Par zemkopības ministra tikšanos ar Ministru prezidentu

5.aprīlī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze tikās ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti, lai apspriestu Zemkopības ministrijas (ZM) rīcības plānu valdības deklarācijas izpildei.

Kopumā ZM rīcības plānu atzinīgi novērtēja gan valdības vadītājs, gan tikšanās laikā klātesošie lauksaimnieku organizāciju pārstāvji. 

“ZM rīcības plānā esam akcentējuši trīs galvenās prioritātes. Pirmkārt, tā ir Eiropas Savienības (ES) maksājumu izlīdzināšana visās dalībvalstīs, otrkārt, risku vadības sistēmas ieviešana un, treškārt, Lauku attīstības programmas (LAP) sagatavošana un īstenošana,” informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Jau šobrīd ZM gatavojas tā sauktajai veselības pārbaudei jeb Eiropas Komisijas (EK) Kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu izvērtēšanai, par kuras rezultātiem EK daļēji ziņos jau 2008.gadā. ZM strādā pie tā, lai šīs “veselības pārbaudes” rezultātā tiktu nodrošināti vienlīdzīgi atbalsta piešķiršanas nosacījumi un apjomi visās ES dalībvalstīs, ko pašreizējā Kopējās lauksaimniecības politika nenodrošina.

ZM ir izstrādājusi koncepciju “Lauksaimniecības risku vadība”. Pašlaik vēl tiek pārskatīti riska vadības principi un iespējamā kompensāciju fonda darbība. Projekts ir nodots diskusijām lauksaimniekiem un to organizācijām. Plānots, ka riska vadības sistēmu varētu sākt īstenot 2008.gadā.

Savukārt LAP ieviešanai ZM jau tuvākā mēneša laikā pabeigs darbu pie attiecīgo Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas.

Aigars Kalvītis, apspriežot ZM rīcības plānu, aicināja Mārtiņu Rozi arī turpmāk aktīvi pievērsties zivsaimniecības nozares problēmu risināšanai. Ministru prezidents norādīja, kā nesenās vizītes laikā Maskavā viņš pārliecinājies, ka no Krievijas puses Latvijas zivju produkcijas eksporta jautājumos ir sagaidāma pretimnākoša attieksme.

Savukārt tikšanās laikā klātesošie lauksaimnieku organizāciju pārstāvji norādīja Ministru prezidentam, ka lielāka uzmanība būtu pievēršama faktam, ka ir daudzas ar lauku saimniecībām un vides attīstību saistītas lietas, kuru risināšanā bez Zemkopības ministrijas būtu jāiesaistās arī citām ministrijām un institūcijām, piemēram, runājot par lauku infrastruktūru. Tāpat sabiedrisko organizāciju pārstāvji pauda viedokli, ka būtu jāveic grozījumi Konkurences likumā, lai sakārtotu attiecības starp tirgotājiem un ražotājiem.