Ministru kabineta noteikumi Nr.231 

Rīgā 2007.gada 3.aprīlī (prot. Nr.22 18.§)

Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem

Izdoti saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 11.panta otrās daļas 12.punktu un ceturto daļu un Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 12.panta trešo daļu un 16.pantu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no krāsām, lakām un transportlīdzekļu galīgās apdares materiāliem (turpmāk – produkts);

1.2. prasības produktu marķējumam;

1.3. īpašas vides prasības darbībām ar produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts gaistošo organisko savienojumu saturs.

2. Noteikumos ir lietoti šādi termini:

2.1. gaistošs organisks savienojums – organisks savienojums, kura viršanas sākuma temperatūra ir 250 ºC vai zemāka, ja standartspiediens ir 101,3 kPa;

2.2. gaistošo organisko savienojumu saturs – gaistošo organisko savienojumu masa (izteikta gramos uz litru (g/l)) lietošanai gatava produkta sastāvā, izņemot gaistošo organisko savienojumu satura daļu, kas, žūšanas laikā ķīmiski reaģējot, veido pārklājuma daļu.

3. Noteikumi attiecas uz šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem produk­tiem, kas tiek ražoti vai piedāvāti tirgū, izņemot:

3.1. produktus, ko izmanto iekārtās, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem, iekļautas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sarakstā. Minētais saraksts publiski pieejams Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras mājas lapā internetā;

3.2. produktus, kurus piedāvā tirgū atbilstoši šo noteikumu 7. un 8.punktam. 

II. Kārtība, kādā ierobežo gaistošo organisko savienojumu saturu produktos, un prasības produktu marķējumam

4. Šo noteikumu 2.pielikumā minētos produktus piedāvā tirgū, ja gaistošo organisko savienojumu saturs produktos nepārsniedz minētajā pielikumā noteiktās gaistošo organisko savienojumu satura robežvērtības un tie ir marķēti atbilstoši šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas reglamentē prasības ķīmisko vielu un ķīmisko produktu marķējumam.

5. Produkta marķējumā uz etiķetes vai iepakojuma papildus vispārējām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu marķēšanu, norāda šādu informāciju:

5.1. produkta apakšgrupa un attiecīgās gaistošo organisko savienojumu satura robežvērtības (g/l) saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikumu;

5.2. gaistošo organisko savienojumu saturs (g/l) lietošanai gatavā produktā.

6. Šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās gaistošo organisko savienojumu satura maksimālās robežvērtības attiecas uz lietošanai gataviem produktiem, arī uz tādiem lietošanai gataviem produktiem, kuri iegūti, šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem produktiem pievienojot organisko šķīdinātāju vai citus organisko šķīdinātāju saturošus komponentus. 

III. Kārtība, kādā izsniedz licences tādu produktu iegādei vai tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs

7. Privātpersona (tirgotājs) drīkst piedāvāt tirgū produktus, kuru sastāvā esošo gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, ja tā ir saņēmusi licenci tādu produktu tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs (turpmāk – licence).

8. Privātpersona (pircējs) drīkst iegādāties tirgū produktus, kuru sastāvā esošo gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, ja tā ir saņēmusi licenci. Licenci izsniedz, ja attiecīgie produkti nepieciešami, lai atjaunotu antīko transportlīdzekļu pārklājumu vai restaurētu, atjaunotu vai uzturētu kultūras pieminekļus (piemēram, ēkas, pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskos centrus, kā arī to atsevišķas daļas un fragmentus) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kultūras pieminekļu aizsardzību.

9. Tirgotājs, kas piedāvā tirgū produktus, kuru sastāvā esošo gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās robežvērtības, uzskaita minēto produktu pircējus. Uzskaites dokumentos norāda pārdoto produktu nosaukumu un daudzumu, kā arī:

9.1. fiziskajām personām – pircēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi un licences numuru;

9.2. juridiskajām personām – pircēja firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un licences numuru.

10. Šo noteikumu 9.punktā minētos uzskaites dokumentus tirgotājs glabā piecus gadus un uzrāda pēc šo noteikumu 23.punktā minētās kontroles institūcijas pieprasījuma.

11. Licences izsniedz Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde.

12. Lai saņemtu licenci, tirgotājs vai pircējs iesniedz Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu (3.pielikums). Ja licence nepieciešama produktu iegādei, lai restaurētu, atjaunotu vai uzturētu kultūras pieminekli, iesniegumam pievieno Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegtu apliecinājumu par attiecīgā objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam. Ja licence nepieciešama produkta iegādei, lai atjaunotu antīko transportlīdzekļu pārklājumu, iesniegumam pievieno biedrības “Latvijas Antīko automobiļu klubs” izsniegtu apliecinājumu par transportlīdzekļa statusa atbilstību antīkā transportlīdzekļa statusam.

13. Lai saņemtu šo noteikumu 12.punktā minēto apliecinājumu produkta iegādei, pircējs iesniedz iesniegumu (4.pielikums) vienā no šādām institūcijām:

13.1. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, lai iegādātos produktus kultūras pieminekļu restaurācijai, atjaunošanai vai uzturēšanai;

13.2. biedrībā “Latvijas Antīko automobiļu klubs”, lai iegādātos pro­duktus antīko transportlīdzekļu pārklājuma atjaunošanai.

14. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija vai biedrība “Latvijas Antīko automobiļu klubs” 20 dienu laikā pēc šo noteikumu 13.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz apliecinājumu vai paziņo iesniedzējam par atteikumu izsniegt apliecinājumu, ja objekts neatbilst kultūras pieminekļa statusam vai transportlīdzeklis neatbilst antīkā transportlīdzekļa statusam.

15. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 12.punktā minētā iesnieguma saņemšanas izsniedz licenci (5.pieli­kums) vai pamatotu atteikumu izsniegt licenci.

16. Valsts vides dienests kārto izsniegto licenču reģistru. Reģistrs ir publiski pieejams Valsts vides dienesta mājas lapā internetā.

17. Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde neizsniedz licenci šādos gadījumos:

17.1. iesniegumā nav norādīta visa nepieciešamā informācija vai ir sniegtas nepatiesas ziņas;

17.2. pircējs nav iesniedzis šo noteikumu 12.punktā minēto aplieci­nājumu.

18. Ja kontroles institūcija konstatē, ka licences saņēmējs pārkāpj licences nosacījumus vai neievēro šo noteikumu 9. vai 20.punktā noteiktās prasības, licence tiek anulēta šādā kārtībā:

18.1. kontroles institūcija sastāda aktu par konstatēto pārkāpumu. Aktā norāda pārkāpuma novēršanas termiņu un veicamos pasākumus. Valsts sanitārā inspekcija pārkāpuma akta kopiju nosūta licences izsniedzējam – Valsts vides dienesta reģionālajai vides pārvaldei;

18.2. ja pārkāpums konstatēts atkārtoti, Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde pieņem lēmumu par licences anulēšanu un izdara attiecīgu ierakstu izsniegto licenču reģistrā;

18.3. neizlietotos produktus triju mēnešu laikā pēc licences anulēšanas nodod personai, kurai ir atbilstoša licence, vai apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas reglamentē bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.

19. Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz šo noteikumu prasībām, var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

20. Licences saņēmējs:

20.1. katru gadu līdz 1.februārim iesniedz Vides valsts dienesta reģionālajā vides pārvaldē pārskatu par iepriekšējā gadā iegādāto, realizēto vai izlietoto produktu daudzumu (6.pielikums);

20.2. ir atbildīgs par licences nosacījumu ievērošanu un nav tiesīgs nodot licenci citām personām vai nodot produktus personām, kurām nav atbilstošas licences. 

IV. Prasības produktu ražotājam

21. Produktu ražotājs nodrošina, lai gaistošo organisko savienojumu saturs produktā atbilstu šo noteikumu 2.pielikumā minētajām gaistošo organisko savienojumu satura maksimālajām robežvērtībām.

22. Produkta ražotājs informāciju par gaistošo organisko savienojumu saturu šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem produktiem norāda produkta ražošanas tehniskajā dokumentācijā. 

V. Kontroles institūcijas

23. Šo noteikumu prasību ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē:

23.1. Valsts sanitārā inspekcija – produktu tirdzniecību;

23.2. Valsts vides dienests – produktu ražošanu un profesionālo lietošanu.

24. Par šo noteikumu prasību neievērošanu personas tiek sauktas pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

25. Valsts sanitārā inspekcija kontrolē produktu atbilstību šo noteikumu prasībām un pārbauda to personu darbību, kuras saistītas ar produktu tirdzniecību. Katru gadu līdz 1.februārim Valsts sanitārā inspekcija Valsts vides dienestā iesniedz apkopotu informāciju par produktu tirdzniecības kontroles rezultātiem iepriekšējā kalendāra gadā.

26. Valsts vides dienests sagatavo informatīvu ziņojumu par šo noteikumu prasību izpildi. Ziņojumā ietver šādu informāciju:

26.1. ziņas par kontroles institūciju veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem saskaņā ar šo noteikumu 23. un 25.punktu;

26.2. ziņas par izsniegtajām licencēm saskaņā ar šo noteikumu 16.punktu;

26.3. ziņas par iepriekšējā gadā iegādāto vai realizēto produktu daudzumu atbilstoši licences saņēmēju iesniegtajiem pārskatiem.

27. Valsts vides dienests iesniedz informatīvo ziņojumu Vides ministrijā šādos termiņos:

27.1. līdz 2008.gada 1.maijam – par laikposmu no 2007.gada 1.janvāra līdz 31.decembrim;

27.2. līdz 2011.gada 1.maijam – par laikposmu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim;

27.3. sākot ar 2011.gada 1.janvāri, – ik pēc pieciem gadiem – līdz nākamā gada 1.maijam.

28. Gaistošo organisko savienojumu satura noteikšanu produktā atļauts veikt laboratorijām, kas ir akreditētas valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā akreditētām laboratorijām. Analīzei izmanto šo noteikumu 7.pielikumā minētās analīzes metodes.

29. Valsts vides dienests pēc saskaņošanas ar Vides ministriju ievieto informatīvo ziņojumu savā mājas lapā internetā. 

VI. Noslēguma jautājumi

30. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumus Nr.833 “Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem” (Latvijas Vēstnesis, 2005, 181.nr.).

31. Produktus, kas ražoti pirms šo noteikumu 2.pielikumā noteiktajiem datumiem un kuros gaistošo organisko savienojumu saturs pārsniedz minētajā pielikumā noteiktās organisko savienojumu satura robežvērtības, atļauts piedāvāt tirgū ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc ierobežojumu stāšanās spēkā.

32. Šo noteikumu 2.pielikumā minēto produktu ražotājs vai tirgotājs:

32.1. veic šo noteikumu 2.pielikuma 1.punktā minēto produktu inventarizāciju par šo noteikumu 2.pielikumā noteikto otro periodu – līdz 2009.gada 31.decembrim;

32.2. 30 dienu laikā pēc šo noteikumu 32.1.apakšpunktā minētā termiņa beigām iesniedz attiecīgajā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē rakstisku paziņojumu par inventarizācijā uzskaitīto produktu daudzumu. 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes un Parlamenta 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza Direktīvu 1999/13/EK.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Vides ministrs R.Vējonis

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 6.aprīli.

 
 

1.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.231

Produkti un to apakšgrupas, uz kurām attiecas noteikumi

1. Noteikumi attiecas uz krāsām un lakām (izņemot aerosolus) – ķīmiskiem produktiem, kurus izmanto, lai veidotu pārklājumu (preparāts, kas satur organiskos šķīdinātājus un kuru izmanto dekoratīvas, aizsargājošas vai citādas plēvītes iegūšanai) ēkām, to apdarei un elementiem, kā arī ar tām saistītajām konstrukcijām. Krāsu un laku grupas pārklājumus iedala šādās apakšgrupās:

1.1. matētie pārklājumi iekšējām sienām un griestiem – pārklājumi, ko paredzēts lietot iekšējām sienām un griestiem un kuru spīduma pakāpe ir ≤ 25@60^o (25 – spīduma pakāpe, 60^o – leņķis, kādā noteikta spīduma pakāpe);

1.2. spīdīgie pārklājumi iekšējām sienām un griestiem – pārklājumi, ko paredzēts lietot iekšējām sienām un griestiem un kuru spīduma pakāpe ir > 25@60^o (25 – spīduma pakāpe, 60^o – leņķis, kādā noteikta spīduma pakāpe);

1.3. pārklājumi neorganiska pamata ārējām sienām – pārklājumi, ko paredzēts lietot mūra, ķieģeļu vai būvģipša ārsienām;

1.4. iekšējās vai ārējās apdares un apšuvuma krāsas koksnei, metālam vai plastmasai – pārklājumi priekšpēdējai pārklājumu kārtai un starpklājumi, ko paredzēts lietot apdarei un apšuvumam un kuri veido necaurspīdīgu plēvīti (vienlaidu slānis, ko iegūst, pamatam uzklājot vienu vai vairākas kārtas);

1.5. iekšējās un ārējās apdares lakas un beices – pārklājumi, ko paredzēts lietot koksnes, metāla un plastmasas dekoratīvajai apdarei un aizsardzībai un kuri veido caurspīdīgu vai daļēji caurspīdīgu plēvīti, kā arī necaurspīdīgās beices – pārklājumi koksnes dekoratīvajai apdarei un aizsardzībai pret mitrumu, kuri veido necaurspīdīgu plēvīti (saskaņā ar standartu LVS EN 927-1:2000 “Krāsas un lakas – Pārklājuma materiāli un sistēmas ārējiem koka darbiem – 1.daļa: Klasifikācija un izvēle”) vidēji stabilā koncentrācijā;

1.6. smalkbeices – beices, kuru vidējais biezums (saskaņā ar standartu LVS EN 927-1:2000 “Krāsas un lakas – Pārklājuma materiāli un sistēmas ārējiem koka darbiem – 1.daļa: Klasifikācija un izvēle”) ir mazāks nekā 5 µm (pārbaudē izmanto standartā LVS EN ISO 2808:2000 “Krāsas un lakas – Pārklājuma biezuma noteikšana” minēto 5A metodi);

1.7. gruntējumi – pārklājumi ar hermetizējošām vai bloķējošām īpašībām, kas paredzēti koksnei, sienām vai griestiem;

1.8. saistošie gruntējumi – pārklājumi, kas paredzēti nesaistīto pamata daļiņu saistīšanai vai hidrofobu īpašību piešķiršanai, kā arī koksnes aizsardzībai pret zilēšanu;

1.9. vienkomponenta speciālie pārklājumi – pārklājumi, kuru pamatā ir plēvīti veidojošs materiāls un kas paredzēti īpašas kvalitātes nodrošināšanai, piemēram, mākslīgo materiālu gruntējumam un sedzējkrāsai, dzelzs pamata gruntējuma kārtai, reaktīvu metālu (piemēram, cinka, alumīnija) gruntējuma kārtai, pretkorozijas apdarei, koka un cementa grīdu pārklāšanai, aizsardzībai pret grafiti, liesmas slāpēšanai, higiēnas prasību nodrošināšanai pārtikas ražošanā vai veselības aprūpē;

1.10. divkomponentu speciālie pārklājumi – šī pielikuma 1.9.apakšpunktā minētie pārklājumi, kuriem pirms lietošanas pievieno otro komponentu (piemēram, trešējos amīnus);

1.11. daudzkrāsu pārklājumi – pārklājumi, kas rada divtoņu vai daudzkrāsainu efektu jau primārajā lietojumā;

1.12. dekoratīvie pārklājumi – pārklājumi, kas rada īpašu estētisku efektu uz īpaši sagatavota, iepriekš nokrāsota pamata vai pamatkārtas un ko žūšanas laikā īpaši apstrādā.

2. Noteikumi attiecas uz transportlīdzekļu galīgās apdares materiāliem, ko izmanto rūpnieciskai vai komerciālai transportlīdzekļu vai to daļu pārklāšanai ārpus ražošanas iekārtām transportlīdzekļu remonta, virsmas aizsardzības pasākumu vai dekoratīvās apdares laikā, veicot šādas darbības:

2.1. pārklājumu klāšana uz autotransporta līdzekļiem vai to daļām transportlīdzekļu remonta, konservācijas vai dekoratīvās apdares laikā (izņemot autotransporta līdzekļu un to daļu rūpniecisku ražošanu);

2.2. oriģinālā pārklājuma klāšana autotransporta līdzekļiem vai to daļām, izmantojot galīgās apdares materiālus (izņemot autotransporta līdzekļu un to daļu rūpniecisku ražošanu);

2.3. pārklājumu klāšana O kategorijas piekabēm (arī puspiekabēm).

3. Transportlīdzekļu galīgās apdares materiālu grupas pārklājumus iedala šādās apakšgrupās:

3.1. virsmas sagatavošanas un tīrīšanas līdzekļi, kas paredzēti veco pārklājumu un rūsas mehāniskai vai ķīmiskai noņemšanai, lai sagatavotu virsmu kā pamatu jaunam pārklājumam:

3.1.1. pulverizatoru un to aprīkojuma tīrīšanas līdzekļi – krāsas noņēmēji, attaukotāji (arī antistatiskie attaukotāji mākslīgo materiālu attaukošanai) un silikonu saturošu savienojumu noņēmēji;

3.1.2. priekštīrītāji – tīrīšanas līdzekļi virsmas netīrumu noņemšanai, sagatavojot virsmu pārklāšanas materiālu lietošanai;

3.2. špaktelēšanas tepe virsbūvei – biezas konsistences savienojums, kas paredzēts virsmas dziļāko negludumu aizpildīšanai pirms virsmas apstrādes materiāla – špakteles – lietošanas;

3.3. gruntējums – pārklājums, ko pirms gruntējošā virsmas apstrādes materiāla lietošanas paredzēts izmantot uz nepārklāta metāla vai esošās apdares, lai nodrošinātu virsmas aizsardzību pret koroziju. Gruntējošos pārklājumus iedala šādi:

3.3.1. virsmas apstrādes materiāls – špaktele – pārklājums, ar ko tieši pirms sedzējkrāsas uzklāšanas aizpilda sīkākos virsmas negludumus, lai nodrošinātu sedzējkrāsas adhēziju, aizsardzību pret koroziju un viendabīgas virsmas veidošanos;

3.3.2. vispārējais metāla virsmas gruntējums – pārklājums, ko paredzēts lietot gruntēšanai, piemēram, adhēzijas veicinātāji, hermetizējošas vielas, virsmas apstrādes materiāli virsējai un priekšpēdējai kārtai, plastiskā grunts “mitrs uz mitra”, bezsmilšu špakteles, izsmidzināmās špakteles;

3.3.3. reaktīvā gruntskrāsa – pārklājums, kas satur vismaz 0,5 masas procentus fosforskābes un ko paredzēts lietot tieši uz nepārklātām metāla virsmām, lai nodrošinātu adhēziju un palielinātu izturību pret koroziju, kā arī izmantot par gruntējumu metināšanā un kodinātāju šķīdumiem galvanizētām cinka virsmām;

3.4. sedzējkrāsas – jebkāds pigmentēts pārklājums, ko paredzēts lietot kā vienīgo slāni vai arī kā vienu no slāņiem, lai nodrošinātu spīdumu un izturību. Tās ietver:

3.4.1. pamatkrāsas – pigmentētus pārklājumus, kas paredzēti krāsas (toņa) un citu vēlamu optisku efektu nodrošināšanai, bet kas nav pārklājumu sistēmas spīdums vai virsmas aizsardzība;

3.4.2. lakas – caurspīdīgus pārklājumus, ar ko pārklājumu sistēmā paredzēts piešķirt galīgo spīdumu un aizsardzības īpašības;

3.5. īpašas apdares pārklājumi – produkti, ko paredzēts izmantot kā sedzējkrāsu, ja vienā slānī jāpanāk sevišķas īpašības, piemēram, metālisks vai perlamutra efekts, augstas kvalitātes vienkrāsainas vai caurspīdīgas lakas (piemēram, pretskrāpējumu vai fluorētā laka), atstarojoša pamatkrāsa, struktūrapdares pārklājums, pretslīdēšanas apdares pārklājums, ūdensnecaur­laidīgas hermetizējošas vielas virsbūves apakšas apdarei, prettrieciena aizsarg­lakas, iekšējās apdares lakas un aerosoli.

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.231

Gaistošo organisko savienojumu satura maksimālās robežvērtības

1. Gaistošo organisko savienojumu (turpmāk – GOS) satura maksimālās robežvērtības krāsām un lakām noteiktas šī pielikuma 1.tabulā.

1.tabula

Nr. p.k.	Produkta apakšgrupa	Šķīdinātāja veids	I periods – no 2007.gada 1.janvāra GOS robežvērtība (g/l)1	II periods – no 2010.gada 1.janvāra GOS robežvērtība (g/l)1
1.	Matētie pārklājumi iekšējām sienām un griestiem (spīdums < 25@60o)	ŪB2 ŠB3	75 400	30 30
2.	Spīdīgie pārklājumi iekšējām sienām un griestiem (spīdums > 25@60o)	ŪB ŠB	150 400	100 100
3.	Pārklājumi neorganiska pamata ārējām sienām	ŪB ŠB	75 450	40 430
4.	Iekšējās vai ārējās apdares apšuvuma krāsas koksnei un metālam	ŪB ŠB	150 400	130 300
5.	Iekšējās vai ārējās apdares lakas un beices (arī necaurspīdīgās beices)	ŪB ŠB	150 500	130 400
6.	Iekšējās vai ārējās apdares smalkbeices	ŪB ŠB	150 700	130 700
7.	Gruntējumi	ŪB ŠB	50 450	30 350
8.	Saistošie gruntējumi	ŪB ŠB	50 750	30 750
9.	Vienkomponenta speciālie pārklājumi	ŪB ŠB	140 600	140 500
10.	Divkomponentu speci­ālie reaktīvie pārklājumi	ŪB ŠB	140 550	140 500
11.	Daudzkrāsu pārklājumi	ŪB ŠB	150 400	100 100

Piezīmes.

 

¹ Šķīdinātāja koncentrācija lietošanai gatavā produktā. 

² ŪB – ūdens bāzes pārklājuma materiāls – pārklājuma materiāls, kura viskozitāte tiek regulēta ar ūdeni. 

³ ŠB – šķīdinātāju bāzes pārklājuma materiāls – pārklājuma materiāls, kura viskozitāte tiek regulēta ar organisko šķīdinātāju.

 

2. Gaistošo organisko savienojumu satura robežvērtības transportlīdzekļu galīgās apdares materiāliem noteiktas šī pielikuma 2.tabulā.

2.tabula

Nr. p.k.	Produkta apakšgrupa	Pārklājuma veids	No 2007.gada 1.janvāra GOS koncentrācija (g/l)
1.	Virsmas sagatavošanas un tīrīšanas līdzekļi1	virsmas sagatavošanas līdzekļi	850
		priekštīrītāji	200
2.	Špaktelēšanas tepe virsbūvei	visi	250
3.	Gruntējums	virsmas apstrādes materiāls – špaktele un vispārējais metāla virsmas gruntējums	540
		reaktīvā gruntskrāsa	780
4.	Sedzējkrāsa	visi	420
5.	Īpašas apdares pārklājumi	visi	840

Piezīme.

 

¹ Ūdens saturu lietošanai gatavā produktā ņem vērā tikai šīs apakšgrupas produktiem.

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.231

Iesniegums licences saņemšanai darbībai ar krāsām, lakām un transportlīdzekļu galīgās apdares produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts organiskā šķīdinātāja saturs

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.231

Iesniegums apliecinājuma saņemšanai par objekta atbilstību kultūras pieminekļa vai antīkā transportlīdzekļa statusam

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.231

Licence darbībai ar krāsām, lakām un transportlīdzekļu galīgās apdares produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts organiskā šķīdinātāja saturs

Vides ministrs R.Vējonis

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.231

Pārskats
par darbībām ar krāsām, lakām un transportlīdzekļu galīgās apdares produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts organiskā šķīdinātāja saturs,
___________________________.gadā

Vides ministrs R.Vējonis

 

 

7.pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.231

Analīzes metodes, lai noteiktu gaistošo organisko savienojumu saturu produktā

Nr. p.k.	Nosakāmais parametrs	Mērvienība	Analīzes metode	Publikācijas datums
1.	Gaistošo organisko savienojumu saturs	g/l	LVS EN ISO 11890-2 2001 “Krāsas un lakas – Gaistošo organisko savienojumu satura noteikšana – 2.daļa: Gāzes hromatogrāfijas metode”	2001
2.	Gaistošo organisko savienojumu saturs, ja pievienoti reaktīvi atšķaidītāji	g/l	ASTMD 2369	2003

Vides ministrs R.Vējonis