Par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu saglabāšanu

Latvijas Republikas Saeima pirmajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, ar kuriem paredzēts atcelt priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus.

Tiesībsargs Romāns Apsītis uzskata, ka ierobežojumu atcelšana nav pieļaujama, jo tas neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, kā arī vājina parlamentāro sistēmu un Latvijas konstitucionālo iekārtu kopumā. Savu viedokli tiesībsargs ir nosūtījis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kā arī Saeimas frakcijām.

Visām demokrātiskām, tiesiskām valstīm ir kopīgi vēlēšanu pamatprincipi, kas Latvijā konkretizēti Satversmē – Saeimu ievēlē brīvās, vispārīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Latvijas konstitūcija tiesības piedalīties vēlēšanās nosaka arī kā personas pamattiesības. Atceļot ierobežojumus, tiktu pārkāpti brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi, kā arī personu tiesības kandidēt vēlēšanās.

Brīvas vēlēšanas ietver gan vēlētāju gribas brīvu veidošanos pirmsvēlēšanu periodā, gan iespēju vēlētājiem brīvi paust savu gribu balsojot. Vēlētājiem ir jābūt iespējai formulēt savu viedokli neatkarīgi, bez piespiešanas vai jebkādas cita veida manipulējošas iejaukšanās. Bet ar lielu finanšu resursu palīdzību īstenotas masveidīgas un vienpusīgas partiju priekšvēlēšanu kampaņas šo brīvo izvēli var apgrūtināt.

Partiju priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu atcelšana pārkāpj arī vienlīdzības principu. Personām, kuru rīcībā ir nesalīdzināmi lielāki līdzekļi vēlētāju ietekmēšanai, rodas daudz lielākas iespējas tikt ievēlētām. Romāns Apsītis uzskata, ka mūsdienās vairs nav pietiekami, ka valsts ļauj partijām uz vienlīdzīgiem pamatiem meklēt pēc iespējas lielākus finanšu resursus priekšvēlēšanu kampaņām un tos tērēt šajās kampaņās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgas vēlēšanas un līdz ar to arī sabiedrības viedokļu adekvātu atspoguļojumu parlamentā, šobrīd ir nepieciešams, lai likumdevējs atbilstoši situācijai valstī noteiktu priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus.

Ja vēlēšanu kampaņām ir atļauts tērēt neierobežoti lielus finanšu līdzekļus, tiek pārkāptas arī personas tiesības kandidēt vēlēšanās – šo iespēju efektīvi var izmantot tikai personas, kurām ir pieejami šādi resursi. Turklāt situācijā, kad jauniem vai nelieliem politiskiem spēkiem netiek radītas vienlīdzīgas iespējas konkurēt ar vadošajām partijām, kurām ir lielākas iespējas piesaistīt būtiski lielākus finanšu resursus, var zust personu vēlme piedalīties politiskajos procesos.

Nopietnas tiesībsarga bažas rada arī laiks, kad Saeimā pārstāvētās politiskās partijas mēģina atcelt priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus. Pašlaik vēl nav pabeigts izvērtējums par 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu atbilstību likumu prasībām, taču plašsaziņas līdzekļos ir pausts viedoklis, ka vairākas politiskās partijas plašu pārstāvību Saeimā ir guvušas, pārkāpjot priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus. Rezultātā ierobežojumu atcelšana var radīt iespaidu, ka partijas šādā veidā mēģina izvairīties no likumā noteiktās atbildības.

Vienlaikus tiesībsargs pieļauj iespēju diskutēt par partiju finansēšanas sistēmas pilnveidošanu. Ir nepieciešams noteikt ierobežojumus, cik lielus līdzekļus trešās personas var tērēt kādas partijas vai kandidāta atbalstam vai kritikai. Parlaments var izvērtēt, vai šobrīd noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi atbilst faktiskajai situācijai valstī un ļauj partijām pienācīgi informēt vēlētājus par savām programmām un uzskatiem. Iespējams, ir nepieciešamas vēl citas izmaiņas partiju finansēšanas sistēmā, taču tas nevar būt par pamatu, lai, pārkāpjot Satversmi un tiesiskas valsts principus, tiktu atcelti priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi.

Tiesībsarga Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments