Ministru kabineta 2007.gada 27.marta sēdē

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 27.marta sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 566 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 23 viņu nepilngadīgie bērni. No 543 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 10% ukraiņi, 11% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 26% pilsonības pretendentu ir pamata, 55% – vidējā, 17% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 122 046 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 1086 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

ĀM: Par Latvijas un Ungārijas sadarbību vīzu izsniegšanā

27.martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus, ar kuriem tika apstiprināts Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līguma par sadarbību vīzu izsniegšanā un citās konsulārā darba jomās Ungārijas Republikas vēstniecībā projekts.

Paredzēts, ka līgumu Latvijas un Ungārijas ārlietu ministri parakstīs neformālajā Eiropas Savienības ārlietu ministru (Gimnich) sanāksmē Brēmenē.

Līguma noslēgšana ir nepieciešama, lai Latvija varētu piedalīties Ungārijas vadītajā pilotprojektā par Kopīgā vīzu pieteikumu centra izveidošanu Kišiņevā.

Kopīgais vīzu pieteikumu centrs ļaus Moldovas pilsoņiem, kā arī trešo valstu pilsoņiem, kas likumīgi uzturas Moldovā, turpmāk iesniegt pieteikumus Latvijas vīzas saņemšanai Kišiņevā. Līdz šim Moldovas pilsoņi Latvijas vīzas pārsvarā saņēma Latvijas vēstniecībā Kijevā.

Moldova ir Latvijas prioritāte Eiropas kaimiņu politikas un divpusējo attiecību ietvaros. Jautājums par vīzu izsniegšanu ir kļuvis vēl jo aktuālāks, ņemot vērā aizvien biežākās moldāvu ekspertu vizītes mūsu valstī, īstenojot attīstības sadarbību starp Latviju un Moldovu.

Pilotprojekts Latvijai ir arī nozīmīga iespēja iegūt pieredzi, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm meklējot sadarbības veidus vīzu izsniegšanā.

Bez Latvijas pilotprojektā kā partneri piedalās arī Austrija, Slovēnija, Dānija un Igaunija un Luksemburga. Kopīgajam vīzu pieteikumu centram sava darbība jāuzsāk aprīļa vidū.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par līdzekļiem ES līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets 27.martā pieņēma rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 1,36 miljonu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai, Labklājības ministrijai, Kultūras ministrijai un Veselības ministrijai ES fondu projektu īstenošanai.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 1 029 626 latus Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu līdzfinansēšanai;

• 72 300 latus Labklājības ministrijai ESF projektu īstenošanai;

• 33 320 latus Kultūras ministrijai ESF projektu īstenošanai;

• 225 942 latus Veselības ministrijai ESF un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam nosaka, ka MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus – 60 300 000 latu – ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Ar MK rīkojumiem 12. un 19.martā jau tika veikta līdzekļu pārdale 22 203 256 latu apmērā, līdz ar to no Finanšu ministrijas apakšprogrammas vēl bija iespējams veikt 38 096 744 latu pārdali.

 

FM: Par informācijas apmaiņu tiešo nodokļu jomā ar ES valstīm

27.martā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa tiešo nodokļu jomā ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un valstīm, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

MK noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir piemērojami arī sadarbībā ar ES jaunajām dalībvalstīm – Bulgāriju un Rumāniju, kas ir pievienojušās ES 2007.gada 1.janvārī.

Saskaņā ar noteikumiem informācijas apmaiņa tiek veikta starp Valsts ieņēmumu dienestu un ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas norādītas noteikumu pielikumos par ES dalībvalstu tiešajiem nodokļiem.

 

FM: Par obligāti piemērojamiem grāmatvedības standartiem

27.martā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus MK noteikumus par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem. Noteikumi pārstrādāti, jo mainījies likumos dotais pilnvarojums MK.

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma konsolidēto gada pārskatu likumu, kā arī veica grozījumus likumā par uzņēmuma gada pārskatiem, pārsaucot to par Gada pārskatu likumu. Tā kā mainījies likumos dotais pilnvarojums MK, par spēku zaudējušu uzskatāma 2005.gada 18.oktobra noteikumu Nr.776 “Noteikumi par obligāti piemērojamiem Latvijas grāmatvedības standartiem” pilnvarojama daļa, līdz ar to bija nepieciešams no jauna izdot MK noteikumus.

Līdzšinējie noteikumi piemērojami līdz 2007.gada 1.septembrim.

 

FM: Par VAS “Valsts nekustamie īpašumi” privatizācijas atteikumu

Ministru kabinets (MK) 27.martā nolēma atteikt nodot privatizācijai valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Attiecīgs rīkojums tika apstiprināts MK sēdē, jo privatizācijas pabeigšanas likums paredz, ka tikai MK var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Alto” un Oskars Galanders 2006.gada 31.augustā iesniedza privatizācijas ierosinājumu par valstij piederošām 100% VNĪ kapitāla daļām.

Lemjot par valsts īpašuma iespējamu nodošanu privatizācijai, valdībai ir jāizvērtē, vai attiecīgais valsts īpašums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai komercdarbības veikšanai.

Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka, ka VNĪ nodrošina sabiedrības interešu īstenošanu valstij stratēģiski svarīgā nozarē – valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanā un valsts institūciju nodrošināšanā ar darba telpām, atbrīvojot valsts pārvaldes iestādes no tām neraksturīgo funkciju veikšanas. Tāpat VNĪ veic Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijā noteiktos uzdevumus valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā. VNĪ arīdzan ir vienīgais valsts pārvaldes rīcībā esošais instruments, kam atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir uzdots nodrošināt vairākos likumos, kā arī citos tiesību aktos deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Ņemot vērā minētos apsvērumus un pamatojoties uz Privatizācijas pabeigšanas likumu un Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Finanšu ministrija sagatavoja MK rīkojuma projektu par valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” kapitāla daļu privatizācijas noraidīšanu, jo kapitālsabiedrība nodrošina sabiedrības interešu īstenošanu. MK otrdien apstiprināja rīkojumu, tādējādi noraidot VNĪ privatizācijas ierosinājumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā

Ministru kabinets 27.martā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā”, kas nosaka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālo atbildības limitu apsardzes darbībā.

Noteikumi paredz, ka apsardzes darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits par apdrošināšanas periodu būs ne mazāks par 10 procentiem no apsardzes komersanta gada apgrozījuma, bet ne mazāks kā 100 000 latu gadā.

Šāds apsardzes darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits noteikts, izvērtējot praksi, kas pastāv jau pašreiz starp apsardzes komersantiem un apdrošinātājiem, noslēdzot brīvprātīgās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumus, kā arī ievērojot mazo un vidējo apsardzes uzņēmumu intereses. Turklāt ņemtas vērā apdrošinātā īpašuma cenas, lai trešās personas, kuru īpašumu apsargā apsardzes komersants, varētu saņemt apdrošināšanas atlīdzību projektā minētajos gadījumos.

Lai izpildītu Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā” prasības, apsardzes komersantam būs jāapdrošina savas apsardzes darbības civiltiesiskā atbildība ar minimālo atbildības limitu 100 000 lati gadā un katru gadu jāmaksā iemaksas apmēram no 700 līdz 2000 latiem.

Apsardzes komersants, izpildot minēto noteikumu prasības, apdrošinās savu civiltiesisko atbildību, kas paredz atlīdzību par apsardzes darbības laikā nodarīto kaitējumu trešās personas dzīvībai un veselībai, tās mantai, kā arī par zaudējumiem, kas radušies zādzības ar iekļūšanu un laupīšanas rezultātā.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu apsardzes darbībā” ir izstrādāta apsardzes komersanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtība. Izstrādājot noteikumu projektu, notikušas konsultācijas ar Latvijas Drošības biznesa asociāciju un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai

27.martā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (105.saraksts)

• “Nekustamais īpašums Rīgā, Dzērbenes ielā 14.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Dzērbenes ielā 14”, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (105.saraksts).

Valsts īpašuma objekts atbilstoši MK 2003.gada 16.septembra noteikumu Nr.528 “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” 26.9.apakšpunktam ir nepieciešams ministrijas pārraudzībā esošās valsts aģentūras “Elektronikas un datorzinātņu institūts” funkcionēšanas nodrošināšanai.

Valsts īpašuma objekta saglabāšana valsts īpašumā nodrošina aģentūrai Zinātniskās darbības likuma 13.pantā noteikto valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikas realizēšanu.

Aģentūra realizē IZM valsts pētījumu programmas “Informācijas tehnoloģiju zinātniskā bāze” izpildi un vada programmas 3.projektu “Oriģinālu signālu apstrādes paņēmienu izveide un izpēte konkurētspējīgu IT tehnoloģiju radīšanai”, 4.projektu “Jaunu tehnoloģiju izpēte un pielietošana elektroniskās aparātbūves jomā (Sensortehnoloģiju un daudzkanālu datu iegūšanas elektronisko sistēmu radīšana)” un 6.projektu “IT pielietošana ražošanas problēmu risināšanai” Aģentūra veic pētījumus un izstrādes valsts noteiktajā prioritārajā virzienā – informācijas tehnoloģijas. Aģentūra realizē Latvijas Zinātnes padomes projektus, tajā skaitā pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma.

Aģentūras rīcībā esošās ēkas un būves, t.sk. eksperimentālās ražošanas korpuss, tiek izmantots jauno konkurētspējīgo elektronisko sistēmu un iekārtu izstrādāšanai sadarbībā ar ražošanas uzņēmumiem. Visu zinātnisko darbu realizācijā valsts īpašuma objektā ir piesaistīti Latvijas universitāšu studenti, maģistri un doktoranti (2006.gadā tiek piesaistīti 14 pētnieki), tādējādi valsts īpašuma objekta nodošana privatizācijai neatbilstu sabiedrības interesēm un nebūtu lietderīga, ja tas kļūtu par privātīpašumu, bet zinātniskās iestādes funkcionēšanas nodrošināšanai būtu jānomā atbilstoši tirgus cenām. Tas nav racionāli, jo minētās telpās ir pielāgotas tieši īstenoto programmu apguvei un citu objektu, pielāgojamo minēto pētījumu veikšanai, Latvijā nav.

MK rīkojuma projekts nosaka, ka nekustamais īpašums – Rīgā, Dzērbenes ielā 14, ir saglabājamas valsts īpašumā, nenododot to privatizācijai, bet gan valsts aģentūras “Elektronikas un datorzinātņu institūts” valdījumā.

• Nekustamais īpašums Rīgā, Lāčplēša ielā 125.

IZM savas kompetences ietvaros ir izskatījusi tiesību akta projektu un atbalsta rīkojuma projekta 1.3.apakšpunktā valsts īpašuma objektu ēku Rīgā, Lāčplēša ielā 125, valstij piederošās 3905/15080 domājamās daļas un zemesgabala Rīgā, Lāčplēša ielā 125, valstij piederošās 781/3016 domājamās daļas nodošanu privatizācijai.

Atbilstoši likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.punkta ceturtajai daļai, lēmumā par objekta nodošanu privatizācijai, iekļaut objekta privatizācijas noteikumos nosacījumu par objekta privatizācijas rezultātā iegūto līdzekļu piešķiršanu ministrijai izdevumu segšanai.

Minētie līdzekļi ir nepieciešami ministrijas padotības iestādes Rīgas 13.arodvidusskolas galdnieku darbnīcu iekārtošanai ministrijas valdījumā un Rīgas 13.arodvidusskolas apsaimniekošanā esošajā valsts nekustamajā īpašumā Rīgā, Lāčplēša ielā 106/108.

• Trīsstāvu ēkas un tai piekrītošais zemesgabals Rīgā, Ezermalas ielā 6.

IZM atbalsta minētā nekustamā īpašuma trīsstāvu ēkas un tai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala nodošanu privatizācijai, jo tas nav nepieciešams ministrijai un tās padotības iestādēm valsts pārvaldes funkciju vai komercdarbības veikšanai nodrošināšanai. Minēto īpašumu uz nomas līgumu pamata lieto SIA “MTD Baltic”, kas noslēgts ar Rīgas Tehnisko universitāti, kura arī neiebilst pret trīsstāvu dienesta viesnīcas Rīgā, Ezermalas ielā 6, nodošanu privatizācijai.

Ministrijai nav juridiski dokumentētas informācijas, kas būtu par pamatu rīkojuma projekta par atteikumu nodot privatizācijai sagatavošanu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību

27.martā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība”, kurš ir izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta astoto daļu.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā augstskola un koledža noformē un aktualizē studējošā personas lietu, kā arī regulē tādus jautājumus kā studējošā personas lietā ietveramos dokumentus, studējošā studiju kartē norādāmās ziņas, akadēmiskās izziņas sagatavošanas un izsniegšanas jautājumus un citus jautājumus. Noteikumu projektā ir precizēts 14.punkts, kas paredz, ka studējošajiem, kuri imatrikulēti pēc 2006.gada 1.septembra, augstskola vai koledža studējošā personas lietu noformē atbilstoši šiem noteikumiem līdz 2007.gada 1.jūlijam. Šāds precizējums nepieciešams, lai attiecīgās studējošo personas lietas augstskola un koledža varētu noformēt saprātīgā laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

Jaunu noteikumu izdošana ir nepieciešama, lai precizētu pašreizējo regulējumu atbilstoši Augstskolu likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2006.gada 6.aprīlī, kā arī sakarā ar elektroniskā paraksta ieviešanu.

Noteikumu projekts paredz, ka augstskola vai koledža studiju karti veido, uztur un glabā papīra vai elektroniskā veidā.

Noteikumu projekta īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotāju

27.martā Ministru kabineta sēdē par Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotāju tika apstiprināts 2008.gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas un uzraudzības birojs, kurš sadarbosies ar valsts aģentūru “Tautas mākslas centrs”.

Lai nodrošinātu minēto sadarbību, ar attiecīgu Ministru kabineta lēmumu tika grozīts v/a “Tautas mākslas centrs” nolikums, kas turpmāk paredz sadarbību ar 2008.gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku sagatavošanas un uzraudzības biroju, kā arī nodrošina to ar darbam nepieciešamo materiāltehnisko bāzi.

Par biroja vadītāju strādās Dziesmu svētku virsdiriģents, J. Vītola Mūzikas akadēmijas docents Romāns Vanags.

Februāra vidū kultūras ministre Helēna Demakova nāca klajā ar iniciatīvu, ka Dziesmu un deju svētku sagatavošanai jāizveido organizatoriskais birojs, lai tiktu maksimāli efektīvi sadalīti pienākumi gan attiecībā uz svētku māksliniecisko koncepciju, kas lielākoties paliek “Tautas mākslas centra” atbildībā, gan organizatorisko jautājumu risināšanu, kas būtu jaunizveidotā biroja darbs.

Šobrīd sagatavošanās darbi biroja izveidei beigušies un sācies nopietns darbs pie svētku organizēšanas.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtību

27.martā valdība apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par apdrošināšanas iemaksu algas indeksa aprēķināšanas un vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas kārtību.

Saskaņā ar likumā “Par valsts pensijām” veiktajiem grozījumiem no šā gada 1.janvāra šo kārtību nosaka MK. Līdz tam to noteica LM. Noteikumu projektā minētā kārtība ir tāda pati kā līdz šim piemērotā apdrošināšanas iemaksu algas indeksa un pensijas kapitāla aktualizēšanas kārtība.

Vecuma pensijas kapitāla aktualizācijai piemērojamo apdrošināšanas iemaksu algas indeksu katru gadu publicēs oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes lietošanas kārtību

27.martā Ministru kabinets pieņēma noteikumus par zvērināta tiesu izpildītāja amata apliecības un amata zīmes veidu un lietošanas kārtību. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti, izpildot Tiesu izpildītāju likumā valdībai doto uzdevumu.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, noteikumos aprakstīta amata apliecība, kuru zvērināts tiesu izpildītājs uzrāda, veicot amata pienākumus, kā arī amata zīmes veids un abu šo atribūtu lietošanas kārtība.

Saskaņā ar noteikumiem amata apliecība ir amatpersonas amatu un tās tiesības un pienākumus apliecinošs dokuments ar tieslietu ministra parakstu un TM zīmogu. Tā jānovieto apmeklētājiem redzamā vietā zvērināta tiesu izpildītāja prakses vietā. Savukārt amata zīme tiek darināta no sudraba, un tās centrā attēlots grifs ar paceltu zobenu labajā ķetnā.

Amata apliecība tiks uzskatīta par nederīgu, ja zvērināts tiesu izpildītājs būs miris, atstādināts, atcelts vai atbrīvots no amata, kā arī ja apliecība būs pazaudēta, nozagta vai tajā ietvertā informācija būs mainījusies. Gadījumā, ja zvērināts tiesu izpildītājs atstās vai tiks atcelts no amata, tad amata apliecība būs jānodod Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskuma novērtēšanas kritērijiem īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem

27.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kritēriji, kurus izmanto, veicot nodarītā kaitējuma ietekmes būtiskuma novērtēšanu īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem”.

Noteikumu projekts nosaka kritērijus kaitējuma īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem ietekmes būtiskuma novērtēšanai salīdzinājumā ar pamatstāvokli, ka arī nosaka, kas netiek uzskatīts par būtisku kaitējumu.

Saskaņā ar noteikumu projektu par kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem ir uzskatāmi jebkādi postījumi, kuriem ir būtiska nelabvēlīga ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām vai mikroliegumiem, īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu labvēlīga aizsardzības statusa sasniegšanu vai uzturēšanu.

Kaitējums īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem neietver iepriekš identificētu nelabvēlīgu ietekmi, kas radusies operatora profesionālās darbības dēļ, ja šo darbību nepārprotami atļāvusi attiecīgā iestāde saskaņā ar dabas aizsardzības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

  

VidM: Par jauno Vides konsultatīvās padomes nolikumu

27.martā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projektu “Vides konsultatīvās padomes nolikums”.

Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā ieinteresētās biedrības un nodibinājumi, kuru mērķis saskaņā ar statūtiem ir vides aizsardzība, deleģē pārstāvjus darbam vides konsultatīvajā padomē (turpmāk – padome), padomes funkcijas, uzdevumus, tiesības un padomes darbības kārtību.

Vides konsultatīvā padome veicina iespējami plašāku sabiedrības iesaistīšanu ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā, sadarbību un informācijas apmaiņu vides jomā starp ikvienu personu un sabiedrību kopumā, valsts iestādēm un pašvaldībām, kā arī sekmē priekšlikumu sniegšanu jautājumos, kas saistīti ar vides politikas izstrādi un īstenošanu un attiecīgu normatīvo aktu vai plānošanas dokumentu sagatavošanu.

Padome līdz šim darbojās saskaņā ar vides ministra 2003.gada 2.jūlija rīkojumu Nr.164 “Par Vides konsultatīvās padomes nolikuma apstiprināšanu”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

  

ZM: Par dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasībām un kontroles kārtību

Valdība 27.martā akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība””. Dokuments izstrādāts, lai precizētu prasības ūdens monitoringa veikšanai.

Normatīvajā aktā skaidrāk noteiktas prasības kontrolējošām institūcijām par dzeramā ūdens monitoringu pārtikas aprites uzņēmumos, kā arī precizēta kontrolrādītāju pieļaujamo normu lietošana. Normatīvā akta jaunajā redakcijā precizēta rīcība gadījumos, kad kontrolrādītāji dzeramā ūdens monitoringam neatbilst pieļaujamajām normām. Tāpat skaidrāk noteiktas prasības ūdens piegādātājam un komersantam, lai monitoringa programmā iekļautu ūdens testēšanas rezultātus, kas veikti paškontroles sistēmas ietvaros.

Normatīvā akta grozījumos iestrādāti jaunie spēkā esošie ūdens kvalitātes standarti, kā arī prasības atsevišķiem ūdens parametriem, kuras paredz Eiropas Savienības direktīva par kontrolrādītājiem dzeramā ūdens monitoringam.

Tāpat noteikumu jaunajā redakcijā nominēta institūcija, kas informēs Eiropas Savienības Komisiju par monitoringa rezultātiem. Noteikumos norādīts, ka tā būs Veselības ministrija. Direktīva nosaka, ka dalībvalstīm reizi trijos gados jāsniedz pārskats par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu. Tā atbilstoši Pārtikas aprites uzraudzības likumam veselības ministrs var noteikt ūdenim pazeminātas nekaitīguma un kvalitātes prasības, bet atbilstoši noteikumiem Sabiedrības veselības aģentūra izstrādā un apstiprina dzeramā ūdens monitoringa programmas un pārskatu par monitoringa rezultātiem iesniedz Veselības ministrijā. Saskaņā ar šo kārtību Veselības ministrijai būtu jāziņo Eiropas Komisijai par dzeramā ūdens kvalitāti un nekaitīgumu.

Dokuments stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par valsts atbalstu cūkkopības nozarei

27.martā valdība akceptēja Zemkopības ministrijas sagatavotos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 23.janvāra noteikumos Nr.78 “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību””. Grozījumu projekts paredz jaunu atbalsta veidu – vienreizējs maksājums 120 latu par sivēnmāti, kas sniegtu atbalstu cūkkopības nozarei un novērstu vaislas sivēnmāšu izkaušanu.

Pašlaik Latvijas cūkgaļas ražošanas nozarē izveidojusies sarežģīta situācija, ko veicinājuši vairāki nozares attīstību bremzējoši faktori ne tikai vietējā mērogā, bet arī Eiropas Savienības (ES) kopējā pārtikas tirgū. Situāciju cūkkopības nozarē apgrūtina fakts, ka kautuves ir samazinājušas dzīvu cūku iepirkumu no vietējiem audzētājiem un tāpēc cūku liemeņu tālāka realizācija ir apgrūtināta, jo gaļas pārstrādes uzņēmumi iepērk lētāko importēto cūkgaļu. Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” sniegtie dati liecina, ka nokauto cūku skaits 2007.gada februārī, salīdzinot ar 2006.gada februāri, ir samazinājies par 20%. Tāpat arī Eiropas tirgū joprojām ir lopbarības graudu trūkums, un cenas graudiem aug. To apliecina Eiropas Komisijas Cūkgaļas vadības komitejā sniegtā informācija un arī citu ES dalībvalstu ziņojumi par situāciju cūkgaļas tirgū. Negatīvs faktors ir arī 2006.gada sausums, pēc kura pazeminājās graudu raža, nelabvēlīgi ietekmējot cūku audzētāju darbu ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās ES dalībvalstīs.

Plānotie atbalsta pasākumi tiks finansēti pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros, bet 2007.gada otrajā pusgadā tiks veikts šī atbalsta pasākuma ieviešanas izvērtējums un nepieciešamības gadījumā iesniegts papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas pieprasījumus. Grozījumi noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa