• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Es nēsāšu savu ordeni kā Latvijas tautas uzticības zīmi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.11.1999., Nr. 374/377 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15550

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Melngalvju nams - laika zīme senās un rītdienas Rīgas sejā

Vēl šajā numurā

12.11.1999., Nr. 374/377

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Es nēsāšu savu ordeni kā Latvijas tautas uzticības zīmi"

Vakar, 11. novembrī, Lāčplēša dienā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni

O2.JPG (33599 BYTES)
Valsts prezidenti, Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri Vairu Vīķi–Freibergu sveic Ministru prezidents Andris Šķēle

O4.JPG (17494 BYTES)
un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

O10.JPG (19320 BYTES)
Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandiere savas ģimenes vidū

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Saeimas priekšsēdētājs:

Runa Saeimā 1999.gada 11.novembrī, pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeni Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai

Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze! Cienītās dāmas! Godātie kungi!

Latvijas Republikai atgūstot neatkarību, tika atjaunots arī Triju Zvaigžņu ordenis kā viena no mūsu nacionālās apbalvojumu sistēmas atzinības zīmēm. Taču tikai šodien mēs atjaunojam tradīciju, kuru 1938.gadā iedibināja Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis kā apliecinājumu uzticībai, ko, ņemot vērā augstā amata nozīmīgumu, tauta un valsts dāvā tās augstākajiem varas nesējiem.

Lai apzinātos šā apbalvojuma vērtību, ir lietderīgi ielūkoties pagātnē —no ordeņa nodibināšanas brīža līdz Latvijas okupācijai, kad Triju Zvaigžņu ordenis, tāpat kā citas mūsu nacionālās vērtības, ilgāk nekā pusgadsimtu bija aizliegts un nonievāts.

Un Triju Zvaigžņu ordeņa vēsture stāsta par cilvēkiem, kuru vārds un nopelni Latvijas labā nav aizmirstami. Jānis Čakste, Zigfrīds Anna Meierovics, Kārlis Ulmanis, Rainis — tie ir cilvēki, kuru augstākais ideāls bija latviešu tautu darīt laimīgu.

Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze!

Jūsu darbs Latvijas labā ir tas, kas jūs vieno ar šīm izcilajām personībām. Lielais devums latvju dainu pētīšanā un popularizēšanā, sasniegumi humanitārajās un sabiedriskajās zinātnēs, lai arī gūti tālu no tēvzemes, vienmēr bijuši vērsti uz latviskās identitātes saglabāšanu un tautas izdzīvošanu. Tagad mūsu tēvzemē jums jāturpina šo un daudzu citu izcilu personību iesāktais un cildenais darbs.

Kā augstākais mūsu un valsts cieņas apliecinājums jums šodien tiek pasniegts šis apbalvojums.

Es priecājos, ka šis apbalvojuma saņemšanas brīdis sasaucas ar dienu, kas nosaukta Lāčplēša vārdā. Šajā dienā mēs katru gadu līdz ar krēslas iestāšanos logā iededzam svecīti, pieminot tos, kuri ziedoja sevi Latvijas brīvībai un neatkarībai. Daudzās liesmiņas logos tapa par gaismu, kas izgaismoja dienu, kurā kļuvām ārkārtīgi vienoti kopīgā izpratnē par tām vērtībām, kuras mums ir svētas.

Un viena no tādām vērtībām ir mūsu uzticība jums.

Ļoti cienījamā Valsts prezidentes kundze!

Es vēlos, lai šis ordenis zaigo kā gaismas zīme, apmirdzot mūsu zemi un tautu. Un ceļš, pa kuru iesit, lai jūs ved — kā ordeņa devīzē ierakstīts — "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm".

Valsts prezidente:

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs!

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj!

Dāmas un kungi!

Es jūtos ļoti pagodināta un aizkustināta šajā brīdī, kad Latvijas valsts man uztic savu augstāko goda zīmi.

Ordeņus valdnieki izgudroja kā veidu, kurā pasvītrot sevis kā valdnieka suverenitāti un varu, un izgudroja tos arī kā veidu, kā apbalvot tos, kas karalistes interesēm bija godam kalpojuši. Un tā vēstures gaitā ordenis kļuva par valsts suverenitātes, valsts dignitātes, lai teiktu to latīņu vārdā, valsts cieņas iemiesojumu.

Senāk šī cieņa tika mantota no paaudzes paaudzē, bērnam dzimstot. Un tikai ar demokrātijas izveidošanos tās valstis, kas sāka sekot demokrātijas tradīcijām, ordeņus sāka piešķirt arī tiem, kas nepiederēja pie augstdzimušo, pie aristokrātu dzimtas jau paaudžu paaudzēs. Latvijai kā jaunai, neatkarīgai un suverēnai valstij, stājoties pārējo Eiropas valstu saimē, Triju Zvaigžņu ordenis un tā iedibināšana bija veids, kā pateikt, ka mēs savu valsti turam tikpat augstā cieņā kā tās tautas, kurām jau gadu simtiem ir sava suverenitāte, savi karaļi un savi karavadoņi. Un mēs savus no zemnieku tautas vidus pašu izredzētos pārstāvjus uzskatām par cienīgiem karaļiem blakus stāties ar to pašu godu, ar to pašu cieņu.

Es pateicos Latvijas Saeimai, kas nes Latvijas vēlētāju uzticību un autoritāti, par šo man parādīto godu. Es jūtos kā viduslaiku bruņinieks, kam savs karalis vai karaliene ir uzsitis ar zobenu uz pleca un teicis — tu tagad esi gatavs par manu valsti doties cīņā. Es jūtos kā ar šīm uzticības bruņām apjozusies, es esmu gatava cīnīties par Latvijas slavu un par Latvijas godu. Un esmu gatava to darīt, stājoties jebkuram blakus, ieskaitot karaļus un visus tos, kas ir rotāti ar savu zemju goda zīmēm, jo es nesīšu sev uz pleca Latvijas dāvāto uzticības zīmi. Es pateicos par šo man izrādīto godu, es nēsāšu savu ordeni ar cieņu un godu kā Latvijas valsts suverenitātes, kā Latvijas Saeimas autoritātes un kā Latvijas tautas uzticības zīmi.

Runa Saeimā 1999. gada 11. novembrī, saņemot Triju Zvaigžņu ordeni

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!