Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”

• Aleksejs Dimitrovs. Pulcēšanās brīvība vairs nav Latvijas cilvēktiesību bārenīte:

“Satversmes tiesa norādīja, ka katra leģitīma mērķa sasniegšanai drīkst izmantot tikai vienu ierobežojumu, pretējā gadījumā ierobežojumam nav leģitīma mērķa. Līdz ar to nākotnē likumdevējam būs rūpīgāk jāanalizē jebkurš pamattiesību ierobežojums un jāatrod piemērotākais un efektīvākais.”

• Dina Gailīte. Ko darīt, lai tiesībrade būtu atklāta un ērti pārskatāma. Piedāvā tehniski apvienot normatīvo aktu tapšanas procesus

Mūsdienās, kad tiesību sistēma kļūst aizvien sarežģītāka, sazarotāka un grūtāk pārskatāma un tajā vienlaikus darbojas vairāki spēlētāji (Saeima, Ministru kabinets, autonomie publiskie tiesību subjekti), diemžēl nereti gadās situācijas, kad “labā roka nezina, ko dara kreisā”, – dažādās ministrijās paralēli top vairāki viena likuma grozījumi, turklāt dažkārt pat ar pretēju saturu, normatīvo aktu projekti atklātībā parādās īsi pirms pieņemšanas un sabiedrība nepagūst ar tiem iepazīties un izteikt viedokli, pēc projekta pieņemšanas juristiem ir grūti vai pat neiespējami atrast konkrētā normatīvā akta tapšanas argumentāciju (pamatojumu) un līdz ar to sarežģīti ir veikt normu interpretāciju. Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka daudzas no šā brīža problēmām varētu novērst, visus normatīvo aktu radīšanas procesus apvienojot kopīgā elektroniskā sistēmā, kurā kopīgā interneta vietnē (portālā) visās tapšanas stadijās “virzītos” (tātad arī būtu pieejami un par tiem varētu izteikt priekšlikumus) gan Saeimā izskatāmie likumprojekti, gan Ministru kabineta noteikumu un autonomo publisko tiesību subjektu izdoto normatīvo aktu projekti. Šāda sistēma padarītu tiesības vienkārši pieejamas visai sabiedrībai – sākot ar projekta iniciēšanas brīdi un beidzot ar oficiālo izsludināšanu.

• Kristīne Jarinovska. Priekšlikumu un sūdzību tiesiskais regulējums. Pašreizējā situācija un nākotne

“Kopš Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās un 2006.gada 1.februāra, kad spēkā stājās 2005.gada 22.decembrī pieņemtie grozījumi Informācijas atklātības likumā, privātpersonu sūtījumu saņemšanas, izskatīšanas kārtība un rīcība šo sūtījumu saņemšanas sakarā atšķiras. Šīs procedūras atšķirības atkarīgas galvenokārt no tā, vai privātpersonas sūtījums ir uzskatāms par iesniegumu vai uzziņas pieprasījumu Administratīvā procesa likuma izpratnē, vai informācijas pieprasījumu Informācijas atklātības likuma izpratnē, vai arī ir kāds cits privātpersonas sūtījums, kas joprojām ir izskatāms atbilstoši likumā “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” ietvertajām tiesību normām. Tomēr līdz ar likumprojektu, kurš šobrīd tiek gatavots izskatīšanai Saeimā trešajam lasījumam, privātpersonu sūtījumu saņemšanas, izskatīšanas kārtība un rīcība šo sūtījumu saņemšanas sakarā atšķirsies no līdz šim pierastās.”

• Petra Janule. Cilvēka dzīvības izbeigšanās krimināltiesiskā aizsardzība

“Īpaši pēdējos gados saistībā ar sasniegumiem medicīnā reanimācijas nozarē ir pamats nāves kā momentānas parādības pārvērtēšanai. Tagad nāvi uztver kā procesu, kas ir ilgstošs laika sprīdis, kurš pakāpeniski iznīcina atsevišķas cilvēka organisma daļas. Ja pret cietušo viņa nonāvēšanas nolūkā vēršas klīniskās nāves stadijā, kad, neraugoties uz elpošanas un sirdsdarbības pārtraukšanu, dzīvība organismā vēl kādu laiku saglabājas un dzīvotspēju iespējams atjaunot, nodarījums atzīstams kā slepkavība.”

“Jurista Vārda” redakcija