Par Romas līgumu parakstīšanas 50.gadadienā pieņemto deklarāciju

Eiropas Parlamenta deputāti ar ES Padomes prezidentvalsts Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu 28.martā izvērtēja Romas līgumu parakstīšanas 50.gadadienā, 25.martā, pieņemto Deklarāciju par Eiropas nākotni.

Triju ES iestāžu – Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un ES Padomes – kopīgi pieņemto deklarāciju sagatavoja ES Padomē prezidējošās Vācijas valdība, un Parlamenta vārdā to parakstīja Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings. 

“Berlīnes Deklarācija parādīja, cik veiksmīga bijusi Eiropas Savienība un kādi uzdevumi mūs gaida nākotnē,” teica Vācijas kanclere Angela Merkele, uzsverot, ka īpaši svarīgi ir tas, ka Deklarācijā izdevies definēt kopīgās vērtības: “Mums, Eiropas Savienībai, ir kopīgs sabiedrības ideāls, kas balstās uz kopīgām vērtībām, brīvību, drošību un taisnīgumu.”

Norādot uz Deklarācijā izteikto apņemšanos “līdz 2009.gadā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām atjaunināt Eiropas Savienības kopīgos pamatus”, kanclere uzsvēra – distance starp Eiropas pilsoņiem un tās iestādēm tikai palielināsies, ja Eiropas Parlamenta vēlēšu kampaņā 2009.gadā mēs nevarēsim pateikt, vai vēlamies paplašinātu ES, pateikt, cik liela būs Eiropas komisāru kolēģija, apliecināt, ka enerģētikas politika ir ES kompetencē un ka ārpolitikas un drošības politikas lēmumus pieņem ar dalībvalstu vairākumu. A.Merkele norādīja, ka Vācija nepiedāvās risinājumus, bet sagatavos plānu, kā rīkoties, un velētos šajā darbā saņemt Eiropas Parlamenta atbalstu.

Atsaucoties uz Deklarācijā teikto: “Mēs arī gribam būt starp pirmajiem, kopīgi risinot enerģētikas politikas un klimata aizsardzības jautājumus,” Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu uzsvēra, ka rezultāti, ņemot vērā Eiropas Komisijas stratēģiju, būs jūtami jau pirms 2009.gada vēlēšanām.

Tomēr, lai gūtu tālākus rezultātus, vajadzīga politiska vīzija, un to sniedz Deklarācija. Nākamais uzdevums ir vienošanās par institucionālo reformu.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas priekšsēdētājs Žozefs Dols (Francija) vērsa uzmanību uz to, ka Deklarācija ir īpaši svarīga jauniešiem, lai neaizmirstu situāciju, kādā pirms piecdesmit gadiem tika likti ES pamati. “Dzīve mierā un drošībā nav iespējama visā pasaulē, pat ne visur pie mums,” uzvēra deputāts, norādot uz iespējām, ko šodien jauniešiem dod Eiropa: iespējas mācīties, stažēties, piedalīties sporta sacensībās ārzemēs, apgūt svešvalodas, pārstāvēt valstu savienību, kas ir pirmā attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē. “Teksts ir skaidrs un salasāms un tajā pašā laikā sniedz nākotnes perspektīvu,” deputāts uzsvēra.

Mēs esam vēsturiski nozīmīgā posmā – uzrunā vairākkārt uzsvēra Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Martīns Šulcs (Vācija). Deputāts uzskata, ka kanclere rīkojusies “gudri no taktikas viedokļa”, ilgu laiku nedodot “iespēju ielūkoties savās kārtīs”. Tomēr būtiskākās pārmaiņas sāksies tikai tagad. Pēc deputāta domām, jāpasaka atklāti un jāsamierinās, ka līguma par konstitūciju tā pieņemtajā redakcijā nebūs, tomēr tas nenozīmē, ka tā nebūs vispār. “Integrācijas process nav beidzies, un mēs vēlamies, lai tas turpinās,” teica deputāts, vienlaikus brīdinot no dažādu ātrumu Eiropas.

Greiams Votsons (Apvienotā Karaliste), Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs, atzina, ka “ES svinības notika īstajā laikā un vietā”. Deputāts tomēr pārmeta, ka teksts tapis slepenībā “Bundestāga pazemes ejās”, nav bijuši iesaistīti Eiropas pilsoņi, un atzīmēja, ka par maz bija to galvaspilsētu, kur atbalsojās Berlīnes svinības. G.Votsons cer, ka Deklarācija dos pamatu jaunam sākumam un starpvaldību konference liks nākotnes Eiropas institucionālos pamatus.

Kristiana Muskardīni (Itālija), uzstājoties Nāciju Eiropas grupas vārdā, nožēloja, ka Deklarācijā netika minētas Eiropas kopīgās saknes: “Mēs negribētu atjaunot nekādas teokrātijas, bet pārlieku liels sekulārisms noplicinās Eiropu.” Deputāte arī norādīja, ka Eiropai vairāk jāpievēršas terorisma draudiem un jāpilda solījumi pret pārējo pasauli.

Monika Frasoni (Itālija) Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā atzina, ka enerģētikas politikas pieminēšana liecina par zaļo domāšanu, tomēr “mēs joprojām klanāmies Putinam un katrs veidojam atsevišķu, nevis kopīgu politiku”. Deputāte noradīja, ka ES nedarbosies efektīvi, ja par institucionālām izmaiņām turpinās vienoties ar starpvaldību metodi – valdību starpā.

Gabriele Cimmere (Vācija), uzstājoties Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā, norādīja, ka no Līguma par konstitūciju jāsvītro visi panti par liberalizāciju, bruņošanos un privatizāciju. Deputāte arī pārmeta, ka Deklarācijā nav minēti cilvēki, kas Eiropā dzīvo atstumtībā.

Jenss Pēters Bonde (Dānija) Neatkarības un demokrātijas grupas vārdā norādīja, ka Eiropas Parlaments nedrīkst parakstīt tekstus, ar kuriem deputāti iepriekš nav iepazinušies. Deklarācijas pēdējais pants deputāta skatījumā nozīmē, ka Konstitucionālais līgums tiks parakstīts līdz 2009.gadam, lai gan tas ir teksts, ko valstis noraidīja. Deputāts aicina par to rīkot referendumu visās valstīs vienā dienā.

Bruno Gollnišs (Francija), Identitātes, tradīciju un suverenitātes grupas priekšsēdētājs, pārmeta, ka Deklarācijas autori Kopienas priekšrocību vietā likuši trešo valstu “preču invāziju”, nav ņēmuši vērā, ka pasliktinās Eiropas lauksaimnieku stāvoklis, un to, ka nav minētas Eiropas kristīgās saknes.

Neatkarīgais deputāts Džims Alisters (Apvienotā Karaliste) kritizēja to, ka Deklrācija tapa slepenībā. Deputāts uzskata: Deklarācija ir “tukši vārdi bez satura” un uzspiež “negribētu politisku integrāciju”.  

Debašu noslēgumā Angela Merkele ieteica Parlamentam maijā rīkot atklātas debates ar sabiedrības piedalīšanos.