmums kļūt par pilsoni ir pamatots ar vispārēju nostāju: “Latvija ir mana valsts, un man jākļūst par savas zemes pilsoni.”

Mums nav…

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Urā, aplaudēsim!”)

M.Mitrofanovs.

Labi.

Mums nav ilūziju, ka šodien valdošās partijas atbalstīs šos ierosinājumus, bet ir tomēr cerība, ka vismaz Latvijas Pirmās partijas deputāti atbalstīs mūsu priekšlikumus, jo nesen partijas līderis Šlesera kungs mainīja savu nostāju šajā jautājumā.

Lūdzu balsot ar izpratni!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kāpēc tādas ciešanas šodien?”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Man gribētos minēt dažus skaitļus, kas pārliecinoši apstiprina mūsu taisnību, pierāda nepieciešamību ļaut visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Visi šie skaitļi ir ņemti no oficiālām statistiskām atskaitēm.

Pirmām kārtām – par to balsstiesīgā vecuma personu skaitu, kurām pretdabiskā kārtā ir atteikts piedalīties vēlēšanās. 2006.gada 1.janvārī Latvijā bija 418 440 nepilsoņu un ārvalstnieku. Lielākā daļa no tiem jeb 92 procenti ir personas, kurām ir oficiālais Latvijas nepilsoņa statuss. Tātad tās ir personas, kas pastāvīgi dzīvo Latvijas teritorijā ne mazāk kā 17 gadus, bet parasti – visu mūžu. Gandrīz puse no tām ieceļojusi Latvijā tieši no dzemdību nama. Lūk, šīs personas, kurām ir liegtas balss­tiesības, sastāda gandrīz ceturto daļu no Latvijā dzīvojošajiem pilsoņiem. Ja minam tikai balsstiesīgā vecuma personas, tad jāteic, ka to ir 47 procenti no to pilsoņu skaita, kuri pēdējā reizē vēlējās piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Šie dati liek domāt par to, ka šādā veidā ievēlētās pašvaldības par leģitīmām varētu atzīt tikai vergturu iekārta Atēnās. Taču sešās Latvijas pilsētās, izņemot Rēzekni, situācija izskatās vēl šaušalīgāka. Šajās pilsētās balsstiesīgā vecuma personas, kuras mākslīgi nav pielaistas vēlēšanām, pārsniedz 30 procentus no pilsoņu skaita. Rīgā un Liepājā šis rādītājs ir gandrīz 50 procentu.

Ja skaita, vadoties no to pilsoņu skaita, kuri piedalījās vēlēšanās, tad Jelgavā to ir 70 procenti, Ventspilī – 84, Rīgā – 89, bet Liepājā – 95 procenti. Tāpēc šo četru pilsētu pašvaldības ir gandrīz tikpat leģitīmas kā trešā reiha laiku vācu komandantūras šajās pilsētās.

Dāmas un kungi! Šajā sakarā gribētos jums atgādināt Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas Komisijas visaptverošo monitoringa ziņojumu par Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā: “Eiropas Parlaments izsaka gandarījumu par naturalizācijas tempu pieaugumu 2003.gadā, kaut gan naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns. Parlaments aicina Latviju virzīt uz priekšu šo procesu un piedāvā Latvijai paredzēt piešķirt nepilsoņiem iespēju piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās.” Kā tas skaidri jaušams no citāta, jautājums par iespējas piešķiršanu piedalīties pašvaldību vēlēšanās ir tieši saistīts ar naturalizācijas tempiem.

Gribētos atgādināt, ka kopš 2003.gada, kad Eiropas Parlaments uzskatīja, ka “naturalizācijas process vēl joprojām paliek visai lēns”, šo iesniegumu iesniegšanas tempi ir kritušies tieši sešas reizes. Pēdējo triju mēnešu laikā tika iesniegti tikai 1074 iesniegumi, bet 2004.gada analoģiskā periodā – 6184 iesniegumi. Mazāk nekā patlaban iesniegumu bija tikai 1996. un 1997.gadā – naturalizācijas procesa pašā sākumā. Nav grūti aprēķināt, ka tādos tempos jūs naturalizēsiet nepilsoņus ne mazāk kā simts gadus.

Dāmas un kungi! Ticiet man, visi šie iznīcinošie skaitļi, kā arī jūsu šodienas balsojuma rezultāti nekavējoties tiks nodoti Eiropas Parlamenta rīcībā, lai Eiropa beidzot saprot, kādu aparteīda perēkli viņa pie sevis ir pieņēmusi! Strasbūrai un Briselei ir gan spēki, gan līdzekļi, lai Eiropas tālās nomales valsts parlamentāriešus piespiestu ar purnu pret galdu.

Pamatojuma, lai piemērotu šo procedūru, ir vairāk, nekā tas nepieciešams.

Tāpēc es šobrīd rīkojos kā policists, kas aicina demonstrantus izklīst pirms tam, kad viņš pielietos spēku. Es aicinu…

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

V.Buzajevs.

Es aicinu jūs brīvprātīgi nobalsot par frakcijas PCTVL un frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kas ir viens no politikas virsuzdevumiem? Viens no politikas virsuzdevumiem nepārprotami ir stabilitāte valstī.

Es gribu arī cienījamiem priekšlikumu iesniedzējiem atgādināt, ka jautājums, kā risināt tiesību lietas pilsonības un pašvaldību vēlēšanu sakarā, ir katras dalībvalsts – Eiropas Savienības dalībvalsts – kompetencē. Un katra Eiropas Savienības dalībvalsts rīkojas atbilstoši saviem uzskatiem un savām interesēm.

Kas ir katras valsts pamatā? Katras valsts pamatā ir tās teritorija un tās pilsoņi. Un pilsoņu kopums ir tas, kas nosaka kārtību katrā valstī, jo pilsonība – tās ir ne tikai tiesības, bet tie ir arī pienākumi. Mēs zinām, ka pilsonība dod ne tikai tiesības vēlēt, bet uzliek arī par pienākumu ar ieročiem rokās aizstāvēt savu valsti, ja tas ir nepieciešams.

Kā jau es teicu, katra valsts rīkojas atbilstoši saviem ieskatiem. Jā, ir valstis, kur legāliem imigrantiem ir tiesības vēlēt. Vai tos ieceļotājus, kuri šeit, Latvijā, ieceļoja okupācijas laikā, var uzskatīt par legāliem imigrantiem? Protams, ne.

Mums, arī salīdzinot ar to pieeju šim jautājumam, kāda ir Igaunijā, tomēr ir jā­skatās caur savu, Latvijas, prizmu. Latvijā okupācijas laikā ieceļoja apmēram 4 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa izbrauca, bet apmēram 700 tūkstoši palika šeit uz pastāvīgu dzīvi. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi!”)

Vai visiem šiem ieceļotājiem ir šī pienākuma izjūta pret valsti? Es par to nedaudz šaubos! Ja šobrīd cilvēks jūt, ka viņam ir ne tikai tiesības, bet ka viņš grib arī uzņemties pienākumus pret valsti, tad šādam cilvēkam ir tiesības naturalizēties – iemācīties latviešu valodu, apgūt Latvijas vēstures pamatus un naturalizējoties uzņemties šos pienākumus pret valsti.

Šajā sakarībā salīdzinot Latviju ar Igauniju, redzam, ka tomēr tā situācija ir nedaudz atšķirīga, jo igauņi ir piegājuši pilsonības jautājumam pašvaldību vēlēšanu sakarā ļoti pragmatiski, raugoties tieši no Igaunijas pozīcijām. Latvijas galvaspilsētā Rīgā pamatiedzīvotāju, latviešu, ir aptuveni tikai 40 procentu, turpretim Igaunijā – krietni vairāk nekā 50 procentu. Latvijā pirms kara krievu tautības cilvēku bija apmēram 7 procenti no Latvijas galvaspilsētas iedzīvotājiem (tā bija tikai trešā vai ceturtā mazākumtautība – aiz ebrejiem un vāciešiem), turpretim šobrīd krievu Rīgā ir vairāk nekā 40 procentu.

Arī Daugavpilī, kā mēs zinām, latvieši ir izteiktā mazākumā. Daugavpilī, kā mēs zinām, ir pilsonība piešķirta arī ļoti daudziem cittautiešiem, jo, atšķirībā no Rīgas, kur cittautiešu grupu veido galvenokārt ieceļotāji padomju gados un viņu pēcteči, Daugavpilī tie pārsvarā ir Latvijas pilsoņi, kas šeit dzīvoja, – pilsoņi cittautieši, kas šeit dzīvoja arī pirmās neatkarīgās Latvijas valsts laikā.

Un tāpēc arī igauņi, ņemot vērā to, ka tomēr galvaspilsētā, atšķirībā no perifērijas, bieži vien tiek risināti arī politiski jautājumi… Politiski jautājumi bieži vien galvaspilsētā, arī domes līmenī, izvirzās priekšplānā, un to mēs ļoti perfekti varējām redzēt tad, kad Rīgā tika apspriesta un īstenota…

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis.

…skolu reforma. Es šaubos, vai mēs būtu spējuši Rīgā pieņemt pareizos lēmumus, ja balsstiesības būtu arī visiem nepilsoņiem.

Beidzot savu uzstāšanos, es gribu vēlreiz atgādināt, ka pilsonība ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Un, ja šobrīd mūsu valsts iedzīvotājiem, kuriem nav pilsonības, ir ļoti liela vēlēšanās piedalīties to jautājumu izlemšanā, kuri ir pašvaldību kompetencē, tad viņiem ir visas tiesības naturalizēties. (No zāles: “Paldies par vienprātīgu atbalstu!”)

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātie deputāti! Mēs esam pasludinājuši Latviju par demokrātisku valsti. Tas ir rakstīts mūsu Satversmē. Mēs esam pievienojušies Eiropas Savienībai – demokrātisko valstu savienībai. Demokrātiskas valsts pamatā ir demokrātija, cienījamais Ābiķa kungs! Ko tas nozīmē – demokrātija nopietnā izpratnē?

Godātie deputāti! Demokrātija ir pašregulējošs mehānisms, kurš atrod kompromisu starp visiem sabiedrības slāņiem – starp dažādu nacionalitāšu cilvēkiem, starp bagātiem un nabagiem, starp uzņēmējiem un strādniekiem, starp dažādu reliģiju pārstāvjiem, starp visiem cilvēkiem valstī. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Atceries 1949.gada 25.martu!”)

Mūsu tā saucamā demokrātija faktiski liedz lielam sabiedrības slānim, nepilsoņiem, vēlēt pašvaldības (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Paldies Dievam!”), kurās taču arī tiek akumulēti nepilsoņu maksātie nodokļi. Atvainojiet, bet tas ir absurds! Tie ārzemnieki, kuri dzīvo Latvijā ilgāk par sešiem mēnešiem, drīkst balsot pašvaldību vēlēšanās, bet tie, kuri Latvijā ir dzimuši un dzīvojuši gadu desmitiem, to nedrīkst. Viņiem ir liegts pat piedalīties pašvaldību vēlēšanās un balsot par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri labāk, pēc viņu uzskatiem, veiktu pašvaldību saimniecisko darbību.

Es nopietni klausījos to, ko teica cienījamais deputāts Kārlis Šadurskis, runājot par mūsu pieprasījumu valdībai. Tiešām, par demokrātiju tika izteikti brīnišķīgi vārdi, bet visi tie vārdi tā arī paliks karājoties gaisā, Šadurska kungs, ja nebūs pastiprināti ar darbiem.

Es iesaku “Jaunajam laikam” nopietni pārdomāt savu attieksmi pret nepilsoņu piedalīšanos pašvaldību vēlēšanās, ja “Jaunais laiks” tiešām grib panākt demokrātijas attīstību mūsu valstī un grib baudīt tautas vairākuma atbalstu.

Godātie kolēģi! Demokrātija un nacionālisms nevar eksistēt vienlaicīgi. Viens otru agri vai vēlu tie iznīcinās. Es ceru, ka uzvarēs demokrātija, citādi Latvija kustēsies civilizācijas attīstībai pretējā virzienā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Labdien, kolēģi!

Šos pirmos piecarpus mēnešus pavadot Saeimā, mani pārsteidz krievu politisko partiju lielā liekulība jautājumā par pilsonību. (No zāles: “Okupanti!”) Galvenais šajā liekulībā ir tas, ka viņi runā par tiesībām un runā par cilvēktiesībām, un runā par starptautiskajām tiesībām, kuras nepastāv tādā iztulkojumā, kā viņi to vēlas pateikt.

Runāsim par šīm tiesībām! Jau toreiz, pēc 1940.gada 17.jūnija okupācijas, nelielajā Tautu Savienības saimē bija 33 valstis, kuras neatzīst Latvijas iekļaušanu Padomju Savienībā un atzīst to par varmācības aktu.

Amerikāņu tiesībnieka Viljama Hafa (William Hough) grāmatā, kura ir man un Gravas kungam, biezā grāmatā, doktora disertācijā, ir uzskaitītas visas šīs 33 valstis, ar visiem formulējumiem.

Turpināsim! 1949.gada augusts: Ženēvas konvencija skaidri pasaka, ka tas ir noziegums – pārcelt no okupētas teritorijas uz citu valsti tās iedzīvotājus un to vietā iesūtīt citus cilvēkus, kurus jūs tagad saucat par nepilsoņiem. Un arī šajā ziņā liekulība ir bijusi, iepriekšējās Saeimās nosaucot viņus par nepilsoņiem un sakot, ka viņiem ir kaut kādas tiesības, pie tam atsaucoties arī uz starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aktiem.

1960.gadā Eiropas Padome ir skaidri pateikusi atbildi uz šo pašu jautājumu – gan par okupāciju, gan par tiesībām.

Iesim tālāk!

1983.gada 13.janvārī Eiropas Parlaments, kurā mēs tagad esam locekļi (un joprojām pastāv šis parlaments, un joprojām nav atsaucis šo rezolūciju!), skaidri pasaka par visām trim Baltijas valstīm, ka notika Baltijas valstu varmācīga okupācija. Un turklāt tajā laikā arī Amerikas Savienoto Valstu Kongresā divas reizes tiek pieņemta rezolūcija, ka Latvijā un arī pārējās Baltijas valstīs ir varmācīgā veidā notikusi etniskās struktūras maiņa.

Tad par kādām tiesībām jūs vēl runājat, ja ir zināms, ka 1984.gadā, nevarēdama tikt galā ar iztulkojumu, kas tad ir šīs cilvēktiesības, Apvienoto Nāciju Organizācija pēc savstarpējas vienošanās saaicināja Sirakūzu pilsētā 33 ekspertus, lai tie izskaidrotu, kas ir cilvēktiesības?! Šie eksperti ilgi strādāja – viņi visi ir starptautiskie tiesībnieki –, un pēc tam, nākamajā gadā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja pieņēma izskaidrojumu jēdzienam “cilvēktiesības”.
Paklausieties! Šai nodaļai ir dots virsraksts “Par to cilvēku tiesībām, kas nav tās valsts pilsoņi, kurā viņi ieradušies un dzīvo”. Tas attiecas tieši uz okupācijas varas ievestajiem cilvēkiem. Un tur ir pateikts, ka šie cilvēki nedrīkst sev prasīt nekādas privilēģijas, ka viņiem ir jāpiemērojas pamatnācijas kultūras tradīcijām, jāciena tās valoda un tā tālāk. Jūs to nedarāt, un te izpaužas jūsu liekulība.

Un te bija arī, no 1990.gada sākot… Es negribu neko pārmest nacionālajai apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, bet bija arī liekulība no jūsu puses, par ko man arī jūs kādreiz avīzēs nevietā uzbrukāt. Jo Ministru prezidents Guntars Krasts 1998.gadā ir skaidri pateicis… Tas ir lasāms presē, un to vairs nevar noliegt. Kā krievi saka: kas ir ierakstīts, to ar cirvi neizcirtīsi! Viņš sacīja: “Ja mēs gribam iestāties Eiropas Savienībā, tad mums ir jāņem vērā van der Stūla ieteikumi.”

Un nu mēs esam nonākuši jau tik tālu, ka, liekot pie tās mazās latviešu liekulības klāt šo nepārtraukto, desmit gadus ilgo – nu jau drīz būs! – krievu politisko partiju liekulību, mēs tērējam laiku un runājam, un klausāmies šo liekulību. Mēs, latviešu politiskās partijas, esam nonākuši savā liekulībā tik tālu, ka esam pieņēmuši par koalīcijas pamatprincipu to, ka mēs vairs nedrīkstam runāt par šo skaidro jautājumu – par to, ka nav tādu nepilsoņu, bet ka ir okupācijas varas ievesti pilsoņi – cilvēki, kuri ir citas valsts pilsoņi un kuriem atbilstoši starptautisko tiesību normām, kā es šeit ātrumā pastāstīju, ar Apvienoto Nāciju Ģenerālās Asamblejas lēmumu ir jāpiemērojas, jāpielāgojas mums bez prasībām uz privilēģijām. Viņiem ir jāievēro visa mūsu kultūra, tradīcijas un valoda! Lūk, kur ir novedusi ir šī divkāršā liekulība! Taču mēs šo liekulību turpinām, ja mēs neejam līdz galam – ja mēs to visu negribam sakārtot starptautiski tiesiskā un cilvēktiesiskā plāksnē un ja mēs negribam pateikt patiesību pasaulei. Tad šī liekulība turpināsies!

Es aicinu visas latviešu politiskās partijas saprast, ko nozīmē 400 000 tā saukto nepilsoņu. Es viņu rīcību pašreiz mums uzskatu par glābiņu, ka viņi negrib nokārtot šo ļoti, varētu teikt, prasībās pat niecīgo valsts valodas eksāmenu, loterijas veidā atbildēt uz jautājumiem par vēsturi un kļūt par nākamajiem deputātiem Saeimā, kas ievēlēti no šīm divām partijām. Ja mēs iesim šo ceļu un izliksimies vēl arī tālāk, ka šādas briesmas nepastāv, un nemainīsim Pilsonības likumu, tad mēs nonāksim pie tā, ka šie kungi varbūt vairākumā vai tuvu vairākumam sēdēs Saeimā, un tad šīs mūsu rindas stipri sarausies.

Sēdes vadītāja.

Lāča kungs…

V.Lācis.

Es aicinu vienreiz to ievērot un saprast un izbeigt šo dubulto divkosību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Miroslavs Mitrofanovs, otro reizi.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nerunāsim par okupāciju! Runāsim par nepilsoņu problēmām.

Paldies Ābiķa kungam par argumentu, kuru es jau sen gaidīju mūsu diskusijā, un nu šis arguments beidzot parādījās. Tas ir ciniskais arguments pret nepilsoņu piedalīšanos vietējās vēlēšanās.

Bieži ir nācies sastapties ar apgalvojumu, ka tad, ja nepilsoņi piedalīsies Rīgas Domes vēlēšanās, labējās jeb tā saucamās latviešu partijas noteikti zaudēs savu varu Rīgā. Godīgi sakot, es neredzu īpašu katastrofu, ja tas notiks, lai gan, nepilsoņiem piedaloties vēlēšanās, šis rezultāts automātiski nav garantēts.

Kādi ir pierādījumi? Lūdzu! Šā gada februārī par Rīgas mēru tika ievēlēts visnacionālākās partijas – TB/LNNK – pārstāvis Birka kungs. Šī ievēlēšana kļuva iespējama tikai un vienīgi ar “Saskaņas Centra” tiešu vai netiešu atbalstu. Tas nozīmē, ka partija, par kuru balsoja jaunpilsoņi, nodrošināja labējo partiju nākšanu pie varas. Tas kādam var patikt vai nepatikt, bet līdz ar ideoloģiskās plaisas samazināšanos sabiedrībā tāda tipa sadarbība starp latviešu un krievu partijām vismaz pašvaldību līmenī ar laiku kļūs par normu Latvijas politikā.

Paldies par uzmanību. Un nevajag baidīties no nepilsoņiem, dārgie kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Man ļoti negribējās, cienījamie kolēģi, nākt tribīnē un reaģēt faktiski uz šīm kreiso spēku provokācijām. Citādāk es to nenosauktu, jo ir nožēlojami un drūmi, ka Saeimas sēdes pārvēršas par diskusijām par to, pārņemt vai nepārņemt krieviem Latvijā varu. Visu laiku, nepārtraukti tiek runāts par to, vai nepilsoņiem bez jebkādiem nosacījumiem kļūt vai nekļūt par pilsoņiem un tā tālāk, un tā joprojām. Viss tikai šādā garā vien! Vismaz puse no Saeimas jebkuras sēdes izvēršas par diskusijām par šīm minētajām lietām.

Draugi mīļie! Cik tālu mēs esam aizgājuši, ejot no 5.Saeimas tagad līdz 9.Saeimai? Es ļoti labi atminos, jo esmu bijis visās Saeimās, kā 5.Saeimā tikai pieci no tādiem “pussarkaniem” (nevis “sarkaniem”, kādi viņi ir tagad) sēdēja parlamentā, un arī diskusijas bija pavisam citas. Mēs radījām likumus, pēc kuriem dzīvot mūsu neatkarīgajai valstij, kā celt cilvēku labklājību un tā tālāk, un tā joprojām. Fundamentālas lietas risinājām!

Tagad parlaments lielā mērā ir pārvērties par kreiso spēku muskuļu demonstrēšanas vietu, jo viņi nepieņem šīs valsts likumus un tikumus. Nepieņem! Un dara visu, lai uzbruktu Latvijas neatkarībai, Latvijas Satversmei, Latvijas likumiem. Kas gan tas ir?! Vai Satversmē un likumos nav ierakstīta nepilsoņu vieta šeit, Latvijā? Bet katrā Saeimas sēdē mums atkal un atkal ir jādzird par šīm lietām. Lūk! Viņi esot apvainoti, viņi esot pazemoti (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Viņi taču ir Saeimas deputāti! Par ko viņi ir apvainoti?”) un tā tālāk, un tā joprojām. Un viņu aizstāvamie – pāri par 400 tūkstošiem nepilsoņu, mūsu dumjības dēļ, ja viņi to būtu īsti gribējuši, varēja kļūt par pilsoņiem. Un kas tad būtu? (No zāles dep. A.Golubovs: “Tevis nebūtu!”) Tad šeit, Saeimā, sēdētu vismaz 50 šitādi “sarkanie”! Un kas tad notiktu Latvijā? Kad mēs to reiz apjautīsim un sapratīsim?

Diemžēl nepilsonis Latvijā – runāsim skaidru valodu! – ir nevis potenciālais resurss, kā te mēdz izteikties un arī šodien izteicās, bet gan eksistējošs drauds Latvijai, Latvijas neatkarībai, jo viņi, lūk, negrib kļūt par Latvijas pilsoņiem. Viņiem ir dotas visas iespējas par tādiem kļūt, bet viņi negrib. Viņi atkal un atkal turpina šo pārkrievošanas politiku! Viņi grib atkal atgriezt padomju laikus Latvijā, kad viņiem te bija noteikšana. (No zāles dep. J.Pliners: “Pēter, bet viņi labi dzīvoja padomju laikos!”) Un diemžēl, lai arī cik drūmi tas būtu, draugi mīļie, bet Latvijā prioritārā valoda ir krievu valoda, jo krievu valodā var sazināties pilnīgi visi un gandrīz absolūti. Turpretī latviešu valoda tiek diskriminēta ar katru dienu arvien vairāk. Burtiski ar katru dienu un nepārtraukti!

Es nupat saņēmu vēstuli no Preiļu rajona, kur viens no iedzīvotājiem jau vairākus gadus cīnās par to, lai viens policists – viens iecirkņa inspektors no Dubnas tiktu atbrīvots no darba, jo viņš nerunā latviešu valodā. Absolūti nemaz! Bet kā viņš var būt iecirkņa inspektors? Valsts valodas centrs viņu jau ir sodījis un konstatējis, ka viņš neprot latviešu valodu. Bet nē! Policijas pārvalde vēl arvien atrunājas. Protams, arī mēs esam ļoti vainojami mūsu institūcijas šādā nostādnē. “Bet kad tas viss beigsies?” man ir jautājums. Kad beigsies Saeimas darba torpedēšana no šo “sarkano” puses? Viņu vēlme pārņemt varu un restaurēt…

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs! Jūsu runas laiks ir beidzies!

P.Tabūns.

… padomju sistēmu šeit. Tas ir absurds!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tā kā Lāča kungs ciena vēsturi, tad es viņam šo to no vēstures tagad pastāstīšu. Skaidrības labad! Jo es domāju, ka daudzi ir šo un to aizmirsuši.

Paņemiet savās rokās Latvijas Republikas Satversmi, un tur ir 101.pants. Un 101.pantā ir teikts: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi…” Ir tur tāds teksts! Vēlāk pielika klāt arī Eiropas Savienības pilsoņus. Kad šis teksts parādījās, Lāča kungs un citi? Šis teksts parādījās tikai 7.Saeimas darbības laikā, un viens no tā autoriem, kurš šādu tekstu sacerēja, patlaban runā. Citi atrodas zālē. Šo papildinājumu Satversmē iesniedza apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. To nu gan vajadzētu zināt, ja cienāt vēsturi! Šāda teksta tur agrāk nebija, tāpēc ka slinkuma un citu iemeslu dēļ daži to nebija uztvēruši, ka, ja nav šīs normas, tad pašvaldību vēlēšanas var interpretēt pēc savas iegribas. Un tieši tāpēc bija vajadzīgs skaidrs teksts, un tagad tas tur ir. Līdzīgi, kā mēs 4.pantā iestrādājām teikumu: “Valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda.” Pirms Otrā pasaules kara šāda teksta tur nebija, bet šinī brīdī arī tas tur bija vajadzīgs. Tā ka, es domāju, ja mēs sakārtosim savus likumus un to normas, ja mēs pakāpeniski noliksim visu savā vietā… Jo arī pēc tam, kad mēs 7.Saeimā iestrādājām šo normu, kādu laiku bija miers. Nebija nekādu uztraukumu, nekādu nepilsoņu… Uz brīdi tas viss noplaka. Pēc tam atkal tika uztverta vajadzīgā stīga. Tad nāca Eiropas Padome, tad nāca Eiropas Savienība – tad atkal vajadzēja izrunāties. Un tā ir bijis visu laiku.

Šad un tad šis nepilsoņu jautājums atkal parādīsies. Šad un tad kāds būs ļoti uzbudinājies, varbūt pārāk daudz viagru būs lietojis un viņam vajadzēs kaut kur savu enerģiju nokratīt… Nu un tad parādīsies nepilsoņu jautājums. Tā ka par to nav jābrīnās.

Jautājums ir tikai viens: atbildēt vai neatbildēt? Vienmēr atbildēt vai atbildēt tikai šad un tad? Kā jūs redzat, šodien kreisais spārns ir pamatīgi sasparojies, jo nāk cits pēc cita un runā. Runā vecas, nodrāztas patiesības, kuras visi zina vai nezina, bet neviens par tām īpaši neinteresējas. Bet viņi nāk un runā! Es taču jūs visus varu nomierināt: nepilsoņu skaits pamazām sarūk! Viņu paliek arvien mazāk un mazāk. Viņi paliek arvien vārgāki un vārgāki. Nu lieciet viņiem svētu mieru! (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Pareizi, netaisiet politiku!”) Ja kāds no viņiem vēl grib būt pilsonis, nu tad lai mēģina par tādu kļūt, bet neviļājiet šo nodrāzto tēmu. Jūs taču sevi diskreditējat ar tādu runāšanu, tāpēc ka tā ir laika tukša nosišana! Tajā ziņā ir taisnība visiem, kuri šodien… Tā ir laika tukša nosišana – runāt par tēmu, kurai jūs labi zināt, kāds būs rezultāts.

Vienīgā, kuru es saprotu, ir frakcija “Saskaņas Centrs”. Jūs esat konkurenti Latvijas Pirmajai partijai attiecībā uz vēlētājiem. Jā, tā tas ir! Un tad arī vajag atnākt un tā godīgi pateikt: “Tā kā Latvijas Pirmā partija grib iebraukt mūsu vēlētāju rindās, tad mēs ar viņiem cīnīsimies līdz pēdējam elpas vilcienam un cilāsim nepilsoņu jautājumu…” (Troksnis zālē.) Tad jūs būtu malači!

Bet mēs, tēvzemieši, šo punktiņu neatbalstīsim, un to neatbalstīs arī lielākais vairākums šeit. Arī Satversmi grozīt nesanāks. Vienreiz taču saprotiet to! Bet to, ka jums vajag runāt… to es pilnīgi saprotu.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Paldies.

Cienījamie kolēģi! Es nesaprotu, kāpēc mūs šeit nosauc par kreisajiem vai par “sarkanajiem”. Es atšķirībā no Tabūna kunga nekad neesmu bijis PSKP biedrs.

Man šķiet, ka mēs esam nevis kreisie, bet esam krievi, un tas jau ir daudz nopietnāk. Bet es tomēr nesaprotu, kāpēc jums ir bailes no krieviem, kuri balso par pašvaldībām. Piemēram, kas Daugavpilī ir mērs? Strodes kundze! Viņu taču ievēlēja slāvi… slāvu pilsoņi, kuri tagad pārsvarā ir balsotāji Daugavpilī.

Man šķiet, ka Latvijas Pirmajai partijai vajag padomāt, cik nopietni jūs atbalstāt sava līdera, Šlesera kunga, teikto par to, ka nepilsoņiem ir jāpiešķir pašvaldību vēlēšanu tiesības. Vai tas ir tikai tā saucamais PR vai tas ir nopietni? Man šķiet, ka balsojums tagad parādīs, cik nopietni Latvijas Pirmā partija tur savu vārdu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Argumenti var būt jebkuri, bet nevajag melot! Tikko mēs no Lāča kunga dzirdējām tādu apgalvojumu, it kā visas starptautiskās organizācijas uzskata, ka nepilsoņiem nav nekādu tiesību, ka viņiem ir jāpielāgojas pamatnācijai. Piedodiet, bet tie ir meli! Šodien no šīs tribīnes jau skanēja ļoti daudzu starptautisku organizāciju viedokļi un ieteikumi. Visas starptautiskās organizācijas, visas vadošās institūcijas jau vairākus gadus mums ļoti strikti iesaka piešķirt nepilsoņiem vēlēšanu tiesības pašvaldību vēlēšanās. Tā ir patiesība! Un Lāča kungs vienkārši melo par starptautisko organizāciju pozīciju.

Otrais. Kas ir nostājušies pret Satversmi un pret likumiem? Es no šīs tribīnes dzirdēju divus tādus runātājus – Lāča kungu un Tabūna kungu, kuri kritizēja gan Satversmes nosacījumus, gan Pilsonības likumu, sacīdami, ka tas ir pārkāpums, ka tas ir noziegums. Piedodiet, šis priekšlikums ir pilnīgi loģisks, un tas izriet tieši no Satversmes un no mūsu likumu burta un gara. Un to, manuprāt, ļoti skaidri nodemonstrēja Sergejs Mirskis no “Saskaņas Centra” savā debašu uzrunā.

Un trešais. Kādā ziņā gan es piekrītu Lāča kungam? Tādā ziņā, ka šeit ir ļoti daudz liekulības. Ja mēs paskatāmies, ar ko savus uzskatus argumentē Ābiķa kungs un citi runātāji, kuri vēršas pret šo priekšlikumu, tad redzam, ka viņi tos argumentē tādējādi, ka, redziet, tā saucamās latviešu partijas var zaudēt politisko varu. Tātad viņi faktiski aicina uz to, lai Latvijas pilsoņi – bet runa ir par to, ka vēlēti tiks tikai pilsoņi – ir nevienlīdzīgā situācijā, jo, lūk, latvieši ir tie īstie pilsoņi, bet visi pārējie – tie īstie nav. To sauc par diskrimināciju, ko skaidri aizliedz mūsu valsts Satversme un arī mūsu starptautiskās saistības.

Tātad runājiet, lūdzu, atklātu valodu! Labējām partijām vienkārši ir bail zaudēt savu varu Rīgā, kā arī citās pilsētās. Piedodiet, bet jūsu kolēģi Igaunijā ir izrādījušies drosmīgāki! Un līdz ar to viņi neko nezaudēja. Igaunijā, kur nepilsoņi jau vairākus gadus piedalās pašvaldību vēlēšanās, politisko spēku samērs ir tāds pats kā Latvijā. Nekādu atšķirību tur nav! Un tā saucamās krievu partijas visās pašvaldībās tur ir pārstāvētas ļoti minimāli. Pat tajās pašvaldībās, kur nepilsoņi veido absolūto vairākumu.

Es arī uzskatu, ka tam visam ir ļoti tiešs sakars ar politisko krīzi, kas tagad pie mums ir iestājusies. Jūs gribat noturēties pie varas, jūs izmantojat visus līdzekļus – tostarp visas iespējas ierobežot demokrātiju.

Un, protams, jūs vadāties tīri pēc politiskās loģikas, kā te teica viens runātājs, apgalvodams, ka “Saskaņas Centrs” it kā konkurējot ar Latvijas Pirmo partiju. Mēs itin nemaz nekonkurējam! Mēs esam ļoti priecīgi, ka beidzot pēc tik daudziem gadiem vismaz Latvijas Pirmās partijas līderis izteicās par to, ka vajadzētu nopietni apsvērt šo ideju. Šodien mēs tad arī redzēsim, kāda ir Latvijas Pirmās partijas pozīcija šajā jautājumā. Un tad vēlētāji paši varēs lemt.

Redziet, nacionālisti patiešām vienmēr izmanto iebaidīšanu, vienmēr izmanto “smadzeņu skalošanas” metodes. Mēs savu vēlētāju cienām! Mēs esam pārliecināti, ka vēlētāji ļoti labi sapratīs, kas ir kas. Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir pilnīgā saskaņā gan ar starptautisko organizāciju rekomendācijām, gan ar Latvijas Satversmes garu un burtu, gan ar demokrātijas pamatprincipiem. Ja jūs nopietni runājat par integrācijas veicināšanu, ja jūs nopietni uzskatāt, ka vajag pēc iespējas plašāku sabiedrību iesaistīt lēmumu pieņemšanā, tad noteikti ir jābalso “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās Visvaldis Lācis, otro reizi.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja vietniece! Godājamie kolēģi! Mūsu atkāpšanās, kas ir notikusi visu laiku, sākot jau no Augstākās padomes laika, ja mēs skatāmies vēsturiski, kā arī 5.Saeimā, ir bijusi tik liela, ka mēs esam nepārtraukti atdevuši visas savas pozīcijas visos jautājumos.

Šā paša 1983.gada 13.janvāra sēdē Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, ka Baltijas valstis ir okupētas, bet ar to jau tur viss vēl nebeidzās. Tur atsevišķā rezolūcijā ir pateikts – un to pieprasīja Eiropas Parlamenta komisija –, ka dekolonizācijas jautājums attiecībā uz Baltijas valstīm ir jānodod toreiz prezidējošajam Eiropas valstu ārlietu ministram Genšeram, lai viņš virza šā dekolonizācijas procesa jautājuma apspriešanu Apvienoto Nāciju Organizācijā. Protams, Genšers toreiz to neizdarīja, bet nekas vēl jau nav beidzies. Tas ir tikai sākums.

Redziet, priekšā ir vēl viens solis, ko mēs, Latvija, tagad jau kā Eiropas Savienības locekle, varam darīt un prasīt, lai ar atpakaļejošu datumu tiktu ievērota šī rezolūcija, un spert nākamo soli vajadzīgajā virzienā.

Jā, es ar lepnumu par sevi varu teikt, ka es, būdams LNNK valdes priekšsēdētājs un pirms tam divus gadus būdams LNNK valdes loceklis… tas bija mans ierosinājums, un tas bija ļoti pareizs un cienījams ierosinājums arī attiecībā uz visiem okupācijas laikā šeit ievestajiem PSRS pilsoņiem. Šiem cilvēkiem bija jādod pagaidu uzturēšanās atļaujas un pēc nosacīta laika, teiksim, divu gadu laikā bija jāreģistrējas. Bet mēs – nu jālieto vārdi “latviešu parlamentārieši” – viņus nosaucām šajā vārdā – par nepilsoņiem, iedevām viņiem šo vārdu, kurš tagad viņiem tik ļoti patīk un kuru viņi tik bieži lieto.

Šajā pašā 1983.gada 13.janvāra rezolūcijā ir vēl labāki vārdi pateikti – tas, ka Eiropas Parlaments apsveic un godā (tas tā apmēram, jo no galvas precīzi neatceros)… Bet ir šī rezolūcija, tā ir…

Sēdes vadītāja.

Lāča kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

V.Lācis.

Tūlīt beidzu! (No zāles dep. V.Orlovs: “Laiks beidzies!” Dep. L.Ozoliņš: “Runā!”) …ka Baltijas tautu pretošanās kustība (vēl deviņus gadus pēc kara to lieto) ir apsveicama un ka viņi apsveic šo varonīgo pretošanos. Mums ir arī Saeimas deklarācija, un mēs pēc Latvijas Vēsturnieku komisijas datiem zinām, ka šajā pretestības kustībā pret padomju okupāciju pēc 1945.gada 50 procenti dalībnieku bija latviešu leģionāri, bet mēs esam nonākuši tik tālu, ka mēs pat namu īrnieku sabiedrībai un “antifašistiem” (lieku šo vārdu pēdiņās, jo Ivans Pav­lovs, Nobela prēmijas laureāts, ir, kā tagad mēs zinām, pateicis, ka Ļeņins ir pirmais fašists un komunisti nodibināja fašisma valsti – pirmo)… Mēs esam nonākuši tik tālu, ka mēs pat saviem leģionāriem neļaujam aiziet pie Brīvības pieminekļa!

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es nevaru saprast, par ko šeit uztraucas Tabūna kungs un Lāča kungs, jo šodien mēs runājam par pašvaldību vēlēšanām. Mēs pagaidām nerunājam par Saeimas vēlēšanām. Bet, ja jūs uztraucaties par savu vietu tieši šeit, valsts struktūrās, Tabūna kungs… Nu, nezinu! Jūs pareizi padomājāt, ka šeit tad var sēdēt vairāk nekā 50 procenti… Es domāju, ka šajā gadījumā jūs zem spilvena… izņemsiet savu partijas biedra karti, un mēs atkal dzirdēsim… tikai šoreiz varbūt citādi: “Kreisai Latvijai – urā!” (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā referents vēlas ko piebilst?

G.Laicāns.

Komisijas vārdā saku paldies debatētājiem un aicinu atbalstīt komisijas atzinumu – neatbalstīt 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

G.Laicāns.

2.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Laicāns.

3.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

G.Laicāns.

4.priekšlikumu komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 66, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

G.Laicāns.

5.priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma, jo mums vairs nepietiek laika debatēm, kas šobrīd būtu jāatklāj.

Tātad šobrīd likumprojekta izskatīšana tiek pārtraukta.

Reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie Tautsaimniecības komisijas locekļi! Vēlos atgādināt, ka šodien mūsu komisijas sēžu zālē mums ir tikšanās ar Francijas Nacionālās Asamblejas delegāciju. Pulksten 14.25! Pusstundu.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Mārim Krastiņam.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu jūs uz sēdi komisijas zālē pēc piecām minūtēm!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Uldis Briedis, Vaira Paegle, Indulis Emsis, Sarmīte Ķikuste, Visvaldis Lācis, Jānis Reirs, Ligita Silaraupa, Viktors Ščerbatihs, Vjačeslavs Stepaņenko, Dainis Turlais… jā, un arī Jānis Klaužs.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Darbu turpināsim pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi! Atsākam darbu. Šobrīd izskatām likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.

5.priekšlikums.

Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Mēs jau gaidījām!” Dep. J.Dobelis: “Šitais vienreiz jau tika izskatīts!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! PCTVL prasība – piešķirt pastāvīgajiem iedzīvotājiem ne tikai tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās, bet arī izvirzīt savas kandidatūras – nebūt nav pārmērīga. Piecu gadu uzturēšanās stāžs kandidātam – ar to pilnīgi pietiek. Vismaz tāda ir Skandināvijas valstu pieredze šajā jomā.

Nevajadzētu arī aizmirst, ka mēs esam pievienojušies Eiropas Savienībai un pie mums par kandidātiem pašvaldību vēlēšanās var būt arī īsti ārvalstnieki. Teorētiski, pieņemsim, Spānijas pilsonis, kas nodzīvojis Latvijā pusgadu, var kļūt par Rīgas mēru.

Toties šādas tiesības diemžēl ir liegtas vairāk nekā 400 tūkstošiem Latvijas nepilsoņu, kuru minimālais Latvijā nodzīvoto gadu stāžs nākamajās pašvaldību vēlēšanās būs sasniedzis jau 19 gadus, bet faktiskais stāžs (izņemot tos, kuri ir dzimuši Latvijā) jau šodien pārsniedz 30 gadus.

Latvijā dzimusi ir gandrīz puse nepilsoņu, un tas, ka viņiem nav iespēju balotēties pašvaldību vēlēšanās, to pašvaldību teritorijās, kur viņi ir dzimuši, – tas ir idiotisma kalngals!

Attiecībā uz integrētības pakāpi Latvijas sabiedrībā un latviešu valodas prasmes pakāpi es varu nosaukt vismaz divus Rīgā dzimušus nepilsoņus, kuri pēc abiem šiem rādītājiem nebūt neatpaliek no Artura Krišjāņa Kariņa kunga, no Kažociņa kunga un no Vairas Vīķes-Freibergas kundzes.

Tas ir Jurijs Petropavlovskis – Latvijas Mākslas akadēmijas absolvents. Pagājušajās vēlēšanās viņš bija Rīgas mēra kandidāts no PCTVL. Diemžēl šis izcilais cilvēks, kas spīdoši strādāja iepriekšējā sasaukuma Rīgas pašvaldības komisijās, tika ar Ministru kabineta speciālu lēmumu izsvītrots no naturalizējamo saraksta.

Nu un arī mana vecākā meita, ātrās palīdzības ārsta palīdze, kas drīzumā absolvēs Latvijas Medicīnas universitāti… Viņa principiāli neatzīst naturalizācijas procedūru, uzskatīdama to par klaji pazemojošu, liekulīgu un idiotisku.

PCTVL ir izdevusi un izplata grāmatu angļu valodā – “Pēdējie aukstā kara gūstekņi”. Tajā ir 30 Latvijas nepilsoņu biogrāfijas, kuri pēc savām intelektuālajām un lietišķajām dotībām ir cienīgi kļūt par 30 Latvijas lielāko pilsētu mēriem. Katram no tiem gan Birks, gan Sesks un Rāviņš nederētu pat par mācekļiem! Ja jebkurš no šiem 30 būtu šodien par Rīgas mēru, tad nebūtu sabiedriskā transporta pakalpojumu maksa palielināta pusotras reizes un dzīvokļu uzturēšanas pakalpojumi – par 70 procentiem.

Par rasismu ir jāmaksā, cienījamie Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji!

Un, lūk, ir arī starptautiskas rekomendācijas. Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību slēdziens: “Rekomendējam Latvijas varas institūcijām piešķirt nepilsoņiem tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem municipālajās vēlēšanās.”

Šīs rekomendācijas ir manās rokās. Diemžēl Prezidijs atsakās nokopēt šīs rekomendācijas un nodot katram deputātam. Padomju laika cenzūra, cienījamie kolēģi! Interesanti, kas tiek cenzēts? ANO rekomendācijas, EDSO rekomendācijas un Eiropas Parlamenta rekomendācijas. Tas, cienījamās dāmas un kungi, ir starptautisks skandāls! Un jūs, cienījamie kolēģi (No zāles: “Ko tu kliedz!”), neatkarīgi no tā, kādā partijā jūs šodien esat, esat īsti komunisti!

Lūdzu, te jums ir dāvanas, ko negribējāt dot katram deputātam! Kauns!

 

(Troksnis zālē.)

Sēdes vadītāja.

Debates slēgtas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 51, atturas – 2. Priekšlikums ir noraidīts.

G.Laicāns.

6.priekšlikumu komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Laicāns.

7. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

8.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ā-ā, kā tad!”)

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mūsu iesniegtais 8.priekšlikums paredz izslēgt likuma 9.panta pirmās daļas 5.punktu, kur ir uzlikts ierobežojums personām, “kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās.”

Kāpēc mēs ierosinām izslēgt šo ierobežojumu? Ne vienu vien reizi Eiropas institūcijas ir izteikušās, ka tādi ierobežojumi it kā varētu eksistēt, bet ne ilgu laiku. Mēs uzskatām, ka nu jau pārmērīgi… nu jau 16 gadi pagājuši kopš tā laika, un tie ierobežojumi nu jau varētu tikt atcelti. It īpaši tāpēc, ka es neesmu pilnībā pārliecināts: bet varbūt tas pats Tabūns, tas pats Brigmanis, tie paši daži pārējie šeit sēdošie deputāti tā arī ir paturējuši sev pie sirds partijas biedra karti? Tāpēc lūdzu šo ierobežojumu atcelt.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja vēlaties, es minēšu vienu principiāli jaunu argumentu par to, lai no likuma tiktu izsvītroti visi šie novecojušie politiskie ierobežojumi, kā arī drausmīgie vārdi – PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālā fronte, Darba kolektīvu apvienotā padome un tā tālāk. Tie ir tie vārdi, ar kuriem jūs acīmredzot jau no šūpuļa iebaidījāt savus mazbērnus. Jūs vēl neesat dzirdējuši šo argumentu, kaut gan tas ar katru gadu kļūst arvien pārliecinošāks. Tas ir, lūk, šāds: vidējais kandidātu vecums pagājušajās pašvaldību vēlēšanās bija 47 gadi; 2009.gadā pašvaldību vēlēšanās vidējais kandidātu dzimšanas datums būs 1962.gads. Tātad viņi būs dzimuši jau 13 gadus pēc 1949.gada masu izsūtīšanas, kad kompartija vēl varēja izvirzīt nopietnas pretenzijas. Bet tiem, kas patiešām bija atbildīgi par šīm izsūtīšanām, 1949.gadā bija ne mazāk par 30 gadiem. Cik tad viņiem apritēs 2009.gadā? Pareizi – 90 gadu! Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās pašam vecākajam kandidātam bija 80 gadi.

Bet atgriezīsimies pie mūsu nākamā vidējā kandidāta, kas dzimis 1962.gadā! 1991.gadā, Interfrontes, Vislatvijas glābšanas komitejas un pārējo tamlīdzīgo šausmu laikos, viņam vēl nebija apritējuši 30 gadi. Pats sliktākais, uz ko bija spējīgs šis jaunais cilvēks, – nedomājot izpildīt vecāko biedru norādījumus.

2009.gadā mēs atzīmēsim 19.gadskārtu kopš neatkarības pasludināšanas, piekto gadskārtu kopš mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā un sesto, kopš atrodamies NATO. Bet mūsu likumu teksti, kā iepriekš, ir pārpildīti ar apzīmējumiem, kas ir nesaprotami mūsdienu skolēniem. It kā mēs vēl joprojām būtu PSRS brālīgā piecpadsmitā republika!

Cienījamās dāmas un kungi! Vai tad jūs ar savu fanātisko turēšanos pie sen neeksistējošas valsts terminoloģijas nebaidāties kļūt par izsmieklu visas Eiropas acīs un pašu jūsu vēlētāju acīs? Dzīve virzās uz priekšu, bet jūs, kā iepriekš, esat palikuši uz 1991.gada butaforiskajām barikādēm.

Lūk, vēl viens arguments. Bijušais komunists var balotēties Eiropas Parlamentā, bet nevar kļūt pat par paša vājākā pagasta deputātu. Kur tad loģika, kungi?

Ja jūs arī šis arguments nav pārliecinājis, tad atgādināšu jums Krimināllikuma 56.pantu – “Kriminālatbildības noilgums”. Personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks: 10 gadi – no smaga nozieguma izdarīšanas dienas vai 15 gadi – no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest nāvessodu vai mūža ieslodzījumu.

Piecpadsmit gadi pirms 2009.gada – tas ir 1994.gads. Nekādas PSKP tad vairs nebija. Varbūt, jūsuprāt, darbība PSKP no 1991.gada 13.janvāra līdz 19.augustam pelna nāvessodu vai mūža ieslodzījumu?

Dāmas un kungi no Saeimas vairākuma! Neuzvedieties kā pēdējie idioti un nelgas! Balsojiet par PCTVL frakcijas un frakcijas “Saskaņas Centrs” priekšlikumiem!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 58, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

G.Laicāns.

9.priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

G.Laicāns.

10.priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz… Atvainojiet! Atklājam debates.

Debatēs runās deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Ar šo priekšlikumu mēs ierosinām izņemt ārā no likuma ierobežojumu bijušajiem PSRS un Latvijas PSR drošības dienestu un izlūkdienestu darbiniekiem kandidēt pašvaldību vēlēšanās.

Kāpēc mēs to ierosinām? Tāpēc, ka ar Satversmes tiesas lēmumu tika atcelts šis ierobežojums vienam konkrētam cilvēkam – Jurim Bojāram –, kurš bija VDK štata darbinieks. Tāpēc mēs ierosinām: ja jau ierobežojums atcelts viņam, nu tad, lai būtu vienlīdzība visiem, atcelsim arī pārējiem, jo šajā gadījumā radās tieši nevienlīdzība! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Tā ir taisnība!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

G.Laicāns.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

12. – deputātu Golubova un Rubika priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Laicāns.

13. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Laicāns.

14. – deputātu Golubova un Rubika priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Laicāns.

15. – deputātu Golubova un Rubika priekšlikums – komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Laicāns.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

19. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Laicāns.

20. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs pieteikusies deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Un mans labākais draugs no 90.gadu sākuma, Dobeļa kungs!

Es pieļauju (Smejas.) iespēju, ka daļa no jums, iespējams, nemaz nav izlasījusi likuma pašreizējo redakciju un nav izlasījusi to, ko piedāvā parlamentārais sekretārs Turlā kungs. Un tāpēc, lai jums lieki nebūtu jāmeklē dokumenti, es jūs iepazīstināšu gan ar pašreizējo redakciju, gan arī ar to, kuru komisija ir noraidījusi.

Proti, pašreiz likuma septītā daļa paredz, ka, sākot ar iepriekšējās balsošanas pirmo dienu, vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti ir glabājami policijas vai zemessardzes uzraudzībā. Savukārt Turlā kungs piedāvā šādu redakciju: “Sākot ar pirmo iepriekšējās balsošanas dienu, vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti ir glabājami vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja noteiktā kārtībā.”

Turlā kunga priekšlikums, manuprāt, ir tikai kārtējā sērija no seriāla “Gāzi – grīdā un bremzes – vaļā!”. Seriāla iepriekšējās sērijas, godātie kolēģi, kuras palikušas man atmiņā, ir Satversmes 81.panta izmantošana drošības iestāžu likuma grozīšanai un priekšlikumi par vēlēšanu izdevumu griestu atcelšanu. Un pozīcijai šeit nevajadzētu bļaustīties, jo, ja Valsts prezidente pirms desmit dienām nebūtu “nospiedusi bremzes”, tad droši vien arī šis Turlā kunga priekšlikums tāpat kā viņa 24. un 30.priekšlikums būtu atbalstīts komisijā.

Atbalstītāji noteikti runātu par demokrātiju, par tiesisku valsti, par varas dalīšanu, par līdzekļu taupīšanu policijā un zemessardzē, un šeit būtu lasāms, ka vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs šos svarīgos dokumentus var glabāt, piemēram, zem gultas, skapī, seifā… kādu nu kārtību tas cilvēciņš tur būtu pieņēmis, izliekoties, ka tādu Kubuļu Latvijā vispār nav. Tā nav ņirgāšanās, tā ir patiesās situācijas konstatācija!...

Es drīz beigšu! Un tas, ka valsts ir tiesiska valsts, vēl nebūt nenozīmē, ka automātiski visur valda tiesības, un nevar paļauties uz to, ka visi cilvēki sāks rīkoties atbilstoši likumam.

Un nevar paļauties arī uz to, ka valsts institūcijas un amatpersonas garantēti rīkosies bez kļūdām.

Turklāt tiesiska valsts nozīmē arī tiesību sargāšanu. Mācīsimies no ievērojamā valstsvīra Linkolna, kurš ir teicis: “Vēlēšanu biļetens ir stiprāks par lodi.”

Tāpēc sargāsim šos dokumentus un neatbalstīsim šo Turlā kunga priekšlikumu!

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Artis Kampars. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vēl viens jefiņš!”)

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Cienītā priekšsēdētājas kundze! Es ļoti, ļoti ceru, ka šis priekšlikums ir iesniegts pirms Valsts prezidentes noraidījuma attiecībā uz drošības likumu paketi. Es ļoti, ļoti ceru, ka tas ir tikai parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā, nevis visas valdības un koalīcijas priekšlikums. Es ļoti, ļoti ceru, ka Saeima tāpat kā atbildīgā komisija neatbalstīs šo likuma grozījumu – šo priekšlikumu, jo tas tāpat kā Valsts prezidentes apstādinātie grozījumi drošības likumu paketē apdraud šīs valsts drošību. Šie grozījumi – mēģinājums grozīt šo likumu – apdraud pašu svētāko, kas demokrātijā pastāv, – un tās ir godīgu, līdzvērtīgu vēlēšanu tiesības.

Godātie kolēģi! Čepānes kundze jums jau pastāstīja, par ko šajā grozījumā ir runa. Es jums vēlreiz mēģināšu to pastāstīt ļoti precīzi un saprotami. Tātad, ja mēs pieņemtu šādu grozījumu, tad vēlēšanu biļetenus, vēlēšanu zīmogus un vēlēšanu aploksnes apsargātu nevis policija vai zemessardze, kā tas bijis līdz šim, un, kā mēs zinām, problēmas šajā aspektā lielākoties nav bijušas, turpretī šāds likuma grozījums pieļautu iespēju, ka vēlēšanu komisijas vadītājs varētu iedomāties to visu aiznest pie sevis uz mājām, ielikt to skapī un likt, lai sieva to apsargā. Kā jums liekas – vai šāda versija, ko pilnībā pieļauj šis priekšlikums, ir kaut kas drošs, kas pārliecina, ka šie vēlēšanu rezultāti netiks viltoti, ka kāds neizdomās, ka ar šiem vēlēšanu rezultātiem ir iespējams manipulēt? Tāda patiešām ir šā grozījuma būtība, un to komisijas sēdē apliecināja arī Juridiskā biroja pārstāvji.

Raugoties uz šo Turlā kunga iesniegto 20., 24. un 30.priekšlikumu, patiešām rodas aizdomas, ka dažs labs šeit vēlas ne tikai samazināt drošību šajā valstī, bet arī grib ietekmēt vēlēšanu rezultātus. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kampar, beidz muldēt!”) Un nu šīs aizdomas mēs redzam uzrakstītas uz papīra un iesniegtas Saeimas likumā kā konkrētus priekšlikumus. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kampar, tu nesaproti, par ko tu runā!”)

Godātie kolēģi! Es ļoti, ļoti vēlētos, lai Turlā kungs, kas šobrīd ir Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, vai arī kāds cits no jūsu frakcijas skaidri un gaiši pasaka, ka šī ir bijusi vienkārši kļūda, aizmāršība vai paviršība, kā jūs to esat izdarījuši jau saistībā ar drošības likumiem. Un tad mēs būsim apmierināti.

Es ļoti aicinu jūs to neatbalstīt, jo esmu pārliecināts, ka Valsts prezidente neļaus tādām lietām stāties spēkā.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Iekšlietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Dainim Turlajam, iesniedzot šo priekšlikumu, bija tikai viena doma (No zāles dep. A.K.Kariņš: “Kas tā bija?”): šobrīd mūsu Valsts policija, kas ir vāji atalgota, skaitliski nepietiekama, darbos pārslogota, jo trūkst kadru, tāpēc cilvēki strādā ļoti daudz… Čepānes kundze, jūs droši vien to zināt… tātad Iekšlietu ministrija būtu jāatbrīvo no tai neraksturīgām funkcijām.

Man ir ļoti žēl un kauns, “Jaunais laiks”, ka aiz katra priekšlikuma jūs saskatāt savu vienīgo jājamzirdziņu šajā pasaulē un šajā Saeimā – korupciju. (No zāles dep. J.Dobelis: “A viņiem nekā cita nav!”) Man ir žēl, un man ir kauns! (No zāles dep. J.Dobelis: “Fui, pretīgi!”)

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Mēs ļoti labi zinām, kas notiek vēlēšanu iecirkņos (No zāles dep. I.Kalniņš: “Uzdzīve notiek!”), it īpaši tad, kad notiek šī iepriekšējā balsošana, un kas notiek naktī… To pierāda arī šis gadījums ar Boldānu, kurš tagad ir nodots tiesai. Jā, ar jūsējo… ar jūsējo “tēvzemieti” Boldānu… (No zāles dep. J.Dobelis: “Foršs čalis!”) Un viņu tagad tiesā. Bet viņš to nevarētu izdarīt, ja nebūtu bijis atbalsts no vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un no pašas komisijas, tāpēc tur ir jābūt vai nu policistam, vai zemessargam! (No zāles dep. J.Dobelis: “Vai Golubovam!”)

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs).

Cienījamie kolēģi, man ļoti gribētos dzirdēt no Lagzdiņa kunga, kuras iestādes kompetencē tad ietilpst tās funkcijas, kuras ir paredzētas Vēlēšanu likumā. Ja tas nav jādara policijai, tad kam tas ir jādara? Vai šeit runa nav par likumību un par kārtību – par to, kurai policijai – Kārtības policijai, Drošības policijai vai vēl kādai citai tas ir jādara? Vai patiešām visu atbildību var uzlikt vienīgi vēlēšanu komisijām? Varbūt šāda problēma, iesniedzējuprāt, vispār nepastāv? Varbūt tad, ja policija patiešām ir slikti atalgota, no policijas būtu jānoņem arī citas funkcijas? Teiksim, lai policisti neķer noziedzniekus, lai neuztur drošību, jo viņiem ir pārāk zema alga?

Tas viss ir jūsu rokās! Jūs veidojat budžetu un varat policijai piešķirt lielākas summas. Taču mēs jau zinām, kādas problēmas – konkrētas praktiskās problēmas mums bija vēlēšanās. Un mēs visi zinām, ka tas, kas notika Kubuļos, paldies Dievam, kļuva zināms. Bet cik daudz tādu “kubuļu” bija īstenībā? Taču mēs šādos apstākļos šodien gribam vēl vairāk samazināt šo kontroli, tātad arī godīgu vēlēšanu garantijas. Tāpēc diez vai var atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Arī tie kolēģi, kuri šonedēļ savas 16 stundas ir pārstrādājuši un tāpēc grib iet mājās. Uzklausiet tomēr, lūdzu!

Godātais Lagzdiņa kungs! Es ļoti ceru, ka esmu jūs pārpratis. Vai tiešām kaut ko apsargāt ir policijai neraksturīga funkcija? Es ļoti ceru, ka esmu pārpratis jūsu teikto.

Taču, ja runājam par “Jaunā laika” aizdomīgumu, tad, godātie, spriediet nu paši! Mēs sākām ļoti labticīgi. Pēc šīs Saeimas vēlēšanām mēs bijām arī gatavi iet un strādāt Kalvīša valdībā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ā-ā!”) Bet kas notika pēc tam? Pretkorupcijas komisijas likvidēšana, apšaubāmas reputācijas personu virzīšana amatiem Satversmes tiesā, partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestu atcelšanas mēģinājums, skandāls ar drošības likumiem… Jā, starp citu, runājot par priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, arī mēģinājums, mainot likumu…

Sēdes vadītāja.

Šadurska kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņi jau nezina priekšlikumu!”)

K.Šadurskis.

…mainot likumu, izbēgt no soda par iepriekšējiem pārkāpumiem. Godātie kolēģi, man šķiet, ka mūsu aizdomīgumam ir zināms pamats, un es ļoti ceru, ka Tautas partija balsos “pret” šo priekšlikumu. (No zāles: “Bet tas jau visiem zināms!”)

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Māris Krastiņš.

M.Krastiņš (Tautas partijas frakcija).

Godājamie kolēģi! Manuprāt, šī ir viena no tām retajām reizēm, kad mēs debatējam par tādu priekšlikumu, kurš komisijā nav atbalstīts, un arī visi runātāji aicina neatbalstīt to priekšlikumu, kuru arī komisija nav atbalstījusi. Es aicinu jūs varbūt lieki nedebatēt un tiešām neatbalstīt šo priekšlikumu, bet strādāt tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms nākat šeit debatēt, kolēģi no “Jaunā laika”, tomēr uzziniet, kāds ir bijis balsojums komisijā, jo tas, ko jūs darāt šobrīd… Atklāti runājot, man vienkārši ir kauns! Jūs skaidri zināt, ka 90% vai pat vairāk deputātu nobalsos “pret” šo priekšlikumu. Jūs to skaidri zināt, bet tomēr nākat un te izsakāt pārmetumus citām partijām. Nu tad paskatīsimies balsojumu!

Kolēģi Šadurski! Es jūs ļoti lūdzu: ja jūs strādājat 16 stundas nedēļā šajā parlamentā (No zāles: “Viņš tikai desmit stundas strādā!”), tad nevajag to pārmest citiem.

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Artis Kampars, otro reizi.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, tad nu tiešām precizēsim, Krastiņa kungs un Rasnača kungs!

Tātad komisijā balsojums bija četri pret četri, kurā visa valdošā koalīcija, atskaitot – gods kam gods! – Laicāna kungu, balsoja “pret” šo priekšlikumu, bet atbildīgās komisijas vadītājs Krastiņa kungs to atbalstīja, tā ka mums ir patiess pamats… (Aplausi.) Mums ir patiess pamats domāt, ka arī šoreiz koalīcija un Tautas partija to atbalstīs, jo diemžēl tajā sēdē nepiedalījās nedz Kučinska kungs kā frakcijas vadītājs, nedz Lagzdiņa kungs, kurš ir autoritāte šajā jomā tieši Tautas partijā.

Tā ka mēs ļoti, ļoti ceram, ka jūs šīs debates esat uzklausījuši.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Debates turpinās deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Tik tiešām bieži iznāk tā, ka pēc debatēm vairākums Saeimas locekļu nobalso vienoti. Taču mēs ļoti labi atceramies, ka pavisam nesen cienījamais Prezidija loceklis ziņoja, ka Juridiskā komisija pilnīgā vienprātībā vai gandrīz pilnīgā vienprātībā ir nobalsojusi “pret” zināmiem Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidātiem. Argumentēti “pret”! Tur bija profesionāla diskusija, un tur visa koalīcija un opozīcija bija vienota. Taču pēc tam notika balsojums, un mēs visi atceramies, ka balsojums Saeimā bija pilnīgi pretējs komisijā nolemtajam. Tātad neviens no šīs tribīnes pirms balsojuma nevar pareģot, kā deputāti nobalsos. Un tāpēc tas ir mūsu pienākums – nākt un argumentēt. Un “Jaunais laiks” arī argumentē. To jau daudzi mūsu kolēģi ir teikuši, ka, mūsuprāt, Turlā kunga priekšlikums nav pieņemams, un tas ir noraidāms.

Aicinu Saeimas deputātus noraidīt šo priekšlikumu. (No zāles: “Piekrītam runātājam! Pret valsts nodevību!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai referents vēlas ko piebilst komisijas vārdā? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 76, atturas – 7. (Troksnis zālē.)

Kolēģi, lūdzu ievērot klusumu zālē! Turpināsim darbu. 21.priekšlikums.

G.Laicāns.

21. – frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 60, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Laicāns.

22. – deputātu Golubova un Rubika priekšlikums – komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!” No zāles dep. K.Leiškalns: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Laicāns.

23. – deputāta Urbanoviča priekšlikums – komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Tas atbilstoši iepriekšējam balsojumam vairs nav balsojams. Par 24.priekšlikumu, lūdzu!

G.Laicāns.

24.priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (No zāles dep. J.Dobelis: “Neies vairs neviens runāt?”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Laicāns.

25. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Laicāns.

26. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

27. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

28. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

G.Laicāns.

29. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu – komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 6, atturas – 11. Priekšlikums atbalstīts.

G.Laicāns.

30.priekšlikums – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Daiņa Turlā priekšlikums – komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

G.Laicāns.

31. – Juridiskā biroja priekšlikums – komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

G.Laicāns.

34. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

35. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

36. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Laicāns.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

38. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

39. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Laicāns.

Arī 40. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

G.Laicāns.

41. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Laicāns.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 21, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Laicāns.

Trešajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 30.marts.

Sēdes vadītāja.

30.marts. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts. Paldies.

G.Laicāns.

Paldies, kolēģi, par darbu!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs.

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.655 – likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Komisija uz otro lasījumu ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums – arī atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Ārbergs.

3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums – atbalstīts. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Re, kā komisija strādā!” Dep. J.Dobelis: “16 stundas dienā!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Ārbergs.

4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

M.Ārbergs.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83 (Aplausi.), pret un atturas – nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

M.Ārbergs.

Paldies, kolēģi, par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2007.gada 29.marts.

Sēdes vadītāja.

29.marts. Citu priekšlikumu nav. Termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”, kā arī alternatīvais likumprojekts.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Ministru kabinets jau 7.Saeimas laikā sagatavoja… nē, 8.Saeimas laikā… 8.Saeimas laikā, es atvainojos!... 8.Saeimas laikā sagatavoja šo likumprojektu, un dažas normas sagatavotajā likumprojektā ir jau novecojušas.

Ņemot to vērā, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi alternatīvu likumprojektu, lai attiecīgās normas precizētu. Proti, komisija ir vienbalsīgi noraidījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu (dokuments Nr.563), bet sadarbībā ar Vides ministriju un Saeimas Juridisko biroju ir sagatavojusi alternatīvo likumprojektu.

Gribu pamatot, kāpēc bija šāda nepieciešamība.

Izrādās, ka, lai izdarītu zemes maiņu, kā tas ir paredzēts šajā likumā, ir nepieciešama augsti precīza aizsargājamo teritoriju uzmērīšana, to platību noteikšana, un tikai tad var stāties spēkā šie zemes maiņas nosacījumi.

Taču Ministru kabinets 9.Saeimas laikā ir izveidojis darba grupu un devis tai tādu uzdevumu – līdz šā gada 1.jūlijam izstrādāt jaunu, precizētu likumprojekta variantu… Un, kamēr tas tiek izstrādāts, mēs nevaram runāt par šiem maiņas nosacījumiem.

Tāpēc komisijas vārdā es aicinu noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu – dokumentu Nr.563.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 72, atturas – 12. Likumprojekts nav atbalstīts.

A.Seile.

Paldies par sapratni un atbalstu.

Tagad izskatām nākamo – alternatīvo – likumprojektu, kuru, kā jau es minēju, izstrādājusi darba grupa, rūpīgi precizējot to personu loku, kurām pienākas atlīdzība naudā par ierobežojumiem, kas ir noteikti par neiespējamību veikt savā īpašumā mežsaimniecisko darbību. Šeit ir ļoti rūpīgi izvērtēts to personu loks un tie apstākļi, tie gadījumi, kādos kompensāciju var saņemt.

Es gribu piebilst arī to, ka jau 2006.gada nogalē tika pieņemts Ministru kabineta rīkojums Nr.714, ar kuru ir paredzēta no privatizācijas ieņēmumiem nauda šīm personām, kurām pienākas kompensācija naudā. Un komisija ir sagatavojusi šo likumprojektu un lūdz piešķirt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Par steidzamību vēlas runāt deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs nešauboties atbalstīt šā likumprojekta steidzamību, jo patiesībā tajā paredzētie likuma grozījumi ir tikai un vienīgi precizējoši un tie nebūt nav principiāli.

Līdzšinējā likuma redakcija radīja tīri formālus šķēršļus kompensācijas saņemšanai tiem ļaudīm, kas iestiguši birokrātisko manipulāciju krūmos. Es, protams, nenoliedzu to, ka šajā likumā par kompensācijām ir nepieciešama plašāka diskusija par vairākām principiālām lietām, un šī diskusija ir paredzama pavisam drīzā laikā.

Un līdz ar to es domāju, ka nevajadzētu kavēt ļoti konkrēta, ļoti vienkārša jautājuma virzību tikai tāpēc, ka kādam varbūt gribas vairāk tur piedomāt par pasaules kārtību kopumā.

Nesen es arī dzirdēju lielisku likuma salīdzinājumu ar mēteli, kurš laikam ir tāds diezgan vērtīgs vispār šai Saeimai: rau’, tu aizej pie skrodera, lai par vienu santīmu piešūtu tam pogu, bet galu galā sanāk, ka tu tai pogai esi par simts latiem piešuvis jaunu mēteli.

Nu, tad nu mans aicinājums ir tāds: žigli piešūt to nieka pogu un nemeklēt problēmas tur, kur to nav!

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Godātie deputāti! Vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 13, atturas – 2. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

A.Seile.

Paldies par labo balsojumu.

Es gribu pateikt vēl arī to, ka komisija vienprātīgi atbalstīja likumprojektu un lūdz arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Debatēs pieteicies Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pēteris Simsons.

P.Simsons (Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi deputāti! Jūs jautāsiet: kāda gan bērnu un ģimenes lietām saistība ar mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem? Jā, šis likums skar ne tikai šo vienu jomu – saimniecisko darbību laukos. Tas skar arī ģimenes, kuras vairākās paaudzēs dzīvo savu senču ierīkotajās saimniecībās. Arī tās ģimenes, kuras pēc gadu desmitiem beidzot ir varējušas atgriezties savās tēva mājās uz senču zemes.

Dzimtās mājas ir tradicionāls latviešu ģimenes, paaudžu kopības, bērnu tikumiskās un patriotiskās audzināšanas elements. Taču grozāmais likums vienai daļai latviešu ģimeņu mazina, pat apdraud šo iespēju – audzināt jauno paaudzi ģimenisko tradīciju un tikumu garā. Šis likums, 7.pants šajā likumā, mudina pamest dzimtās mājas tās ģimenes, kuru zeme tika iekļauta aizsargājamā teritorijā agrāk – padomju režīma laikā. Šis likums liedz saņemt kompensāciju vienam kaimiņam tāpēc, ka apgrūtinājums uzlikts pirms īpašumtiesību atjaunošanas, kaut arī vairākās paaudzēs dzīvots sava vectēva mājā, bet paredz kompensāciju otram kaimiņam, kura zeme iekļauta rezervātā, paplašinot šā paša lieguma teritoriju, pēc īpašumtiesību atgūšanas vai īpašuma nopirkšanas blakus padomju laika dabas liegumam. Kāda būs vienas un otras ģimenes bērnu attieksme pret savu valsti, kura vieniem dod, bet otriem atņem? Vecākiem būs grūti bērnam izskaidrot un pamatot, kāpēc kaimiņš var dzīvot un izdzīvot savā saimniecībā, saņemot no valsts kompensāciju, bet mums jāmeklē cita mājvieta, jo likumdevējs mūs uzskata par nevēlamiem un tāpēc sodāmiem par tēvu zemes mīlestību, par alkām atgriezties uz senču zemes, lai mūsu bērni to koptu kā saimnieki, nevis kā algādži aizklīstu pasaulē, kļūtu par algādžiem citiem saimniekiem, labākajā gadījumā – savam kaimiņam.

Godājamie deputāti, izlasiet uzmanīgi šo likumu! Jums ir iespēja to grozīt vairāk, nekā tiek šodien ierosināts, padarīt to taisnīgu, humānu, labvēlīgu katrai ģimenei, kura grib dzīvot savas dzimtas mājvietā. Katram bērnam ir vajadzīga stipra, pārtikusi ģimene. Katrai ģimenei ir vajadzīgas savas mājas. Tāpēc valstij reizēm ir jāpalīdz dažām ģimenēm, bet bez diskriminācijas… vienalga, kādu apsvērumu dēļ. Jūsu vēlētāji to sapratīs un akceptēs, ja vien uzzinās no plašsaziņas līdzekļiem par šo problēmu un par jūsu apņēmību to taisnīgi, godīgi atrisināt likumprojekta otrajā lasījumā. Atcerieties, ka iepriekšējās Saeimas laikā šāds risinājums tika otrajā lasījumā atrasts! Kas mums liedz to tagad atkārtot mūsu bērnu un ģimeņu labā?

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates turpina deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Gribu teikt, ka Bērnu un ģimenes lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Simsons tomēr runāja nebūt ne par visu likumu. (No zāles: “Par dzeguzes bērniem!”) Gribu pateikt, citā pantā ir ierakstīts, ka kompensāciju var saņemt tikai tas, kam ir zemesgrāmatā ierakstīts īpašums. Tikai viņš, nevis viņa bērns!

Aicinu atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītāja.

Nākamais runās deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Ļoti īsi. Simsona kungs patiešām ir īsts latvietis. Viņa uzstāšanās arī bija absolūti latviska. Taču vienu brītiņu, vienu mirklīti – uz šo balsojumu – nu mazliet aizmirstam to domu, ka tam otram kaimiņam būs pēc tam.
Bet varbūt tagad ar to, ka mēs nobalsosim “pret”, mēs arī tam pirmajam kaimiņam visu atņemsim? Un tagad gaidīsim ilgi un dikti… Un nedz viens kaimiņš, nedz otrs kaimiņš nevarēs tos bērnus audzināt, un viņam nebūs tās kompensācijas, un tamlīdzīgi.

Spersim vienu solīti, jo katra diena tiešām nes jaunus formālus kompensāciju atteikumus! Cilvēki iet uz tiesām, viņi zaudē cerību, ka vispār būs šī kompensācija. Vismaz tiem ļaudīm, kas ir noticējuši un tagad iet, viņuprāt, atbilstoši likuma definējumam… iet prasīt šo kompensāciju, bet formālu iemeslu dēļ tā tiek atteikta…

Es Simsona kungam arī varu atkārtot, ka turpināsim diskusiju – pavisam drīz.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

A.Seile.

Komisija lūdz par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 26.martu un izskatīt likumprojektu Saeimas 29.marta sēdē.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.marts, likumprojekta izskatīšana – 29.martā. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.665 – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Uz otro lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums.

Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā un sagatavot priekšlikumus trešajam lasījumam. (No zāles: “Ļoti laba uzstāšanās! Ekselenta runa!”)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs.

Piektdiena, 13.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

13.aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja biedre! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”. Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka mums ir likvidēts obligātais militārais dienests un ka mums ir algota armija. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters.

Šā gada 27.marts. Paldies.

Sēdes vadītāja.

27.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 151/Lp9, – likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dukšinskis.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – nav, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dukšinskis.

3. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 15. Priekšlikums atbalstīts.

J.Dukšinskis.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dukšinskis.

5. – atbildīgās komisijas priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dukšinskis.

6. – Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Kolēģi! Varbūt šī ir pati nopietnākā mana uzstāšanās šodien no Saeimas tribīnes, jo es ar zināmu lepnumu gribu paziņot, ka šajā brīdī izskatāmā 56.panta trešā daļa, kas reglamentē valodu, kādā tiek pasniegti mācību priekšmeti valsts dibinātajās augstskolās, likumā parādījās, pateicoties manai tiešai līdzdalībai. Tas notika tieši pirms gada, kad atbildīgās komisijas rīcībā nonāca vienīgais priekšlikums, kas tika iesniegts saskaņā ar Kārtības rulli. Tas attiecās uz apmācības valodu.

Pēc vētrainas diskusijas, kurā piedalījās speciālisti no Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī akadēmiskās sabiedrības pārstāvji, bija tapis tas, kas ir tapis, bet šodien es piedāvāju šo lolojumu, kas bija tapis, pateicoties maniem centieniem, būtiski vienkāršot.

Priekšlikums izdarīt grozījumu un mainīt vārdu “svešvalodās” pret vārdu salikumu “citās valodās” nebūt nav rediģējams, jo Latvijā krievu valodu nosaukt par svešvalodu, manuprāt, – un tā ir mana dziļa pārliecība – var vai nu pilnīgs rusofobs, vai arī pilnīgs idiots.

Tomēr daudz būtiskāks ir tas apstāklis, ka ierobežojumu sistēmu, kas paredz pasniegt zināšanas citās valodās, es piedāvāju izklāstīt tieši vienpadsmit reizes īsākā variantā un aptuveni tikpat reizes skaidrāk; proti, citā valodā studiju programmu īstenošana iespējama tikai šādos gadījumos: pirmkārt, atsevišķās studiju programmu daļās un, otrkārt, gadījumā, ja attiecīgā programma ir pieejama arī valsts valodā.

Priekšlikuma pirmā daļa Latvijas valsts augstskolās priekšmetu ļauj pasniegt jebkuram ārvalstu speciālistam, un tas tiek praktizēts jebkurā sevi cienošā augstskolā gan tālajā Austrālijā, gan eksotiskajā Argentīnā.

Kas attiecas uz priekšlikuma otro daļu, tā no diskriminācijas aizstāv absolūti jebkuru latviešu valodas nesēju jebkurā Latvijas valsts augstskolā. Un tas pilnībā atbilst Inas Druvietes kundzes izteikumiem, kurus viņa tika paudusi pagājušajā ceturtdienā šeit, Saeimā, tiesa gan, sakarā ar pavisam citu jautājumu.

Teikšu godīgi, ka šo formulējumu es pats neesmu izdomājis, bet esmu to aizguvis no Latvijas Tautas frontes programmas.

Dāmas un kungi! Ja šo priekšlikumu būtu parakstījis nevis deputāts V.Buzajevs, bet, piemēram, Dz.Ābiķis, tad par to ar abām rokām nobalsotu visi valsts dibināto augstskolu rektori, jo viņi cieš no striktas konkurences ar privātajām augstskolām, mēģinādami savām augstskolām piesaistīt krievu abiturientus, jo privātajās augstskolās, par laimi, mācību priekšmetu pasniegšanas valoda vēl nav ierobežota.

Es esmu pārliecināts, ka vēl 9.Saeimas pilnvaru laikā Dz.Ābiķa kungs savā vārdā iesniegs analoģisku priekšlikumu, jo vienīgais motīvs, kādēļ valdošais vairākums balsos “pret” manu priekšlikumu, ir nevis centieni aizstāvēt latviešu valodu, bet gan mēģinājums pazemot Latvijas krievus.

Tomēr par visu dzīvē, kungi, nākas maksāt, un es ceru, ka patiesas rūpes par valsts attīstību vai kaut pat vienkāršas merkantilas intereses galu galā pārspēs iracionālo vēlmi nodarīt kaut kādu cūcību savam kaimiņam.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Pašreizējā spēkā esošā Augstskolu likuma 56.panta trešās daļas redakcija ļoti precīzi regulē valodu lietojumu mūsu augstākās izglītības sistēmā.

Gribu atgādināt, ka Latvija ir pievienojusies kopējai Eiropas augstākās izglītības telpai, tāpēc šā panta redakcijā ir ļoti precīzi sadalīts gan valsts valodas lietojums, gan Eiropas Savienības oficiālo valodu lietojums, gan arī citu valodu lietojums. Šī ir ļoti pārdomāta un praksē labi funkcionējoša redakcija.

Ko tad piedāvā Buzajeva kungs? Tā faktiski ir atgriešanās pie padomju laikā eksistējušās divplūsmu sistēmas, jo Buzajeva kungs piedāvā iespējas valsts augstskolās lietot citu valodu, ja attiecīgā programma ir pieejama arī valsts valodā. Tātad vienā un tajā pašā augstskolā 25 studentiem programma tiek lasīta valsts valodā, bet simtiem studentu tādā gadījumā to var klausīties citā valodā. Tas ir pilnīgi nepieņemams priekšlikums!

Turklāt mums ir zināma arī citu Eiropas valstu pieredze. Savulaik Dānija, Nīderlande un Zviedrija lielā mērā savā augstākās izglītības sistēmā atteicās no nacionālās valodas lietošanas, un tas faktiski noveda pie nacionālās valodas vides samazināšanās, pie terminoloģijas neattīstīšanās un radīja nopietnas problēmas ne tikai augstākajā, bet visā izglītības sistēmā un zinātnē. (No zāles: “Šadurskim katru ceturtdienu jāiet uz kapelu! Negrēko!”)

Es uzskatu, ka šis Buzajeva kunga priekšlikums ir ļoti bīstams, jo tas var radīt nopietnas problēmas mūsu augstākās izglītības attīstībai. Uzskatu, ka tas ir noraidāms.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāts Jakovs Pliners. (No zāles: “Vēl viens speciālists!”)

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Buzajeva kunga… Nevajag baidīties (No zāles dep. K.Leiškalns: “Mēs nebaidāmies, mēs nesaprotam!”), Šadurska kungs!… Buzajeva kunga priekšlikumā nekā bīstama nav.

Viņa priekšlikums paredz, ka valsts dibinātajās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. Vēlreiz atkārtoju: valsts valodā. Citu valodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai šādos gadījumos.

Pirmais gadījums – atsevišķās studiju programmas daļās. Jūs jau zināt, ka arī Lielbritānijā, Krievijā un Vācijā ir izcili profesori, ir izcili akadēmiķi, un, ja kāds no viņiem kā vieslektors atbrauc pie mums un grib te lasīt savas zinātnes attiecīgo kursu vai tā daļu savā valodā, tad ir vērts šim izcilajam zinātniekam to atļaut.

Un otrais gadījums – ja attiecīgā programma ir pieejama arī valsts valodā. Tas gan atļauts… Šadurska kungs jau runāja par to, ka ir attiecīgs pants, saskaņā ar kuru patiešām ir iespējams studentiem lasīt lekcijas arī Eiropas Savienības valodās, bet, kā jums ir zināms, Krievija nav Eiropas Savienības locekle…

Nākamais. Mums ir izdevīgi, lai šeit brauktu arī studenti no bijušās PSRS, kas šobrīd, paldies Dievam, ir neatkarīga valsts, teiksim, varbūt no Kazahijas, no Uzbekijas, no Armēnijas, no Baltkrievijas un tā tālāk… Jā, arī no Krievijas. Un ja šis priekšlikums būtu pieņemts… Tātad, ja mums ir vai nu ārstu, vai inženieru vai kādas citas specialitātes programma valsts valodā… To gan neviens neuzspiež, bet, ja augstskolai tas ir izdevīgi, tad šis likuma pants un punkts dotu tai iespējas nodibināt šiem jauniešiem maksas grupas, kur šie cilvēki šeit mācītos arī krievu valodā. Latviešu valodai no tā nekas nedraud, to neviens neapdraud. Šie studenti maksātu par šo mācību kursu, un tas būtu izdevīgi gan augstskolām, gan arī valstij, tāpēc ka tiktu maksāti nodokļi… Jā! Un, ja kāds grib organizēt Latvijas cilvēku, Latvijas jauniešu vai studentu, grupu, kura var un grib mācīties krievu valodā, un ja augstskola tam piekrīt…

Man liekas, ka jebkura valoda ir bagātība, un par to es aicinu jūs balsot. Tas ir izdevīgi jauniešiem, ir izdevīgi augstskolai un ir izdevīgi valstij!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāts Pēteris Tabūns. (No zāles dep. Dz.Zaķis: “Sadod, Pēteri!”)

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Plinera kungs! Mums nenāk ne prātā baidīties no Buzajeva kunga. Arī no jums – ne! Mēs viņu – Plineru… nevis Plineru (No zāles: “Abus! Abus!”), bet Buzajevu vienīgi nesaprotam. Nesapratām 8.Saeimā, nesaprotam tagad un nesapratīsim arī priekšdienās. Nu ko lai dara? Tā tas ir!

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātā Saeima! Cienījamais deputāt Plinera kungs! Es pateicos jums par tā priekšlikuma skaidrojumu, kuram ir šis 2.punkts, jo tas patiešām ir – es teikšu žargonā –, figņi-migņi… (No zāles: “Jūs nedrīkstat tā teikt!”) …Drīkstu gan! Tas ir mans viedoklis par jūsu uzrakstīto priekšlikumu, un es neturpināšu sarunu ar jums no tribīnes, bet es paudīšu ko citu. To, ko jūs nepateicāt. Jums ir jānāk tribīnē un skaidri un gaiši jāpasaka… Jūs esat pilntiesīgs Latvijas pilsonis, un jūs esat pilntiesīgi ievēlēts Latvijas Saeimā! Tad nevis kaut kādus figņi-migņi mums te rakstiet priekšā… nevis kaut kādus rēbusus rakstiet priekšā, bet rakstiet tā, lai mēs kaut ko arī saprastu, ko tad jūs īsti gribat! Tad pasakiet skaidri un gaiši (No zāles: “Nevajag!”), ko jūs domājat un ko jūs gribat izdarīt! Jūs negribat mācīties valsts valodā – tāds ir jūsu mērķis! Bet, ja jūs tur būtu uzrakstījis, ka šo svešvalodu lieto tad, ja šī programma nav pieejama valsts valodā… Nu tad man ir jāsaka tā: tad vairs nerastos pat nekādas iespējas par kaut ko debatēt, jo tad būtu skaidrs, ka valsts valoda tiek kompensēta ar kādu citu no valodām, un tā ir nevis valsts valoda, nevis latviešu valoda. Bet tas, ko jūs esat uzrakstījuši, – tā patiešām ir ņirgāšanās par Latvijas valsti un par Latvijas valsts pamatprincipiem. Noraidāms!

Sēdes vadītāja.

Nākamais debatēs runās deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Droši vien tie cilvēki, kuri strādā Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisijā, atceras, ka pie mums viesojās cilvēki no Izglītības un zinātnes ministrijas. Un viņi pateica, ka Rīgā vien mācās 65 tūkstoši studentu. Līdz ar to Rīgā ir izveidota vesela infrastruktūra, izglītības infrastruktūra, – koledžas, institūti, universitātes. Bet tas notiek tikai tagad, jo, kā jūs visi zināt, 80.gadu otrajā pusē Latvijā bija diezgan augsta dzimstība. Taču kas būs pēc pieciem gadiem, kad, piemēram, manam dēlam būs pienācis laiks doties uz augstskolu? Man šķiet, ka 1992.–1995.gadā dzimusī paaudze ir ļoti mazskaitlīga. Un kas būs ar latviešiem – pasniedzējiem, kuri tagad strādā universitātēs? Kas notiks ar izveidoto infrastruktūru? Viņi pēc tam būs Īrijā! Viņi brauks uz Īriju strādāt celtniecībā vai, es nezinu, vēl kaut kur citur.

Jūs paši saprotat, ka arī izglītība ir tirgus. Tirgus! Un, ja cilvēki grib pirkt izglītību krievu, angļu vai spāņu valodā, tad tas ir apsveicami. Tikai Somijā vien ir aptuveni 500 programmas angļu valodā, un man šķiet, ka tas, ko šeit runā cienījamā deputāte Rugāte, ir visdziļākais provinciālisms, piedodiet!

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Un ne tikai provinciālisms, cienījamā Rugātes kundze, bet klaja necieņa pret Latvijas jaunāko vēsturi! (No zāles dep. P.Tabūns: “Mēs taču nesaprotam!”) Un es vēl vienu reizi varētu atkārtot, ka šis formulējums, kas jums tā nepatīk, ir paņemts tieši no Latvijas Tautas frontes programmas.
Tajā laikā bija tāda situācija, ka dažādās augstākajās izglītības iestādēs, teiksim, Mākslas akadēmijā, vispār nebija dažu studiju programmu krievu valodā, bet citās, teiksim, militārajā augstskolā, nebija attiecīgās programmas latviešu valodā. Sakarā ar to parādījās šis prātīgais priekšlikums – nodrošināt katram latvietim iespēju saņemt augstāko izglītību savā dzimtajā valodā. Pēc mana uzskata, tas ir pavisam pietiekami.

Taču Šadurska kunga iebildumi ir pārāk nopietni. Cienījamais Šadurska kungs, šis ir tikai otrais lasījums! Mēs nopietni apspriedīsim šo jautājumu, un šeit varbūt patiesi ir nepieciešams precizēt, ka runa ir par tādu programmu, kas jau ir pieejama tajā pašā augstskolā, kurā mēs gribam pasniegt arī citās valodās. Tad jūsu iebildums būtu novērsts. Un es noteikti, neskatoties uz šodienas balsošanu, iesniegšu tieši šo pašu priekšlikumu arī trešajā lasījumā. Es arī ceru, ka “Jaunais laiks” trešajā lasījumā mani tomēr atbalstīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debatēs runās deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Es atvainojos par jūsu laika kavēšanu situācijā, kurā mēs visi zinām, kā balsot, taču nevaru pieļaut, ka debates par tik svarīgu tematu beidzas ar demagoģiju, un tāpēc pateikšu dažus vārdus.

Jautājums, par kuru mēs tagad runājam, ir aktuāls praktiski visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un visu tā saukto mazo un nelielo valstu valodu politikas speciālisti ir nopietni satraukušies par tendenci, ka tieši augstākajā izglītībā ir samanāmi zināmi valodas erozijas draudi, un ļoti lielā mērā tas notiek tieši tāpēc, ka netiek novērtēta attiecīgo valstu nacionālo valodu loma izglītībā.

Mūsu Augstskolu likuma pašreizējā redakcija ir ļoti pārdomāta. Tajā cita starpā, runājot par vieslektoriem, ir skaidri norādīta iespēja atsevišķus studiju kursus vai to daļas lasīt svešvalodās. Un ir jāatgādina arī tas, ka mēs atrodamies vienotas Eiropas augstākās izglītības telpā, un tāpēc arī ir pilnīgi pamatota pašreizējā likuma redakcija, kas augstākajā izglītībā pieļauj programmas Eiropas Savienības valstu valodās. Un tad mums būs iespējams panākt šo balansu, lai mūsu studenti labi zinātu latviešu valodu, lai viņi spētu tajā lietot un attīstīt zinātnisko terminoloģiju un lai vienlaikus būtu vairāku svešvalodu pratēji.

Un, lai tas tā notiktu, pie tā strādā vairākas starptautiskas valodas politikas organizācijas. Šā gada septembrī notiks liela Eiropas līmeņa konference tieši par valodu lietojumu augstākajā izglītībā. Un arī līdz šim speciālisti ir bijuši vienisprātis, ka nekādā gadījumā nav pieļaujama valsts valodas lomas mazināšana augstākajā izglītībā, un es ļoti ceru, ka Latvija nebūs starp tām valstīm, kas savā likumdošanā pieļaus šo liktenīgo kļūdu.

Aicinu neatbalstīt šādu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai referents komisijas vārdā vēlas ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 65, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dukšinskis.

7. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dukšinskis.

Arī 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

J.Dukšinskis.

Aicinu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dukšinskis.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 29.martu.

Sēdes vadītāja.

29.marts. Citu priekšlikumu nav. Termiņš noteikts. Paldies.

J.Dukšinskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Protokolu, kas izstrādāts, pamatojoties uz K3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību, par nelegāli iegūtu ieņēmumu legalizēšanas apjomu Konvencijā par informāciju tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām un par transportlīdzekļa reģistrācijas numura iekļaušanu konvencijā un Protokolu, kas noslēgts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu un kas attiecībā uz muitas lietu identifikācijas datu bāzes izveidošanu groza Konvenciju par informācijas tehnoloģiju izmantošanu muitas vajadzībām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš (Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija).

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.477. Dokuments ir komisijā izskatīts, tas ir saistīts ar Latvijas likumu saskaņošanu ar Eiropas Savienības likumiem.

Lūdzu nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Paldies, kolēģi, par atbalstu! Termiņš – 28.marts.

Sēdes vadītāja.

28.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 677. Kopumā Tautsaimniecības komisijā tika iesniegti un izskatīti 12 priekšlikumi.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

2.priekšlikums ir skatāms kopā ar 3.priekšlikumu.

2.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Aizbalts.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

V.Aizbalts.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

V.Aizbalts.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

8. un 9.priekšlikums ir skatāmi kopā.

8.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

V.Aizbalts.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par vienprātību!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 19.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

19.aprīlis. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu uz otro lasījumu likumprojektam “Tiesu iekārtas likums” (Nr.67/Lp9) līdz 2007.gada 1.maijam”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Tiek lūgts pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu šim likumprojektam. Šādu lūgumu izteikusi Latvijas tiesnešu biedrība un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns.

Komisija ir atbalstījusi šo lūgumu, tāpēc lūdzam atbalstīt lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 1.maijam.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.212/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”.

Iesniedzējs – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām”” (Nr.213/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”.

Iesniedzējs – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām”” (Nr.214/Lp9) otrajam lasījumam līdz 2007.gada 11.maijam”.

Iesniedzējs – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu biedrībai “Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, lūdzu atbalstīt šo likumprojektu. Īpašums tiek nodots, lai izveidotu holokausta piemiņas muzeju.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

29.marts.

Sēdes vadītāja.

29.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dukšinskis.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 28.martu.

Sēdes vadītāja.

28.marts. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

J.Dukšinskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 699. Ministru kabinets ir iesniedzis un Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

V.Aizbalts.

Cienījamie kolēģi, lūdzu jūs pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.marts, un likumprojekta izskatīšana – 29.martā.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 26.marts, likumprojekta izskatīšana – Saeimas 29.marta sēdē. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Orlova, Tutina un Vidavska jautājumu “Par ikgadējo plūdu novēršanu Daugavā”. (No zāles dep. J.Dobelis: “Galīgi dumji palikuši! Nedrīkst ilgāk strādāt par 16 stundām!”) Jautājums ir adresēts vides ministram Raimondam Vējonim. Jautājums tiek nodots vides ministram.

Godātie deputāti, mūsu šīsdienas sēdes darba kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar kartēm! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedru Andreju Klementjevu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārdu paziņojumam lūdz deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Lūdzu Dzeltenajā zālē ierasties deputātu grupu sadarbībai ar Indijas parlamentu. Tūlīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies: Māris Ārbergs, Inta Feldmane, Augusts Brigmanis, Vaira Paegle, Ina Druviete, Indulis Emsis, Nikolajs Kabanovs, Sarmīte Ķikuste, Leons Līdums, Vitālijs Orlovs, Raimonds Pauls, Jānis Reirs, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis, Viktors Ščerbatihs, Staņislavs Šķesters, Dainis Turlais un Māris Krastiņš.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Sēde slēgta.