Ministru kabineta 2007.gada 3.aprīļa sēdē

MK: Par grozījumiem Valsts civildienesta likumā

Ministru kabinets 3.aprīļa sēdē akceptēja likumprojektu “Grozījumi valsts civildienesta likumā”. Grozījumi likumā izstrādāti saskaņā ar koncepciju “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma”. Koncepcijā konstatēts, ka valsts dienestā nodarbinātajiem pastāv atšķirības sociālo garantiju apjomos un to saņemšanas kārtībā, tādēļ jāpilnveido sociālo garantiju sistēma, nosakot līdzvērtīgas sociālās garantijas līdzvērtīgos apstākļos valsts dienestā.

Likumprojekts paredz jaunu kārtību bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai, proti, personas, kas valsts iestādēs nostrādājušas: mazāk par trim gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā; no trijiem līdz sešiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu četru mēnešalgu apmērā; sešus gadus un vairāk, saņems bērna piedzimšanas pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Vienlaikus noteikts, ka izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanā stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

Jautājumā par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem likumprojekts nosaka, ka iestāde var veikt civildienesta ierēdņu veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem. Kārtību, kādā iestāde veic ierēdņa veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī tās apmēru nosaka Ministru kabinets.

Izmaiņas paredzamas arī attiecībā uz pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata. Līdz šim Valsts civildienesta likums nosaka, ka ierēdnis saņem pabalstu mēnešalgas apmērā, ja ar viņu izbeidz valsts civildienesta attiecības sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu. Likumprojekts paredz, ka turpmāk minētais pabalsts tiks noteikts viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs mazāk par pieciem gadiem, divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs piecus līdz 10 gadus, triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs 10 līdz 20 gadus, kā arī četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja ierēdnis nepārtraukti nostrādājis valsts iestādēs vairāk par 20 gadiem.

MK: Par grozījumiem Valsts kontroles likumā

Ministru kabinets 3.aprīļa sēdē akceptēja likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra sēdē akceptēto koncepciju “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījumu vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma” grozījumi paredz jaunu kārtību bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai. Personas, kuras valsts iestādēs nepārtraukti nostrādājušas: mazāk par trijiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā; no trijiem līdz sešiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu četru mēnešalgu apmērā; sešus gadus un ilgāk, saņems bērna piedzimšanas pabalstu sešu mēnešalgu apmērā.

Likumprojektā ietverti redakcionāli labojumi, tādējādi precizējot spēkā esošās Valsts kontroles likuma normas un novēršot pretrunas ar Likumā par budžetu un finanšu vadību lietoto terminoloģiju.

Likumprojekts groza Valsts kontroles likuma normas saistībā ar Valsts kontroles padomes lēmumu pārsūdzību, jo pašlaik noteiktā pārsūdzības kārtība ir saglabājusies vēsturiski, tā neatbilst spēkā esošajam valsts iestāžu lēmumu pārsūdzības tiesiskajam regulējumam. Ar izstrādāto likumprojektu tiek īstenots princips, ka domstarpības valsts iestāžu starpā nav risināmas tiesas ceļā, bet gan hierarhiskās padotības ietvaros.

MK: Par Finanšu sektora attīstības padomes nolikumu

Ministru kabinets 3.aprīļa sēdē akceptēja noteikumus “Finanšu sektora attīstības padomes nolikums”, kuri nosaka, ka Finanšu sektora attīstības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora attīstības veicināšanā, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Noteikumus sagatavoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija, noteikumu projekts tika izskatīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas padomes sēdē un atbalstīts virzīšanai uz Ministru kabineta sēdi.

Pieaugošās finanšu tirgus starptautiskās konsolidācijas un konkurences apstākļos pastāvīgi jāveicina Latvijas finanšu sektora dinamiska attīstība, starptautiskā konkurētspēja un finanšu pakalpojumu eksports, ko iespējams veikt tikai ar savstarpēji saskaņotu un koordinētu Latvijas valsts iestāžu un privāto finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbību. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas padome savu efektivitāti ir apliecinājusi, risinot Latvijas finanšu un kapitāla tirgum svarīgu uzdevumu – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, tomēr iepriekš minētie uzdevumi arī ir vienlīdz svarīgi, lai to risināšanai paplašinātu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas padomes kompetenci. Lai nodrošinātu minētā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti minētie noteikumi, kas paredz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas padomi pārveidot par Finanšu sektora attīstības padomi, deleģējot tai jaunas funkcijas finanšu sektora attīstības veicināšanā un saglabājot līdzšinējās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas padomes funkcijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā.

Saskaņā ar rekomendācijām, kas sniegtas Starptautiskā valūtas fonda ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmu, Latvijai jāturpina minētās sistēmas pastāvīgs pilnveidošanas darbs un savas likumdošanas prasības ir jāpiemēro tās finanšu sistēmā pastāvošajiem riskiem, sniegto pakalpojumu, kā arī klientu bāzes specifikai.

Noteikumi paredz pilnveidot un veicināt pastāvošo sadarbību starp valsts institūcijām un privāto finanšu sektoru, tāpēc tajā paplašinātas padomes funkcijas tieši šajā sfērā, kā arī paredzēts padomes locekļu sastāvā iekļaut Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu, Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācijas prezidentu un Latvijas–Amerikas Finanšu foruma valdes priekšsēdētāju un no padomes locekļu sastāva izslēgt Augstākās tiesas priekšsēdētāju.

Noteikumi nosaka, ka padomes pastāvīgo funkciju izpildi materiāltehniski nodrošina Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par valstij piederošo “Rīgas siltuma” akciju saglabāšanu valsts īpašumā

3.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika nolemts valstij piederošās akcijas akciju sabiedrībā “Rīgas siltums” nenodot Rīgas domei, bet saglabāt tās valsts īpašumā. Vienlaikus tika uzdots Ekonomikas ministrijai gatavot MK rīkojuma projektu par minēto kapitāla daļu nodošanu tās turējumā, izvērtējot arī iespēju nākotnē nodot īpašumtiesības uz kapitāla daļām VAS “Latvenergo”.

Ekonomikas ministrija 3.aprīlī MK iesniedza informatīvo ziņojumu, kurā tika aprakstīta pašreizējā situācija un veiktā komunikācija starp ministriju, Rīgas domi un SIA “Dalkia City Heat”, lai rastu atbilstīgāko variantu turpmākai rīcībai ar valstij piederošajām akcijām.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka Rīgas dome nav pārliecinoši pamatojusi, kāpēc valstij piederošās sabiedrības akcijas būtu nododamas pašvaldībai, kādu labumu tas dos Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un pašai sabiedrībai. Pārskatā tiek uzskaitīts padarītais siltumapgādes attīstībā Rīgas pilsētā, norādot uz negatīvajiem aspektiem kapitāla daļas nododot privātajiem komersantiem (tam vairs nav nozīmes, jo privatizācija ir atteikta), bet netiek norādīts uz labumu, kas tiks gūts no kapitāla daļu īpašnieka maiņas no valsts uz pašvaldību.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Ekonomikas ministrija uzskata, ka atbilstīgākais variants turpmākai rīcībai ar valstij piederošajām sabiedrības akcijām ir to saglabāšana valsts īpašumā.

Ekonomikas ministrija izstrādā un īsteno politiku enerģētikas apakšnozarē. Tā kā nav nepieciešams, lai VAS “Privatizācijas aģentūra” turpinātu būt valstij piederošo sabiedrības akciju turētājs (jo privatizācija ir atteikta), Ekonomikas ministrija ierosināja valstij piederošās sabiedrības akcijas nodot Ekonomikas ministrijas turējumā, tādējādi nodrošinot Ekonomikas ministrijai iespēju no kapitāla daļām saskaņā ar Komerclikumu izrietošās tiesības izmantot enerģētikas politikas īstenošanai.

Akciju sabiedrības “Rīgas siltums” pamatkapitāls ir 47 065 600 latu, 1 akcijas nominālvērtība – 100 lati. Sabiedrības akcionāri:

1) Latvijas valsts – 230 597 akcijas – 48,995% no sabiedrības pamatkapitāla (akciju turētājs – valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”);

2) Rīgas dome – 230 621 akcija – 49% no sabiedrības pamatkapitāla;

3) SIA “Dalkia City Heat” – 9414 akcijas – 2% no sabiedrības pamatkapitāla;

4) valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” – 24 akcijas – 0,005% no sabiedrības pamatkapitāla.

EM: Par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanu, glabāšanu un nodošanu tiesībaizsardzības iestādēm

3.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādātos MK noteikumus “Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību”, kas noteiks deklarācijas aizpildīšanas, parakstīšanas un uzglabāšanas kārtību un termiņu, kā arī kārtību, kādā deklarāciju nodod tiesībaizsardzības iestādēm (t.i., Valsts policijai un Valsts robežsardzei, jo atbilstoši Šengenas konvencijai minētās iestādes veic policijas un migrācijas kontroles funkcijas).

Jaunie noteikumi atšķirībā no līdzšinējās darbības paredz, ka komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu.

Attiecīgo noteikumu prasība personīgi aizpildīt un parakstīt deklarāciju neattiecas uz ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem. Ja tūristu mītnē ierodas laulātie, deklarāciju par abām personām aizpilda viens no tiem. Nepilngadīgo vietā deklarāciju aizpilda viens no tā vecākiem, likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada viņu. Deklarāciju par ārzemnieku, kas ceļo tūristu grupā, aizpilda tūristu grupas vadītājs.

Deklarācija latviešu un vismaz vēl vienā svešvalodā ir pieejama tūristu mītnē. Ārzemniekam, ierodoties un reģistrējoties tūristu mītnē, izsniedz deklarāciju. Deklarācijā norāda šādas ziņas par ārzemnieku: uzvārds, vārds, dzimšanas datums, dzīvesvietas valsts, valstiskā piederība un tās veids, ceļošanas dokumenta veids, sērija, numurs, izdevējvalsts, izdošanas datums, derīguma termiņš, ierašanās datums tūristu mītnē un izbraukšanas datums no tūristu mītnes. Noteikumu pielikumā ir pievienoti deklarācijas veidlapas paraugi latviešu un piecās svešvalodās (angļu, krievu, vācu, franču un spāņu valodā), kā arī deklarācijas veidlapas paraugs tūristu grupai.

Komersants un saimnieciskās darbības veicējs glabā deklarāciju vienu gadu no tās aizpildīšanas dienas, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

Šādi aizpildītas veidlapas komersants saglabā kompetentu iestāžu vajadzībām vai nodod tām, ja šīs iestādes to uzskata par vajadzīgu, lai novērstu draudus, veiktu kriminālvajāšanu vai noskaidrotu pazudušo vai nelaimes gadījumos cietušo personu likteni, ja vien attiecīgās valsts tiesību akti neparedz ko citu.

Ja noteikumi netiks ievēroti, tad tiek paredzēts komersantu, saimnieciskās darbības veicēju un tūristu grupas vadītāju saukt pie administratīvās atbildības par noteikto prasību pārkāpšanu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par kārtējā gada valsts budžeta izpildes analīzes instrukciju

3.aprīlī valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotu Ministru kabineta (MK) instrukciju par kārtējā gada valsts budžeta izpildes analīzi.

Instrukcija reglamentēs kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes sagatavo informāciju un veic analīzi par ministrijas un tās padotības iestāžu kārtējā gada valsts budžeta izpildi, kā arī kārtību, kādā iesniedz to Finanšu ministrijā. Lai atvieglotu informācijas sastādīšanu un apkopošanu, MK instrukcijai pielikumā ir sagatavotas veidlapas:

• valsts pamatbudžeta izpildes analīze;

• valsts speciālā budžeta izpildes analīze;

• ministrijas pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu izpilde;

• speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu izpilde;

• valsts budžetā papildus piešķirtā finansējuma prioritātēm apguve;

• valsts budžeta prioritāšu finansējuma apguve;

• paskaidrojums par valsts pamatbudžeta (speciālā budžeta) izpildi;

• valsts sociālo pabalstu un valsts atbalsta sociālajai apdrošināšanai izpilde;

• valsts speciālā budžeta sociālo pabalstu un iemaksu valsts pensiju apdrošināšanai un apdrošināšanai bezdarba gadījumā izpilde.

Finanšu ministrija pievērsīs īpašu uzmanību valsts budžeta izpildei un izdevumu efektivitātei, ieviešot vidēja termiņa (trīs gadu) budžeta plānošanu. Arī inflācijas samazināšanas plānā valdība ir paredzējusi lielāku uzmanību pievērst izdevumu kvalitātei, un, gatavojot nākamo valsts budžetu, pārskatīt bāzes izdevumus.

Ministrijas un centrālās valsts iestādes jau agrāk pēc rakstiska pieprasījuma ir gatavojušas iesniegšanai Finanšu ministrijai lielāko daļu instrukcijas projektā norādīto valsts budžeta izpildes analīzes informāciju. Ieviešot instrukciju, tiks noteikta vienota kārtība informācijas sagatavošanai, kā arī nodrošināta budžeta izpildes analīzes izstrādāšana.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par iespējām sodīt par organizētā grupā izdarītiem noziegumiem

Ministru kabinets 3.aprīlī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas dos iespēju efektīvāk saukt pie atbildības par organizētā grupā izdarītiem noziegumiem.

Likumprojekts paredz iekļaut kvalificējošo pazīmi “organizēta grupa” tajos Krimināllikuma pantos, kas paredz atbildību par organizētajai noziedzībai raksturīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tas paplašinās iespējas saukt pie kriminālatbildības tieši par organizētā grupā izdarītu noziegumu, tādējādi saistot šo personu un grupas atbalstītājus ar organizētu grupu un ļaujot izmantot Kriminālprocesa likumā paredzētās papildu iespējas organizētās noziedzības izdarīto noziegumu atklāšanā.

Krimināllikuma panti noteikti, pamatojoties uz Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darba pieredzi, kas praksē bieži saskaras ar tādiem organizētā grupā izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem kā slepkavības, smagu miesas bojājumu nodarīšana, patvaļīga koku ciršana un bojāšana u.c., bet par kuriem attiecīgajos Krimināllikuma pantos pazīme “organizēta grupa” nav paredzēta.

Nosakot Krimināllikuma pantus, ņemta vērā arī Eiropola kā Eiropas vadošās institūcijas cīņā ar organizēto noziedzību darba pieredze, kā arī Eiropas Padomes Multidisciplinārās darba grupas cīņai ar organizēto noziedzību pieredze.

Organizētā grupa ir īpašs noziedzīgs grupējums, kura darbība ir atkarīga no dalībnieku savstarpējās sadarbības, turklāt šādiem grupējumiem ir tendence darboties ilgstoši un atsākt savu noziedzīgo darbību pat pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Sodu “mantas konfiskācija” un “policijas kontrole” noteikšana visos pantos, kas paredz atbildību par organizētā grupā izdarītu noziedzīgu nodarījumu, efektivizēs organizētās noziedzības apkarošanu, ierobežojot tās finansiālās iespējas, kā arī ļaus kontrolēt organizēto grupu dalībniekus pēc to atbrīvošanas no ieslodzījumu vietas un novērst jaunu smagu un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu.

Likumprojekts arī novērsīs situāciju, kad par organizētā grupā izdarītu noziedzīgu nodarījumu vienā gadījumā ir tiesības piemērot “policijas kontroli” un “mantas konfiskāciju”, bet citā ne. Šīs izmaiņas tiek izdarītas pantos, kuros agrāk nav bijusi paredzēta “mantas konfiskācija” un “policijas kontrole”.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par noteikumiem, kas atzīst par spēku zaudējušu Skolotāju tālākizglītības atbalsta fonda nolikumu

3.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Par MK 1995.gada 7.marta noteikumu Nr.45 “Skolotāju tālākizglītības atbalsta fonda nolikums” atzīšanu par spēku zaudējušiem”.

Skolotāju tālākizglītības atbalsta fonds tika dibināts, lai sekmētu un finansiāli atbalstītu strādājošo pedagogu izglītību valsts atzītās studiju programmās.

Fonda dibināšanas laikā pedagogu pārkvalificēšanās problēma bija ļoti aktuāla, jo skolās strādāja daudz pedagogu bez attiecīgas pedagoģiskās izglītības. Ar laiku fonds aktualitāti zaudēja, jo sakarā ar izglītības reformu valstī un pedagogiem izvirzītajām prasībām studējošo skolotāju skaits ļoti strauji palielinājās un fonda līdzekļi nebija pietiekami, lai daļēju mācību maksas kompensāciju saņemtu visi tie, kuri likumā noteiktajā kārtībā varēja uz to pretendēt. Pēdējo reizi fonds no valsts budžeta finansējumu ir saņēmis 2004.gadā. Tā kā finansējums fondam no valsts budžeta vairs netika piešķirts, var uzskatīt, ka fonds savu darbību ir pārtraucis.

Papildu līdzekļi no valsts budžeta šī normatīvā akta īstenošanai nav nepieciešami.

IZM: Par attīrīšanas iekārtu nodošanu Lūznavas pagasta pašvaldības īpašumā

3.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK rīkojuma projektu “Par attīrīšanas iekārtu nodošanu Lūznavas pagasta pašvaldības īpašumā”, kurš paredz nodot ministrijas padotības iestādes, Lūznavas profesionālās vidusskolas lietojumā esošo valsts nekustamo īpašumu, ēku “Attīrīšanas iekārtas” un zemesgabalu – Lūznavas pagasta padomes pašvaldības īpašumā.

Projekts sagatavots, ņemot vērā Rēzeknes rajona Lūznavas pagasta padomes 2006.gada 28.septembra sēdes protokola izrakstu “Par notekūdeņu attīrīšanas iekārtām”. Nododamais nekustamais īpašums sastāv no būves “Attīrīšanas iekārtas” un zemesgabala 1,5 ha platībā, uz kura atrodas attīrīšanas iekārtas un ūdens nosēdumu dīķi. Nekustamais īpašums ierakstīts Rēzeknes zemesgrāmatu nodaļas Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.277 uz valsts vārda IZM personā.

Lūznavas profesionālās vidusskolas rīcībā esošās attīrīšanas iekārtas nodrošina vidusskolas funkcionēšanu un papildus tiek izmantotas Lūznavas pagasta pašvaldības vajadzībām. Lūznavas pagasta pašvaldība, pārņemot nekustamo īpašumu, atbrīvos izglītības iestādi no neraksturīgo funkciju pildīšanas.

Projekta realizācijai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par Ceļu satiksmes drošības programmu 2007. – 2013.gadam

3.aprīlī Ministru kabinets (MK) pieņēma Ceļu satiksmes drošības programmu 2007.–2013.gadam. Programmas mērķis ir panākt, lai līdz 2013.gadam bojāgājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos salīdzinājumā ar 2001.gadu samazinātos par 70%. Programmā ietvertie pasākumi pamatoti ar ceļu satiksmes negadījumu statistikas datu analīzi un novērtējumu.

Programma izstrādāta, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam izvirzītos mērķus un politikas rezultātus. Programma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības transporta Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi – līdz 2010.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.

3.aprīlī apstiprinātā programma paredz: lai sasniegtu izvirzīto mērķi, jāatrisina vairāki uzdevumi, kuri būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību:

• 1.uzdevums. Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības garantēšana, lai līdz 2010.gadam samazinātu bojāgājušo skaitu no mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku grupas par 50% no 265 (2001.g.) līdz 130 (2010.g.), attiecīgi līdz 2013.gadam par 70%.

• 2.uzdevums. Bērnu drošības līmeņa paaugstināšana ceļu satiksmē, lai līdz 2010.gadam samazinātu ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušo bērnu skaitu par 50% no 609 (2001.g.) līdz 300 (2010.g.), attiecīgi līdz 2013.gadam par 70%.

• 3.uzdevums. Transportlīdzekļu droša braukšanas ātruma ievērošanas nodrošināšana, lai līdz 2010. gadam samazinātu atļautā ātruma neievērošanas dēļ bojāgājušo skaitu par 50% no 175 (2001. g.) līdz 85 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

• 4.uzdevums. Transportlīdzekļu vadīšanas alkohola reibumā izskaušana, lai līdz 2010.gadam samazinātu alkohola reibumā bojāgājušo transportlīdzekļu vadītāju skaitu par 50% no 103 (2001.g.) līdz 50 (2010.g.), attiecīgi līdz 2013.gadam par 70%.

• 5.uzdevums. Samazināt transportlīdzekļu vadīšanu nogurumā, lai līdz 2010.gadam panāktu, lai pasažieru un kravas transportlīdzekļu vadītāji nevadītu transportlīdzekli noguruma stāvoklī, tas ir ievērotu braukšanas un atpūtas režīmu;

• 6.uzdevums. CSNg smaguma pakāpes samazināšana, lai līdz 2010.gadam samazinātu CSNg smaguma pakāpi, panākot, lai drošības jostas lietotu visi transportlīdzekļu vadītāji un pasažieri, lai visi motociklu un mopēdu vadītāji un to līdzbraucēji lietotu aizsargķiveres, lai visi bērni tiktu pārvadāti bērnu krēsliņos;

• 7.uzdevums. Veicināt sabiedrības iesaistīšanu ceļu satiksmes drošības problēmu risināšanā;

• 8.uzdevums. Veikt pastāvīgos pasākumus, kas nodrošina normālu ceļu satiksmes funkcionēšanu atbilstoši satiksmes drošības prasībām.

Viskritiskākais stāvoklis ceļu satiksmes drošības jomā Latvijā bija 1991.gadā, kad ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā 923 cilvēki. Tieši šī traģiskā statistika, kā arī tas, ka sāka strauji attīstīties Latvijas sakari ar Eiropas valstīm, aktualizēja jautājumu par satiksmes drošības garantēšanu uz Latvijas autoceļiem Eiropas līmenī. 1994.gadā Latvijā Transporta attīstības programmas ietvaros izstrādāja pirmo Ceļu satiksmes drošības programmu. Realizējot tajā minētos pasākumus, jau 1998.gadā, salīdzinot ar 1991.gadu, izdevās samazināt bojāgājušo skaitu 1,47 reizes. 1994.gada Ceļu satiksmes drošības programmā nospraustie mērķi 1999.gada sākumā kopumā bija izpildīti.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par jauniem pieļaujamiem svina pielietojumiem elektriskās un elektroniskās iekārtās

3.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.723 “Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās””.

Noteikumu projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2004.gada 17.augusta noteikumos Nr.723 “Noteikumi par ķīmisko vielu lietošanas ierobežojumiem elektriskajās un elektroniskajās iekārtās” pielikumu “Pēc 2006.gada 1.jūlija pieļaujamie svina, dzīvsudraba, kadmija, sešvērtīgā hroma, polibromēto bifenilu un polibromēto difenilēteru pielietojumi” ar jauniem pēc 2006.gada 1.jūlija pieļaujamiem svina pielietojumiem elektriskās un elektroniskās iekārtās.

VidM: Par gaistošo organisko savienojumu emisiju ierobežošanu no noteiktiem produktiem

3.aprīlī Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem”.

Izstrādātajā noteikumu projektā konsolidēti nosacījumi, ko izvirzīja Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.833 “Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem”, ietverot nosacījumus kārtībai, kādā biedrība “Latvijas Antīko automobiļu klubs” izsniedz apliecinājumu par transportlīdzekļa atbilstību antīkā transportlīdzekļa statusam.

Noteikumu projekta būtība ir tieši vērsta uz gaistošo organisko savienojumu emisiju samazināšanu. Tādējādi tiks nodrošināta tādu videi nelabvēlīgu seku samazināšana kā piezemes ozona veidošanās.

Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.833 “Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Latvijas interešu aizstāvību Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze 3.aprīlī informēja valdību par padarīto un veicamajiem pasākumiem Latvijas interešu aizstāvēšanā par Eiropas Savienības (ES) kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni. Valdībai M.Roze ziņoja, ka šā gada 19.martā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē notika balsošana un tika panākta politiskā vienošanās par priekšlikumu regulai par tiešo maksājumu brīvprātīgās modulācijas nosacījumiem, proti, par iespēju dalībvalstīm pēc brīvprātības principa līdz 20% no tiešo maksājumu budžeta novirzīt uz lauku attīstības budžetu.

M.Roze informēja, ka kopš regulas projekta izstrādes sākuma Latvija vienmēr ES Padomes darba grupās, to skaitā Īpašajā lauksaimniecības komitejā, balsojusi pret to, jo saskaņā ar apstiprinātajām Latvijas pozīcijām uzskatījusi, ka modulācija vēl vairāk palielinās atšķirību maksājumu līmenī starp dalībvalstīm.

Tomēr, ņemot vērā jautājuma nozīmīgumu un nepieciešamo dalībvalstu vienbalsību, lai Eiropas Parlaments atceltu 20% lauku attīstības līdzekļu blokādi, 19.marta sanāksmes laikā balsojumā par brīvprātīgās modulācijas ieviešanu Latvija “atturējās”, uzstājot, lai Padome ņem vērā Latvijas paziņojumu, kas rakstiski tika iesniegts pirms sanāksmes. Paziņojumā pausti Latvijas iebildumi, ka visi līdzekļi paliek dalībvalstī, kas veic modulāciju, bet nekas nenonāk ES kopējā budžetā, lai sniegtu atbalstu teritorijām, kurām objektīvi tas visvairāk nepieciešams.

Zemkopības ministrs arī informēja, ka pirms sanāksmes viņš ticies ar ES lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri-Bēlu un Vācijas pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministru Horstu Zēhoferu, lai detalizētāk pārrunātu jautājumu par brīvprātīgās modulācijas principiem KLP ietvaros. M.Roze pauda bažas, ka modulācijas rezultātā iegūtais samazinājums vēl vairāk palielinās plaisu starp dalībvalstīm attiecībā uz pieejamo finanšu apjomu gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstībai, ņemot vērā faktu, ka šobrīd jaunajām dalībvalstīm ir noteikts zemāks tiešo maksājumu līmenis nekā vecajām dalībvalstīm. Tas kavētu reģionu līdzsvarotu attīstību Kopienas ietvaros. M.Roze uzsvēra, ka modulācijai ir jābūt vienam no instrumentiem, kas veicinātu atšķirību samazināšanos un atbalsta izlīdzināšanos starp Kopienas lauku reģioniem. Tādējādi modulācijas pamatā jābūt objektīviem, uz reālām vajadzībām orientētiem finanšu sadales kritērijiem.

Lai KLP nākotnes un tās finansēšanas jautājums nākotnē tiktu turpināts risināt sekmīgi, atbilstoši Latvijas interesēm, Zemkopības ministrija uzskata, ka nepieciešams būtiski pastiprināt vienotas Latvijas pozīcijas aizstāvēšanu kā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes, tā arī pārējos Ministru padomes sastāvos un Eiropadomē.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa