Valsts sekretāru 2007.gada 29.marta sanāksmē

AM: Par grozījumiem Militārpersonu izdienas pensiju likumā

29.martā Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā.

Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā izstrādāti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu un novērstu likuma normu neatbilstību Satversmei.

Likumprojekts precizē Militārpersonas izdienas pensiju likuma normas atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, kā arī Militārā dienesta likuma terminoloģijai. Likumprojekts papildina to karavīru amatu sarakstu, kuriem izdiena aprēķināma palielinātā apmērā sakarā ar dienestu specifiskos apstākļos. Likumprojekts uzliek pienākumu pārrēķināt iepriekš piešķirtās izdienas pensijas tām militārpersonām, kuras tika atvaļinātas no militārā dienesta pēc 2000.gada 19.augusta, kā arī izmaksāt radušos starpību, ja tāda tiks konstatēta.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

ĀM: Par bezvīzu ceļošanas kartību Latvijas un Peru diplomātisko, speciālo un dienesta pasu turētājiem

29.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Ārlietu ministrijas iesniegto Ministru kabineta noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Peru Republikas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, speciālo un dienesta pasu turētājiem”.

Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu bezvīzu ceļošanas kārtību Peru diplomātisko un speciālo pasu turētājiem un Latvijas diplomātisko un dienesta pasu turētājiem līdz 90 dienām otras līgumslēdzējas puses teritorijā.

Latvijas un Peru līguma par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, speciālo un dienesta pasu turētājiem noslēgšana sekmēs Latvijas un Peru divpusējās attiecības.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Ekonomikas ministrijas tuvākās un tālākās darbības stratēģiju

Ekonomikas ministrija ir aktualizējusi EM darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam (2008.–2010.gadam), kura 29.martā tika nodota starpinstitūciju saskaņošanai.

EM darbības stratēģija ietver trīs gadu mērķus un galvenos pasākumus to izpildei. Darbības virzieni un tiem attiecinātais budžets ir sakārtoti pēc budžeta programmu principa. Katrai budžeta programmai un apakšprogrammai tiek noteikti politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji vidējā termiņā.

EM virsmērķis ir panākt, lai Latvijas tautsaimniecība būtu konkurētspējīga Eiropā, veicinot ilgtspējīgu strukturāli un reģionāli līdzsvarotas tautsaimniecības attīstību, izstrādājot ekonomisko politiku un organizējot un koordinējot tās īstenošanu, kā arī attīstot un pilnveidojot dialogu ar uzņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.

Tuvāko gadu EM galvenie izaicinājumi struktūrpolitikā būs saistīti ar reformu nodrošināšanu šādās jomās:

• īstenot enerģētikas attīstības politiku;

• pilnveidot būvniecības politiku, radot priekšnosacījumus konkurētspējīgas būvniecības nozares attīstībai;

• veicināt pētniecību un attīstību un inovācijas, it īpaši privātajā sektorā;

• veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgus apstākļus un samazināt normatīvā regulējuma slogu uzņēmējdarbībai;

• īstenot eksporta veicināšanas politiku;

• veidot ārējo ekonomisko politiku;

• uzlabot MVU piekļuvi finansējumam;

• sekmēt ES iekšējā tirgus funkcionēšanu;

• pastiprināt konkurences uzraudzību un veicināt konkurences attīstību;

• izmantot ES fondu atbalstu, sekmējot EM virsmērķa sasniegšanu;

• konsekventi īstenot monopoltirgu atvēršanu konkurencei;

• sekmēt kvalitātes nodrošināšanas sistēmu ieviešanu;

• pilnveidot un tehnikas progresam pielāgot izveidoto atbilstības novērtēšanas sistēmu;

• nodrošināt augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni;

• nodrošināt privatizācijas procesa pabeigšanu;

• turpināt cīņu ar nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanu un iespējām darboties ēnu ekonomikā;

• sekmēt VPP mehānisma ieviešanu;

• īstenot mājokļu attīstības politiku;

• īstenot tādu politiku, kas mazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības.

Stratēģija ietver politikas dokumentos noteiktos EM kompetencē esošos mērķus un ir balstīta uz EM nolikumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem. EM darbības stratēģijas izstrāde ir veikta, lai uzlabotu vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši sasaistot politikas dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus, kā arī pasākumus to īstenošanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu. Katru gadu EM darbības stratēģija tiek aktualizēta budžeta plānošanas procesa ietvaros.

EM darbības stratēģija izstrādāta saskaņā ar Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā, Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam, Latvijas Nacionālajā Lisabonas programmā 2005.–2008.gadam un Valsts stratēģiskajā ietvardokumentā 2007.–2013.gadam noteiktajām prioritātēm un mehānismiem šo prioritāšu īstenošanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

EM: Par valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 29.martā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi likumprojektu “Valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem likums”, kas nosaka vispārējos principus valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem sniegšanai, tā organizēšanas nosacījumus un veidus.

Likuma mērķis ir veicināt jaunu investīciju piesaisti maziem un vidējiem komersantiem savas darbības sākšanai un paplašināšanai, sniedzot tiem valsts atbalstu finansējuma pieejamības veicināšanai.

Sniedzot valsts atbalsta garantijas mazajiem un vidējiem komersantiem, paredzams, ka komersantiem būs vieglāka pieeja kredītu un investoru finansējumam situācijās, kad pietrūkst pašu nodrošinājuma. Ņemot vērā garantiju instrumentiem paredzēto finansējumu, ir sagaidāms, ka no 2007. līdz 2013.gadam tiks izsniegtas aptuveni 340 milj. eiro garantijas, kas nodrošinās ārējā finansējuma piesaisti komersantiem – aptuveni 500 milj. eiro garantijas (pie vidēji 70% garantijas).

Likumprojekta pieņemšana pozitīvi ietekmēs mazos un vidējos komersantus, kuri ražo savas preces vai sniedz pakalpojumus gan ārpus Eiropas Savienības, gan Eiropas Savienībā. Paaugstināsies Latvijas mazo un vidējo komersantu konkurētspēja ar citiem Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem komersantiem, kuriem ir pieejams valsts atbalsts garantijām. Līdz ar likumprojekta pieņemšanu tiks radīti vienādi konkurences nosacījumi ar citiem Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem komersantiem.

Valsts atbalstu garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem sniegs garantētājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Garantiju aģentūra”.

Likumprojekts paredz, ka valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem sniegšanas uzraudzību īstenos Valsts atbalsta garantijām uzraudzības padome, kuras sastāvā ietilps Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas deleģēti pārstāvji, kā arī vismaz viens pārstāvis no mazo un vidējo komersantu interešu pārstāvošas nevalstiskās organizācijas. Uzraudzības padomes nolikumu apstiprinās Ministru kabinets, bet uzraudzības padomes personālsastāvu apstiprinās ekonomikas ministrs.

Valsts stratēģiskā ietvardokumentā un darbības programmā “Uzņēmējdarbība un inovācijas” (2.prioritāte “Finanšu pieejamība”, 2.1.pasākums “Garantijas un paaugstināta riska finansējums”, 2.1.1.aktivitāte “Aizdevuma, līzinga un eksporta garantiju fonda izveide”) 2007.–2013.gadu periodā garantiju instrumentiem ir paredzēts kopējais finansējums 85 976 474 eiro. Nacionālais finansējums no tā sastāda 15% jeb 12 896 474 eiro.

Šobrīd Latvijā nepastāv tiesiskā bāze un institucionālais mehānisms valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem, tādēļ ir jārada efektīvs mehānisms valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem. Tādēļ Ekonomikas ministrijai tika uzdots līdz 2007.gada 1.jūlijam izstrādāt likumprojektu par valsts atbalstu aizdevumu garantijām maziem un vidējiem komersantiem un iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā.

Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.decembrim izdos šādus saistošos MK noteikumus:

1) Kārtība, kādā valsts atbild par garantētāja saistībām;

2) Valsts atbalsta garantijām mazajiem un vidējiem komersantiem sniegšanas kārtība;

3) Valsts atbalsta garantijām uzraudzības padomes nolikums (t.sk. nosakot uzraudzības padomes kompetenci pār būtiskiem garantiju sniegšanas nosacījumiem: pašu kapitāla pietiekamības aprēķins, finanšu resursu ievietošana, nepieciešamais valsts atbildības apmērs pār SIA “Latvijas garantiju aģentūra” saistībām u.c.).

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par valsts nodevu azartspēļu iekārtu marķējuma zīmes izsniegšanai

29.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par azartspēļu automāta un iekārtas marķējuma zīmes izsniegšanas valsts nodevas apmēru. Saskaņā ar noteikumiem paredzēts, ka par marķējuma zīmes izsniegšanu tāpat kā līdz šim būs jāmaksā 15 latu liela nodeva valsts pamatbudžetā.

Līdz šā gada 1.janvārim par marķējuma zīmes saņemšanu maksājamās valsts nodevas apmērs tika noteikts Azartspēļu automātu un iekārtu marķēšanas noteikumos, kas paredzēja, ka valsts nodeva par katras marķējuma zīmes izsniegšanu ir 15 latu. Valsts nodevu azartspēļu organizētājs ieskaita valsts pamatbudžetā.

Pašlaik spēkā esošā Azartspēļu un izložu likums nosaka, ka azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrāciju un marķēšanu veic MK noteiktajā kārtībā.

Šī likuma norma neparedz noteikt jau izstrādātajos MK noteikumos maksājamās valsts nodevas apmēru, kā rezultātā valsts pamatbudžetā 2007.gadā var netikt iegūti plānotie finanšu līdzekļi Ls 792 000 apmērā.

2007.gada 15.martā Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz deleģējumu MK noteikt valsts nodevas apmēru. Grozījumi stājās spēkā 2007.gada 23.martā. Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi nodrošinās līdz šim pastāvošo kārtību, kas paredz iekasēt samaksu par marķējuma zīmju izsniegšanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumus (MK) par valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību, ko saskaņošanai ministrijās 29.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumi izstrādāti, jo mainījies likumā par valsts budžetu un finanšu vadību deleģējums MK noteikt kārtību.

MK noteikumi paredzēs kārtību, kādā finanšu ministrs izsniedz īstermiņa un ilgtermiņa valsts aizdevumus un kārtību, kādā veic izsniegto valsts aizdevumu apkalpošanu. Tāpat paredzams, ka noteikumi skaidros aizdevuma procentu, apkalpošanas maksas un riska procentu piemērošanas kārtību, kā arī aizdevumu nosacījuma maiņu.

Saskaņā ar noteikumiem valsts aizdevumus finanšu ministrs izsniegs:

• pašvaldībām budžeta un finanšu vadības nolūkiem, finanšu stabilizācijai, investīciju projektu īstenošanai un Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai;

• budžeta finansētām institūcijām, kapitālsabiedrībām, biedrībām, nodibinājumiem valsts investīciju programmu, komercdarbības atbalsta programmu, Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai;

• valsts speciālā budžeta izpildītājiem finanšu vadībai.

Noteikumu projekts paredz, ka līgumu par valsts aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu slēgs Valsts kase.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem

29.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījums MK 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4.panta 11.punkta doto deleģējumu, kas paredz izdot MK noteikumus par pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem.

Ievērojot to, ka saskaņā ar IZM 2003.gada 12.augusta rīkojumu Nr.379 “Par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu vispārējās izglītības programmās” un 2004.gada 31.marta rīkojumu Nr.188 “Par grozījumiem IZM 2003.gada 12.augusta rīkojumā Nr.379 “Par izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanu vispārējās izglītības programmās”” izglītības iestādes, kas realizē mazākumtautību izglītības programmas, bija sākušas vērtēt izglītojamo mācību sasniegumus mācību priekšmetā “Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās” 10 ballu skalā, ir nepieciešams grozījums MK 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem”.

Noteikumu projekts nosaka, ka mazākumtautību izglītības programmās izglītojamo sasniegumus mācību priekšmetā “Latviešu valoda un literatūra mazākumtautību izglītības programmās” 2., 3. un 4.klasē vērtē 10 ballu skalā.

Noteikumu projekta īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Universitātes valdījumā

29.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Universitātes (LU) valdījumā”.

MK rīkojuma projekts sagatavots, lai nodrošinātu LU lietojumā esošo valsts nekustamā īpašuma objektu ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda LU personā.

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā ierakstīta dienesta viesnīca Rīgā, Buļļu ielā 5, ar zemesgabalu 2770 m² platībā, divas dienesta viesnīcas Rīgā, Burtnieku ielā 1, un Rīgā, Tālivalža ielā 1b, ar zemesgabalu 11 444 m² platībā, universitātes zinātniski pētnieciskais korpuss, noliktava, sardzes ēka un nojume Rīgā, Ķengaraga ielā 8, ar zemesgabalu 14 068 m² platībā, skola Rīgā, Mārstaļu ielā 28/30, ar zemesgabalu 2770 m² platībā, mācību korpusa ēka un četras palīgceltnes Rīgā, Raiņa bulvārī 29, ar zemesgabalu 2851 m² platībā, mācību korpusa ēka, pagrabs zem pagalma Rīgā, Šķūņu ielā 4, ar zemesgabalu 273 m² platībā, viena četrstāvu ēka, noliktava, divstāvu ēka, šķūņi, nojumes, garāža Rīgā, Ojāra Vācieša ielā 4.

LU 2006.gada 14.novembra vēstulē lūdza nodot LU valdījumā tās lietojumā esošos valsts nekustamā īpašuma objektus, kuri ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā.

Projekta realizācijai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par grozījumiem kārtībā, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem

29.martā Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi MK 2003.gada 11.marta noteikumos Nr.112 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem””, kurus sagatavojusi IZM kopā ar Veselības ministriju.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4.panta 12.punktu katru gadu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartiem MK nosaka valsts pārbaudes darbu norises laiku un kārtību.

Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz precizēt tiesību normas, kuras nosaka, ka valsts pārbaudījumu laikus izglītojamajiem, kas attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēja kārtot noteiktos valsts pārbaudījumus, nosaka IZM vai ministra izdots rīkojums.

Tāpat arī noteikumu projekts paredz veikt izmaiņas noteikumu pielikumā “Slimības, kuras var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem”, lai no noteikumiem svītrotu 15. un 16.punktu, kuru regulējums ir pārāk vispārīgs un ļauj ārstam, pie kura izglītojamais ir reģistrēts un kura aprūpē atradies vismaz sešus mēnešus, subjektīvi izvērtēt, vai diagnoze var būt par pamatu izglītojamā atbrīvošanai no valsts pārbaudījumiem sportā, tādējādi norādot uz valsts pārbaudījuma sportā nebūtisko nozīmi.

Noteikumu projekta ieviešanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas darbības stratēģiju no 2008. līdz 2010.gadam

29.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) darbības stratēģija 2008.–2010.gadam, kas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments un ietver ministrijas kompetencē esošos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un politikas rezultātus.

Ministrijas misija ir organizēt priekšnosacījumu izstrādi un uzraudzīt to īstenošanu, lai Latvija attīstītos kā ilgtspējīga, produktīva un pievilcīga dzīves telpa tās iedzīvotājiem, izmantojot katra reģiona īpašo attīstības potenciālu.

Stratēģijā noteikti RAPLM sasniedzamie mērķi, identificēti izstrādātie politikas plānošanas dokumenti, aprakstītas atbilstošās budžeta programmas, kurās noteikti sasniedzamie rezultāti un to sasniegšanai pieejamais un nepieciešamais finansējums, kā arī informācija par padotības institūcijām un to ieguldījumu politikas rezultātu sasniegšanā.

Ministrija deleģēto funkciju izpildi un izvirzītā mērķa sasniegšanu nodrošinās, koordinējot valsts un reģionālās attīstības politiku veidošanu, pašvaldību attīstību un pārraudzību, reģionālās attīstības politikas īstenošanu un uzraudzību, kā arī pārvaldības spēju attīstību.

Darbības virzienu īstenošanai paredzētas septiņas budžeta programmas – atbalsts plānošanas reģioniem, valsts reģionālās politikas īstenošana, teritoriālā sadarbība, Norvēģijas finanšu instruments, pašvaldību attīstības nacionālie atbalsta instrumenti, ES struktūrfondu līdzfinansētie reģionālās attīstības atbalsta instrumenti, kā arī politiku veidošana un vadība.

RAPLM stratēģija ietver ministrijas līdzšinējās darbības vides un spēju novērtējumu, misijas un vidēja termiņa mērķu definējumu un rīcības plānu šo mērķu sasniegšanai. Rīcības plāns un tam noteiktais finansējums ir veidots atbilstoši budžeta programmu izstrādes principam.

Stratēģijas īstenošanā piedalīsies ministrija un tās pakļautībā esošās institūcijas, tās īstenošanu un uzraudzību nodrošinās valsts sekretāra vietnieki, kā arī budžeta programmu vadītāji.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta saistību izpildes kārtību Latvijā

29.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) Statūtos paredzēto saistību izpildes kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Saskaņā ar noteikumu projektu, tiks noteikta kārtība, kādā izstrādās, saskaņos un apstiprinās Latvijas nacionālo pozīciju starptautisko privāttiesību jautājumos, kā arī pozīcijas pārstāvības un dienesta ziņojumu sniegšanas kārtību.

Kā teikts noteikumu anotācijā, UNIDROIT ir neatkarīga starpvaldību organizācija, kuras darbības mērķis ir modernizēt un harmonizēt starptautiskās privāttiesības, kā arī koordinēt to piemērošanu starpvalstu līmenī. UNIDROIT darbības sfēra ir ļoti plaša – tā ietver gan privāttiesību vispārējos jautājumus, gan risinājumu specifiskās jomās – finanšu līzings, faktorings, ceļojuma līgums un aviācijas infrastruktūra.

Likums par UNIDROIT statūtiem nosaka paredzēto saistību izpildi koordinējošās iestādēs, tomēr neparedz Latvijas pozīcijas starptautisko privāttiesību jautājumos izstrādes, saskaņošanas, apstiprināšanas un ziņošanas kārtību. Tas būtiski apgrūtina valsts pārvaldes iestāžu darbu, pārstāvot Latvijas intereses UNIDROIT vai arī sniedzot atbalstu citām valsts pārvaldes iestādēm, tāpēc nepieciešams pieņemt noteikumus.

Saskaņā ar noteikumu projektu par UNIDROIT pozīcijas sagatavošanu būs atbildīga ministrija atbilstoši kompetencei vai īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, savukārt TM kontrolēs projekta izstrādes gaitu. Ja iestādes bez iebildumiem būs atbalstījušas un saskaņojušas pozīcijas projektu, atbildīgā iestāde sagatavos pozīcijas projektu izskatīšanai valdības sēdē. Pozīciju UNIDROIT pārstāvēs atbildīgā iestāde.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam elektroniskās pārvaldes lietās un Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par piespiedu darba izpildes kārtību, tā organizēšanas sistēmu

29.martā Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (VPD) organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VPD speciālisti.

Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu vienotu un kvalitatīvu piespiedu darba izpildes organizēšanas sistēmu visā Latvijā.

Kā teikts noteikumu projekta anotācijā, VPD kopš 2006.gada jūnija organizē piespiedu darba izpildi. Pašlaik piespiedu darba izpilde notiek saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu, bet detalizētāks regulējums nav noteikts nevienā normatīvajā aktā, tāpēc nepieciešams izdot noteikumus. Salīdzinot ar 2004.gadu, noziedzīgo nodarījumu skaits, par kuriem var piemērot piespiedu darbu, palielinājies par 186%. Palielinājies arī notiesāto personu skaits, kurām piemērots piespiedu darbs, attiecīgi 2004.gadā – 1561, bet 2006.gadā – jau 1950 personas.

Noteikumu projekts izstrādāts, ņemot vērā pašlaik praksē sastopamās problēmas, kuras iespējams atrisināt, pilnveidojot tiesisko regulējumu. Izstrādātie noteikumi regulēs optimālo slodzi vienai dienesta amatpersonai, kura atbildīga par piespiedu darba izpildi. Pašlaik viens VPD darbinieks piespiedu darba izpildi organizē vienlaikus 35 piespiedu darba lietās, tomēr, sākot ar 2011.gadu, viena dienesta amatpersona varēs vienlaikus organizēt piespiedu darba izpildi ne vairāk kā 30 klientiem.

Saskaņā ar noteikumu projektu VPD kontrolēs, kā probācijas klients veiks darbu, sazinoties ar darba devēju vai ierodoties piespiedu darba izpildes vietā. Nepieciešamības gadījumā probācijas klients varēs saņemt atlīdzību par sabiedriskā transporta izdevumiem, kas saistīti ar viņa ierašanos VPD un piespiedu darba izpildes vietā.

Pieņemot noteikumus, tiks atrisinātas pašlaik sastopamās problēmas piespiedu darba izpildē, kā rezultātā kvalitatīvāk varēs organizēt piespiedu darba izpildi un motivēt notiesātos kārtīgi izpildīt piemēroto piespiedu darbu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā

29.martā Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā”.

Vides ministrijas sagatavotie grozījumi nepieciešami, lai novērstu atsevišķu ķīmiskās pārvaldības normu dublēšanos ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr.1907/2006, kas attiecas uz ķīmikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK un Direktīvu 2000/21/EK (Regula 1907/2006) noteiktajām normām.

Papildu Regula 1907/2006 paredz jaunas prasības, kuras jāievieš ar nacionālo tiesību aktu palīdzību – kompetentās iestādes noteikšanu un palīdzības dienesta izveidi Regulas izpratnē. Regula 1907/2006 stāsies spēkā 2007.gada 1.jūnijā, un tās normas stāsies spēkā pakāpeniski līdz 2018.gadam.

Likumprojektā ir iekļautas normas, kas nosaka kompetenču sadalījumu tirdzniecībā esošu būvmateriālu un būvizstrādājumu, dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu kontrolei.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa