Par Eiropas Parlamenta ierosinājumiem ES budžeta reformai

Eiropas Parlaments rosina ES budžeta resursu sistēmu reformēt tā, lai izveidotu taisnīgāku un pārskatāmāku iemaksu sadali dalībvalstu starpā. Reformu īstenotu divos posmos, sākumā ES budžetu balstot uz iemaksām proporcionāli nacionālajam kopproduktam. No 2014.gada noteiktu jaunu sistēmu, par ko vēl jāvienojas, tomēr resursus neveidos “Eiropas nodoklis”.

Eiropas Parlaments 29.martā ar 458 balsīm par, 117 pret un 61 atturoties pieņēma nenormatīvu ziņojumu, izsakot viedokli par ES budžeta pašu resursu sistēmas reformu. Deputāti atzīst, ka tā dēvētā pašu resursu sistēma ir sarežģīta un nepārskatāma, tāpēc reformas uzdevums būtu to darīt taisnīgāku un saprotamāku ES pilsoņiem.

Ziņojumu Parlaments pieņēma, pirms Eiropas Komisija publicē pirmos priekšlikumus par ES budžeta reformu kopumā. Par reformu plānots vienoties 2008.–2009.gadā. 

“Tā vietā, lai koncentrētos uz prioritārām problēmām, kas Eiropas Savienībā būtu risināmas, dalībvalstis lielāko daļu laika tirgojas par savu iemaksu līmeņiem,” debatēs norādīja Valdis Dombrovskis. “Rezultātā ES budžets pieaug ievērojami lēnāk, nekā dalībvalstu budžeti un daudzas visai Eiropas Savienībai svarīgas prioritātes cieš no finansējuma nepietiekamības.”

Pēc deputāta domām, reformā būtu svarīgi gan nodrošināt ikgadējo ES budžeta ieņēmumu pieaugumu proporcionāli ES ekonomikas izaugsmei, gan ievērot dalībvalstu vienlīdzības un solidaritātes principus. Runājot par konkrētiem risinājumiem, deputāts ieteica lielāku uzsvaru likt uz PVN resursu, novirzot noteiktu PVN ieņēmumu daļu ES budžetam.

Attiecībā uz vienlīdzības principu “ir svarīgi, lai iemaksu slogs tiktu sadalīts taisnīgi – proporcionāli dalībvalstu labklājības līmeņiem,” teica deputāts, atzīmējot, ka “energoresursu vai dabas resursu patēriņš nav tieši proporcionāls labklājības līmenim, tāpēc vides un energoresursu nodokļi nav piemēroti Eiropas Savienības pašu resursu sistēmai”.  

Reformas pirmais posms

Parlaments iesaka reformu īstenot divos posmos. Pārejas periodā ienākumus pilnībā balstītu uz nacionālo kopienākumu (NKI). Deputāti atzīst, ka šāda sistēma gan nav viegli pārskatāma, tomēr relatīvi taisnīga, jo ir proporcionāla dalībvalstu labklājībai.

Deputāti vēlas ar reformu nostiprināt proporcionalitātes un solidaritātes principus – praksē tas nozīmētu izvairīties no agrāk praktizētās tirgošanās un nepārskatāmajām priekšrocībām. Atlaidi, ko bauda Apvienotā Karaliste, 2013.gadā atceltu.

Parlaments pirmajā posmā iesaka likvidēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) resursu tā pašreizējā formā, tomēr neizslēdz iespēju PVN izmantot citā veidā ES finansēšanai ilgtermiņā.

Reformas otrais posms

Otrajam posmam, kas aizstās uz dalībvalstu NKI balstīto sistēmu, būtu jāstājas spēkā 2014.gadā, nosakot pārejas periodu, lai izmaiņas notiktu bez traucējumiem. Lai gan deputāti uzskata, ka nav pienācis laiks ES nodoklim, viņi pieļauj iespēju, ka dalībvalstis tālākā nākotnē var pieņemt lēmumu ļaut Eiropas Savienībai tādu iekasēt. Tomēr uz noteiktu laika posmu, ko jebkurā brīdī varēs pārtraukt, ES budžetu varētu finansēt no noteiktas nodokļu ieņēmumu daļas, vienlaikus saglabājot dalībvalstu fiskālo neatkarību.

Līdzšinējās viedokļu apmaiņās visbiežāk tikuši apsvērti tādi nodokļi kā PVN, transporta degvielas akcīzes nodoklis un citi enerģijas nodokļi, tabakas un spirta akcīzes nodokļi, uzņēmumu peļņas nodoklis.

Pašu resursi

Eiropas Savienība nodokļus neiekasē, tās budžetu finansē no “pašu resursiem”, kurus iemaksā dalībvalstis no četriem avotiem:

• muitas nodokļiem, ko iekasē no darījumiem ar trešām valstīm;

• lauksaimniecības nodevām (lauksaimniecības produktu imports no trešām valstīm), kas veido aptuveni 1% no kopējiem resursiem;

• ienākumiem no PVN – apmēram 15% no kopējiem resursiem;

• ienākumiem no nacionālā kopprodukta. Tas ir katras dalībvalsts maksājums, kuru aprēķina no dalībvalsts daļas Kopienas NKP, bet ne vairāk par 1,27%. 2007.gadā ES budžetu veidoja mazāk nekā 1%. Nacionālā kopprodukta resurss veido apmēram 3/4 no resursu apjoma.  

Eiropas Parlamenta preses dienests