Par nevēlamu piezvejas samazināšanu un izmetumu novēršanu zvejniecībā

Eiropas Komisija 28.martā pieņēma paziņojumu par nevēlamu piezvejas samazināšanu un izmetumu novēršanu Eiropas zvejniecībā. Izmešana ir netīši nozvejotu zivju vai citu jūras organismu pārsviešana pār bortu. Izmetumu apjomi Eiropas zvejniecībā ir ļoti dažādi – mazapjoma piekrastes zvejā tie ir nenozīmīgi, savukārt, zvejojot ar trali, tie sasniedz pat 70–90% no nozvejas. Ierosinātā pieeja ir jauninājums kopīgajā zivsaimniecības politikā. Ir paredzēts pieņemt izmetumu aizliegumu, ko pakāpeniski piemēro konkrēta veida zvejai, un noteikt maksimālās pieļaujamās piezvejas standartus. Tas būs stimuls šajā nozarē meklēt iespējas, kā sasniegt piezvejas samazināšanas mērķus, nevis paredzēt virkni pasākumu izkrāvumu regulēšanai. Zvejniekus rosinās iegūt jūrā tikai to, ko iespējams pārdot. Diskusijas par šo mērķu sasniegšanu turpināsies līdz 2007.gada beigām, un pirmos ierosinātos pasākumus varētu iesniegt apspriešanai 2008.gadā. 

“Izmešana ir aplama, jo tādā veidā tiek noplicināti vērtīgi jūras resursi. Tāpēc tā nav pamatota nedz no ekoloģiskā, nedz ekonomiskā vai ētiskā viedokļa. Jo drīzāk mēs pārtrauksim šo noplicinošo rīcību, jo drīzāk tas nāks par labu zivju krājumiem, jūras videi un zvejniecībai,” sacīja Eiropas zivsaimniecības un jūrlietu komisārs Džo Borgs.

Eiropas Savienībā izmetumu problēmu ir mēģināts risināt jau iepriekš, galvenokārt ar pasākumiem zvejas rīku regulēšanai, piemēram, nosakot linuma acs izmērus vai paredzot zvejas rīku aprīkošanu ar izkļūšanas plātnēm vai akustiskām ierīcēm. Vairākus zvejas rīku veidus jau ir izdevies ievērojami uzlabot, taču saistīto pasākumu piemērošana un kontrole kļuvusi pārāk sarežģīta un tās palielināšan\ negatīvi ietekmētu produktivitāti.

Tāpēc Komisija uzskata, ka pārvaldības sistēma, kuras pamatā ir prasības par rezultātiem, kas izteikti kā maksimālā pieļaujamā piezveja, vienlaikus paredzot arī pienākumu izkraut visas nozvejotās zivis, būs spēcīgs stimuls zvejniekiem meklēt savai darbībai vispiemērotākos tehniskos risinājumus. Šāda sistēma būtu arī vienkāršāk īstenojama un izpildāma visām iesaistītajām pusēm. Papildu pasākumi ietvertu, piemēram, zvejas rīku selektīvās darbības pilnveides stimulēšanu, zvejas apgabalu slēgšanu un pienākumu mainīt zvejas vietu, ja tajā uzturas zivju mazuļu bari.

Detalizēti būs jāizstrādā gan šādas pārvaldības sistēmas precīzā struktūra un tās ietekme uz saistītajiem pasākumiem, piemēram, kopējo pieļaujamo nozveju un kvotām, gan arī pasākumi, kas jāievieš attiecībā uz to nozveju izkrāvumiem, kas iepriekš būtu izmestas. Paziņojuma mērķis ir sākt diskusiju, kas turpināsies līdz pat šā gada beigām. Tiks izstrādāts plāns pasākumu īstenošanai konkrētos zvejas veidos, un pirmās regulas attiecībā uz konkrētiem zvejas veidiem varētu ierosināt jau 2008.gadā.

Nevēlamas nozvejas un izmetumi ir galvenie faktori, kas apdraud Eiropas zvejniecības ilgtspējību, jo lielākā daļa izmesto zivju un citu organismu neizdzīvo. Izmešana īpaši ietekmē zivju mazuļus, kuri nav sasnieguši atļauto minimālo izkrāvumu izmēru. Minimālo izkrāvumu izmēru nosaka, lai nodrošinātu to, ka netiek zvejoti zivju mazuļi, lai tie paliktu jūrā un papildinātu zivju krājumus. Tomēr izmešana negatīvi ietekmē arī pieaugušu zivju krājumus. Jo īpaši tas attiecas uz zveju, kurā vienlaikus iegūst vairākas sugas (piemēram, mencu, pikšu un putasu). Kuģim var būt atlikusi kvota tikai vienas sugas zivju, piemēram, pikšu zvejai, bet ne pārējo sugu — mencu vai putasu — zvejai. Zvejnieki var arī nolemt paturēt tikai vērtīgākās zivis, izmetot tās, kuras būtu iespējams pārdot par zemāku cenu.

Izmešanas rezultātā samazinās to pieaugušo zivju skaits, ko varētu nozvejot un pārdot, jo tās tiek nozvejotas, kamēr vēl ir pārāk mazas. Tādā veidā samazinās arī to pieaugušo zivju skaits, kuras izdzīvo un vairojas. Abos gadījumos izmešana tiešā veidā samazina jūru turpmāko produktivitāti. Izmešana ietekmē arī citas sugas, ko iegūst nevēlamā piezvejā, tātad ne tikai komerciālas zvejas sugas, bet arī citus jūras organismus, piemēram, jūras putnus, bruņurupučus un zīdītājus. Tādējādi izmešana ne tikai mazina to zvejas veidu bioloģisko un ekonomisko ilgtspējību, kuros to praktizē, bet tā negatīvi ietekmē arī jūras vidi, jūras ekosistēmu integritāti un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 2005.gadā publicētā pētījumā novērtēts, ka izmetumu apjoms Ziemeļatlantijā ir 1 332 000 tonnu gadā jeb 13% nozvejas. Izmetumi Ziemeļjūrā sasniedz aptuveni 500 000 līdz 800 000 tonnu. Ūdeņos uz rietumiem no Īrijas un Skotijas izmet no 31% līdz 90% nozvejas atkarībā no flotes, mērķsugām un dziļuma. Vidusjūrā un Melnajā jūrā izmetumu apjoms ir 18 000 tonnu jeb 4,9% nozvejas. Baltijas jūrā tas novērtēts kā neliels, proti, vidēji 1,4%.