Priecīgas Lieldienas! Gaišas Lieldienas! Svētītas Lieldienas! — Visiem un visur Latvijā, Eiropā, Pasaulē

Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgo baznīcas metropolīta Aleksandra vēstījums Kristus Augšāmcelšanās svētkos Lieldienās:

Dievu mīlošiem draudžu ganiem, cienījamai mūku kārtai un visiem pareizticīgiem ļaudīm Latvijā

“Kaut arī kapā, Nemirstīgais, nokāpi,
 tomēr elles spēku salauzi.”

“Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem,
 Viņš kā pirmais no mirušajiem”

(1.Kor. 15, 20)

Mīļotie tēvi, brāļi un māsas! No visas sirds sveicu jūs gaišajos un pestījošajos Kristus Augšāmcelšanās svētkos: Kristus ir Augšāmcēlies!

Katru gadu mēs ar trīsām gaidām Kristus Augšāmcelšanās svētkus, jūtam to atjaunojošo spēku. Nevienus svētkus nevar salīdzināt ar Gaišo Kristus Augšāmcelšanās dienu. Kristus Augšāmcelšanās svētkus, Pashu, mēs dēvējam par “Svētku Svētkiem”.

Svētais Grigorijs Teologs raksta: “Kristus mirst, dodot dzīvi, un ar Savu nāvi iznīcina nāvi. Viņš tiek apglabāts, bet no jauna augšāmceļas. Viņš nokāpj ellē, bet izved no turienes dvēseles.”

Svinot Kristus Augšāmcelšanos, mēs lūdzamies un prasām, lai Kungs nokāptu arī mūsu dvēseles tumšajās dzīlēs, kuras ir dažādu grēku un ļaunuma aptumšotas, un attīra to no grēkiem, apgaismojot ar Savu Augšāmcelšanos. Kādā sirdī ienāk Dievs? Tikai tādā, kura slāpst un alkst pēc Kristus. Grēku nožēlā mēs veicam ceļu no nāves uz dzīvību, no iznīcības uz nemirstību. “Izmēziet veco raugu, – skaļi sauc apustulis Pāvils, – lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus” (1.Kor. 5, 7). Attīrīsim sevi, brāļi un māsas, ar Pestītāja spēku, nodosim nāvei mūsu vecos grēkus un vecos paradumus. Mums ir jānomirst grēkam, jāattīra sevi ar nožēlu un lūgšanu. Tad mūsu attīrītās sirdis kļūs par to kapu, kurā atspīdēs Kristus Augšāmcelšanās gaisma. Lai arī mūsu sirdīs atspīd Dzīvības gaisma, kā tā atspīdēja nāves tumsā. Priecāsimies šajā dienā un tuvosimies Kristum kā mūsu pestīšanas Dzīvajam Avotam.

Brāļi un māsas, mēs visi Augšāmcelšanās svētku nakts Dievkalpojumā esam dzirdējuši Jāņa Zeltamutes aicinājumu: “Bagātie un nabagie, līksmosim kopā! Gavējušie un negavējušie, priecājieties šodien!” Nāve, satriekta ar Dzīvības starojumu, tiek uzvarēta. Kristus uzvarējis nāvi! Pestītājs mums devis iespēju piedzimt no jauna un pievienoties Dievišķajai dzīvei. Kristus ir prieka avots, patiesās gaismas un nemirstības avots. Un, kaut arī “mēs joprojām mirstam, – raksta Jānis Zeltamute, – tomēr nepaliekam nāvē, un tas nenozīmē nomirt”. Mēs esam līdzīgi sēklai, kura, nonākot zemē, satrūd, bet dod dzīvību. Mēs uzdīgstam mūžīgai dzīvei. “Nāve, kur ir tavs dzelonis?” Kristus mums ir devis iespēju piedzimt no jauna, piedzimt mūžībai un vairs nemirt.

Dieva man uzticēto Latvijas draudzi sirsnīgi sveicu Kristus Augšāmcelšanās svētkos: Kristus ir Augšāmcēlies!

Lai Augšāmcēlies Pestītājs ienāk mūsu sirdīs, piepildot tās ar gaismu, mieru un Augšāmcelšanās prieku. “Šī ir diena, ko radījis Kungs, priecāsimies un līksmosim tajā!”

Kristus patiesi ir Augšāmcēlies!

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa + Jāņa Vanaga vēstījums Lieldienās:

Priecīgas Lieldienas! Gaišas Lieldienas! Svētītas Lieldienas! Tā cits citu sveicinām šai gaviļu laikā. Kristus ir augšāmcēlies! Jā, tas ir Lieldienu prieka, gaišuma, gaviļu un svētību iemesls. Dievs ir parādījis savu varu un savu uzvaru pār nāvi.

Varētu domāt, ka Lieldienās svarīgākais ir jautājums par dzīvi pēc nāves. Tas cilvēkus tiešām nodarbina, jo skar pilnīgi ikvienu. Vai ir tāda pēcnāves dzīve? Kāda tā ir? Vai es turpināšos pēc tam, kad manu ķermeni guldīs kapā? Skaidrāk kā Kristus atbildēt nevar. Pēc nāves un kapa viņš atnāk pie savējiem dzīvs. Taču Kristus atbilde ir vairāk nekā apstiprinājums pēcnāves dzīves esamībai. Viņš ne tikai parāda ceļu uz to. Viņš pats top par ceļu uz svētlaimīgu, prieka pilnu un nebeidzamu dzīvi mūžībā pie Dieva.

Apustulis Pāvils apraksta, ko Kristus augšāmcelšanās nozīmē mums. Kristus ir uzmodināts kā pirmais no mirušajiem (1.Kor.15:20). Kā tā – pirmais? Vai ir gaidāms Lieldienu notikuma atkārtojums? Ne atkārtojums, bet turpinājums. Uzvarai pār elli un nāvi, ko Dievs paveica pie sava Dēla Jēzus Kristus Lieldienu rītā, ir jāturpinās tevī, manī, mūsos. Tie, kas kļuvuši Kristum līdzīgi nāvē, būs viņam līdzīgi augšāmcelšanā (Rom.6:3-5).

Pielīdzināties Kristum nāvē var likties kaut kas ļoti mistisks un draudīgs, taču patiesībā tas jau simtiem gadu ir mums visapkārt kā neatņemama mūsu kultūras sastāvdaļa. Saskaņā ar Sv.Pāvilu pielīdzināties Kristum nāvē nozīmē tikt nokristītam. “Mēs, līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē,” viņš raksta (Rom.6:3-5).

Šie vārdi ir daudznozīmīgi. Tos var attiecināt uz pēcnāves dzīvi, taču ne tikai. Pirms taujāt par pēcnāves dzīvi, vajadzētu vispirms pavaicāt ne mazāk svarīgu jautājumu – vai man ir dzīve pirms nāves? Bieži vien to, kā dzīvojam, ir grūti nosaukt par dzīvi. Arī pirmsnāves dzīvei vajag augšāmcelšanos.

Kristus, augšāmceļoties atstāja aiz sevis līķautus, kuros Viņš bija satīts nāves dusai. Cik daudz tādu līķautu tinas ap mūsu dzīvi, kuru dēļ cilvēks ik dienu nevis nodzīvo, bet katru dienu mirst! Lai mums būtu dzīve pirms nāves, tos vajag nomest. To mēs arī mēģinām, meklējot ceļus, kā sakārtot vai uzlabot savu dzīvi. Jauns darbs, jauns vaļasprieks, jaunas attiecības, pārcelšanās uz citu vietu, ceļojums apkārt pasaulei – tas reizēm dod atelpu un atvieglojumu. Taču īsts risinājums ir nevis iegrozīties autos ērtāk, bet tos atraisīt un nomest. Un to var izdarīt tikai ar augšāmcelšanos. Kur to meklēt? Attiecībās ar Augšāmcelto Kristu.

Kristus ir vienīgais, kurš pasaulei parādīja Augšāmcelšanos. Arī dzīvei pirms nāves augšāmcelties var tikai Dieva spēkā un kopā ar Jēzu. Viņš saka: “ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība. Kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam!”(1.Kor.15:20) Nemirs ne ikdienas nāvi dzīvē pirms nāves, ne mūžīgo nāvi pēcnāves dzīvē.

Kad meklējam piepildījumu vai atrisinājumu savai dzīvei, mēs bieži neapzināmies, ka īstenībā meklējam piepildījumu savai kristībai. Bieži kā tradīcija un kultūras sastāvdaļa tā nelietota, bez ieguvuma glabājas kaut kur dvēselē un gaida savu stundu. Šajās Lieldienās es novēlu visiem atcerēties šo dārgumu – svētās kristības sakramentu, kas mūs dara līdzdalīgus Kristus nāvē un augšāmcelšanā. Meklēsim, kā to piepildīt. Tas ir virziens, kurā doties pēc atbildes uz jautājumu, kas mūs nodarbina. Dievam nav neiespējamu lietu. Viņš var izmainīt gan apstākļus ap mums, gan – kas ir vēl svarīgāk – pārveidot un svētdarīt mūsu sirdi, gribu, raksturu, attieksmes un pasaules uztveri tā, ka augšāmceļamies atjaunotai dzīvei. Pats galvenais – Viņš grib to darīt. Tādēļ jau Kristus ir par Tevi cietis, miris un augšāmcēlies. Tikai jāturas Viņa tuvumā.

Lai Mums visiem svētītas Lieldienas!

Romas Katoļu baznīcas Latvijas metropolīta + Jāņa kardināla Pujata vēstījums Lieldienās:

“Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas tic Man, tas dzīvos, kaut arī būtu miris,” saka Kristus (Jānis 11,25).

Tas nozīmē, ka dzīve pēc nāves turpinās! Tiem, kas nokļūst debesu valstībā, visas cilvēku problēmas tiek atrisinātas ideālā veidā.

Ko nozīmē dzīve pēc augšāmcelšanās, tas noprotams jau pēc tā vien, ka Kristum, ceļoties no kapa, nebija šķērslis ne kapakmens, ne sargi noliktie. Tāpat, apmeklējot apustuļus, Viņam nebija šķērslis aizslēgtās durvis.

Daudznozīmīgi ir arī vārdi, ko Kristus veltī taisnīgajiem: “Iemantojiet Valstību, kas jums ir sagatavota no pasaules iesākuma.” (Matejs 25,34) Tas viss prasa neierobežotu ticību Dievam. Bet, ja kāds “neklausa ne Mozu, ne praviešus, tas neticēs arī, ja kas no mirušiem piecelsies”, saka Kristus (Lūka 16,31).

Tie ir divi pamatnosacījumi, ko prasa Dievs. Viņš caur Mozu pasludināja savus likumus, bet ar praviešu vārdiem Viņš uzturēja ticību tautā.

Ticība un morāle ir ciešā saistībā. Bez ticības cilvēkiem trūkst īsta pamudinājuma, kāpēc viņiem vajadzētu būt morāliski pašaizliedzīgiem. Savukārt amorāli cilvēki saviem spēkiem nevar pacelties, lai ticētu Dievam. Tas ir kā burvju loks, no kura cilvēki bez Dieva palīdzības nevar izkļūt. Ir nepieciešams atvērties un no visas sirds saukt pēc Dieva žēlastības.

Novēlu, lai Kristus augšāmcelšanās svētkos pār visiem bagātīgi nāk Dieva svētība!