Vakar, 11. novembrī, valsts un sabiedrība atzīmēja Lāčplēša dienu. Rīgā notika Nacionālo bruņoto spēku parāde un citi pasākumi

Valsts prezidente:

Pati māte savu dēlu

Karavīru audzināja,

Strupus svārkus šūdināja,

Garus matus audzināja.

Senos laikos gari mati bija brīvcilvēka pazīme, tā atšķīra kalpu un vergu no brīva cilvēka. Un pati māte savu dēlu audzināja par karavīru, jo mūsu senčiem būt par karavīru bija augstākais iespējamais gods.

Labāk mani karā kāva,

Ne celiņa maliņā.

Māsiņai liela slava

Karā kauts bāleliņš.

Šodien Brīvības pieminekļa pakājē mēs godinām Lāčplēša dienu un atceramies neatkarīgās Latvijas armijas 80. dibināšanas dienu. Pirms 80 gadiem šajā rudens dienā jaunās Latvijas bruņotie spēki pārgāja pāri Daugavas tiltiem un atbrīvoja Rīgu no Bermonta spēkiem. Viņiem trūka apģērba, viņiem nebija īstas uniformas, viņiem nebija īsta bruņojuma, viņiem nebija pienācīgu ieroču, un tomēr ar savu gribasspēku, ar savu apņēmību, ar savu tēvzemes mīlestību, ar savu nepārspējamo varonību viņi spēja pieveikt četrreiz lielāku un labāk bruņotu pārspēku. Ar šo uzvaru Latvijas karavīri izcīnīja un nostiprināja to vietu pasaules kartē, ko mūsu tautas pārstāvji jau iepriekšējā gada 18.novembrī bija pieprasījuši un deklarējuši.

Neatkarīga, spēcīga armija ir neatkarīgas, suverēnas valsts drošākais balsts. Brīvai Latvijai ir nepieciešami labi sakārtoti, profesionāli augsta līmeņa bruņotie spēki, tādi, kas spēj gan aizstāvēt savu tēvu zemi, gan saņemt palīdzību no saviem sabiedrotajiem briesmu brīdī, gan piedalīties miera uzturēšanas starptautiskos pasākumos. Es esmu ļoti lepna par tiem latviešu puišiem, kas ir jau piedalījušies un piedalīsies NATO miera uzturēšanas starptautiskos pasākumos. Kad apciemoju mūsu vienības Bosnijā, no viņu dāņu virspavēlniekiem dzirdēju par latviešu puišiem tikai atzinības vārdus. Mums ir jāturpina atbalstīt mūsu armiju, mums ir jāturpina parādīt savu gribu, ka esam gatavi un spējīgi ieguldīt vajadzīgos līdzekļus paši savā drošībā, paši savas zemes aizstāvībā. Ja mēs nebūsim gatavi paši sevi aizstāvēt, tad arī neviens cits nespēs briesmu brīdī nākt Latvijai palīgā. Mūsu valsts ir sev izraudzījusies drošības modeli, kur tā gatavojas uzņemšanai NATO starptautiskajā aliansē. Mums daudz vēl darāms, lai mēs šai pievienošanai būtu pietiekami gatavi un sakārtoti. Bet tas ir pilnīgi skaidri nosprausts mūsu ceļš, un pa to mēs pilnīgi skaidri un droši virzīsimies uz priekšu.

Mūsu senču kareivjiem aizsargs bija Pērkons. Pērkona simboli ir akmens, tērauds un ozols. Latvijas karavīriem es novēlu tērauda cietu gribu, akmens stingrību un ozola staltumu. Lai pērkons palīdz mums visus jodus un mošķus dzenāt, lai uzlec tā īstās brīvības saule, ar kuru pie cepures brīvības cīņās devās jaunās Latvijas pirmie karavīri. Lai Dievs dod spēku mūsu karavīriem, lai Dievs dod mums visiem spēkiem cīnīties pret tumsonību un ļaunuma garu. Dievs, svētī Latviju!

Uzruna pie Brīvības pieminekļa Rīgā 1999. gada 11. novembrī

Sveicu jūs Latvijas armijas 80 gadu jubilejas svētkos un novēlu jums visiem, lai šie svētki paliktu īpaši skaistā atmiņā!

Virsnieku tradīcijas ir ļoti senas, tās sniedzas viduslaikos, kad virsniekam bija iespējams nākt tikai no aristokrātu dzimtas. Tā bija mantota privilēģija, kas atšķīra aristokrātus no plebejiem. Vēlāk, kad armijas kļuva demokrātiskākas un sāka arvien vairāk iekļaut savos rados arī vīrus no citiem sabiedrības slāņiem, virsnieki vienmēr paturēja šīs aristokrātiskās tradīcijas kā daļu no sava mantojuma.

Virsniekam ir stāja, virsniekam ir cēlums, virsniekam ir gods, un, protams, vīrietis uniformā izskatās labāk nekā jebkurā citā apģērbā. Virsniekiem arī ir visskaistākās, šarmantākās un inteliģentākās kundzes valstī. Es novēlu Latvijas virsniekiem turēt augstu savu un Latvijas armijas godu, jo jūs nesat uz saviem pleciem arī visas Latvijas godu.

Uzruna Virsnieku ballē Mākslas akadēmijā 1999. gada 11. novembrī