2007. gada 29. marta stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Sākam Saeimas 29.marta sēdi.

Pirms mēs ķeramies pie darba kārtības, izskatīsim priekšlikumus par darba kārtības maiņu.

Pirmais priekšlikums. Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51.pantu, lūdz izdarīt izmaiņas šā gada 29.marta sēdes darba kārtībā un svītrot no darba kārtības 23.punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos””. Šis likumprojekts bija atzīts par steidzamu un būtu izskatāms otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? Deputātiem iebildumu nav. Tomēr par svītrošanu no darba kārtības mums ir jābalso. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par darba kārtības 23.punkta svītrošanu no šīsdienas darba kārtības! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Darba kārtība ir mainīta.

Un vēl viens priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 29.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā pēc darba kārtības 18.punkta Saeimas lēmuma projektu “Par Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģētās pārstāves Laimas Grebskas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Darba kārtība ir mainīta.

Godātie kolēģi! Līdz ar to līdz šim papildus iesniegtie priekšlikumi par darba kārtības maiņu ir apstiprināti, un mēs varam pāriet pie sadaļas “Prezidija ziņojumi” izskatīšanas.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Āboltiņas, Latkovska, Šadurska un Repšes iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Uzrunāju jūs jau otro reizi šajā jautājumā.

“Jaunais laiks” ir pārliecināts, ka deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības nedrīkst atstāt citu deputātu kompetencē, jo tad mēs pēc būtības pildām funkciju, kas jāveic tiesai, nevis rīkojamies saskaņā ar Satversmi. Vismaz tā ir bijis iepriekšējā Saeimā, kad parlaments bija tas, kurš izlēma, ka daži deputāti ir vienlīdzīgāki par citiem un tāpēc nav izdodami administratīvajai sodīšanai.

Satversmes 30.pants paredz, ka Saeimas loceklim nevar uzlikt administratīvos sodus bez Saeimas piekrišanas. Par minētās normas pareizumu un tās vietu mūsdienu demokrātiskas valsts Satversmē ir diskutēts un spriests jau daudz. Varbūt pat pārāk daudz. Līdz šim mēs diemžēl esam noraidījuši piedāvājumus mainīt Satversmi, nosakot, ka deputātiem par pārkāpumiem ir jāatbild tādā pašā kārtībā kā viņu vēlētājiem. Deputātu imunitāte nav radīta un nevienos laikos nav uztverta par deputātu aizsargājošu institūtu. Tās vienīgais mērķis un jēga ir nodrošināt normālu un netraucētu parlamenta funkcionēšanu, tas ir, lai deputāts ar nepamatotu apcietināšanu vai citādi netiktu fiziski atrauts no savu pienākumu pildīšanas, tādējādi ietekmējot tautas vēlēšanu ceļā izteikto gribu.
Turklāt nav taču dzirdēts, ka kāds no tautas priekšstāvjiem būtu administratīvi vajāts, piemēram, no sava iecirkņa inspektora puses deputāta politiskās pārliecības dēļ. Nevienam Saeimas loceklim nav tiesību pašam lemt, vai viņš vēlas vai nevēlas izmantot Satversmē paredzēto imunitāti. Pat tajā gadījumā, kad deputāts atzīst savu pārkāpumu un ir gatavs izciest tam piespriesto administratīvo sodu, viņam nav tiesību atteikties no imunitātes, un arī amatpersona nav tiesīga bez Saeimas piekrišanas deputātu sodīt. Tādējādi ikvienam deputāta pārkāpumam vajadzētu iekļūt Saeimas darba kārtībā un līdz ar to nonākt sabiedrības acu priekšā.

Taču vai sacītais tiešām atbilst praksei? Kā atbildi uz šo jautājumu varu minēt dažus skaitļus, ko apkopojusi Iekšlietu ministrija. 8.Saeimas deputāti savas darbības laikā tikai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem vien ir sodīti 78 reizes, taču nevienu reizi no tām nav prasīta Saeimas piekrišana. Tātad nevienā no šīm 78 reizēm pārkāpējs nav stājies Saeimas priekšā, un līdz ar to šie deputātu pārkāpumi presei un sabiedrībai ir palikuši nezināmi. Šķiet, ka šie skaitļi atspoguļo tikai daļu no to sodu skaita, kuri tikuši piemēroti deputātiem, un tie runā paši par sevi. Tātad pagājušajā Saeimā Satversme tikusi pārkāpta 78 reizes. Pagaidām nezinām, cik reižu tas noticis šajā Saeimā, bet ir skaidrs, ka Satversmes 30.pants reāli nedarbojas – tātad nepilda to funkciju, kas sākotnēji tam bija paredzēta.

Deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības ir jābūt tiesas, nevis citu deputātu kompetencē. Vienlaikus ir jāparedz arī veids, kā sabiedrība uzzina par tās ievēlēto priekšstāvju pārkāpumiem. Un to mēs piedāvājam risināt ar grozījumiem Saeimas kārtības rullī.

Šobrīd ir skaidrs, ka Satversmē paredzētā Saeimas deputāta imunitāte, daudzējādā ziņā noderīgs institūts, tiek izmantota tikai pie varas esošo savtīgās interesēs, lai atsevišķos gadījumos izvairītos no soda, nevis lai nodrošinātu parlamenta pareizu un netraucētu funkcionēšanu.

Parlaments un mēs visi kā politiķi šobrīd esam sasnieguši zemāko punktu sabiedrības uzticēšanās ziņā, un laikam jau maz ko var izdarīt, lai to mainītu, bet varbūt nepareizi ir nedarīt neko, ne tikai, lai mainītu priekšstatu par to, kādi esam, bet galvenokārt lai pateiktu paši sev, ka neesam ne labāki, ne citādāki kā mūsu vēlētāji.

Tāpēc es aicinu atbalstīt “Jaunā laika” piedāvātos priekšlikumus un būt gataviem atbildēt par saviem pārkāpumiem, tāpat kā to dara jebkurš mūsu vēlētājs. It īpaši uz to es aicinu “Saskaņas Centru”, kas pagājušajā reizē teica, ka viņi atbalsta šos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 2, atturas – 56. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Āboltiņas, Latkovska, Šadurska un Repšes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 3, atturas – 54. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Āboltiņas, Latkovska, Šadurska un Repšes iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 52. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Fjodorova, Rubika, Deņisova, Golubova un Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Jūs visi zināt, ka tagad, kad katru dienu aug cenas, izdzīvot šajā mūsu valstī ir ļoti grūti, tāpēc mēs piedāvājam samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas produktiem. Tas dotu maznodrošinātajam slānim iespēju dzīvot drusciņ labāk šajā pasaulē, kā arī aicinām samazināt šo likmi mācību grāmatām. Tas dotu maznodrošinātajiem iespēju apgādāt savus bērnus ar mācību grāmatām un sūtīt viņus skolā.

Taču, lai vispār nesamazinātu kopējos ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa, mēs piedāvājam aplikt ar pievienotās vērtības nodokli pārdošanas gadījumā tās ēkas un būves, kuras tika rekonstruētas vai renovētas, jo tad parādās klasiska pievienotā vērtība.

Mēs arī piedāvājam aplikt ar pievienotās vērtības nodokli finansiālos darījumus. Jūs ļoti labi zināt, cik daudz naudas gadā saņem mūsu bankas, bet mūsu budžets to nejūt.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 26, atturas – 15. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Mitrofanova un Buhvalova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt “par”.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Iesniedzot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, PCTVL gribēja pirmām kārtām uzsvērt, ka valsts deklarētā formāli vienlīdzīgā attieksme pret abiem režīmiem neatbilst patiesībai. Pretdabiskā priekšroka, kas tiek dota nacismam salīdzinājumā ar komunismu, ir skaidri saredzama dažos likumos.

Arī apspriežamais likums diemžēl nav izņēmums. Saņemt tādas politiski represētās personas statusu, kas cietusi no komunistiskā režīma, ir daudz vieglāk nekā tikt atzītam par nacisma upuri. Varbūt tas ir saistīts ar to, ka to zaudējumu skaits, kurus abi režīmi bija nodarījuši Latvijai, nav salīdzināms.

Man gribētos atgādināt, ka komunistiskais terors ir beidzies pirms gandrīz 55 gadiem. Tajā laikā tika represēti (galvenokārt – izsūtīti) no 140 tūkstošiem līdz 190 tūkstošiem cilvēku. Nogalināto, cietumos un izsūtījumā mirušo skaits svārstās robežās no 10 līdz 20 procentiem.

Nacisti Latvijas teritorijā iznīcināja, pēc dažiem avotiem, aptuveni 600 tūkstošus cilvēku, no tiem aptuveni 100 tūkstošus Latvijas pilsoņu. Nacistu nogalināto skaits ir vismaz 15 reizes lielāks.

Tāpēc mēs ierosinām izslēgt no likuma visus šos neloģiskos ierobežojumus tiem nacisma upuriem, kuri pretendē uz statusa iegūšanu. Proti, likumā obligāti tiek gandrīz visos gadījumos prasīta Latvijas pilsonības esamība, ir arī ierobežojumi attiecībā uz izsūtīšanas laiku (likumā norādīts tikai 1942. un 1943.gads) un vietu (likumā pieminēta tikai Vācija, netiek pieminētas Vācijas okupētās valstis).

Diez vai Latvijas nepilsonis, kurš 1944.gadā tika izsūtīts piespiedu darbos uz nacistu okupēto Franciju, ir politiski mazāk represēts nekā Latvijas pilsonis, kurš 1943.gadā tika izsūtīts uz piespiedu darbiem Vācijā.

Godātie deputāti! Visu šo upuru liktenī vainīgi ir Staļins un Hitlers, viņu ideoloģija un sen mirušie biedri, laikabiedri.

Diemžēl tā saucamo demokrātisko reformu laikposmā no 1990.gada līdz 2007.gadam Latvijas iedzīvotāju skaits saruka par 383 tūkstošiem. Tas ir vismaz divas trīs reizes vairāk cilvēku, nekā tika izsūtīts Staļina laikā, un sastāda divas trešdaļas no to cilvēku skaita, kurus iznīcināja Hitlera laikā. Un par to jau jāatbild valdošo partiju deputātiem!

PCTVL ierosina novērst netaisnību, kura tika izdarīta 1995.gada aprīlī un kurā nav vainojami nedz Staļins, nedz Hitlers. Proti, tieši tad Saeima, pieņemot jaunu likumu “Par politiski represētās personas statusu”, atņēma šo statusu vairākiem tūkstošiem cilvēku (galvenokārt no nacistiskā režīma cietušajiem nepilsoņiem, kuriem pirms tam šis statuss Latvijas Republikā tika atzīts), pie viena arī atņemot viņiem pienākošos atvieglojumus. Pēc PCTVL frakcijas viedokļa, šiem cilvēkiem ir jādod iespēja vienkārši apmainīt savas vecās apliecības pret jaunajām. To, ka nacisma upuri rūpīgi glabā vecā parauga apliecības, mums konsultāciju laikā apstiprināja biedrība “Piemiņa nākotnei”, kura apvieno Latvijā dzīvojošos nacistisko koncentrācijas nometņu bijušos ieslodzītos. Biedrība atbalsta šo likumprojektu, kurš turklāt paredz atvieglot statusa saņemšanas birokrātisko procedūru. Likumprojekts paredz atcelt arī dažus absurdus uzdevumus Ministru kabinetam…

Sēdes vadītājs.

Godātais deputāt, piecas minūtes ir pagājušas!

J.Pliners.

…kurus tas nevar izpildīt jau 20 gadus.

Aicinu balsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 27, atturas – 41. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt atzinumam? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 288/Lp9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt atzinumam? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 289/Lp9, nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Saeimas Prezidija atzinumam? (No zāles: “Balsot!”) Deputāti prasa balsojumu… Es atvainojos… Par šo jautājumu ir pieteicies runāt deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Jā, dāmas un kungi! Esmu ne tikai pieteicies runāt, bet arī uzrakstījis Saeimas Prezidijam vēstuli, kurā aicinu likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kā arī likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas ir vienotā paketē ar tā sauktajiem valdības inflācijas novēršanas programmas likumprojektiem, nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Valdība ir iecerējusi, ka šos likumprojektus varēs pieņemt līdz 1.jūlijam, un komisija tos var gan izskatīt (tie attiecas tikai uz konkrēto likumprojektu paketi), gan pieņemt, gan sagatavot izskatīšanai Saeimā divos vai trijos lasījumos.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Mums ir tātad jābalso. Vispirms jābalso par atbildīgās komisijas maiņu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz tātad noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par atbildīgo komisiju likumprojektam “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atbildīgā būtu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 17. Tātad atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Un, kā mēs jau iepriekš paredzējām, tātad šo likumprojektu izskatīs arī Tautsaimniecības komisija.

Godātie kolēģi! Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Arī… Es atvainojos, arī attiecībā uz šo likumprojektu ir iesniegts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums grozīt šo Saeimas Prezidija atzinumu un par atbildīgo noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Vispirms mums ir jābalso par atbildīgās komisijas maiņu. Balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu – par atbildīgo noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu noteikt atbildīgo komisiju! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 12. Atbildīgā būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, taču šo jautājumu izskatīs arī Juridiskā komisija.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu sadaļā “Prezidija ziņojumi”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt šim atzinumam? Deputāti atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Civilstāvokļa aktu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti piekrīt Prezidija atzinumam. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? Deputāti Prezidija atzinumam piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti piekrīt Prezidija atzinumam? (Starpsauciens: “Balsot!”) Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 296/Lp9 nodošanu attiecīgajai komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zaķa, Bendrātes, Circenes, Ziedones-Kantānes un Rībenas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz, manuprāt, absurdo stāvokli, kādā ir nonākusi mūsu valsts. Un ar to es nebūt nedomāju nekontrolējamo inflāciju, smieklīgās algas vai smieklīgās pensijas un neloģiskos likumus, kas pieņemti Satversmes 81.panta kārtībā. Absurds, manuprāt, ir stāvoklis, ka Jūrmalas kukuļdošanas lietā apsūdzētie viens pēc otra pazūd nezināmās tālēs, bet Iekšlietu ministrija pat nenojauš šo viņu pazušanas virzienu, nemaz jau nerunājot par viņu aizturēšanu.

Es neapgalvošu, ka Latvijā šobrīd valda politiskā krīze. Bez manis to jau ir konstatējusi virkne politologu. Taču es apgalvošu, ka ir izveidojusies situācija, kad pastāv virkne neatbildētu jautājumu. Pēdējo notikumu, it īpaši Ventspils mēra Aivara Lemberga aresta, kontekstā aktuāla ir kļuvusi augstu amatpersonu korupcija un tā dēvētā valsts nozagšana. Protams, uz daļu no šiem jautājumiem atbildes sniegs tiesībsargājošās iestādes un tiesa, taču tik un tā paliks daudz neskaidrību un šaubu, un mazināt šīs šaubas un aizdomas var tikai Saeimas Pretkorupcijas komisijas atjaunošana.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu frakcijas iesniegtos grozījumus.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 297/Lp9 nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 38, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Izskatīsim nākamo darba kārtības sadaļu – “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns lūdz piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu 2007.gada 4.aprīlī. (No zāles: “Kārli! Pret!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par šo iesniegumu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģētās pārstāves Laimas Grebskas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja izglītības un zinātnes ministres Baibas Rivžas, kā arī Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas iesniegto priekšlikumu – iekļaut Augstākās izglītības padomes sastāvā jaunu locekli – Laimu Grebsku, kas stāsies Saeimas deputāta Jāņa Eglīša vietā, kurš tagad strādā Saeimā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Aizklāti balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim deputātu pieprasījumu Latvijas veselības ministram Vinetam Veldrem “Par situāciju VAS “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca””.

Pieprasījumu komisijas vārdā par tās atzinumu runās deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja virkni mūsu deputātu pieprasījumu veselības ministram Vinetam Veldrem par situāciju Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un šo pieprasījumu noraidīja.

Sēdes vadītājs.

Godājamie kolēģi! Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi deputāti! Man gribētos nedaudz pastāstīt par Pieprasījumu komisijas sēdi, kurā piedalījās arī Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Rinalds Muciņš un apvienotās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Dzintars Mozgis.

Vispirms Muciņa kungs paziņoja, ka šīs slimnīcas finansējums 2007.gadā ir palielināts aptuveni par 40 procentiem, tas ir, no septiņiem miljoniem līdz vairāk nekā desmit miljoniem. Zeme zem Bērnu klīniskās slimnīcas Juglā patiešām ir privātīpašums, taču slimnīcas pārprofilēšana nav ieplānota – vismaz pagaidām.

Pēc tam uzstājās dakteris Mozgis, un deputātiem radās jautājumi par to, kādā veidā tiek tērēti šie 10 miljoni? Runādams par neiespējamību Bērnu klīniskajā slimnīcā Juglā veikt rentgenoloģisko izmeklēšanu, slimnīcas vadītājs paziņoja, ka Latvijā ir tikai četri bērnu ārsti radiologi. Man liekas, ka viņš nepateica visu līdz galam.

Līdz slimnīcu apvienošanai Bērnu klīniskajā slimnīcā Juglā strādāja pilns medicīniskā personāla sastāvs, kas nodrošināja arī rentgena darbību, taču pēc tam, kad slimnīcas vadība atteicās pacelt darbinieku algas, kā tas bija paredzēts Ministru kabineta noteikumos Nr.804, personāls aizgāja strādāt uz citām slimnīcām, kur tā darbs tiek atbilstoši novērtēts.

Slimnīcas vadītājs komisijas sēdē tā arī nespēja sakarīgi atbildēt, kāpēc bija nepieciešams likvidēt supermoderno kardioloģijas centru Juglā un reanimācijas nodaļu, kur darbojās lieliski sastrādājies kolektīvs, ja analoģisku kompleksu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā Vienības gatvē vēl tikai taisās uzcelt. Iztērējot līdzekļus dārgas aparatūras demontāžai un transportēšanai, tas viss ar grūtībām tika izvietots trijās atsevišķās nodaļās, savukārt Juglā Bērnu klīniskajā slimnīcā tukšas palika aptuveni 1000 kvadrātmetru lielas Kardioloģijas centra telpas. Šajās telpās it kā taisās pārvietot Ģenētikas nodaļu no Miera ielā esošā Dzemdību nama, taču šīs nodaļas darbinieki tam nepiekrīt, jo Juglā vairs nav reanimācijas nodaļas.

Mums apgalvo, ka ārstniecības pakalpojumu kvalitāte līdz ar slimnīcu apvienošanu ir paaugstinājusies, taču kā gan tā var paaugstināties, ja bērnus, kuriem ir nepieciešama pārbaude ar datortehniku vai ar magnētiskās rezonanses iekārtu, pakļaujot viņus riskam un neērtībām, nākas vest cauri visai Rīgai uz Vienības gatvi? Agrāk bērnus veda turpat blakus – uz Gaiļezera lielo slimnīcu.

Komisijas sēdē Mozga kungs apgalvoja, ka attiecībā uz gripu Latvijā tika radīta mākslīga histērija, bet kāpēc tad visas Bērnu klīniskās slimnīcas nodaļas, izņemot psihiatrijas nodaļu, bija pārpildītas ar smagiem slimniekiem? Taču medmāsas un sanitāres šeit tiešām bija spiestas strādāt, balstoties tikai uz entuziasmu un godīgumu, jo slimnīcas vadība nevēlējās apmaksāt viņu darbu atbilstošā apmērā. Iedomājieties – sanitāres tur saņēma 128 latus!

Rodas iespaids, ka viss tas tiek darīts speciāli, lai cilvēki pamestu savu darbu, un tad rastos pamats pavisam slēgt slimnīcu vai to privatizēt. Slimnīcas darbinieki ne tikai nav apdrošināti, bet arī nevar bez maksas izmantot savas slimnīcas vai kādas citas slimnīcas pakalpojumus. Jebkuru sanitāri ar 128 latu lielu algu apmierinātu jebkāda polise, tā kā tā apmierina skolu un bērnudārzu darbiniekus.

Visās pilsētas skolās vecos logu rāmjus nomainīja ar pakešu logiem, bet tikai Juglas bērnu slimnīcai līdzekļu nez kāpēc pietrūkst. Līdz pat šim laikam šķirbas logos tiek aizbāztas, ar ko vien pagadās, un to dara tās pašas sanitāres, kuras riskē izkrist pa logu ārā reizē ar sapuvušajiem logu rāmjiem.

Skaidrs ir viens: kamēr Veselības ministrija sapņos par resursu koncentrāciju “daudzfunkcionālajā kompleksā” (pēdiņās) Vienības gatvē, kuram var dabūt kredītus, slimie bērni cietīs no mūsdienīgas medicīniskās palīdzības trūkuma, bet medmāsas meklēs labāku likteni ārzemēs.

Un tad var gadīties, ka mums nāksies būt mazāk ciniskiem un vajadzēs izrādīt lielāku cieņu to pašu sanitāru darbam. Situācija ar bērnu ārstniecību Latvijā tiešām ir katastrofāla. Ne velti iepriekšējais veselības ministrs no Tautas partijas – Gundars Bērziņš – pats atkāpās no amata. Tik dziļa ir krīze šajā nozarē!

Aicinu kolēģus deputātus atbalstīt mūsu pieprasījumu veselības ministram Vinetam Veldrem.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs balsosim par deputātu pieprasījumu, nevis par Pieprasījumu komisijas atzinumu. Tātad lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu – Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova un citu – pieprasījumu veselības ministram Vinetam Veldrem par situāciju VAS “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 53, atturas – nav. Tātad šis pieprasījums nav akceptēts, bet ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Nacionālās drošības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” otrajam lasījumam. Netika saņemts neviens priekšlikums, un komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi.

Lūdzu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 273, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums. Likumprojekts tika atzīts par steidzamu.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.658C. Tātad Nacionālās drošības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Par to pavisam ir saņemti seši priekšlikumi no deputāta Vladimira Buzajeva.

Komisija, iepazinusies ar šiem priekšlikumiem, tos neatbalstīja.

Tātad 1. – deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars.

2. – arī deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars.

3. – arī deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars.

4. – arī deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars.

5. – arī deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Jaundžeikars.

6. – arī deputāta Buzajeva priekšlikums – komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa debates. Debatēs pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles: “Tikai lai saprastu!” Dep. J.Dobelis: “Vecais velns tu!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Pirmkārt, atteikumam izdot pielaidi valsts noslēpumam ir jābūt motivētam. To nevar aizstāt ar trijās rindās veidotu kombināciju no trim pirkstiem.

Otrkārt, ir jāpastāv arī iespējai pārsūdzēt šo atteikumu tiesā. Tie no jums, kuri pacentās izlasīt apspriežamo priekšlikumu, uzreiz nolēma, ka runa ir par mani. Patiesi tas ir visai savādi, ka jautājumu par uzticēšanos deputātam, kuram tautas nobalsošanas laikā personīgi uzticējās septiņi tūkstoši vēlētāju, vienpersoniski izlemj valsts ierēdnis ar apšaubāmu pagātni ārvalstīs…

Tomēr šis likumdošanas priekšlikums ir pavisam par ko citu. Iespēju bez motivācijas dot atteikumu pielaidei valsts noslēpumam plaši izmanto specdienesti, lai nodarbotos ar to ierēdņu “tīrīšanu”, kuri tiem ir nevēlami vai arī ir nevēlami to politiskajiem partneriem.

Latvijas Bruņotajos spēkos bija daži skaļi skandāli, un ne tikai tur. Situācijā, kāda ir izveidojusies patlaban, kad Latvijas Saeimā pārstāvētajās latviešu partijās notiek cīniņi uz dzīvību un nāvi starp proamerikāņu un promaskavas lobijiem, šis jautājums kļūst īpaši aktuāls.

Lūk, jums pēdējais skandāls! Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilmāra Bodes liktenis. Jūs taču, dāmas un kungi, lieliski zināt, kas un kādēļ viņu šajā amatā iecēla un kas un par ko viņu no šā amata atstādināja.

Tāpēc es aicinu Saeimu atbalstīt manu priekšlikumu, lai Latvijas politikas lielajām “haizivīm” būtu godīgi peldēšanas noteikumi mūsu trauslajā akvārijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Dz.Jaundžeikars.

Nav ko piebilst.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Jaundžeikars.

Ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 274/Lp9, pieņemšanu galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums. Steidzams.

Nacionālās drošības komisijas vārdā – deputāts Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (LPP/LC frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.659C. Nacionālās drošības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Priekšlikumi netika saņemti, un komisija atbalstīja šo likumprojektu kopumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 275/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Dz.Jaundžeikars.

Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Izskatām nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Astoņpadsmit priekšlikumi. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.617B. Kopumā uz otro lasījumu Tautsaimniecības komisijā ir iesniegti un izskatīti 18 priekšlikumi.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

7.priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

8.priekšlikums – nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8. – deputāta Ivana Ribakova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi!

9.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

10.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

11.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

12.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

15.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Un arī 18.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 267/Lp9, pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 12. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi Nr.1075). Trešais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Godātie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 704.

Komisija ir saņēmusi tikai vienu priekšlikumu uz trešo lasījumu. Šo priekšlikumu iesniedza PCTVL frakcija. Komisija priekšlikumu ir noraidījusi, pamatojoties uz to, ka Pašvaldību likumā nav paredzēts pienākums nodrošināt iedzīvotāju skaitu vai iedzīvotāju daļu sabiedriskās aptaujas pasākumos.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par PCTVL frakcijas priekšlikumu. Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL teritoriālajās organizācijās nemitīgi tiek saņemtas sūdzības par to, ka dzīvojamās un zaļajās zonās tiek būvēti dažādi objekti, neņemot vērā kaimiņmāju iedzīvotāju viedokli. Esmu pārliecināts, ka ikvienam deputātam – neatkarīgi no partijas piederības –, kas kontaktējas ar iedzīvotājiem, ir zināma šī problēma. Zināms arī, ka šādos gadījumos rodas nopietni konflikti starp iedzīvotājiem un tiem, kas veic būvniecību, un vietējām varas institūcijām. Diemžēl nepilnības likumdošanas jomā lielā mērā sekmē konfliktu rašanos, kaut gan vesela virkne likumu paredz sabiedrisku teritorijas plānošanas apspriešanu, kuras gaitā tiek dota sākotnējā atļauja šādu objektu būvniecībai. To paredz ne tikai Teritorijas plānošanas likums, bet arī Valsts pārvaldes iekārtas likums, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, Būvniecības likums, likums “Par pašvaldībām” un daži citi likumi.

Šā jautājuma risināšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja. Pirmais solis, kas tiktu sperts, lai risinātu šo problēmu, ar kuru 9.Saeima vēl nebija nodarbojusies, varētu būt PCTVL frakcijas priekšlikuma pieņemšana, kas uzliktu pašvaldībām par pienākumu sekojošo: pašvaldība “nosaka tās pašvaldības teritorijas daļas, kuru pašreizējā un plānotā [..] izmantošana būtiski atšķiras, un nodrošina reprezentatīvas iedzīvotāju daļas, kuru var ietekmēt attiecīgās izmaiņas, līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā vai veic šīs iedzīvotāju daļas aptauju”.

Formulējums “nodrošina reprezentatīvas iedzīvotāju daļas [..] līdzdalību sabiedriskajā apspriešanā vai veic šīs iedzīvotāju daļas aptauju” ir tieši aizgūts no likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Tātad no pašvaldībām mēs neprasām neko neiespējamu, neko tādu, kas nebūtu darīts arī agrāk. Mēs prasām tikai to, lai pirms plāna apstiprināšanas pašvaldība pievērstu īpašu uzmanību tiem nedaudzajiem zemes gabaliem, kuru teritorijas pašreizējā un plānotā izmantošana būtiski atšķiras, – tātad tām zemēm, kurās ir šādā sakarā iespējami konflikti ar iedzīvotājiem.

Šādos konkrētos gadījumos nepietiek vien ar informācijas publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai arī vietējā avīzē, kā to paredz spēkā esošo likumdošanas aktu normas. Šādos gadījumos nepieciešams izsūtīt katram iedzīvotājam vēstuli ar sīku informāciju par pārmaiņām, par to plusiem un mīnusiem, un aicināt iedzīvotājus uz sapulci, kur ar viņiem sarunāsies speciālisti. Tieši to arī ierosina PCTVL frakcija.

Dāmas un kungi! Mēs, visi šeit klāt­esošie, neesam mantojuši nedz varu, nedz deputātu amatus. Mūs ir ievēlējusi tauta – tie cilvēki, kuri cer, ka mēs esam spējīgi pārmainīt viņu dzīvi uz labo pusi, ka mēs esam spējīgi kaut vai ņemt vērā sabiedrības viedokli.

Lai tad arī balsojums par apspriežamo PCTVL frakcijas priekšlikumu demonstrē mūsu vēlētājiem, cik lielā mērā katrs no mums ir spējīgs attaisnot šīs cerības!

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Jakovs Pliners. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jaša! Ko tu gribi? Jaša, kas ir ar tevi?”)

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! Es gribētu ilustrēt PCTVL frakcijas priekšlikuma svarīgumu. Minēšu tikai dažus konfliktus, kas notika Rīgā 2006.gadā.

15.martā iedzīvotāji izteikuši kategorisku protestu pret jaunas daudzstāvu dzīvojamās mājas būvniecību iekšpagalmā Rīgā, Dzelzavas ielā 23a. Blakus esošo māju iedzīvotāji apgalvo, ka jaunā būvniecība būtiski pazeminās dzīves kvalitāti, krasi pieaugs iekšējā pievedceļa noslogotība un satiksmes negadījumu risks.

“Tiks likvidēts autostāvlaukums, un tādējādi apgrūtināta iedzīvotāju automašīnu novietošana, izcirsti visi pagalmā augošie koki vai to lielākā daļa, likvidēta zaļā zona, un līdz ar to pasliktināsies dzīves vide, pasliktināsies gaisa sastāvs, kā arī stipri kritīsies mūsu dzīvokļu tirgus vērtība,” – tā raksta iedzīvotāji. Tika savākti 137 protesta paraksti.

14.jūnijā bez jebkāda brīdinājuma uzsākta celtniecība Rīgā, Dzirciema ielā 59. Iedzīvotāji iebilst pret šā nama celtniecību, jo nenotika nekāda publiska apspriešana un ir nodarīts būtisks kaitējums apkārtējai videi. Iedzīvotāji savāca 101 protesta parakstu.

Jūnijā ir uzsākta daudzdzīvokļu nama celtniecība Rīgā, Dzelzavas ielā 76. Celtniecības objektu ir plānots izvietot 10 metru attālumā no dzīvojamās ēkas, un tas ir pretrunā ar celtniecības normām. Bez tam māju tuvumā nav neviena laukuma bērnu un vecāku cilvēku atpūtai, un paredzētā būvniecība tātad atņems iedzīvotājiem arī šo iespēju. Tika savākti 189 protesta paraksti.

27.jūlijā Rīgā, Maskavas ielā 222b ir uzstādīts informatīvs stends ar paziņojumu, ka tajā laukumā tiks uzcelta desmitstāvu dzīvojamā ēka. Iedzīvotāji nevar saprast, kad, kurā vietā, kādā laika posmā un kādos informācijas medijos ticis paziņots par iecerētās jaunbūves projekta publiskas apspriešanas uzsākšanu. Viņi protestē un uzsver, ka, samazinot zaļo zonu, pasliktināsies vispārējā dzīves kvalitāte un paaugstināsies gaisa piesārņojums ar putekļiem un gāzēm, jo ir iecerēta papildu autostāvvietas celtniecība. Tika savākti 270 protesta paraksti.

Rīgā, Džohara Dudajeva gatvē trīs daudzdzīvokļu namu iekšpagalmā tiek ieplānota piecstāvu dzīvojamās mājas būve ar pazemes autostāvvietu. Netika sarīkota plānotās būvniecības publiska apspriešana, un nav ņemts vērā apkārtesošo namu iedzīvotāju viedoklis. Iedzīvotāji izteikuši kategorisku protestu pret jau sākto vai iecerēto būvniecību namu pagalmos, jo, samazinot zaļo zonu, ko veido bērzu audze, kā arī bērnu rotaļu laukumu, pasliktināsies vispārējā dzīves kvalitāte. Tiks ierobežota saules gaismas piekļuve jau uzcelto māju dzīvokļiem, kā arī tiks apdraudēts jau esošo māju tehniskais stāvoklis un drošība. Sakarā ar veicamo būvniecību tika savākti 170 protesta paraksti.

Lai novērstu līdzīgus konfliktus turpmāk vai kaut vai samazinātu konfliktu skaitu, aicinu atbalstīt PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es gribētu turpināt šo uzskaitījumu. Minēšu vēl dažus tādu skandālu piemērus, kas ir saistīti ar jauno būvniecības projektu nepietiekamu sabiedrisko apspriešanu.

2006.gada 14.novembrī Rīgas pilsētas Būvvalde izsludināja publisko apspriešanu dažu daudzstāvu dzīvojamo māju celtniecības iecerei Rīgā, Andreja Saharova ielā. Paredzētā būvniecība būtiski pasliktinātu apkārtējo dzīvojamo ēku iedzīvotāju dzīves apstākļus jaunbūvēm trūkstošās infra­struktūras un apkārtējās zaļās zonas iznīcināšanas dēļ. Nav informācijas, kāpēc bija iespējama apspriešana par būvniecību teritorijā, kurai noteikts būvniecības moratorijs, un kā tālāk tiks risināts jautājums par būvniecību teritorijā, kas iekļauta Rīgas Domes lēmumā par būvniecības un rekonstrukcijas moratorija noteikšanu dzīvojamo mikrorajonu pagalmos. Kāpēc Rīgas Domes Attīstības departaments neņēma vērā astoņdesmit Saharova ielas 27.nama iedzīvotāju un Zemes ielas 15.nama iedzīvotāju vēstuli un aptaujas lapas, nedz arī četrdesmit Saharova ielas 27.nama iedzīvotāju iesniegumu – Rīgas Domes Latgales priekšpilsētas izpilddirektorei pausto paredzētās būvniecības noraidījumu.

2007.gada 19.decembrī tika pieņemts lēmums par detālplānojuma izstrādes uzsākšanu, detālplānojuma robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu celtniecībai Rīgā, Maskavas ielā 264. Paredzamā celt­niecība var radīt dzīvības draudus esošo māju iedzīvotājiem dzīvojamo ēku sliktā inženiertehniskā stāvokļa dēļ. Esošo māju iedzīvotāji var zaudēt mājokli vai ciest zaudējumus ēku tehniskā stāvokļa tālākas pasliktināšanās vai sabrukuma dēļ celtniecības laikā, jo nolemts ēkas būvēt uz pāļiem, un tas radīs maksimālas vibrācijas slodzes. Tika savākti 290 protesta paraksti.

Es varētu ļoti ilgi turpināt par Rīgu arī tālāk (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag, nevajag!”), runāt, teiksim, arī par skandalozo prāmju pārceltuves projektu Vecmīlgrāvī vai par Go-Planet namu, kas tika celts tieši izcirstās priežu audzes vietā. Par katru no šiem gadījumiem var droši sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi! Taču Latvijā eksistē vēl arī citas pilsētas. Teiksim, Jelgava. Iekškvartāla teritorijai starp Loka maģistrāli, Rīgas ielu, Pērnavas ielu un Veco ceļu detālplānojums tika apstiprināts vēl ar Jelgavas domes 2005.gada 10.marta lēmumu, bet skandāls līdz šim nav beidzies. Paredzēta piecu jaunu daudzstāvu dzīvojamo un publisko ēku celtniecība tuvu pie eksistējošā deviņstāvu un citu dzīvojamo namu kopuma (kopskaitā 20 ēku). Minēto māju iedzīvotāji vispār netika informēti par celtniecību, tikai māju vecākie. Sapulces protokolā divu jaunu dzīvojamo ēku celtniecības plāni nav pat minēti. Iedzīvotāji organizēja trīs protesta sapulces, kurās piedalījās pat līdz 400 cilvēku. Tika savākti 600 protesta paraksti, un apbūve ir pagaidām pārtraukta.

Ir jāpiemin arī Liepājas naftas produktu pārkraušanas termināla celtniecība.

Jāatgādina arī bēdīgi slavenais detālplānojums Liepājā, Zemgales ielā 8 – koku ciršana un smagā jeb kravas transporta pievedceļa projektēšana tieši zem dzīvojamo māju logiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pietiek! Laiks!”) Tika savākti 700 protesta paraksti.

Godātie kolēģi, būsim kopā ar saviem vēlētājiem un atbalstīsim PCTVL frakcijas priekšlikumu par sabiedriskās apspriešanas procedūras pilnveidošanu! Aicinu atbalstīt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej prom!”)

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāte Ilma Čepāne. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vēl viens Buzajevs! Buzajevs brunčos!”)

I.Čepāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, godātie deputāti!

Buzajeva kunga un PCTVL frakcijas skartā problēma patiešām ir ļoti aktuāla, un mēs arī komisijā to skatījām. Taču šajā gadījumā, es domāju, ir ļoti liela vēlme politiski padižoties. Šāda problēma ir visās postkomunisma valstīs, kur netiek ar šo teritorijas plānošanu panākts absolūti nekāds līdzsvars starp indivīda, investora tiesībām būvēties, attīstīt savu teritoriju un sabiedrības tiesībām. Un, ja nu kāds šajā jomā ir cietis, tad jūsu priekšā stāv šis cietējs! Pirms trijiem gadiem, kad tiesas vispār nepiemēroja Teritorijas plānošanas likumu un Būvniecības likumā noteiktās sabiedrības tiesības, viena mana kaimiņiene Brīvības gatvē, netālu no “Alfas”, mēģināja to darīt, un pret mani kā pret vienu no lielākajiem uzkūdītājiem šajā ziņā vērsās ar prasību par vairāk nekā 300 tūkstošu latu zaudējuma piedziņu. Katrā ziņā šāda prakse pasaulē ir notikusi jau pirms 20 gadiem: ja cilvēki mēģina izmantot savas publiskās privātās tiesības, tad pret viņiem mēģina izmantot šādus līdzekļus.

Jūs labi zināt, cik skaļi šī lieta sākās un cik klusi tā beidzās. Tiesa pateica, ka pašvaldība ir rīkojusies nelikumīgi, ka būv­atļauja ir izsniegta nelikumīgi, un arī šajā gadījumā šis investors savu advokātu pavadībā, tā teikt, ar nolaistām ausīm atsauca šo prasību.

Nesen, 20.februārī, tika paziņots tiesas spriedums līdzīgā lietā (atšķirība bija tikai tā, ka prasība bija nevis par 300 tūkstošiem, bet par 20 tūkstošiem), un tiesa skaidri un gaiši pateica, ka par savu tiesību izmantošanu cilvēku nevar saukt pie atbildības.

Kāpēc es visu to stāstu? Es to stāstu tāpēc, ka šajā PCTVL frakcijas priekšlikumā ir ļoti daudz juridisku neprecizitāšu. Paskatieties, godātie kolēģi! Manuprāt, pilnīgi nepareizi ir teikt, ka pašvaldībai ir jānodrošina… Sakiet, kādā veidā pašvaldība var nodrošināt šo “reprezentatīvas iedzīvotāju daļas” aptauju? Vai viņus ar varu atvest vai “iebarot”, piemēram, ar kādiem citiem līdzekļiem, kā tas ir bijis dažos gadījumos Jūrmalas būvprojektu lietās? Šeit ir lasāms arī kāds ļoti grūts un nenoteikts jēdziens. Ko nozīmē vārdi “būtiski atšķiras”? Es domāju, ka šis priekšlikums ir jāpatur prātā, kad runāsim par Būvniecības likumu un par Ministru kabineta noteikumiem, kas pašlaik Ministru kabinetā ir izstrādes stadijā.

Un tieši tāpēc, apzinoties šo problēmu, es domāju, ka nevajag pārāk nokaitēt, jo arī pie jums šajā sakarā ir vērsušies diezgan daudzi cilvēki. Turklāt mēs saprotam šo cilvēku sāpi tikai tad, kad mums pašiem apmēram 20 metru attālumā no mūsu logiem tiek izrakta bedre, nocirsti koki un uzsākta būvniecība. Tikai tad mēs sākam satraukties par šīm lietām!

Taču, es domāju, atliksim malā šo lietu un noteiksim Būvniecības likumā un Ministru kabineta noteikumos šīs normas, kas regulē sabiedriskās apspriešanas kārtību būvprojektu gadījumos.

Es aicinu, neskatoties uz visām šīm problēmām, tomēr neatbalstīt kolēģu priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Es ļoti īsi atbildēšu uz iebildumiem.

Ir arī citi mehānismi un ir citas likuma normas tieši likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, kur ir paredzēta tieši tāda pati procedūra, kādu piedāvā izmantot PCTVL jebkura detālplānojuma novērtēšanas gadījumā. Līdz ar to šie mehānismi ir jau noteikti.

Ja mēs domāsim tikai par Ministru kabineta noteikumu papildināšanu, kas, protams, arī ir jādara, tad nekas nenotiks, jo tieši mēs, likumdevēji, mainot likumus, dodam attiecīgu uzdevumu Ministru kabinetam. Taču visi šie no Saeimas tribīnes minētie piemēri ir nešaubīgi apliecinājuši, ka esošais mehānisms nedarbojas un ka šo mehānismu ir nepieciešams pilnveidot.

It īpaši dīvaini izklausās tieši “Jaunā laika” frakcijas iebildumi, jo šī partija iestājas par atklātību. Tieši pateicoties nu jau bijušajam Rīgas mēram Aksenokam mums izdevās pārtraukt nelikumīgo celtniecību Dzelzavas ielā, un tieši pēc mūsu padoma galīgo šā jautājuma risinājumu iedzīvotāji atrada tiesā.

Taču, ja spēkā būtu bijis šis mūsu priekšlikums, kuru mēs šobrīd apspriežam, tad konflikts nebūtu pat noticis. Sakarā ar to…

Sēdes vadītājs.

Godāto deputāt, jūsu runas laiks ir beidzies!

V.Buzajevs.

…es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu! Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile.

Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi tāpēc, ka tas neatbilst likumam “Par pašvaldībām”.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. –PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 68, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 153/Lp9, pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 2. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Eiropas ainavu konvenciju”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš. (No zāles dep. J.Dobelis: “Bērziņš vai Ozoliņš?”)

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Kā redzat, šis dokuments ir mazliet novēlots, bet labāk vēlāk nekā nekad! Daugavas ainava tagad ir sabojāta. Turklāt varbūt pat neatgriezeniski un uz ilgu laiku. Un vai to varēs labot? Ja mums būtu šī Konvencija jau agrāk pieņemta, ja mēs būtu pasteigušies, tad mēs varbūt saņemtu plašu palīdzību. Tas ir dokuments Nr.420 (No zāles dep. J.Dobelis: “Par priekšlikumu jārunā!”), par kuru priekšlikumi nav saņemti.

Tāpēc es aicinu nobalsot par likumprojektu “Par Eiropas ainavu konvenciju” kopumā un pieņemt to galīgajā lasījumā. Lūdzu, esiet tik laipni!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 209/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

L.Ozoliņš.

Paldies. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies tev!”)

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Par Latvijas valdības un Maķedonijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš no Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcijas.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis ir standartlīgums, par kuru neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 215/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Pēc atbildīgās komisijas filigrānā darba likumprojekts “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” nav saņēmis nevienu deputātu priekšlikumu.

Tāpēc aicinu to atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 186/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godāto Prezidij! Godātie kolēģi! Man jāsaka tāpat kā manam priekšniekam komisijā, ka arī ar šo likumprojektu, sagatavojot to Saeimā, komisija ir strādājusi tik precīzi un atbildīgi, ka uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu kopumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 183/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.694. Trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums, kuru iesniegusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Žanete Vasaraudze.

Sociālo un darba lietu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Man ir jautājums deputātei Intai Feldmanei: vai jūs runāsiet par šo priekšlikumu? Jā, lūdzu!

Atklājam debates. Vārds deputātei Intai Feldmanei.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Jautājums par grūtniecības pārtraukšanu vienmēr ir izraisījis plašas diskusijas, kurās piedalās divas puses. Viena, kas aizstāv sievietes brīvo izvēli, bet otra – nedzimuša, kaut arī slima bērna tiesības uz dzīvību.

Viens no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma mērķiem ir aizsargāt nedzimušu dzīvību, jo dzīvību nevar vērtēt kā nozīmīgāku vai svarīgāku atkarībā no veselības stāvokļa. Un diez vai tuvākajā nākotnē sabiedrība nonāks pie vienota viedokļa šajā jautājumā, bet diskusija jau ir sākusies, un arī tas ir labi, lai ar laiku sabiedrībā, runājot par seksuālo un reproduktīvo veselību, nedominētu tādas nostādnes, kas dzīvību vērtē pēc sugas tīrības pakāpes.

Vienā no komisijas sēdēm piedalījās vairākas sabiedriskās organizācijas. Pret šiem likuma grozījumiem, kas par divām nedēļām pagarina aborta veikšanas iespēju patoloģiju gadījumā, iestājās arī Latvijas cilvēku ar īpašajām vajadzībām sabiedriskā organizācija “Sustento”, kas apvieno 23 organizācijas, uzskatot, ka grūtniecības pārtraukšanas iemesls nedrīkst būt bērna iespējamā novirze no normas vai paredzamā invaliditāte. Pret to ir jācīnās, pilnveidojot veselības aprūpes sistēmu un rehabilitācijas pakalpojumus, nevis samazinot slimu bērnu skaitu ar abortu palīdzību.

Arī aptaujā, ko veica “Māmiņu klubs”, noskaidrojās, ka 60 procenti respondentu ir pret abortiem, un tikai 25 procenti sieviešu uzskatīja, ka gadījumā, ja bērnam paredzamas smagas, neārstējamas saslimšanas, piemēram, Dauna sindroms, labāk ir izvēlēties abortu.

Šajā diskusijā man neradās pārliecība par to, ka ir pietiekami stingri noteikta kārtība attiecībā uz to, kādas patoloģijas tiek uzskatītas par pietiekami smagām. Diskusijas laikā un personīgā sarunā ar speciālistiem pēc komisijas sēdes es tā arī nesaņēmu atbildi, cik humānā veidā notiek grūtniecības pārtraukšana 22 vai arī 24 nedēļās. Ja tas notiek mākslīgi izsauktu dzemdību rezultātā, tad ir jautājums: kas ar to bērnu notiek, jo viņš ir dzīvs bērns, kuram sirds sāk pukstēt jau laikā no 18. līdz 21.dienai un sāpju receptori ir izvietoti pa visu ķermeni un pilnībā funkcionē, bet sāpju aizture vēl nav attīstījusies un kurš praktiski var izdzīvot ārpus mātes ķermeņa?

Viedoklis sabiedrībā nav viennozīmīgs, un šis ir tāds jautājums, par kuru nākotnē būs aktīvas diskusijas. Par to liecina arī komisijas sēde, kas emocionāli bija ļoti smaga, jo izšķirties šinī jautājumā nevienam nav viegli.

Taču šodien katrs no mums balsos pēc savas sirdsapziņas, balstoties uz savu vērtību sistēmu un arī savu dzīves pieredzi.

Es tikai gribu pateikt vārdus, ko ir sacījis Ronalds Reigans, bijušais ASV prezidents: “Abortus atbalsta tikai tie cilvēki, kuri paši ir piedzimuši.”

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu jūs atbalstīt profesionālu ārstu viedokli, un Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas viedoklis ir pagarināt šo iespējamo grūtniecības pārtraukšanas laiku. Tāds ir profesionāļu viedoklis, un es uzskatu, ka ārsti, kuri mācās gandrīz desmit gadus, ir tiesīgi noteikt, kādā veidā palīdzēt grūtniecēm un kādā veidā veikt grūtniecības aprūpi mūsu valstī.

Katrai ģimenei un katram vecākam ir iespēja izvēlēties – pārtraukt vai nepārtraukt grūtniecību, bet, kolēģi, es tomēr lūdzu jūs atbalstīt profesionāļus un balsot “par” šā likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi un cienījamā Feldmanes kundze! Es vēršos tieši pie jums.

Šie likuma grozījumi nav saistīti ar abortu, tiem nav nekāda sakara ar to, vai kāds vēlas vai nevēlas saglabāt, turpināt vai pārtraukt grūtniecību. Šie likuma grozījumi ir saistīti ar patoloģiju! Es lūgtu jūs klausīties, Feldmanes kundze, jo es tieši jums to saku! Jūs kāpjat tribīnē un runājat par lietām, par kurām jums nav izpratnes. Būtu vēlams, pirms jūs runājat par šo jautājumu, pakonsultēties ar speciālistiem. Jūs komisijā pieaicinājāt speciālistus, bet tagad absolūti ignorējat visu to, ko viņi jums saka. Jo ir atsevišķas situācijas, kad augļa attīstība nav iespējama, un mēs tagad runājam tieši par šiem jautājumiem, nevis par grūtniecības pārtraukšanu liderīga dzīvesveida vai neprasmes izsargāties dēļ. Mēs runājam par dažādām lietām un par dažādu izpratni! Un man ir ļoti žēl, ka jūs pilnīgi neklausāties tajā, ko es jums pašreiz saku.

Šie likuma grozījumi nav saistīti ar varmācīgu grūtniecības pārtraukšanu, kā jūs pilnīgi aplami nupat izteicāties. Šinī gadījumā vecākiem tiek dota iespēja lemt par grūtniecību, kad embrija iedzimtu patoloģiju dēļ nav iespējama tā attīstība un dzīvotspēja.

Šāda Feldmanes kundzes runa liecina par nezināšanu un medicīnisku jautājumu neizpratni. Un, pirms kāpjam tribīnē, tomēr padomāsim par to, ko mēs pasakām gan šiem radioklausītājiem, gan vēlētājiem, gan arī saviem kolēģiem. Tātad – pirms jūs lemjat jautājumus, ieklausieties arī speciālistos.

Tā ka es aicinu atbalstīt šos grozījumus, jo tie nav saistīti ar grūtniecības pārtraukšanu aborta parastajā izpratnē, bet gan par dzīvotnespējīga augļa saglabāšanu vai nesaglabāšanu.

Sēdes vadītājs.

Deputāte Inta Feldmane, otro reizi.

I.Feldmane (LPP/LC frakcija).

Cienījamā Circenes kundze! Es ļoti uzmanīgi klausījos. Tas, ka es uz jums neskatos, nebūt nenozīmē, ka es jūs nedzirdu. Es gribētu pateikt tikai to, ka mans viedoklis nav tikai mans viedoklis, bet ka šāds viedoklis ir gan lielai sabiedrības daļai, gan arī sabiedriskajām organizācijām, to skaitā arī organizācijām, kas saistītas ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Un mēs šeit bieži vien nepārstāvam tikai savu viedokli, bet gan arī vēlētāju viedokli. Tāpēc es domāju, ka mēs runājam pilnīgi par divām dažādām lietām, kuras patiešām nevajadzētu jaukt, jo šim jautājumam ir divi aspekti – medicīniskais aspekts un morāli ētiskais aspekts. Un es domāju, ka šeit tiem abiem ir tiesības izskanēt. Manuprāt, mums ir jāiemācās diskusiju kultūra – personīgi neaizskarot citus deputātus, jāprot paust savu viedokli, jo sabiedrībā ir arī tāds viedoklis, ka dzīvība ir absolūta vērtība. Un es pieļauju, ka ļoti daudziem mediķiem, kas paši personīgi abortē jeb veic šīs operācijas ar nedzimušiem bērniem, var arī notrulināties uztvere, ka dzīvība ir absolūta vērtība.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze. Vai ir kas piebilstams?

G.Daudze.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Vasaraudzes priekšlikumu, kuru komisija ir atbalstījusi! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 5, atturas – 8. Priekšlikums pieņemts.

G.Daudze.

Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 22/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 3, atturas – 3. Likums pieņemts.

G.Daudze.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, izskatīsim likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmi”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 196/Lp9, – “Par Banku augstskolas Satversmi”. Tā kā priekšlikumi nav iesniegti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 196/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

J.Dukšinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Mums ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm!

Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, noklausīsimies paziņojumus!

Pirmais paziņojums. Runās deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisiju lūdzu tūlīt sapulcēties komisijas sēžu zālē!

Sēdes vadītājs.

Otrais paziņojums. Vārds deputātam Andrim Bērziņam no ZZS frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Cienītie kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 10.38 Sociālo un darba lietu komisijas telpā.

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums. Vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie deputāti, vēršos pie tiem, kuri ir locekļi deputātu grupā sadarbībai ar Francijas parlamentu! Šodien pulksten 12.35 Saeimas Viesu zālē ir tikšanās ar projekta “Francijas pavasaris” koordinatori Vitu Timmermani-Mooru. Viņa pastāstīs par plānotajiem pasākumiem ārpus Rīgas.

Sēdes vadītājs.

Nākamais paziņojums. Vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile (TB/LNNK frakcija).

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 10.35 komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātus nolasīs Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis (No zāles: “Lācis ir! Ir Lācis!” Dep. J.Dobelis: “Tīģeris ir!”), Pauls Putniņš un Viktors Ščerbatihs.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Atsāksim darbu.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu – likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” trešajam lasījumam komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs esam iesnieguši šos Nacionālās drošības likuma grozījumus vēl pirms tam, kad Valsts prezidente bija izmantojusi savas ar Satversmes 72.pantu garantētās tiesības – apturēt likuma publicēšanu.

Vienkārši mēs izmantojām procedūras iespējas, par kurām aizmirsa oponējošās puses.

Grozījumi paredz Nacionālās drošības padomes pilnvaru paaugstināšanu salīdzinājumā ar Valsts drošības iestāžu padomi. Proti, pirmajai padomei tiek dotas tiesības atcelt otrās lēmumus. Pie tam pirmās padomes locekļiem, kuri neietilpst otrās padomes sastāvā, tiek dotas tiesības apmeklēt otrās padomes sēdes bez īpaša uzaicinājuma.

Patlaban šīs tiesības ir liegtas tādiem Nacionālās drošības padomes locekļiem kā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, Saeimas priekšsēdētājs un arī pati Valsts prezidente.

17.martā laikrakstā “Diena” Atis Lejiņš, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, rakstīja (citēju): “…ierosinu nodot drošības iestāžu kontroli nevis dažiem valdības ministriem, bet gan Nacionālās drošības padomei (NDP). [..] Valdība ar pilnām tiesībām varēja parādīt prezidentei trīs pirkstu kombināciju, kad viņa lūdza, lai grozījumus par drošības likumiem izskata NDP. Būtu daudz drošāk, ja drošības dienestus vadītu tieši NDP [..].”

Kā redzat, mūsu priekšlikumi ir visai tuvi tiem, kurus pauda Lejiņa kungs.

Interesanti, ka mūsu priekšlikumi der gan tai likuma redakcijai, kas pastāvēja līdz 8.janvārim, gan arī tam likuma variantam, kas ir spēkā šodien.

Un, cienījamie kolēģi, nebūtu brīnums, ja pēc nedēļas parādītos citi priekšlikumi Nacionālās drošības likumam. Mēs nevaram droši pateikt, kad valdošā koalīcija runā taisnību – vai šodien, ka viņa grib atjaunot šā likuma veco redakciju, vai pirms pusotra mēneša, kad viņa apgalvoja, ka viss ir kārtībā un tiešām Ministru prezidentam ir ekskluzīvas tiesības kontrolēt visu šo.

Sakarā ar to ļoti lietderīgi būtu pieņemt mūsu priekšlikumus, kas ir pilnīgi loģiski un pamatoti. Ja Saeimas vairākums atbalstītu mūsu priekšlikumus, tad tie stātos spēkā jau 24.aprīlī, kad pilnā sparā ritēs parakstu vākšana par referenduma noteikšanu.

Un līdz tam laikam, kamēr jautājums netiks ar nobalsošanu atrisināts, Latvijas drošības dienesti atradīsies Valsts prezidentes un Saeimas drošā kontrolē.

Tāpēc PCTVL frakcijas vārdā aicinu atbalstīt šos grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā deputātam Jurim Dalbiņam ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 2. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

3. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

4. – PCTVL frakcijas priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 7/Lp9, pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Militārā dienesta likumā” komisija saņēma 18 priekšlikumus un izskatīja savā 21.marta sēdē.

1.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

4. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Godātie deputāti! PCTVL frakcijas priekšlikums, kuru diemžēl noraidīja atbildīgā komisija, ir ļoti vienkāršs. Lūk, šāds: štatā paredzētajos civilajos amatos var pieņemt arī Latvijas Republikas nepilsoni, ja uz viņu neattiecas daži likumā minētie ierobežojumi, kas neļauj pilsoņiem dienēt mūsu Bruņotajos spēkos. Es vēlreiz atkārtošu: ne dienēt Bruņotajos spēkos, bet tikai strādāt civilajos amatos. Tātad – strādāt algotajos civilajos amatos, tas ir, attiecīgajās štata vietās, kas ir izveidotas par nodokļu maksātāju līdzekļiem.

Godātie deputāti! Tā ir tikai viena no pilsoņu un nepilsoņu tiesību 70 atšķirībām, turklāt, tāpat kā lielākā daļa no šīm atšķirībām, tā arī ir absolūti nepamatota.

Ar nožēlu esmu spiests atzīmēt, ka pagājušajā ceturtdienā Saeimas Prezidijs atteicās izdalīt deputātu vidū materiālus, kurus sagatavoja frakcija un kuros tika minētas daudzas valdībai sen zināmas starptautiskas rekomendācijas šajā jomā, kā arī pieminēta pavisam jauna parādība – naturalizācijas tempu krasa palēnināšanās.

Nāksies daļu no tiem materiāliem jums nolasīt no Saeimas tribīnes, jo Kārtības rullis to neļauj aizliegt.

Lūk, piemēram, ANO Cilvēktiesību komitejas 2003.gada Noslēguma ziņojums par Latviju: “Attiecībā uz nepilsoņu statusu komiteja ņem vērā valdības politiku, lai veicinātu sabiedrības integrāciju naturalizācijas ceļā. Tomēr komiteju uztrauc lielais nepilsoņu īpatsvars dalībvalstī, kuri saskaņā ar likumu netiek uzskatīti ne kā ārvalstnieki, ne bezvalstnieki, bet gan kā atsevišķas kategorijas personas, kurām ir ilgstošas un noturīgas saiknes ar Latviju, kuri daudzos aspektos ir pielīdzināti pilsoņiem, bet citos aspektos tiem nav visu tiesību, ko paredz pilsonības esamība. Komiteja pauž bažas par šādas izslēgšanas situācijas turpināšanos, kā rezultātā iedzīvotāju nepilsoņu daļai nav efektīvi nodrošinātas daudzas šajā paktā paredzētās tiesības, tajā skaitā politiskās tiesības, iespējas ieņemt atsevišķus valsts un sabiedriskos amatus, iespējas strādāt atsevišķās profesijās, ierobežojumi uz īpašumtiesībām un sociālajiem pabalstiem. Dalībvalstij būtu jānovērš situācijas turpināšanās, ļaujot nepilsoņiem, kuri jau ilgu laiku ir pastāvīgi Latvijas iedzīvotāji, piedalīties vietējo pašvaldību vēlēšanās un samazināt pārējo uz nepilsoņiem attiecināto ierobežojumu skaitu, lai veicinātu nepilsoņu līdzdalību Latvijas sabiedriskajā dzīvē.”

Ņemiet vērā to, ka ANO Cilvēktiesību komiteja atšķirību skaita samazināšanas jautājumu saista tieši ar naturalizācijas tempiem! Lūk, tajā materiālā, kuru atteicās izplatīt jūsu vidū, ir atzīmēts, ka 2003.gadā, kad tika gatavots šis Noslēguma ziņojums, triju mēnešu laikā tika iesniegti 2179 iesniegumi, bet 2006.gada decembrī un pēdējo divu šā gada mēnešu laikā tikai 1074 – divas reizes mazāk. Salīdzinājumā ar 2005.gada analoģisku periodu ir iesniegumu skaits sarucis sešas reizes. Naturalizācijas tempi jau tagad atrodas tādā līmenī, kāds bija pirms desmit gadiem. Un, lai naturalizētu palikušos nepilsoņus, būs nepieciešami apmēram 100 gadi. Šajos apstākļos rodas akūta nepieciešamība atcelt diskriminējošos ierobežojumus. PCTVL frakcija aicina izdarīt to nekavējoties un ļaut nepilsoņiem strādāt civilajos amatos mūsu Bruņotajos spēkos.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais debatēs runās deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamais Saeimas priekšsēdētāj! Labdien, kolēģi! Diemžēl abas šīs prokrieviskās partijas bieži izmanto faktus, kuri neatbilst īstenībai, – neatbilst īstenībai arī praktiskajās ikdienas starptautiskajās attiecībās.

Plinera kungs šeit teica, ka, ja mēs tagad nedošot nepilsoņiem tiesības pašvaldību vēlēšanās balsot un ievēlēt pašvaldību deputātus – un šīs partijas to ir teikušas arī par Saeimas vēlēšanām un Saeimas deputātu ievēlēšanu! –, tad, lūk, pēdējais nepilsonis saņemšot šīs tiesības pēc ārkārtīgi ilga laika. Nav tā, Plinera kungs!

Vācija un Turcija noslēdza 1959.gadā līgumu par turku viesstrādnieku iebraukšanu un uzturēšanos Vācijā, pie tam šo līgumu ratificēja tūlīt abu valstu parlamenti. Viens no ievērojamākajiem vācu žurnālistiem Teo Zommers, kas apbalvots ar daudziem Vācijas Žurnālistu savienības apbalvojumiem un turklāt arī ar starptautiskiem apbalvojumiem par darbiem žurnālistikā, Vācijas presē atklāti raksta, ka, ja Vācijas valsts šos savā zemē ar parlamenta ratifikāciju ielaistos, tātad brīvprātīgi uzņemtos turkus tādā tempā kā tagad uzņems Vācijas pilsonībā, tad pēdējais turks kļūs par Vācijas pilsoni – nepārklausieties! –2130.gadā. (No zāles dep. J.Pliners: “Lāča kungs, runa ir par to, lai viņiem atļautu strādāt!”) Un neviens Eiropas Savienībā neuztraucas par šo faktu! Jūs šeit tomēr kā okupācijas varas ievestas civilpersonas uztraucaties, ka var pēc 100 gadiem kaut ko vēl… Tā ir liela starpība – vai jūs esat šeit ienākuši ar Latvijas valsts parlamenta atzītu aktu vai kā svešas varas ievesti cilvēki. Jums taču jāsaprot šī saistība! Tātad jums nav ko žēloties. Salīdziniet Latvijas nostāju ar citu valstu nostāju šajā jautājumā, un tad jūs redzēsiet, ka mēs, latvieši esam būtībā ļoti piekāpīga un miermīlīga tauta!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs debatēt par iesniegto priekšlikumu, nevis par vēlēšanu tiesībām. Taču šajā gadījumā es gribētu iesniedzējiem atgādināt to, ko es ne reizi vien šeit, no šīs tribīnes, esmu teicis, – to, ka pilsonība ir ne vien tiesības, bet arī pienākumi. Mūsu karavīri, pilsoņi, ir gatavi atdot savu dzīvību – un diemžēl jau ir atdevuši savu dzīvību – par to, lai šobrīd rūpētos par mieru pasaulē, turpretī jūs gribat baudīt tikai privilēģijas. Ja jūs gribat saņemt tikai privilēģijas, tad tas ir netaisnīgi! Savukārt, ja jūs gribat uzņemties arī pienākumus, tad, lūdzu! Jums ir iespēja naturalizēties un strādāt gan civilajos amatos un izmantot šīs privilēģijas, gan arī mūsu sabiedrības interesēs uzņemties pienākumu atdot dzīvību, ja tas būs nepieciešams.

Es kategoriski aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs turpinām debates, es atgādinu, ka mēs trešajā lasījumā izskatām priekšlikumus pa pantiem. Un pašreiz mēs izskatām likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” 16.pantu.

Turpināsim debates! Debatēs pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Protams! Viņu par atmīnētāju vajag aizsūtīt!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tikko Lāča kungs apgalvoja, ka mēs it kā izmantojam nepatiesas ziņas un nepatiesu informāciju, lai aizstāvētu mūsu priekšlikumu. Tomēr mēs izmantojam tikai divus faktus.

Pirmais bija ANO Cilvēktiesību komitejas 2003.gada ziņojums par Latviju. Tās ir rekomendācijas, kas ir adresētas tieši mūsu valstij, cienījamais Lāča kungs! Un tur bija runāts par nepieciešamību samazināt tiesību atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem. Tas, cienījamais kolēģi, ir, tā teikt, klīnisks fakts!

Un otrs fakts, kuru mēs izmantojām, ir Naturalizācijas pārvaldes oficiālās ziņas, kas ir ievietotas internetā Naturalizācijas pārvaldes mājaslapā, un visi var tās pārbaudīt!

Līdz ar to es aicinu Prezidiju pārskatīt savu lēmumu un tomēr izplatīt deputātiem šo dokumentu, jo es neuzskatu, ka ANO Cilvēktiesību komitejas, EDSO vai Eiropas Parlamenta rekomendācijas attiecībā uz Latviju ir slepena vai īpaši slepena informācija pat Saeimas deputātam.

Es gribētu atbildēt arī uz Ābiķa kunga repliku. Par kādām privilēģijām jūs runājat, cienījamais deputāt? Jo strādāt civilā amatā, teiksim, par apkopēju, par medmāsu vai par pavāru Bruņotajos spēkos – tās nav privilēģijas! Te ir runa tikai par to! Un es jau iepriekš varu atvainoties, jo teikšu, ka jūs runājat atklātas muļķības no Saeimas tribīnes. Un tas jums nedara godu!

Paldies.

Aicinu atbalstīt PCTVL priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl ir kas piebilstams? Nav.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. –PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 63, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

5. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

6. – aizsardzības ministra Ata Slaktera priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja un iekļāva savā – 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Pret 6. un 7.priekšlikumu un komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

9. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

10. – aizsardzības ministra Slaktera kunga priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Dalbiņš.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Dalbiņš.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

J.Dalbiņš.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

J.Dalbiņš.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

J.Dalbiņš.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

J.Dalbiņš.

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu likumprojektu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 87/Lp9 pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Karina Pētersone.

K.Pētersone (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu jūs izskatīt likumprojektu ar reģistrācijas numuru 184/Lp9. Otrajā lasījumā mēs šo likumprojektu skatījām vienotā paketē ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””. Šo pēdējo minēto likumprojektu mēs šodien jau atbalstījām trešajā lasījumā, bet, salīdzinot ar iepriekšējo likumu, šis likumprojekts ir… Komisija par to ir saņēmusi veselu septiņdesmit vienu priekšlikumu, un es uzreiz pateikšu, ka šie priekšlikumi ir redakcionāla un juridiski precizējoša rakstura, jo daudzas darbības un daudzi jēdzieni, kas šajā jaunajā regulācijā tiek paredzēti, līdz šim Finanšu instrumentu tirgū nebija spēkā, nebija pazīstami. Līdz ar to bija jāiegulda lielāks darbs, lai to visu valodnieciski un juridiski precizētu. Un tāpēc tie netika jau iestrādāti toreiz, kad balsojām par otro lasījumu.

Komisija visus šos priekšlikumus ir atbalstījusi, un arī es aicinu tos atbalstīt.

Tātad sākam priekšlikumu izskatīšanu.

1.priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

4.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

5.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Tas pats sakāms par 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Nākamais priekšlikums ir 22.lappusē, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Arī 9.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Lūdzu jūsu atbalstu arī 10.priekš­-
likumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Arī 11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Šeit ir jāskata…

K.Pētersone.

Jā! 11.priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 13.priekšlikumā. Un arī Juridiskā biroja 12.priekšlikums ir konceptuāli atbalstīts. Tie visi ir apvienoti 13. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Pret 11., 12. un 13.priekšlikumu un komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

K.Pētersone.

Paldies.

14.priekšlikums ir saņemts no atbildīgās komisijas, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Par 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

K.Pētersone.

Paldies.

15.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi, bet iekļāvusi 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Pret 15. un 16.priekšlikumu un atbildīgās komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

K.Pētersone.

17. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

18. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 19. ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 20.priekšlikumu lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

21.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

22.priekšlikums saņemts no atbildīgās komisijas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

23.priekšlikums – arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Juridiskais birojs ir iesniedzis 25.priekšlikumu. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

26.priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 27. komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

28. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 29. guvis visas komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Lūdzu atbalstīt 30.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Lūdzu atbalstīt 31.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

32. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt 32.priekšlikumam.

K.Pētersone.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Komisija ir nolēmusi atbalstīt arī 34.priekš­likumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

35. lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 36. lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Arī 37. tika pozitīvi novērtēts atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Pētersone.

38.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi un iekļāvusi 39.priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Pret 38. un 39.priekšlikumu un komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

K.Pētersone.

40.priekšlikums, kas saņemts no Juridiskā biroja, šoreiz nav atbalstīts, tāpēc lūdzu atbalstīt komisijas atzinumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

41.priekšlikumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

42. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts, taču tas ir…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos… Atklājam debates par 41.priekšlikumu – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Debatēs pieteicies deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

M.Mitrofanovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien ir tas retais gadījums, kad mums nāksies balsot pēc principa – jo sliktāk, jo labāk. Parasti mēs tā nedarām, bet šodienas izņēmums ir pamatots ar vajadzību pievērst Eiropas Savienības institūciju, kā arī ietekmīgo Rietumu lobistu uzmanību netaisnīgiem un bezjēdzīgiem ierobežojumiem, kuri pastāv Latvijas likumos.

Valsts valodas likums noteic, ka visi dokumenti, kuri ir iesniedzami Latvijas valsts institūcijās Latvijas teritorijā, tiek noformēti valsts valodā. Savukārt Eiropas Savienības direktīva, uz kuru balstās izmaiņas Finanšu instrumentu tirgus likumā, paredz ārvalstu emitentiem tiesības iesniegt regulatoro informāciju kontroles iestādei Latvijas teritorijā, lietojot vai nu valsts valodu, vai valodu, kuru lieto starptautisko finanšu jomā. Nu, šajā kontekstā tas nozīmē, ka angļu valodā.

Šī direktīvas atļauja ir pretrunā ar Valsts valodas likumu, un Saeimas Juridiskais birojs ierosināja novērst pretrunu, nosakot, ka arī ārvalstu emitentiem ir pienākums iesniegt savas atskaites tikai latviski.

Principā bija arī iespēja atstāt likumā sākotnējo normu, kura atbilst Eiropas Savienības direktīvai, jo apspriežamais likums var tikt uzskatīts par speciālo likumu attiecībā pret Valsts valodas likumu. Un praktiskajā dzīvē šī liberālā atļauja nevarēšot radīt sarežģījumus Latvijas ierēdņiem, jo tik specifiskā jomā kā finanšu tirgus regulēšana strādā speciālisti, kuriem tik un tā bieži jālieto angļu valoda, pildot amata pienākumus.

Taču šodien mēs tomēr atbalstīsim atbildīgās komisijas iesniegto 41.priekšlikumu, kas noteic, ka ārvalstu emitentiem jāiesniedz informācija vienlaikus angļu un latviešu valodā. Ierosinājumu, kuru mēs saņēmām no Juridiskā biroja, komisija pasliktināja, nosakot, ka jebkurā gadījumā jāiesniedz divas atskaites divās valodās.

Ir cerība, ka Eiropas Komisija un ārvalstu lobistu grupas pamanīs šo papildu apgrūtinājumu un nesaskaņu ar Eiropas Savienības direktīvu un organizēs spiedienu uz Latvijas valdību, lai grozītu Valsts valodas likumu. No pieredzes mēs zinām, ka Latvijas valdība var ilgi ignorēt vietējo iedzīvotāju intereses un tiesības, bet ir ļoti pakalpīga, kad ir aizskartas ārvalstu uzņēmēju intereses. Ir viegli neatļaut vietējiem iedzīvotājiem iesniegt savai pašvaldībai vēstuli krievu valodā, bet pavisam cita lieta ir neatļaut Rietumu finansistiem sarakstīties savā valodā ar Latvijas valsts iestādēm. Es prognozēju, ka spiediens uz Latviju sāksies jau pirmajā pusgadā pēc šodien pieņemtā likuma stāšanās spēkā. Un tas dos mums iespēju aktualizēt vispārējo diskusiju par valodas lietošanas regulēšanu valsts pārvaldes jomā.

Lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Par 64.pantu debates turpina deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Dāmas un kungi! Es gribu vērst parlamenta uzmanību uz to, ka šeit nav tā: jo sliktāk, jo labāk… Un negribu atsaukties uz vēl kaut kādu Mao Dzeduna izteicienu, es tos neatceros. Latvijas valstī ir spēkā Valsts valodas likums, kas ārkārtīgi precīzi nosaka valsts valodas lietošanu. Un, lai gan komisijā mēs sliecāmies piekrist tam, ka varētu iesniegt svešvalodās, diemžēl gan juristi, gan citi likumu speciālisti pateica, ka tas nav iespējams, jo direktīva nav starptautisks nolīgums, kas ir augstāks par nacionālo likumdošanu. Tā ka, atvainojiet, diemžēl būs tātad jāsniedz divās valodās – angļu (tekstā ir vārdiņš “un”) un nacionālajā valodā. To šobrīd prasa likums, ne jau kādi komisijas vai deputātu untumi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Nav ne pirmā, ne pēdējā reize, kad mēs daži te nākam atgādināt to, ka latviešu valoda mums ir viens no stūr­akmeņiem, lai mēs vispār būtu. Un līdz ar to ir žēl, ka komisija šādi ir nobalsojusi. Tik tiešām, pat ļoti žēl, jo tā ir necieņa pret valsts valodu, kura izpaužas ne jau pirmo reizi tieši no latviešu deputātu puses. Mēs neko nezaudējam nekur, ja cīnāmies par savas valodas nostiprināšanu, ko pie tam vēl paredz mūsu likumi. Tā ka es ļoti aicinu Saeimu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un nenākt šeit ar tādiem argumentiem: es iegāju veikalā un tur, pa visu veikalu, atradu vienu kaut kādu sašmulētu papīru, un tas nu būtu arguments, lai kaut kādā veidā protestētu pret uzņēmējdarbības ierobežošanu vai kaut ko tamlīdzīgu.

Tā ka, ja mēs cienām savu valodu un tiešām gribam ievērot kaut vai to, kas ir likumā ierakstīts, tad šinī gadījumā Juridiskā biroja priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 41.priekšlikumu? Vārds Karinai Pētersonei. Lūdzu!

K.Pētersone.

Komisijas priekšsēdētājs jau faktiski pauda komisijas viedokli. Es varu tikai piebilst, ka salīdzinājumā ar otro likumprojekta lasījumu, kur ir piedāvāta izvēle starp valodām, es domāju, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir korekts tādā ziņā, ka tas arī atbilst Valsts valodas likuma nosacījumiem.

Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 41.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

K.Pētersone.

Paldies.

Tagad izskatīsim 42.priekšlikumu. To ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi, taču tas kā atbalstīts priekšlikums ir iekļauts 43. – pašas komisijas priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret 42. un 43.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem.

K.Pētersone.

Paldies.

44.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

45.priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Nākamais ir pašas komisijas priekšlikums. Arī to komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Pētersone.

47.priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Pētersone.

Arī 48.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Pētersone.

Komisija lūdz atbalstīt arī nākamo – 49.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Pētersone.

Arī 50.priekšlikumu komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Pētersone.

Komisija ir atbalstījusi arī 51.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisiju.

K.Pētersone.

Arī Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums Nr.52 ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Juridiskā biroja priekšlikums?…

K.Pētersone.

Oi, es ļoti atvainojos! Šis priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli – noraidīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Tātad deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Paldies.

53.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

Nākamais – pašas komisijas priekšlikums Nr.54 – ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Arī 55.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

56.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi, taču aicina to atbalstīt kopā ar 57.priekšlikumu, kas arī ir Juridiskā biroja formulēts. Un visbeidzot abi ir iekļauti priekšlikumā Nr.58, kuru ir izveidojusi un lūdz atbalstīt komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret 56., 57. un 58.priekšlikumu un pret komisijas atzinumiem par tiem.

K.Pētersone.

Paldies.

59.priekšlikums. To ir iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Pētersone.

60. – pašas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

61. – pašas komisijas priekšlikums. Lūdzu jūsu atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

62. – pašas komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Komisija lūdz atbalstīt arī 63.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Juridiskā biroja iesniegtais priekšlikums Nr.64. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

K.Pētersone.

Komisija lūdz atbalstīt pati savu – 65.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Un savukārt Juridiskais birojs ir iesniedzis nākamo – 66.priekšlikumu. Arī tas komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

K.Pētersone.

Juridiskais birojs ir iesniedzis arī priekšlikumu Nr.67. Arī to komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

K.Pētersone.

Paldies. 68.priekšlikums ir pašas komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

69. – ar to ir līdzīgi. Lūdzam arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Juridiskā biroja priekšlikums Nr.70 ir komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

K.Pētersone.

Un pēdējais ir priekšlikums Nr.71. Tas ir pašas komisijas priekšlikums, ar to mēs izslēdzam vienu pārejas noteikumu punktu. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

K.Pētersone.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu kopumā – trešajā, pēdējā, lasījumā! Lūdzu atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs 184/Lp9, pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj un godājamie kolēģi deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.686 – likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Iesniegti ir 35 priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

A.Ziedone-Kantāne.

2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

A.Ziedone-Kantāne.

3. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts. (No zāles dep. V.Buzajevs: “Balsot!” Dep. J.Dobelis: “Tik nenāc runāt!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 65, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atzinumam.

A.Ziedone-Kantāne.

5. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums – neatbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti vēlas debatēt. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Buhvalovs.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Godātie kolēģi! Apspriežamajā PCTVL frakcijas priekšlikumā tiek ierosināts paplašināt aktīvo nodarbinātības pasākumu sarakstu. Konkrēti – papildināt to personu sarakstu, kuras pieder pie noteiktām riska grupām un kurām ir nepieciešama īpaša pieeja, ar vienu vienīgu grupu. Patlaban šajā sarakstā ir, piemēram, personas no 15 līdz 24 gadu vecumam, personas, kurām līdz valsts vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai atlikuši ne vairāk kā pieci gadi, un tamlīdzīgas.

Mēs ierosinām papildināt šo sarakstu ar vārdiem “personām, kuras pieder pie Latvijas mazākumtautībām, un ārzemniekiem…”, jo tieši šīs kategorijas personu saraksta papildināšanai arī ir atklāts izskatīšanai šis likums. Runa ir par personām ar bēgļa statusu, ar alternatīvo statusu un par pārējo tamlīdzīgo “eksotiku”. Būtu labi vienlaikus parūpēties arī par vietējiem iedzīvotājiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.

Kā rāda 1994., 2004.gada oficiālā statistika, bezdarba līmenis viņu vidū stabili ir par vienu trešdaļu augstāks nekā latviešiem. Diemžēl daudz svaigāku datu mums nav, jo kopš 2006.gada Statistikas pārvalde pārstāja publicēt šos skaitļus, kuri nebūt negrezno Latviju.

Tāpēc mēs lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav nekas piebilstams.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi! Balsosim par 5. –PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

6. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Ziedone-Kantāne.

7. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Neatbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Kā jums ir zināms, Izglītības likums nosaka, ka visos kvalifikācijas un pārkvalifikācijas kursos, kas tiek finansēti no valsts vai pašvaldību budžeta, zināšanu sniegšana notiek valsts valodā.

Mēs piedāvājam izdarīt izņēmumu attiecībā uz bezdarbniekiem, turklāt pašā pieticīgākajā formā, proti, mēs piedāvājam noteikt, ka aktīvos nodarbinātības pasākumus īsteno valsts valodā vai, pēc iespējas, nodrošina, to īstenošanu pasākumos iesaistīto personu dzimtajā valodā.

No statistikas materiāliem izriet, ka bezdarba līmenis nelatviešu vidū ir apmēram par vienu trešdaļu augstāks nekā latviešu vidū. Statistiski ir pierādīts, ka viens no galvenajiem šīs atšķirības iemesliem ir tas, ka darbu zaudējušās personas nepietiekami pārvalda valsts valodu. Tāpēc viņu pārkvalificēšana tajā valodā, kuru viņi slikti prot, ir klaja ņirgāšanās par šiem cilvēkiem un valsts līdzekļu tukša izšķērdēšana.

Esmu pārliecināts, ka jebkurš deputāts, kas nevis vārdos, bet darbos rūpējas par sabiedrības integrāciju, iestājas par nelietderīgu budžeta izdevumu samazināšanu to ģimeņu atbalstam, kuras pašas ir spējīgas sevi nodrošināt, atbalstīs šo PCTVL frakcijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Paldies vēlreiz.

Cienījamais Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi!

Esot Eiropas Savienības dalībvalstij, mums vienmēr būtu jāpaskatās arī no tāda viedokļa – un arī Plinera kungam vajadzētu to apskatīties –, kā šīs problēmas risina citas Eiropas Savienības valstis.

Piemēram, Austrijā visus jautājumus, kas saistīti ar imigrantiem, kuri Austrijā ir ieradušies ar atļauju… Tie nav nelegālie imigranti… Tātad visus ar viņu darba noteikumiem saistītos jautājumus tur risina Iekšlietu ministrija. Lūk! Precīzi gan neatceros, bet pirms pieciem vai sešiem gadiem, lasot Vīnes lielāko laikrakstu “Die Presse”, es varēju uzzināt, ka Austrijas iekšlietu ministrs ir izdevis gluži vai rīkojumu – un tas droši vien tika apstiprināts –, ka visiem imigrantiem, kas ierodas Austrijā (kā piemēru minot nekvalificētu imigrantu, kurš meklē darbu, kurš ir bezdarbnieks un kurš varētu strādāt par ratiņu stūmēju vai par elektrisko automobiļu vadītāju noliktavas iekšienē – nevis par šoferi), pietiekamā līmenī ir jāzina vācu valoda. Austrijā vācu valoda, kā zināt, ir valsts valoda. Un tas ir nepieciešams tādēļ, lai viņi varētu saprasties ar darba devējiem un ar citiem cilvēkiem, kuri tur ierodas.

Kā mēs zinām, tagad arī ļoti liberālā Nīderlandes valdība ir pieņēmusi noteikumus imigrantiem, kuri ierodas Nīderlandē ar atļauju. Es vēlreiz uzsveru: viņiem vispirms ir jāsamaksā zināma naudas summa, turklāt diezgan ievērojama summa, par šo iebraukšanu, un viņiem jau pēc ierašanās zināmā līmenī ir jāmāk valsts valoda.

Tātad, Plinera kungs, jūsu teiktais, ka krievu tautības bezdarbniekiem tiek izšķērdētas milzīgas summas… Es jums piekrītu, ka šīs summas nav jātērē.

Eiropas Savienības demokrātisko valstu pieredze rāda, ka šiem cilvēkiem pašiem ir jāgādā par to, lai viņi zinātu tās valsts valodu, kurā viņi ir ieradušies. Un pat viszemākā līmeņa nekvalificētiem strādniekiem, lai viņi izvairītos no bezdarba, ir jāciena un jāzina attiecīgās valsts valoda. Šie bija tikai divi labi piemēri, bet es varētu tādus minēt vēl un vēl. Pietiks jau ar šiem vien, Plinera kungs!

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Ai-ai! Atkal viņš! Lai viņš iet atmīnēt!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! It īpaši, cienījamais Prezidij! Tomēr pastāv reglaments! Mēs apspriežam šo likumprojektu nevis pirmajā, bet gan otrajā lasījumā, kad ir jārunā par konkrēto priekšlikumu: “Aktīvos nodarbinātības pasākumus īsteno valsts valodā vai, pēc iespējas, nodrošinot to īstenošanu pasākumos iesaistīto personu dzimtajā valodā.” Šeit nav neviena vārda par kaut kādiem imigrantiem, par ko šeit tikko no tribīnes runāja cienījamais Lāča kungs. Pirms piedalāties debatēs, vajag tomēr izlasīt apspriežamo priekšlikumu!

Kur ir vislielākais bezdarba līmenis? Tieši Latgalē, kā jums tas varbūt ir zināms. Kas dzīvo Latgalē? Tur pārsvarā dzīvo Latvijas pilsoņi, kuriem dzimtā valoda ir krievu vai varbūt poļu valoda. Tas ir fakts! Runa ir nevis par imigrantiem, bet par Latvijas pilsoņiem. Un tieši krievu valodā runājošiem cilvēkiem bezdarba līmenis ir par vienu trešdaļu augstāks nekā latviešiem. Tas ir fakts, un šis fakts ir jāņem vērā, plānojot valsts politiku bezdarba samazināšanai.

Un tieši Latgalē vispār nav iespējams organizēt pārkvalifikācijas kursus, slepenā veidā neizmantojot krievu valodu. Mēs tikai gribējām dot Labklājības ministrijas ierēdņiem pilnvaras, jo viņiem citādi nav iespējas pilnībā ievērot likumus un likumīgi darīt to, ko viņi šodien jau dara, neriskējot saņemt naudas sodus. Un viss!

Šis ir ļoti pieklājīgs priekšlikums, un es nedz komisijas sēdē, nedz šodien Saeimas sēdē nedzirdēju nevienu argumentu “pret”.

Sakarā ar to es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates turpinās deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijas valodu jautājumos paredz, ka nedrīkst diskriminēt mazākumtautības, nenodrošinot to apmācību valsts valodā. Latvija un arī citas Eiropas valstis, īstenojot valsts valodas politiku, cenšas ievērot šīs Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijas. Ievērojot šīs rekomendācijas, arī mūsu izglītības likumdošana paredz, ka arodizglītība Latvijā ir jāīsteno valsts valodā, jo pretējā gadījumā darba tirgū mēs diskriminēsim cittautiešus, kuriem līdz ar to nebūs nodrošināta šī izglītība valsts valodā. Tādējādi no manis teiktā izriet, ka jūsu iesniegtais priekšlikums ir pilnīgi absurds, jo, ja cilvēki, kuri varbūt būs zaudējuši darbu tieši latviešu valodas nezināšanas dēļ, tagad par valsts līdzekļiem tiks apmācīti nevis latviešu valodā, bet kādā citā valodā, tad valsts ar šādu savu rīcību būs panākusi tikai to, ka viņi arī savās turpmākajās darba gaitās tiks diskriminēti.

Tā ka jūsu priekšlikums ir pilnīgi absurds un līdz ar to ir noraidāms.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies Dievam!”) Vai komisijas vārdā būtu kas piebilstams?

A.Ziedone-Kantāne.

Mēs komisijā ļoti pārliecinoši pierādījām, ka mums ir sava taisnība. Un ar pierādījumiem… Tā ka, es domāju, komentāri te vairs nav nepieciešami. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7. –PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 61, atturas – nav. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

8. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

9. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

A.Ziedone-Kantāne.

10. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10. – PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 61, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

11. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11. –PCTVL frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 62, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

12. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

A.Ziedone-Kantāne.

13. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

14. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

15. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

16. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

17. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

18. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

19. arī ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

20. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

21. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

22. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

23. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

24. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

25. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

Arī 26. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

Arī 27. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

28. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

29. – arī Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

30. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

31. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Un te laikam ir jāskata…

A.Ziedone-Kantāne.

Jā, tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 32.priekšlikumā, kuru Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi. Tātad 31. un 32. ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 31. un 32.priekšlikumu.

A.Ziedone-Kantāne.

Jā. Paldies.

Arī 33. ir Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un ir iekļauts 34. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā. Tātad šie abi – 33. un 34.priekšlikums – ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs.

Pret 33. un 34.priekšlikumu un komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

A.Ziedone-Kantāne.

Un pēdējais ir 35. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Gundara Daudzes priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Ziedone-Kantāne.

Lūdzu balsojumu par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 168/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies, kolēģi! Priekšlikumus trešajam lasījumam iesniegsim līdz 20.aprīlim.

Sēdes vadītājs.

Termiņš – 20.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs izskatām nākamos darba kārtības punktus, daru jums zināmu, ka esmu saņēmis iesniegumu no deputāta Andreja Klementjeva. Viņš atsauc savu balsojumu “par” par likumprojektu, kura dokumenta numurs ir 694, kad tika balsots par tā pieņemšanu trešajā lasījumā. Par šo likumprojektu deputāts ir balsojis “pret”. (No zāles: “Fui! Kauns!”)

Godātie kolēģi! Pirms mēs ķeramies pie darba kārtības tālākās izskatīšanas, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumus par darba kārtības maiņu.

Pirmais priekšlikums ir saņemts no Tautsaimniecības komisijas: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 51. un 117.pantu, Tautsaimniecības komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 29.marta sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajam lasījumam”.” Vai deputātiem būtu iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība papildināta.

Tāpat Tautsaimniecības komisija ierosina papildināt darba kārtību un sēdes darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība tiek papildināta.

Ir saņemts arī priekšlikums no Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas – mainīt Saeimas 29.marta sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs papildinām darba kārtību? Iebildumu nav.

Tāpat šajā sakarā ir saņemts vēl viens priekšlikums ar lūgumu mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu Latvijas Republikas lauku apvidos”” trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Un ir vēl viens lūgums papildināt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” trešajam lasījumam”. Vai ir iebildumi pret to? Nav iebildumu. Darba kārtība papildināta.

Un visbeidzot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz mainīt šīsdienas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā jautājumu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam”. Vai deputāti piekrīt šīm darba kārtības izmaiņām? Deputāti piekrīt. Darba kārtība ir mainīta.

Izskatīsim nākamos darba kārtības punktus. Likumprojekts “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Māris Ārbergs. Lūdzu!

M.Ārbergs (Tautas partijas frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatīsim dokumentu Nr.635 – likumprojektu “Grozījums Ieguldītāju aizsardzības likumā”.

Grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu Ieguldītāju aizsardzības likuma attiecīgās normas, lai tās atbilstu Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.

Komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens deputāts nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 270/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Ārbergs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 4.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

4.aprīlis. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš apstiprināts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi! Likumprojekta “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 231/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 5.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

5.aprīlis. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Augsti godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 250/Lp9 – “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi”. Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vispirms mums ir jāizšķiras par to, vai likumprojektu atzīt par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J.Dukšinskis.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 250/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimas sēdē.

J.Dukšinskis.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt šā gada 3.aprīli.

Sēdes vadītājs.

3.aprīlis. Jā… paldies. Vai ir citi priekšlikumi?

Un laiks izskatīšanai Saeimā?

J.Dukšinskis.

Varētu 4.aprīlī.

Sēdes vadītājs.

Saeimas 4.aprīļa sēdē. Jā… Es deputātiem gribu pateikt, ka Saeimas Prezidijā jau ir pieņemts lēmums, ka Saeimas sēde notiks 4.aprīlī pulksten 12.00.

J.Dukšinskis.

Tad 26.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

Tātad jūs ierosināt likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 26.aprīļa sēdē. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3.aprīlis un likumprojekta izskatīšana – 26.aprīlī? Nav iebildumu. Lēmums pieņemts. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Dukšinskis.

J.Dukšinskis (LPP/LC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Aicinu strādāt ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 239/Lp9, – “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi”. Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J.Dukšinskis.

Paldies. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 239/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai Saeimā.

J.Dukšinskis.

Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 3.aprīli un likumprojekta izskatīšanu Saeimā veikt 26.aprīlī.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3.aprīlis, likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 26.aprīlī. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

J.Dukšinskis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Otrais lasījums.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS frakcija).

Cienījamie deputāti! Jūsu uzmanībai likumprojekts, kura reģistrācijas numurs ir 232/Lp9, – “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Tas attiecas uz privatizācijas un atsavināšanas iespēju regulējumu aizsargājamās teritorijās.

Par laimi, Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti, tāpēc lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Man šeit, tabulā, ir redzams viens priekšlikums 3.lapaspusē. (No zāles dep. J.Dobelis: “Vajag skatīties!”)

I.Līdaka.

Es ļoti atvainojos! Tiešām to neievēroju. Jā, tas ir precizējošs. Jā! (Starpsauciens no zāles: “Kauns! Kauns!”) Nu, vides ministra Raimonda Vējoņa priekšlikums, protams, ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

I.Līdaka.

Tātad piekrīt, ka nosaukums ir “Rāznas nacionālais parks”. Paldies.

Līdz ar to tad nu tiešām lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 232/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – 11. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Līdaka.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

10.aprīlis. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Komisija ir likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajam lasījumam saņēmusi 24 priekšlikumus un tos izskatījusi savā 21.marta sēdē.

1. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 1.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 62, atturas – 3.

1.priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš.

3. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 3. – trīs deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

4. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 4. – trīs deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 65, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

5. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 5. – trīs deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 64, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

6. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Es vēlos jums atgādināt to, ka šis likumprojekts ir tapis, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu, un tāpēc gandrīz vai visi iesniegtie priekšlikumi būtu nopietni apsverami. Piemēram, Saeimas deputāta Valērija Agešina priekšlikumu būtība – maksimāli pietuvināt likumprojekta saturu Satversmes tiesas sprieduma burtam un garam.

6.priekšlikumā es ierosinu izslēgt no likumprojekta vārdus “un netraucētu darbību”, jo pēc būtības sanāk tā, ka pašvaldība tomēr var aizliegt jebkuru piketu, aizbildinoties ar kaut kādiem nepamatotiem iemesliem.

Lūdzu balsot “par” un lūdzu pildīt Satversmes tiesas spriedumu.

Sēdes vadītājs.

Par 6.priekšlikumu debates turpina deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi, te jau ir tā doma paslēpta! Agešina kunga priekšlikums nozīmē atļaut visu un neprasīt, vai tas traucē vai netraucē.

Tieši tur ir tā jēga, ka nedrīkst neviens pasākums traucēt iestāžu darbību. Viena lieta ir tā, ka ir tiesības izteikt savu viedokli (un par to neviens nestrīdas). Otra lieta – ka, izsakot savu viedokli, netraucē otram strādāt. Man arī šajā zālē varbūt nepatīk vairāki ģīmji – tur nu nekā nevar darīt! –, bet tas nenozīmē, ka man tas traucētu strādāt.

Tā ka nevajag mēģināt Satversmes tiesas pateikto izmantot tādā veidā, lai iedabūtu likumā kaut ko nekārtību veicinošu. Nepietika jau ar to, ka jūs te gribējāt pirmīt ierosināt, lai visi tie, kas ir sodīti, visvisādi noziedznieki, būtu tiesīgi ieņemt ļoti augstus amatus piketa laikā, varētu būt gan pasākumu vadītāji, gan palīgi, gan arī kārtības uzturētāji; tagad jūs gribat, lai jebkurš pasākums varētu arī traucēt darbību!

Katrā ziņā tas ir pilnīgi neatbalstāms priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Debates turpina deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Agešina kunga priekšlikums tomēr ir atbalstāms cilvēktiesību jomā un atbilst attiecīgajam Satversmes pantam, kas garantē sapulču brīvību. Jo jēdziens “netraucēta darbība”, kuru Agešina kungs gribēja izslēgt, ir ļoti plaši traktējams. Nevarētu pārbaudīt un nepārprotami konstatēt, vai darbība ir traucēta vai nav traucēta no konkrēto dalībnieku puses, bet tajā pašā laikā pašvaldības policijas vai valsts policijas darbiniekiem ir iespēja miermīlīgu sapulci patvaļīgi pārtraukt sakarā ar to valsts iestāžu ierēdņu sūdzību, kas ir neapmierināti tieši ar to, ka ir cilvēki, kas ir neapmierināti ar šo iestāžu darbību.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tam faktam, ka šeit, šajā pašā pantā, ir citi līdzekļi iestāžu drošībai, jo piketa dalībniekiem ir pienākums nodrošināt brīvu pieeju un brīvu piebraukšanu pie valsts un pašvaldības iestādēm. Ka šo iestāžu drošībai tas ir pilnīgi pietiekami.

Un sakarā ar to Agešina kunga priekšlikums ir atbalstāms.

Es gribētu pievērst jūsu uzmanību arī tam faktam, ka komisijas sēdē, kurā es piedalījos, nebija nodrošināta nopietna visu šo – gan deputāta Agešina, gan PCTVL frakcijas, gan citu atsevišķu deputātu – priekšlikumu apspriešana. Jo nebija pārstāvju nedz no Tiesībsarga biroja, nedz no Juridiskā biroja, nebija nevienas rekomendācijas ne par vienu priekšlikumu. Un tikai vienu reizi viens policists izklāstīja savu viedokli par vienu priekšlikumu.

Un sakarā ar to diemžēl visi šie prātīgie priekšlikumi tika noraidīti.

Es tomēr aicinu atbalstīt visus deputātu priekšlikumus, kas ir iekļauti šā likumprojekta otrajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā, lūdzu, ir kas piebilstams?

J.Dalbiņš.

Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es tikai gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka komisija izvērtēja visus iesniegtos priekšlikumus un, organizējot savu darbu, uzaicināja uz komisijas sēdi visus ieinteresētos dalībniekus, lai apspriestu šo jautājumu. Komisijai šobrīd nav tiesību piespiedu kārtā kādu atvest uz komisijas sēdi. Buzajeva kungs, arī jūs tur ieradāties labprātīgi (No zāles dep. J.Dobelis: “Neaicināts!”), lai aizstāvētu savus priekšlikumus.

Tā ka šos pārmetumus komisija noraida.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 6. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 67, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

7. – deputāta Agešina kunga priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 7.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 66, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

8. – deputāta Agešina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 8.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 61, atturas – nav.. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

9. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 9.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 62, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

10. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 10.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 67, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

11. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 67, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

12. – deputātu Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 67, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

13. – deputātu Buhvalova, Buzajeva un Mitrofanova priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 13.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 8, pret – 64, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš.

15. – deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 15. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 69, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pārtrauksim uz brīdi priekšlikumu izskatīšanu.

Mums ir jāizskata kāds cits deputātu priekšlikums. Desmit deputāti – Leiškalns, Kučinskis, Rubezis, Zommere, Pauls un citi – ierosina skatīt darba kārtību bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav.

Turpināsim skatīt darba kārtību.

Es atvainojos! Deputātei Kalnietei tomēr ir iebildumi. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Man nav gluži iebildums… Taču mums bija paredzēta Francijas grupas sanāksme. Turklāt mēs esam uzaicinājuši ciemiņus… Nu žēl!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Arī mums jau pulksten 12.30 ir komisijas sēde, uz kuru ir atnākuši dalībnieki, tā ka es gribētu…

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tātad mums ir vairāki priekšlikumi. Vieni uzskata, ka darbu varētu turpināt bez pārtraukuma, savukārt citi deputāti uzskata, ka būtu vajadzīgs pārtraukums. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu priekšlikumu – turpināt sēdi bez pārtraukuma! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 12, atturas – 8. Darbs tiek turpināts bez pārtraukuma.

Lūdzu, turpināsim izskatīt priekšlikumus!

J.Dalbiņš.

Cienījamie kolēģi, 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš.

17. – Saeimas deputāta Agešina kunga priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 17. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

18. – deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 18. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

19. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Dalbiņš.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Dalbiņš.

21. – politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

J.Dalbiņš.

22. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

J.Dalbiņš.

23. – Saeimas deputāta Agešina priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 23. – deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 64, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

24. – Saeimas deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to neatbalstīja. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 24. – deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 62, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 252/Lp9 pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 3.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

3.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Komisijas sēdēs mēs uzklausījām atbildīgās ministrijas un nevalstiskās organizācijas, un es komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta ar reģistrācijas numuru 260/Lp9 pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Barča.

Atbilstoši komisijas lēmumam lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 17.aprīli.

Sēdes vadītājs.

17.aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Gundars Daudze.

G.Daudze (ZZS frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.707. Sociālo un darba lietu komisija otrajam lasījumam nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 233/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G.Daudze.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 17.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

17.aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi par termiņu? Citu priekšlikumu nav. Lēmums pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Konvenciju par Eiropas Meža institūtu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Godājamais Dobeļa kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies!”) Mēs skatām pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Konvenciju par Eiropas Meža institūtu” (dokuments Nr.593). Vai jūs atbalstītu likumprojektu par šo Konvenciju?

Lūdzu atbalstīt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Paldies, Leopold! Leopold, dzīvosim draudzīgi!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 256/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Ozoliņš.

3.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

3.aprīlis. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – likumprojektu “Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS frakcija).

Cienījamo Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts ar reģistrācijas numuru 266/Lp9 – “Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Marokas Karalisti, no otras puses”.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 266/Lp9, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

L.Ozoliņš.

3.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

3.aprīlis. Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņu pieņemts.

L.Ozoliņš.

Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu vides aizsardzības prasību izpildes nodrošināšanai”, kura reģistrācijas numurs ir 79/Lp9. Juridiskā komisija kopumā ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 2.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 1. un 2.priekšlikumu un komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 3. un 4.priekšlikumu un komisijas atzinumiem deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 79/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

5.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

5.aprīlis. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.aprīlis.

Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 727. Tautsaimniecības komisija ir uz otro lasījumu saņēmusi un izskatījusi 20 priekšlikumus.

1.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts.

2.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts.

3.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

4. un 5.priekšlikums ir skatāmi kopā.

5.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumiem par 4. un 5.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

6.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts.

7.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijai.

V.Aizbalts.

8.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

9. un 10.priekšlikums ir skatāmi kopā.

9.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz atklāt debates. Debatēs pirmais ir pieteicies deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Teikšu paldies Tautsaimniecības komisijas dalībniekiem par to, ka šie priekšlikumi guvuši tās atbalstu. Taču gribu arī atgādināt – kaut vai tāpēc vien, lai tas paliktu stenogrammā –, ka priekšlikumu būtība ir gaužām elementāra. (Zālē daži smejas.) Tur nav nekā smieklīga! (Starpsauciens: “Ha, ha, ha!”) Kaut vai tāpēc vien, ka ierēdņi, lasot pēc tam to, kas ir teikts no tribīnes, labāk sapratīs tautas kalpu gribu. Un, ja jūs par šo nobalsosiet, tad griba tiks izteikta skaidri un gaiši.

Priekšlikums ir par to, ka turpmāk Latvijā autoceļu attīstībai jānotiek pēc reģionālās sabalansētības principa. Es ļoti ceru, ka turpmāk, attīstot autoceļus Latvijā, tiks ņemta vērā reģionālā sabalansētība. Piemēram, Daugavas kreisajā krastā melnais segums diemžēl ir tikai 20 procentiem pirmās šķiras ceļu, un tas ir krietni, krietni mazāk nekā lielākajā daļā Latvijas.

Es ceru, ka šī problēma turpmāk tiks ņemta vērā un reģionālā sabalansētība tiks ievērota pēc šā likuma burta. Tieši tāpēc es esmu tribīnē, un tāpēc es to saku un visiem ierēdņiem atgādinu, ka turpmāk tam tā būs būt, ja tā nolems tautas kalpi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Nekādu iebildumu pret komisijas atzinumu par 9. un 10.priekšlikumu nav. Līdz ar to… Vai deputāts Visvaldis Lācis grib runāt par šiem priekšlikumiem?

Debates turpina deputāts Visvaldis Lācis.

V.Lācis (ZZS frakcija).

Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es atbalstu šo lauku deputāta priekšlikumu, jo arī es, 30 gadus nodzīvojis lauku pagastā, 26 kilometrus no pagasta centra, zinu, cik svarīgs ir šis priekšlikums.

Vēlreiz uzsveru: paskatieties Latvijas kartē! Arī attiecībā uz Jēkabpili ir vērojams tas pats. Madonieši nebrauc uz Rīgu, papriekš viņi brauc uz ziemeļrietumiem – uz Cēsīm, piebrauc gandrīz klāt, brauc uz dienvidiem – uz Pļaviņām… Pa taisno ceļu caur Ērgļiem uz Rīgu, kur man būtu jānobrauc tikai 127–130 kilometri, mēs netiekam!

Reģionālajai sabalansētībai jābūt!

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Vēl aizvien neviens no runātājiem nav apšaubījis 9. un 10.priekšlikumu un komisijas atzinumus. Tā ka iebildumu nav.

Skatām 11.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

Cienījamie kolēģi! 11. – deputāta Tutina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pieteicies debatēs ir deputāts Jānis Tutins.

J.Tutins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Īsumā šā priekšlikuma būtība būtu tāda (es runāšu latviski, lai manis teiktais būtu saprotams visiem novadiem).

Šajā gadā, 2007.gadā, Valsts autoceļu fondam ir 190 miljoni latu autoceļu uzturēšanai, un praktiski tie ir domāti pašvaldību ceļiem, otrās un trešās šķiras ceļiem un tā tālāk, to ceļu uzturēšanai un savešanai kārtībā.

Mana priekšlikuma būtība ir noteikt, lai Valsts autoceļu fondam tiktu iedalīti 80 procenti no tiem iepriekšējā gada valsts budžeta ieņēmumiem, kas gūti no akcīzes nodokļa maksājumiem par naftas produktiem.

Ja norma būtu 80 procentu, tad sanāktu, ka Valsts autoceļu fondam šogad būtu 206 miljoni latu, tas ir, par 16 miljoniem vairāk nekā šobrīd.

Protams, var teikt, ka tāda norma ir jau iestrādāta un ka pēc pāris gadiem pakāpeniski, tā teikt, celsies, ies uz augšu Valsts autoceļu fonds. Taču mūsu ceļi, kā jūs paši zināt, jūk un brūk, un dažviet ceļi vispār nav vēl uzbūvēti, tur vispār nevar piebraukt un izbraukt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un tad jau ar nākamo gadu Valsts autoceļu fondam būs lielāki līdzekļi, ar ko arī strādāt – lāpīt un veidot mūsu ceļus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā būtu par 11.priekšlikumu kas piebilstams deputātam Aizbaltam? Lūdzu!

V.Aizbalts.

Godātais Tutina kungs! Cienījamie kolēģi! Es, kā jau Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, protams, atbalstu Tutina kunga vēlmi rūpēties par Latvijas ceļu attīstību. Taču es gribētu atgādināt, ka šāda norma šajā likumā jau ir ierakstīta un tā stāsies spēkā no 2010.gada un ka ir pārejas noteikumi, kuri paredz, ka šinī gadā ir 65 procenti, nākamajā gadā – 70 procenti un 2009.gadā – 75 procenti no akcīzes nodokļa. Līdz ar to, no juridiskās tehnikas viedokļa, būtu bijis jāmaina pārejas noteikumi, ja mēs gribam šādu normu ieviest.

Tāpēc komisijas vārdā diemžēl es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Neatbalstīsim!”)

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par 11. – deputāta Tutina priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 56, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Aizbalts.

Paldies.

12.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 12.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

13.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 13.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

14.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

16.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

17.priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

V.Aizbalts.

18. un 19.priekšlikums ir skatāmi kopā.

18. – atbalstīts daļēji un iekļauts 19.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas atzinumu par 18. un 19.priekšlikumu.

V.Aizbalts.

Un pēdējais ir 20.priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Pret 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumu – deputātiem iebildumu nav.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta, kura reģistrācijas numurs ir 173/Lp9, pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu!

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.aprīlis.

Sēdes vadītājs.

25.aprīlis. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.aprīlis.

Godātie kolēģi, mēs esam papildinājuši darba kārtību ar vairākiem lēmumu projektiem. Tagad izskatīsim tos.

Pirmo izskatīsim lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” trešajam lasījumam” līdz šā gada 20.aprīlim. Vai Tautsaimniecības komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nekas nav piebilstams. Vai deputātiem ir iebildes? (Starpsaucieni: “Nav!”) Deputāti piekrīt. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts…

Es atvainojos, mums ir jānobalso par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu – pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts.

Izskatīsim nākamo lēmuma projektu – “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā” trešajam lasījumam” līdz šā gada 20.aprīlim. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 20.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” trešajam lasījumam” līdz šā gada 20.aprīlim. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.aprīlis.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos”” trešajam lasījumam” līdz šā gada 20.aprīlim. Debates šajā jautājumā nav pieteiktas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 20.aprīlim.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” trešajam lasījumam” līdz šā gada 20.aprīlim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu līdz 20.aprīlim pieņemts.

Izskatīsim nākamo darba kārtības punktu – lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” trešajam lasījumam” līdz šā gada 20.aprīlim. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.aprīlis. Paldies.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrēties ar balsošanas kartēm.

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde tūlīt pat Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa, Inta Feldmane, Uldis Briedis, Augusts Brigmanis, Boriss Cilevičs, Ilma Čepāne, Ina Druviete, Pēteris Hanka, Jānis Klaužs, Visvaldis Lācis, Aleksandrs Mirskis, Vitālijs Orlovs, Jānis Porietis, Ligita Silaraupa, Jānis Strazdiņš, Kārlis Šadurskis un Viktors Ščerbatihs.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pirms slēdzu sēdi, lūdzu mazlietiņ uzmanības! Es vēlreiz atgādinu, ka nākamā kārtējā Saeimas sēde ir trešdien, 4.aprīlī, pulksten 12.00.

Sēdi slēdzu.