Par Latvijas–ASV konsulāro darba grupu

27.martā Ārlietu ministrija organizēja sesto Latvijas–ASV konsulāro darba grupu Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka Edgara Skujas vadībā, piedaloties Ārlietu un Iekšlietu ministrijas ekspertiem. Darba grupā pirmo reizi piedalījās arī ASV Tēvzemes drošības departamenta valsts sekretāra vietnieks Neitans Seilss.

ASV puse informēja, ka politiskā griba ieviest ASV bezvīzu programmas reformu pastāv gan ASV administrācijā, gan Kongresā. Ņemot vērā, ka S4 likumprojekts, kas ietver bezvīzu programmas reformu, ir guvis ASV Senāta atbalstu, bet nav iespējams prognozēt likumprojekta spēkā stāšanās laiku, jo ir nepieciešams vēl Kongresa apstiprinājums. Iepriekš tiekoties ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Aivaru Straumi, N.Seilss norādīja: ir būtiski, ka ASV prezidents Dž.Bušs par bezvīzu programmas paplašināšanu paziņoja tieši Baltijas valstīs, konkrēti Tallinā.

Īpaša uzmanība N.Seilsa vizītes laikā tika pievērsta Latvijas projektam sākt Eiropas Savienības prasībām un starptautiskajiem standartiem atbilstošu pasu un pasu sistēmas piegādi, kurās sākotnēji tiks iekļauti primārie biometriskie dati un vēlāk arī pirkstu nospiedumi. Padziļinātai situācijas skaidrošanai N.Seilsam tika organizēta tikšanās ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka padomnieku Ingusu Treigutu. Latvija ASV bezvīzu programmas ceļa kartes ietvaros ir apņēmusies ieviest programmas biometriskos, kā arī tehniskos un drošības kritērijus iespējami ātrāk. ASV pārstāvis vizītes laikā Rīgā apmeklēja arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas Zemgales priekšpilsētas nodaļas pasu izsniegšanas centru.

Konsulārās darba grupas laikā tika pārrunāti ASV likumdošanā ietvertie drošības kritēriji, kuri būs jāīsteno ASV bezvīzu programmas dalībvalstīm. Tie paredz apmaiņu ar informāciju par nozaudētām un zagtām pasēm, nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu un pasažieru informācijas apmaiņu. ASV pusei ir paredzēts izveidot elektroniskās ceļošanas autorizācijas programmu. Vienlaikus nozīmīga ir vienošanās par kopējiem ceļošanas dokumentu standartiem un lidostu drošību. N.Seilss vizītes laikā apmeklēja arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Informācijas centru, lai iepazītos ar Nederīgo dokumentu datu bāzes darbību, kurā tiek apkopotas uzziņas par Latvijas un ārvalstu dokumentiem.

Darba grupas laikā ASV puse augstu novērtēja Ārlietu ministrijas sabiedrības informācijas kampaņas rezultātus, aicinot Latvijas iedzīvotājus nepārsniegt ASV vīzu noteiktos termiņus. Papildus šā gada marta sākumā izdots informatīvs materiāls “Kas jāzina, ceļojot uz ārzemēm”, kurā norādīti ieteikumi arī ceļotājiem uz ASV. Sabiedrības informēšanas kampaņa ir viens no bezvīzu programmas ceļa kartes kritērijiem Latvijai.

ASV puse norādīja, ka regulāri samazinās atteikto vīzu īpatsvars Latvijas iedzīvotājiem, īpaši vīzu pieprasītājiem ASV vēstniecībā Rīgā. Tomēr atteikto vīzu īpatsvars ārpus dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem ASV vēstniecībās un konsulātos pasaulē ir augstāks. Darba grupas laikā Ārlietu ministrija aicināja ASV pusi skaidrot konkrētus vīzu atteikuma gadījumus Latvijas iedzīvotājiem.

Nākamā Latvijas–ASV konsulārā darba grupa plānota, Latvijas delegācijai apmeklējot Vašingtonu šā gada otrajā pusē.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments