Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Dokumentu legalizācijas likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likuma mērķis ir nodrošināt publisko dokumentu efektīvu starptautisko apriti un vienlaikus — to autentiskuma pārbaudi.
2.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:
1) apliecinājums (apostille) — atbilst 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijā par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu lietotā attiecīgā termina skaidrojumam;
2) publisks dokuments — atbilst 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijā par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu lietotā attiecīgā termina skaidrojumam;
3) legalizācija — publisko dokumentu autentiskuma nodrošināšanas process.
3.pants. Publisko dokumentu legalizācija tiek veikta saskaņā ar šo likumu, ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos vai Eiropas Savienības tiesību aktos nav noteikts citādi.
4.pants. Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizāciju, ja tas paredzēts izmantošanai ārvalstīs, un ārvalstī izsniegta publiska dokumenta legalizāciju, ja tas paredzēts izmantošanai Latvijā, veic tam pilnvarotas diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonas.
5.pants. Par publisko dokumentu legalizāciju maksājama valsts nodeva. Ministru kabinets nosaka tās apmēru un maksāšanas kārtību.
II nodaļa
Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizācija, ja tas paredzēts izmantošanai ārvalstīs
6.pants. Latvijā izsniegta publiska dokumenta legalizācijai persona aizpilda iesnieguma veidlapu un iesniedz legalizējamo dokumentu. Ministru kabinets apstiprina iesnieguma veidlapas paraugu un nosaka kārtību, kādā tiek veikta legalizācija vai pieņemts lēmums atteikt legalizāciju.
7.pants. Aizliegts legalizēt šādus Latvijā izsniegtus publiskus dokumentus:
1) dokumentus, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām;
2) dokumentus, kurus tehniski nav iespējams apliecināt dokumenta iesniedzēja rīcības dēļ (piemēram, dokumenta iesniedzējs pats laminējis dokumentu);
3) elektroniskus dokumentus, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas un aprites prasībām.
8.pants. Ja Latvijā izsniegts publisks dokuments paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura ir 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, to legalizē ar apliecinājumu (apostille) atbilstoši šai konvencijai.
9.pants. Ja Latvijā izsniegts publisks dokuments paredzēts izmantošanai ārvalstī, kura nav 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, to legalizē, apliecinot paraksta īstumu, dokumentu parakstījušās personas statusu un — ja nepieciešams — uz dokumenta esošā zīmoga vai spiedoga nospieduma īstumu.
III nodaļa
Ārvalstī izsniegta publiska dokumenta legalizācija, ja tas paredzēts izmantošanai Latvijā
10.pants. (1) Lai ārvalstī izsniegtam publiskam dokumentam būtu publiska dokumenta spēks Latvijā, tas ir legalizējams.
(2) Īstenojot valsts publisko pārvaldi, valsts pārvaldes, tiesu un likumdevēja iestādes, citas iestādes un personas drīkst pieņemt tikai legalizētu ārvalstī izsniegtu publisku dokumentu.
11.pants. Ja publisks dokuments ir izsniegts ārvalstī, kura ir 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, dokumentam nepieciešams apliecinājums (apostille) atbilstoši šai konvencijai.
12.pants. Ja publisks dokuments ir izsniegts ārvalstī, kura nav 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijas par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu dalībvalsts, to legalizē kārtībā, kuru nosaka Ministru kabinets.
Pārejas noteikums
Ministru kabinets četru mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās izdod šā likuma 5., 6. un 12.pantā minētos noteikumus.
Likums Saeimā pieņemts 2007.gada 22.martā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2007.gada 4.aprīlī