Ministru kabineta rīkojums Nr.176 

Rīgā 2007.gada 28.martā (prot. Nr.21 2.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” kapitāla daļas

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis:

1.1. Oskara Galandera 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.36);

1.2. sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” (vienotais reģistrācijas Nr.40003338179, juridiskā adrese – Rīga, Avotu iela 1, LV-1011) 2006.gada 31.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.3.37).

2. Privatizācijas ierosinātāji:

2.1. Oskars Galanders ierosina privatizēt valstij piederošos 100 % valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” kapitāla daļu;

2.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Alto” ierosina privatizēt valstij piederošos 100 % valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” kapitāla daļu.

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk –kapitālsabiedrība) 2004.gada 1.oktobrī ir reģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.4000329458 (juridiskā adrese – Rīga, Vaļņu iela 28, LV-1980). Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 33251440 latu, un vienas kapitāla daļas nominālvērtība – viens lats. Kapitālsabiedrības vienīgais akcionārs ir valsts (100 % akciju), un valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Finanšu ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pantu publiska persona komercdarbību var veikt likumā noteiktajos gadījumos, un šīs darbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 3. un 5.punktu kapitālsabiedrība nodrošina sabiedrības interešu īstenošanu valstij stratēģiski svarīgā nozarē, kuras infrastruktūras attīstībā ir nepieciešami lieli kapitālieguldījumi – valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, valsts institūciju nodrošināšanā ar darba telpām, atbrīvojot valsts pārvaldes iestādes no tām neraksturīgo funkciju veikšanas un īstenojot Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaim­niekošanas koncepcijā (atbalstīta ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju”) noteiktos uzdevumus valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā;

3.3. pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 37.pantu, kapitāla daļu turētājs var noteikt valsts kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošajos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus;

3.4. kapitālsabiedrība ir vienīgais valsts pārvaldes rīcībā esošais instruments, kuram, ņemot vērā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 3.panta otrajā daļā un 40.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās prasības, ir deleģētas valsts pārvaldes funkcijas, lai nodrošinātu Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā noteiktos uzdevumus pilsētu apbūvēto zemesgabalu privatizācijas pabeigšanas un valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas jomā, kā arī citus tiesību aktos noteiktos uzdevumus nekustamo īpašumu apsaim­niekošanā, renovēšanā un celtniecībā, vienlaikus nodrošinot valsts un sabiedrības interešu ievērošanu un pienācīgu aizsardzību. Kapitālsabiedrība:

3.4.1. saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 18.panta pirmo daļu un 19.panta pirmo daļu izskata valsts vai pašvaldības zemesgabala, uz kura esošās citai personai piederošās ēkas (būves) īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, atsavināšanas ierosinājumu, pieņem lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala pilsētās nodošanu atsavināšanai un noteiktā kārtībā organizē tā atsavināšanu;

3.4.2. saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu (izņemot atsevišķus gadījumus) organizē valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu – izvērtē valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas lietderību, noteiktā kārtībā sagatavo tiesību aktu par valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu, kā arī organizē attiecīgā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu un izsoli;

3.4.3. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” pārejas noteikumu 20.punktu organizē valsts un kādas citas personas kopīpašumā esošas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašuma sadali, kā arī valstij piederošās domājamās daļas daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās pārdošanu;

3.4.4. saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 “Par valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” 5., 6. un 7.punktu noteiktā laikposmā pārņems Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus, lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeli, atbrīvojot valsts pārvaldes iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas;

3.5. saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem kapitālsabiedrībai ir šādi uzdevumi:

3.5.1. veikt ēku kompleksa būvniecību Rīgā, Gaujas ielā 15, Iekšlietu ministrijas vajadzībām (saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.535 “Par koncepciju par ēku kompleksa būvprojektēšanas un būvniecības Rīgā, Gaujas ielā 15, uzņēmuma līguma turpmāko izpildi”);

3.5.2. nodrošināt nekustamā īpašuma Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3, rekon­strukciju un restaurāciju Ārlietu ministrijas vajadzībām (saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 28.decembra rīkojumu Nr.853 “Par Ārlietu ministrijas pārcelšanos uz telpām Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3”);

3.5.3. uzsākt rekonstrukcijas, projektēšanas un būvniecības darbus Daugavpils cietokšņa ēku kompleksā, lai nodrošinātu Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldi un Īslaicīgās aizturēšanas izolatoru ar piemērotām telpām (saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 22.novembra sēdes protokol­lēmumu (prot. Nr.68  32.§) “Par Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes un Īslaicīgās aizturēšanas izolatora nodrošināšanu ar piemērotām telpām Daugavpils cietokšņa ēku kompleksā”);

3.5.4. segt no kapitālsabiedrības rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem (ja nepieciešams, ņemot aizņēmumu kredītiestādē)  nekustamā īpašuma iegādes izdevumus Romā Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības vajadzībām (saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 6.septembra rīkojumu Nr.675 “Par nekustamā īpašuma iegādi Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības vajadzībām Itālijas Republikā”);

3.5.5. būt par atbildīgo institūciju programmas “Mantojums–2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.–2018.gadam” īste­nošanā (saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 16.maija rīkojumu Nr.347 “Par programmu “Mantojums–2018. Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma 2006.–2018.gadam””);

3.5.6. veikt Latvijas Televī­zijas jaunās ēkas projektēšanu un būvniecību par kapitālsabiedrības rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem (saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 19.septembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.46  28.§) “Par Latvijas Televīzijas jaunās ēkas būvniecību”);

3.5.7. līdz 2008.gada 30.decembrim rast risinājumu Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta struktūrvienību izvietošanai vienotās darba telpās un nodrošināt ēkas būvniecību (saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 13.jūlija rīkojumu Nr.522 “Par koncepciju “Par Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta struktūrvienību izvietošanu vienotās darba telpās””);

3.5.8. veikt Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes pirmās kārtas būvniecības darbus un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes un patvēruma meklētāju centra ēku otrās kārtas būvniecības darbus (saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 8.augusta sēdes protokollēmumu (prot. Nr.41  29.§) “Informatīvais ziņojums par Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnes un patvēruma meklētāju centra nodrošināšanu ar darbam piemērotām telpām un par turpmāko rīcību būvniecības nodrošināšanai (Daugavpilī, A.Pumpura ielā 105B)”).

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizā­cijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizā­cijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts ir nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, kādēļ tas vajadzīgs, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot Oskara Galandera un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” privatizācijas ierosinājumu par kapitālsabiedrības valstij piederošo kapitāla daļu privatizāciju, ir lielāks nekā tās interešu ierobežojums, jo netiek apdraudētas sabiedrības intereses kapitāl­sabiedrībai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildē.

Tādējādi, noraidot Oskara Galandera un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” privatizācijas ierosinājumu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts valsts un sabiedrības interesēm atbilstošs un tiesisks mērķis.

6. No minētajiem apsvērumiem secināms, ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 6.punktu kapitālsabiedrība īsteno komercdarbību valsts nekustamā īpašuma sakārtošanas un apsaimniekošanas jomā, atbrīvojot valsts pārvaldes iestādes no tām neraksturīgo funkciju veikšanas, kā arī veic normatīvajos aktos deleģētos uzdevumus valsts nekustamā īpašuma privatizācijas pabeigšanas un atsavināšanas jomā.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu secināms, ka kapitālsabiedrības privatizācija nebūtu atbilstoša Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaim­niekošanas koncepcijai (atbalstīta ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju”), kā arī būtu pretrunā ar likumos noteikto valsts pārvaldes uzdevumu deleģējumu, tāpēc kapitālsabiedrības kapitāla daļas ir saglabājamas valsts īpašumā un nav nododamas privatizācijai.

7. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizā­cijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu, 10.panta trešo daļu, 40.panta pirmo un otro daļu un 88.panta pirmās daļas 3.punktu, Ministru kabinets nolemj noraidīt Oskara Galandera un sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Alto” privatizācijas ierosinājumu par valstij piederošo kapitālsabiedrības kapitāla daļu privatizāciju.

8. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidenta vietā – aizsardzības ministrsA.Slakteris

Finanšu ministra vietā – tieslietu ministrs G.Bērziņš