Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs R.Vējonis

Uz jaut. nr.13/J9 – dok. nr.730

Par ikgadējo plūdu novēršanu Daugavā

Vides ministrija uz Saeimas frakcijas “Saskaņas centrs” deputātu jautājumiem “Par ikgadējo plūdu novēršanu Daugavā” (2007.gada 21.marta vēstule Nr. 8/4-2-i/27-(9/07) sniedz šādu ministrijas rīcībā esošu informāciju.

1. Daugavas hidroloģiskais režīms Latvijas teritorijā ir pietiekami labi izpētīts. Regulārie hidrometriskie novērojumi Daugavā uzsākti jau 1880.gadā un konkrēti pie Jēkabpils pilsētas – 1906.gadā. Plūdu draudi Jēkabpilij ir pastāvējuši arī pirms Pļaviņu HES celtniecības. Par to liecina 1931., 1951. un 1956.gada postošie plūdi. Pēc Pļaviņu HES celtniecības 1965.gadā un ūdenskrātuves izveides ūdens līmenis Daugavā pie Aizkraukles mākslīgi tika pacelts par 40 metriem, kas radīja izmaiņas Daugavas ūdens noteces režīmā posmā no Aizkraukles līdz Jēkabpilij. Tā rezultātā papildus veidojās labvēlīgi apstākļi vižņu sablīvējumu izveidei, kas izsauc krasu ūdens līmeņa celšanos, pat ievērojami augstāk par normālo uzstādinājuma atzīmi 72,00 m BS. Arī plūdi Jēkabpilī un Pļaviņās ir iepriekšējos gadu desmitos pētīta parādība, arī vēsturiskā aspektā visplašākā informācija par plūdiem visās Latvijas upēs pieejama tieši par Daugavu. Ledus un vižņu sastrēgumu veidošanos šajā posmā izpētīja A. Pastors un izstrādāja sakarības sastrēgumu vietas un maksimālo ūdens līmeņu paredzēšanai atkarībā no vairākiem faktoriem: rudens – ziemas periodā uzkrājušos ledus masu tilpuma, negatīvo gaisa temperatūru summas, ūdens caurplūduma u.c. Tālāk tiek sniegta informācija par pētījumiem un projektiem, kas ir veikti pēdējos gados:

• “Meliorprojekts” – projektēšanas un informācijas valsts uzņēmums, 1992. “Jēkabpils pilsētas un piegulošo platību aizsardzība pret plūdiem. Tehniski ekonomiskais aprēķins. I–VII sējums.” Rīga. Nepublicēts.

• “Ūdens saimniecības un zemes zinātniskais institūts” (ŪZZI). 1998. Nacionālā zinātniskā programma “Latvijas ūdens resursi” - atskaite “Daugavas hidrauliskā modelēšana Jēkabpils aizsardzībai pret plūdiem.” l.daļa. Programmas vadītājs dr. hab. inž., prof. LLMZA akadēmiķis H. Segals. Nepublicēts.

• VU “Meliorprojekts”, 1998a. Sakas ūdens caurvades spējas palielināšana un straumvirzes būves ierīkošana. Skiču projekts. Rīga.

• VU “Meliorprojekts”, 1998b. Dolomīta atsiju atbērtnes likvidēšana Pļaviņu ūdenskrātuves aizargjoslā un ūdenskrātuves gultnes attīrīšana lejpus Pļaviņām. Tehniskais projekts. Rīga.

• “Ūdens saimniecības un zemes zinātniskais institūts” (ŪZZI). 1999. Nacionālā zinātniskā programma “Latvijas ūdens resursi” – atskaite “Daugavas hidrauliskā modelēšana Jēkabpils aizsardzībai pret plūdiem.” 2. daļa. Programmas vadītājs dr. hab. inž. prof. LLMZA akadēmiķis H. Segals. Nepublicēts.

• “Nāra” SIA, 2000. “Ledus apstākļu pētījumi Daugavā hidroelektrostaciju mainīgos darba režīmos”. Nepublicēts.

• Zīverts A., Zaķis G., Huttunen I. (2004) “A mathematical model for the Daugava River ice processes.” Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B, Vol. 58, No 1, 14–23.

• “Nāra” SIA, 2004. “Daudzfunkcionālas plūdu aizsargbūves Jēkabpils apkārtnē”. Nepublicēts.

• EAC 2004. “Daudzfunkcionālas plūdu aizsargbūves Jēkabpils apkārtnē”. Pētījums. L,212/03 COD Let.1. Nepublicēts (Sadarbības partneri – Jēkabpils rajona padome, Enerģētikas attīstības centrs un Itāļu Engineering Service).

Šajā pētījumu un projektu pārskaitījumā nav uzskaitīti visi tehniskie projekti, pēc kuru realizācijas tika izbūvētas attiecīgas aizsargbūves Sakas ciematā, Sakas salā, Jēkabpils pilsētā Daugavas kreisajā un labajā krastā, kā arī Pļaviņās.

Visu gadu savākto datu un iepriekš veikto pētījumu apkopošana un analīze rāda, ka starp Pļaviņām un Jēkabpili ir trīs bīstamie posmi. Visbiežāk pie Pļaviņām – tad ūdens ieplūst pilsētā, applūst arī Daugavas labais krasts augšpus Aiviekstes (no kuras Daugavā arī ieplūst zināms vižņu daudzums). Tas ir tad, ja ledus un vižņu masa ir šajā posmā vairāk par 4–7 milj.m³. Otrs sastrēgumu posms ir Sakas salas lejasdaļā, kad applūst Sakas sala. Tas visbiežāk notiek, ja ledus un vižņu masa ir 8–11 milj. m³ robežās.
Trešā sastrēgumu vieta ir Sakas salas augšgals. Te sastrēgums veidojas, ja rudenī un ziemā ir izveidojušās ļoti lielas ledus un vižņu masas, līdz pat 12–22 milj.m³.Tad ledus apdraud Jēkabpili un tās apkārtni. Pārraujot šo sastrēgumu, ledus un ūdens iet pāri Sakas salai.

2. Iepriekšējos gados veiktie pētījumi nav devuši pamatotus secinājumus par Daugavas gultnes stāvokli Zeļķu tilta tuvumā. Un tomēr iepriekš minētajos pētījumos ir atzīts, ka problemātiskie Daugavas posmi, kuri raksturojami galvenokārt pēc morfoloģiskajām šo posmu īpatnībām un kuriem jāpievērš īpaša uzmanība, ir posmi pie Prīžu krācēm un Zeļķu tilta (no Sakas salas lejasgala Daugavas gultne pāriet no liela krituma uz mazu un ir novērojams gultnes sašaurinājums Zeļķu tilta tuvumā). Pētījumos ir atzīmēts, ka plūdu draudu samazināšanai nepieciešams rūpīgāk izvērtēt Zeļķu dzelzceļa tilta rekonstrukcijas (to pagarinot) nepieciešamību, padziļinot upes gultni augšpus tilta un pie tilta un likvidējot, pēc Otrā pasaules kara, laiduma aizbetonēšanu. Tas varētu samazināt papildu hidrauliskās pretestības, ko pašreiz rada tilts.

3. Gan 2.punktā minētie projekti, gan citi jau realizētie projekti tika balstīti uz Latvijas zinātnieku (A.Pastors, H.Segals, A.Zīverts un citi) veiktajiem pētījumiem un atzinumiem. Lai risinātu plūdu novēršanas problēmu, tika veikta Daugavas gultnes profilēšana un Latvijas Lauksaimniecības universitātē izbūvētajā hidrauliskajā profilā telpiski dinamiskā plūdu modelēšana. Pamatojoties uz šo zinātnieku veiktajiem pētījumiem, regulāri sekojot ledus biezumam un vižņu veidošanai un daudzumam, zināmā mērā var paredzēt iespējamās ledus un vižņu sastrēguma vietas uz Daugavas. Ir izstrādāti arī galvenie principi, kas jāievēro Pļaviņu HES darbināšanas režīmā laikā, kad vērojamas kritiskas ledus parādības.

Izstrādātās latviešu un itāļu zinātnieku un speciālistu zinātniskās rekomendācijas tika izmantotas Iekšlietu ministrijas sagatavotajā koncepcijā “Par pasākumiem, kas veicami, lai Jēkabpilī novērstu pēc Pļaviņu HES un tās ūdenskrātuves izveides radušos plūdu draudus”. Koncepcijā tika izskatīti trīs risinājuma varianti. Pirmo divu variantu īstenošana dotu lielāku garantiju Jēkabpils un Pļaviņu aizsardzībai, bet arī jaunus riskus videi, Daugavas augšteces ekosistēmām, kā arī, iespējams, pārvirzīs plūdu draudus uz upes augšteci. Tāpēc pret šo pasākumu īstenošanu kategoriski iebilda Vides ministrija. No trim koncepcijā piedāvātajiem risinājuma variantiem ar 2006.gada 17.augusta Ministru kabineta rīkojumu Nr.621 tika atbalstīts 3.variants – īstermiņa pasākumu īstenošana plūdu draudu novēršanai Jēkabpilī un Pļaviņās, kas ietver šādus pasākumus:

1) Jēkabpils un Salas aizsargdambju inženiertehniskā izpēte, tehnisko projektu izstrāde, esošo dambju pilnveide, jaunu dambju izbūve plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai, kā arī Salas pārgāžņa rekonstrukcija;

2) Daugavas gultnes tīrīšana zem Zeļķu tilta no kara laikā sagrauto tiltu atliekām;

3) Pļaviņu aizsargdambju inženiertehniskā izpēte, tehniskā projekta izstrāde aizsargdambju nostiprināšanai, pilnveidošanai un jaunu dambju izbūvei un projekta īstenošana;

4) Daugavas gultnes izpēte lejpus Pļaviņām, Daugavas gultnes attīrīšana no dolomīta atsijām un upes gultnes iztaisnošanas projekta izstrāde un īstenošana.

4. Saskaņā ar koncepcijā veiktajiem aprēķiniem iepriekš minēto īstermiņa pasākumu īstenošanai orientējoši ir nepieciešami 1 miljons 510 tūkstoši latu.

5. Šajā finanšu plānošanas periodā 2007.–2013. gadam plānots Eiropas Savienības finansējums aktivitātē “Vides risku samazināšana” ar mērķi novērst plūdu draudus. Paredzētais finansējuma apjoms – 5 miljoni eiro. Atbalsta veids: ERAF līdzfinansējums paredzēts infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem un jaunas infrastruktūras izveidei plūdu novēršanai nacionālas nozīmes paaugstināta applūšanas riska teritorijās. Vides ministrija jau ir uzsākusi Nacionālās programmas “Vides risku samazināšana” un atbilstošo normatīvo aktu (Ministru kabineta noteikumu) aktivitātes apgūšanas izstrādāšanu.

6. Klimata pārmaiņu rezultātā plūdu gadījumi visā pasaulē ir kļuvuši gan biežāki, gan ekstremālāki un postošāki. Atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām plūdu apdraudētās teritorijas jāņem vērā, plānojot apbūvi. Saskaņā ar 2007.gada 14.marta Ministru kabineta rīkojuma Nr.147 2.1. punktu Vides ministrija pašlaik izstrādā nacionālo plānu “Plūdu risku novērtēšana un pārvaldība” visai Latvijas teritorijai, kurā tiks noteiktas teritorijas ar dažādu applūduma varbūtību. Plānā iekļautā informācija (apdraudētās teritorijas, tai skaitā prioritārās vietas, kur vispirms ir jāveic nepieciešamie pasākumi plūdu riska novēršanai un samazināšanai, to orientējošās izmaksas) ir nepieciešama un tiks izmantota arī 5.punktā minēto normatīvo aktu izstrādē.

7. Jūsu vēstulē minēto problēmu risināšanai šobrīd nav nepieciešami lēmumi Saeimas līmenī. Nepieciešams pieņemt Ministru kabinetā iepriekš minēto plānu un programmu. Tas pavērs ceļu konkrētu projektu virzībai, vispirms jau Jēkabpils – Pļaviņu posmā, kas plānā ir noteikts kā galvenā prioritāte un ļaus operatīvi uzsākt jau konkrētas darbības plūdu risku novēršanā Jēkabpilī un Pļaviņās.

Vides ministrs R.Vējonis

 Rīgā 2007.gada 26.martā