Lēmums par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2007. gada 29. martā pulksten 17.00

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2007.gada 29.martā pulksten 17.00:

1. Deputātu J.Plinera, J.Sokolovska, N.Kabanova, V.Buzajeva, M.Mitrofanova un V.Buhvalova jautājums ārlietu ministram A.Pabrikam (jautājumu reģistra Nr.7/J9) 

“Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem”

(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. Nr.384)

2. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, V.Orlova, J.Tutina un A.Vidavska jautājums vides ministram R.Vējonim (jautājumu reģistra Nr.13/J9) 

“Par ikgadējo plūdu novēršanu Daugavā”

(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājs I.Emsis

Rīgā 2007.gada 26.martā
 

Pielikums

Par bezvīzu režīma nodrošināšanu LR nepilsoņiem

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005.gada 7.marta sprieduma lietā Nr.2004-15-0106 17.punktam LR nepilsoņiem noteiktās tiesības un starptautiskās saistības, ko Latvija uzņēmusies pret šīm personām, liecina, ka nepilsoņu tiesiskā
saikne ar Latviju tiek zināmā mērā atzīta un uz tās pamata ir radušies savstarpēji pienākumi un tiesības. Tas izriet no Satversmes 98.panta, kas cita starpā arī nosaka, ka ikvienam, kam ir Latvijas pase, ir tiesības uz valsts aizsardzību un tiesības brīvi atgriezties Latvijā.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapā ievietotā informācija liecina par to, ka Latvijas pilsoņi var doties bez vīzas uz 77 valstīm, bet Latvijas nepilsoņi – tikai uz 7 valstīm. Šeit jāatzīmē, ka atbilstoši 2006.gada 20.decembrī iesniegtajiem grozījumiem Eiropas Padomes 2001.gada 15.marta regulā (EK) Nr.539/2001, Latvijas nepilsoņi no 2007.gada 19.janvāra iegūs tiesības ceļot bez vīzām vēl uz 22 Eiropas Savienības valstīm. Tas ir trīs reizes vairāk, nekā 15 gadu laikā spēja panākt Latvijas Ārlietu ministrija. Taču tas nav Ārlietu ministrijas darbības rezultāts, bet gan rezultāts iniciatīvai, kuru izrādīja viens no deviņiem Latvijas Eiropas Parlamenta deputātiem.

Godātais ministra kungs, savā 2006.gada 23.maija atbildē Nr.43/3554-4334 uz līdzīgu deputātu jautājumu Jūs, atsaucoties uz Eiropas Padomes 2001.gada 15.marta regulu (EK) Nr.539/2001, pamatoti apgalvojāt, ka “vīzu politika ir Eiropas Kopienas ekskluzīva kompetence – t.i., dalībvalstīm nav pilnvaru slēgt divpusējos līgumus ar trešajām valstīm par bezvīzu ceļošanas kārtību”. Neskatoties uz to, Jūs nekorekti izmantojāt šo argumentu, lai izvairītos no atbildības, kas gulstas uz Jūsu vadīto ministriju par to, ka attiecībā uz personām ar LR pasi, kuras nav Latvijas pilsoņi, tiek ignorēts LR Satversmes 98.pants.

Sakarā ar iepriekšminēto, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Latvijas Republikas lūgums visām valstīm, kurās attiecībā uz Latvijas pilsoņiem ir ieviests bezvīzu režīms, attiecināt šo bezvīzu režīmu uz LR nepilsoņiem arī būs iepriekšminētās regulas pārkāpums?

2. Lūdzam Jūs sīkāk paskaidrot LR Ārlietu ministrijas lomu bezvīzu režīma nodrošināšanā Latvijas nepilsoņiem attiecībās ar Dāniju un Horvātiju?

3. Vai atbilst patiesībai informācija par to, ka bezvīzu režīms nepilsoņiem ar Dāniju tika nodrošināts tikai pēc Dānijas puses iniciatīvas?

4. No kā nāca iniciatīva par bezvīzu režīma ieviešanu LR nepilsoņiem Horvātijā?

5. Kas traucē LR Ārlietu ministrijai vērsties pie visām valstīm vai pie daļas valstu, uz kurām LR pilsoņi var ceļot bez vīzām, ar lūgumu nodrošināt tādu pašu režīmu arī LR nepilsoņiem?

6. Kādos termiņos LR Ārlietu ministrija varētu ar šādu lūgumu pie iepriekšminētajām valstīm vērsties?

LR Saeimas deputāti: J.Pliners, J.Sokolovskis, N.Kabanovs,
V.Buzajevs, M.Mitrofanovs, V.Buhvalovs

Rīgā 2007.gada 18.janvārī

Par ikgadējo plūdu novēršanu Daugavā

God. R.Vējoņa kungs!

Gandrīz katru gadu Jēkabpils pilsētas un tās apkārtnes pagastu, kā arī Pļaviņu pilsētas iedzīvotāju dzīve tiek pakļauta Daugavas pārplūšanas draudiem, kas rodas ledus iešanas rezultātā. Tādēļ lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai ir zinātniski pētījumi par bīstamajiem Daugavas gultnes posmiem, kuri traucē ledus iešanu?

2. Vai par šādiem posmiem var uzskatīt krāces Jēkabpilī, Zeļķu tilta posmu u.c.?

3. Kādas zinātniskās rekomendācijas ir izstrādātas, lai sakārtotu šos bīstamos Daugavas gultnes posmus?

4. Kādi līdzekļi ir nepieciešami, lai sakārtotu šos bīstamos Daugavas gultnes posmus?

5. Vai ir projekti Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piesaistīšanai, lai atrisinātu Daugavas pārplūšanas problēmu kopumā?

6. Kādi citi aizsardzības pasākumi tiek plānoti, lai aizsargātu Jēkabpils un Aizkraukles rajonu iedzīvotājus no plūdiem?

7. Kādi valdības un Saeimas lēmumi ir nepieciešami, lai šī problēma tiktu atrisināta?

LR 9.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
V.Orlovs, J.Tutins, A.Vidavskis

Rīgā 2007.gada 21.martā