Ministru prezidents:

— Latvijas televīzijas tiešraidē vakar, 11. novembrī

Turpinājums no 1.lpp.

— Cienījamais premjera kungs, jūs vairākkārt esat uzsvēris, kamēr nav stājušies spēkā pensijas likuma grozījumi, sociālā budžeta deficīts pieaug par 5 miljoniem latu katru mēnesi. Bet Latvijas pilsoņiem nav zināms, kā izmainīsies situācija ar sociālo budžetu, ja pensijas likuma grozījumi stāsies spēkā. Vai jūs nevarētu paskaidrot, kāpēc valdība nav iesniegusi aprēķinus, kā pensiju likuma grozījumi ietekmēs sociālo budžetu?

A.Šķēle:

— Paldies par šo ļoti būtisko jautājumu. Visa veida aprēķinus dažādos griezumos, kā tas ir bijis prasīts, ir savstarpēji pārrunājušas gan pozīcijas, gan opozīcijas partijas, tie ir saskaņoti arī ar Pensionāru padomi, arodbiedrībām, un nav atrastas būtiskas novirzes. Es gribētu uzsvērt, ka, stājoties spēkā šiem pensiju likuma grozījumiem, mēs vienalga rēķināmies ar divu gadu ciklu, kas būtu mums jāiziet, redzot reālo iztrūkumu šajā budžetā. Vienalga divus gadus būs jālabo tās kļūdas, kas ir radušās pirmsvēlēšanu laikā. Divus gadus valdībai ļoti atbildīgi būs dienu no dienas jāseko, kā veicas darbs. Un tikai 2002. gads varētu būt tas gads, kad mēs atgriezīsimies pie vecās, labās kārtības, kāda bija 1997. gadā, gadu pabeidzot, kad bija stabils budžeta atlikums. Tad mēs varēsim godīgi skatīties acīs jebkuram pensionāram un teikt: esi mierīgs, tava pensija ir garantēta, indeksācija būs pietiekami liela un būtiska.

— Šķēles kungs, kā mēs visi saprotam, ir problēmas ar pirmo un otro pensiju līmeni, jo sociālajā budžetā nav naudas. Bet jūsu valdību skar arī trešais pensiju līmenis — privātie pensiju fondi. Kādēļ jums ir vēlme atcelt nodokļu atvieglojumus, kas faktiski arī šo līmeni iznīcinās?

A.Šķēle:

— Līdz otrajam pensiju līmenim mēs patiešām nevarēsim tikt tikmēr, kamēr būs sociālā budžeta deficīts, jo reāli nav naudas, tomēr valdība darīs visu, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu šo otro līmeni — fondētās pensijas. Kas attiecas uz stimuliem privāto pensiju fondu darbā, tas tiek diskutēts. Un man liekas, ka Saeima būs gatava atbalstīt precizētu normu, kas paredz, ka ierobežojums būs tikai 10% apmērā. Šobrīd pats galvenais un svarīgākais ir nodrošināt valsts sociālā budžeta atveseļošanos. Šobrīd tas ir pats galvenais. Bet es nenoliedzu, ka arī jums ir taisnība un ir jāstimulē privātā apdrošināšana, privātie pensiju fondi. Valdības pozīcija ir šobrīd koriģēta un neparedz šos pensiju fondus aplikt ar pilnu nodokli, bet tikai 10% apmērā.

— Premjera kungs, pēdējā laikā daudz tiek runāts par Latvijas mežiem, kā tie tiks apsaimniekoti. Man ir jautājums — kādas ir valdības pamatnostādnes? Vai tā akciju sabiedrība, kas pašlaik top, būs privāta un valsts meži tiks atdoti privātā apsaimniekošanā, vai tie tomēr paliks valsts pārziņā?

A.Šķēle:

— Tiešām ir ļoti būtiski šo jautājumu sakārtot, jo nevar pastāvēt tāda sistēma kā līdz šim, kad mežsargiem algas maksāja no celma naudas, nevis no valsts budžeta. Tātad valsts dienests netika uzturēts no sava budžeta. Tas būtu tas pats, ja policistiem atļautu iekasēt soda naudas un no tās viņiem maksātu algu. Tas tiek šobrīd mainīts, un ir paredzēts, ka valsts meža dienests tāpat kā jebkurš cits valsts dienests tiks uzturēts no valsts budžeta un saimnieciskā politika tiks nošķirta pilnībā nost. Ar valsts mežu apsaimniekošanu nodarbosies neprivatizējama valsts akciju sabiedrība. Lai izslēgtu jebkādas divdomības un precīzi ievērotu valdības deklarāciju un savu partijas programmu, arī likumā ir skaidri un gaiši paredzēts, ka valsts meži ir reģistrējami nevis uz valsts akciju sabiedrības vārda, bet gan uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā. Savukārt rezervāti un speciālās lieguma teritorijas tiks reģistrētas uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vārda.

— Mani interesē, cik valsts iestādēs un uzņēmumos ir valsts pilnvarnieku un cik liela summa no valsts budžeta tiek tērēta pilnvarnieku algām?

A.Šķēle:

— Cik šobrīd ir valsts pilnvarnieku, to patiešām var izdrukāt no uzņēmumu sarakstiem. Mēs šo informāciju varam dabūt jebkurā griezumā. Paldies par šo interesi!

— Šķēles kungs, vai jūsu vecāki dosies uz referendumu?

A.Šķēle:

— Nedosies, bet es došos pie vecākiem, jo tā ir sestdiena.

— Šķēles kungs, šodien "Latvijas dzelzceļa" valsts pilnvarnieki ir sagatavojuši ziņojumu, kurā tie centīsies atspēkot gan jūsu, gan citu amatpersonu viņiem izteiktos pārmetumus. Vai jūs pieļaujat, ka šie paskaidrojumi var apmierināt jūs un pārējos valdības locekļus un valsts pilnvarnieku maiņa varētu nebūt nepieciešama?

A.Šķēle:

— Es nedomāju, ka ir iespējams atspēkot šobrīd man zināmos faktus. Mēs skaidri zinām, kāda šobrīd ir situācija, ka valdībai, personīgi man, nācās iejaukties, lai netiktu slēgts kārtējais pasažieru maršruts Vecumi—Balvi—Gulbene—Pļaviņas. Diemžēl šie pilnvarnieki nav spējīgi saprast, ka bez kravām eksistē arī pasažieri. Valsts akciju sabiedrībai ir jāspēj pildīt sev uzliktos pienākumus pilnā apjomā. Es šobrīd vienkārši neredzu citas iespējas. Mums ir jāspēj atrast cilvēkus, kuri spēj attaisnot uzticību, kas gulstas uz valsts pilnvarnieku pleciem, un nesajauks savas privātās intereses, kā arī nenonāks interešu konfliktā. Par to šobrīd valdības locekļu vidū vairs domstarpību nav. Varbūt šobrīd viens otrs pie rokas pieķertais mēģina kaut ko publiski sakārtot.

— Šķēles kungs, vai valdība nedomā civiltiesiskā kārtā vērsties pret tām personām, kas sagatavoja uzņēmumu "Kālija parks" privatizācijai, pieņemot valstij neizdevīgu lēmumu, kā rezultātā valsts nesaņēma ap 30 miljonu dolāru?

A.Šķēle:

— Tas ir ļoti smags jautājums, ko jūs man tikko uzdevāt. Man ir arī uzaicinājums apmeklēt Saeimas Tautsaimniecības komisiju un paust tur savu viedokli par šo "Kālija parka" gadījumu. 30 miljonu dolāru nočiepšana valstij diez vai ir uzskatāma par tādu vieglu neizdarību, nejaušu kļūdīšanos. Liekas, ka tā parlamentārā komisija, kas tagad tiek dibināta sakarā ar uzņēmumu privatizāciju, varēs savu darbu iesākt ar šī uzņēmuma ļoti vērienīgi piesavinātajām naudas summām, kas aizgāja garām valsts kasei.

— Premjera kungs, Valsts prezidente šodien paziņoja, ka viņa piedalīsies referendumā, tādējādi respektējot tautas gribu. Vai šāds prezidentes lēmums arī jums neliks mainīt savu nostāju?

A.Šķēle: — Nē. Ir dažādas iespējas, kā katrs pilsonis var rīkoties. Es iesaku visiem rīkoties ļoti precīzi un enerģiski — neiet uz referendumu un aicināt savus draugus un domubiedrus darīt to pašu. Mums ātrāk jāpanāk, lai stājas spēkā grozījumi, lai ātrāk ir miers un stabilitāte ap sociālo budžetu, lai tiem 600 tūkstošiem pensionāru, kam nav nekāda sakara ar to, kas šobrīd notiek un ir politikāņu radīts, būtu atkal miers.

— Vai jūs varētu darīt zināmu, cik liels ir jūsu personīgais īpašums naudas izteiksmē?

A.Šķēle:

— To jūs varat apskatīties manā deklarācijā. Tūlīt beigsies gads, tiks savilktas kopā visas lietas, kas arī tiks uzrādītas deklarācijā. Es no pirmās dienas ļoti precīzi šīs lietas ievēroju, un man nekad nav bijuši nekādi pārmetumi kā dažiem deputātiem, kuriem tiek uzliktas soda naudas, jo tie nav varējuši tikt galā ar savām deklarācijām. Tas viss būs redzams no jaunā gada, nemaz nebūs jāgaida aprīlis.

— Jūs nezināt vai negribat teikt?

A.Šķēle:

— Es nezinu, kas šī gada laikā būs mainījies. Es esmu savas uzņēmuma lietas nodevis pārraudzībā un nezinu, kāda tur ir dinamika. Ir vajadzīgs apkopot informāciju, un janvārī jums visiem tas būs zināms.

— Sakiet, lūdzu, vai jums šobrīd ir scenārijs, kā jūs rīkosities pēc referenduma tajā gadījumā, ja būs kvorums un lielais vairums būs izteikušies par grozījumu atcelšanu?

A.Šķēle:

— Noteikti tiks sagatavoti un Saeimā iesniegti nākamie pensiju likuma grozījumi. Es vēlreiz gribētu uzsvērt — arodbiedrību priekšlikumi ir ņemti vērā. Arodbiedrības bija tās, kuras atzina, ka pensiju likums ir jāgroza. Arī Pensionāru padome ir pilnībā pievienojusies tam, ka šis likums ir neatliekami jāgroza. Pozīcijas partijām viedoklis ir skaidrs. Mēs esam apņēmības pilni ātri sakārtot šo situāciju, kas šobrīd nevajadzīgi un bezjēdzīgi ir savērpta ap pensiju likumu. Sabiedrība savā veidā ir padarīta par ķīlniekiem, pašai nemaz nezinot, par ko ir runa. Vai tiešām cilvēki vēlas saglabāt šo negodīgo pensiju pārrēķināšanas sistēmu, kas ļāva kādiem 15 tūkstošiem cilvēku īsā laikā dubultot savas pensijas faktiski uz nestrādājošo pensionāru rēķina? Vai cilvēki ir ar mieru samierināties ar to, ka indeksācija būs tikai santīmi? Es domāju, ka nav. Es aicinu visus nepiedalīties referendumā, tādējādi ļaujot ātrāk sakārtot pensiju likumu.

— Runājot par pensiju likuma grozījumiem, tiek minēta pensijas vecuma paaugstināšana, norma, kas liedz strādājošiem pensionāriem saņemt pilnu pensiju, bet kas būtu tas pozitīvais šajos likuma grozījumos?

A.Šķēle:

— Man ir jāatkārtojas. Viens no ieguvumiem ir tas, ka mēs apturēsim šo sociāli netaisnīgo, manā uztverē, pat sociāli negodīgo sistēmu, kad īsā laikā, iemaksājot nevis tikai no darba algām, bet pat aizņemoties un iemaksājot nodokļus pensiju fondā, tika dubultotas pensijas. Tas ir netaisnīgi. Ir pat zināmi konkrēti fakti, ka cilvēki ir sarēķinājuši biznesa plānu, aizņēmušies bankā naudu, kuru iemaksājuši pensiju kapitālā. Un viņi saka — redziet, cienītā banka, iepriekšējās Saeimas pieņemtie likumi garantēti man ļaus jums atmaksāt aizņēmumu. Bet tas notiek uz 600 tūkstošu nestrādājošo pensionāru rēķina. Pensiju budžets ir izgrābts pilnībā, reālais iztrūkums ir 50 miljoni latu. Grozījumi, stājoties spēkā, pasaka precīzi "stop" vismaz šai nelikumībai.

— Šķēles kungs, sociāldemokrāti ir sākuši runāt par progresīvo ienākuma nodokli. Finansu ministrija ir teikusi, ka nav mehānisma, lai to realizētu. Tas ir vienīgais iebildums vai arī tas nebūtu pieņemams arī no nodokļu filozofijas viedokļa Latvijā?

A.Šķēle:

— Es kā labējas partijas vadītājs esmu pret progresīvo ienākuma nodokli vismaz šajā valsts attīstības stadijā. Mums ir jāsekmē godīga nodokļu maksāšana. Mēs cilvēkam, kas godīgi maksā nodokļus un saņem lielu darba algu, sakām: par to, ka tu esi godīgs, daudz pelni un daudz maksā nodokļus, mēs tev uzliekam sodu, tu maksāsi vēl vairāk. Bet tas, kurš to kaut kā spēj noslēpt, maksā mazus nodokļus. Es tiešām uzskatu, ka Latvijai šajā brīdī nav izdevīgi ieviest pārmērīgus nodokļus, ņemot vērā to, ka tādā veidā mēs bieži sodām godīgo uzņēmēju, nodokļu maksātāju un nevis patiesos žuļikus.

— Jūs teicāt, ka divu gadu laikā varētu tikt sakārtots sociālais budžets. Sakiet vai jums ir kādi aprēķini, kas liecinātu, ka ar šiem diviem gadiem pietiks, lai sakārtotu sociālo budžetu?

A.Šķēle:

— Iedodiet man savu faksa numuru, un rīt pat es jums aizsūtīšu aprēķinus. Mums ir kādi seši scenāriji līdz pat 2015. gadam, kas paredz, kā varētu mainīties sociālais budžets un līdzekļu atlikums atkarībā no tā, kāda grozījumu pakete stājas spēkā. Visi šie varianti ir sarēķināti kopā ar Pasaules bankas ekspertiem, tā ka mums ir pilnīga skaidrība.

— Par dzelzceļa lietām. Vai tomēr nav tā, ka jums ir divas mērauklas — viena saviem ekonomiskajiem draugiem, otra tiem, kas nav saistīti ar "Ave Lat"? Jūs, komentējot Lemberga kunga izteikumu par to, ka privātais bizness labāk prot izvairīties no nodokļu maksāšanas, teicāt, ka tā ir noziedzīga filozofija. Bet kādēļ jūs pats savulaik braucāt uz ārzemēm un dibinājāt tur ofšora kompānijas, piemēram, Menas salā?

A.Šķēle:

— Latvijā ir skaidra un precīza likumdošana, kura ir jāievēro un visi nodokļi ir jāmaksā. Man nav bijis neviena pārmetuma, ka es nebūtu ievērojis Latvijas likumdošanu. Ja kāds saka, ka šobrīd Latvijā vēl aizvien spēkā ir kaut kādas priekšrocības, kuras ir par sliktu valsts uzņēmumam, tad tas man šķiet vienkārši smieklīgi. Nevar tikt sludināta šāda ideoloģija, man tā ir nepieņemama. Nevar būt tā, ka privātais var nemaksāt nodokļus un tādēļ valsts uzņēmums ir neizdevīgāks. Šajā gadījumā, kuru jūs minējāt saistībā ar Lemberga kungu, ir tāda lieta, ka "Latvijas dzelzceļš" šobrīd ir neprivatizējama kompānija. Bet kas tiek darīts? Kompānija tiek iztīrīta no iekšienes. Uz vagona ir rakstīts "Latvijas dzelzceļš", piemēram, pasažieru līnijās Rīga—Liepāja, Rīga—Maskava, Rīga—Tallina, bet visi pakalpojumi ir nodoti privātai kompānijai, kas sekmīgi pelna. Tāpat ir ar kravu pārvadājumiem. Ir starpība, vai pārdot sliedes uz vienu cūku fermu, kur nav šī reālā biznesa, vai pārdot sliedes, pa kurām tiek pārvadāti 10 miljoni tonnu.

— Saeima ir pieņēmusi pēdējā lasījumā grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Apdrošinātāji ir uztraukušies, ka tā ir kļūda. Ja darba devējs apdrošina savu darbinieku veselību vai dzīvību, tad viņam pienākas nodokļu atvieglojumi. Tagad šī atvieglojuma vairs nebūs. Apdrošinātāji uzskata, ka valsts iegūst uz katru cilvēku tikai 1,5 latus gadā. Kādi apsvērumi jūs mudināja izstrādāt šos grozījumus?

A.Šķēle:

— Man jau šodien tika uzdots jautājums, lai mēs stimulētu šīs privātās apdrošināšanas lietas. Es nedomāju, ka kaut kas būtu būtiski izmainīts. Mēs vēlreiz precizējam šīs normas. Jā, šodien apdrošinātājiem būs jāmaksā nedaudz dārgāk. Varbūt var piekrist, ka tā nav īsti labēja un konsekventa politika, bet es šobrīd jūtu atbildību par visu sociālo jomu. Mums ir steidzīgi jāsaglābj sociālais budžets, jādod cilvēkiem stabilitāte un garantijas. Un šīs lietas ir jādod visiem cilvēkiem, ne tikai tiem, kas strādā uzņēmumos, kuri var veikt privāto apdrošināšanu. Tā ir tā mēraukla, kas man šobrīd šķiet nepieciešama.

— Daudzi Satiksmes ministrijas ierēdņi ir "Latvijas dzelzceļa" valsts pilnvarnieki un šos pienākumus veic savā ierēdņa darba laikā. Man rodas jautājums — kas tad ierēdņiem būtu jādara savā darba laikā, par ko viņi saņem algu?

A.Šķēle:

— Paldies par jautājumu! Es esmu arī saņēmis vēstules, kurās tiek teikts: kā tas var būt, ka saņem algu par pilnu darbu, kurā nestrādā astoņas stundas, un īstenībā ir vēl papildu darbs. Es nedomāju, ka te būtu jāpārmet Satiksmes ministrijas ierēdņiem, kuriem ir uzlikts papildu slogs, papildu atbildība un arī papildu alga. Es domāju, ka šobrīd, precizējot "Latvijas dzelzceļa" pilnvarnieku sastāvu, ierēdņi vairs šo pienākumu nepildīs. Ir jānodala ierēdņu tiešais darbs no pilnvarnieku statusa.

— Baumu līmenī ir izskanējušas runas, ka jums ir zināmas problēmas ar veselību. Vai tām ir kāds pamats?

A.Šķēle:

— Šodien mums bija Tautas partijas Rīgas nodaļas konference, man pienāca klāt kāds kungs un teica, ka ir tāds deputāts Ādamsons, kurš ir nosūtījis savu cilvēku uz Vāciju, Franciju un Izraēlu meklēt manas veselības analīzes. Es teicu, ka to var atrast gan tepat sabiedrībā "Ars", gan citur. Es varu tikai brīnīties par to, ar ko nodarbojas deputāti, lai aizpildītu savus vaļasbrīžus.

— Bet vai jūs esat vesels?

A.Šķēle:

— Man šķiet, ka jā.

— Paldies, premjera kungs, kolēģi un visi, kas skatījās! Tiksimies atkal 8. decembrī!

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore

Pēc ieraksta "LV" diktofonā