Valsts sekretāru 2007.gada 5.aprīļa sanāksmē

AM: Par sodu par ierobežojumu pārkāpšanu ap valsts aizsardzības objektiem

5.aprīlī Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Grozījumu mērķis ir papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar jaunu pantu, nosakot administratīvo atbildību par aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem normatīvajos aktos noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Par saimnieciskās darbības veikšanu bez saskaņošanas ar AM vai noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu fiziskajām personām naudas sods būs no 20 līdz 50 latiem, amatpersonām – no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 50 līdz 1000 latiem.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Uzņēmējdarbības konkurētspējas un inovāciju veicināšanas programmas projektu

Lai sekmētu turpmāku Latvijas tautsaimniecības stabilu attīstību un tās konkurētspējas pastāvīgu pieaugumu, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un 5.aprīlī starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Uzņēmējdarbības konkurētspējas un inovāciju veicināšanas programmas 2007.–2013.gadam projektu.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsver: “Šobrīd svarīgi ir panākt būtisku konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu rūpniecībā, sekmējot augstas pievienotas vērtības produktu ražošanas apjomu pieaugumu.

Tāpēc programmas galvenais mērķis ir nodrošināt labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai un veicināt Nacionālās inovāciju sistēmas kapacitātes un efektivitātes palielināšanos.”

Programmā definēti konkrēti veicamie pasākumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai, finanšu pieejamības sekmēšanai, jaunu uzņēmējdarbības iniciatīvu attīstībai un to konkurētspējas veicināšanai, sabiedrības izpratnes sekmēšanai par inovāciju lomu konkurētspējas veicināšanā, rūpniecības, izglītības un zinātnes sektoru sadarbības sekmēšanai, zināšanu pārnesei un komercializācijai, kā arī rūpniecības nozaru attīstības veicināšanai un produktivitātes paaugstināšanai.

Programmas izpildes pasākumu plānā atspoguļotie pasākumi 2007.gadā tiek finansēti Ekonomikas ministrijas un citu iesaistīto ministriju budžeta ietvaros. Savukārt laikā no 2008. līdz 2013.gadam pasākumu plānā ir ietvertas ES Struktūrfondu līdzfinansētās programmas, galvenokārt Ekonomikas ministrijas budžeta ietvaros plānotās aktivitātes, kā arī papildu nepieciešamais budžets. Pasākumu plānā netiek iekļauti pasākumi, kas ietverti citu programmu īstenošanas pasākumu plānos. Programmas ieviešanas vadību, koordināciju, pārraudzību un izvērtēšanu veiks Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par diviem noteikumu projektiem nākamās septiņgades ES fondu apguves sistēmas izveidei

5.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē izskatīti un saskaņošanai nodoti pēdējie divi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti, kas nosaka ES fondu vadības principus nākamajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam, līdz ar to starpnozaru saskaņošanā nodoti visi ES fondu apguves sistēmas MK noteikumu projekti.

Starpnozaru komentēšanā un priekšlikumiem no nevalstiskā sektora nodoti MK noteikumu projekti: “Prasības Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai” un “Kārtība, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu vadībā”.

MK noteikumu projekts, kas ietver prasības ES fondu vadības un kontroles sistēmas izveidošanai nosaka prasības vadības un kontroles sistēmas izveidošanai visās ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītajās institūcijās, izņemot fondu uzraudzības komiteju.

Kārtība, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas ES fondu vadībā, nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta revīzijas iestādes funkciju izpilde ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā un tie attiecas uz visām ES fondu vadībā iesaistītajām institūcijām, izņemot uzraudzības komiteju.

Minētie ES fondu vadības sistēmas MK noteikumu projekti izriet no “Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma,” kas stājās spēkā ar šā gada 1.martu.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

FM: Par saimnieciskā gada pārskata par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem sagatavošanas kārtību

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtību. 5.aprīlī tiesību akta projekts Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Izstrādātie noteikumi paredzēs kārtību, kādā Finanšu ministrija sagatavo un iesniedz Saeimā Latvijas saimnieciskā gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un pašvaldību budžetiem. Noteikumi reglamentēs pārskata sagatavošanas vispārīgos principus, tā saturu un apjomu, vispārējās sadaļas un to aizpildīšanas kārtību, kā arī finanšu pārskata sagatavošanu. Tāpat noteikumus papildina veidlapu un to pielikumu paraugi.

Noteikumi paredzēs gada pārskatā uzrādāmās finanšu informācijas un budžeta izpildes informācijas formu, kā arī noteiks, kādi skaidrojumi sniedzami par būtiskajām izmaiņām saimnieciskajā gadā. Pārskatos iekļauto informāciju apkopos no valsts budžeta un pašvaldību budžeta iestāžu iesniegtajiem gada pārskatiem. Valsts un pašvaldību budžeta iestādes pārskatus iesniedz saskaņā ar MK 2005.gada 21.jūnija noteikumiem Nr.446 “Valsts budžeta iestāžu un pašvaldību gada pārskatu sagatavošanas kārtība”.

Atbilstoši likumam par budžetu un finanšu vadību saimnieciskā gada pārskata iesniegšanas termiņš Valsts kontrolei ir pārskata gadam sekojošā saimnieciskā gada 1.jūlijs, savukārt Saeimai – 15.oktobris.

FM: Par Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu

5.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta likuma projekts.

Likumprojekta mērķis ir noteikt finanšu instrumentu vadības vispārējos pamatprincipus Latvijā. Ar to paredzēts reglamentēt vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, kā arī institūciju lēmumu pieņemšanas un to pārsūdzēšanas kārtību.

Lai nodrošinātu finanšu instrumentu līdzekļu efektīvu izlietošanu, likumā iestrādāta tiesību norma, kas paredz, ka finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

Tāpat likums noteiks, ka individuālā projekta iesniegšana nerada finanšu instrumentu vadībā iesaistītajai institūcijai pienākumu piešķirt iesniedzējam finansējumu. Līdz ar to atbilstoši Administratīvā procesa likumam projekta iesniedzējs varēs prasīt tikai zaudējumu atlīdzību, kas radušies iesniedzējam, sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto individuālā projekta iesniegumu (piemēram, projekta sagatavošanas izmaksas).

Likums ietvers deleģējumu Ministru kabinetam (MK) noteikt:

* kārtību, kādā finanšu instrumentu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina finanšu instrumentu īstenošanu, uzraudzību, novērtēšanu un auditu;

* kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus finanšu instrumentu finansēto individuālo projektu, programmu vai grantu shēmu (arī apakšprojektu) īstenošanai un veic maksājumus;

* individuālo projektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus;

* apakšprojektu iesniegumu atklāta konkursa nolikumus, ietverot vērtēšanas kritērijus;

* kārtību, kādā ziņo par finanšu instrumentu vadībā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atmaksāšanu.

Līdz šim EEZ un Norvēģijas valdības finanšu instrumentu vadību Latvijā reglamentēja MK noteikumi par EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības, īstenošanas, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmu. Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu, ka ārvalstu finanšu instrumenta vadību Latvijā regulē normatīvais akts ar likuma spēku.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību

Iekšlietu ministrija 5.aprīlī pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību”.

Projekts nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, kā arī šo iestāžu padotībā esošajās koledžās un Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Mērķis ir novērtēt amatpersonas darbību un tās rezultātus noteiktā laika periodā un noteikt amatpersonas mācību un karjeras attīstības vajadzības, lai motivētu amatpersonu, uzlabotu un sekmētu tās amata pienākumu izpildi.

Amatpersonas novērtējumam varēs būt trīs pakāpes. “A – atbilst noteiktajām prasībām” pakāpi piešķirs, ja amatpersona kvalitatīvi veic amata pienākumus. “B – daļēji neatbilst noteiktajām prasībām” pakāpi saņems amatpersona, kas nepietiekami kvalitatīvi veic kādu no amata pienākumiem, konstatēti konkrēti trūkumi, kurus iespējams novērst periodā līdz nākamajai kārtējai novērtēšanai, bet “C – neatbilst noteiktajām prasībām” pakāpi varēs piešķirt, ja amatpersona nepietiekami kvalitatīvi veic amata pienākumus, konstatēti konkrēti trūkumi.

Novērtēšana notiks ne retāk kā reizi divos gados. Amatpersonas, kuras novērtējums ir “B” vai “C”, atkārtota novērtēšana būs jāveic ne agrāk kā sešus mēnešus pēc visu novērtēšanas protokolā norādīto trūkumu novēršanas un attiecīgas kvalifikācijas paaugstināšanas vai pārcelšanas citā amatā. Iestādes vadītājs varēs noteikt arī ārpuskārtas novērtēšanu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Cēsu pilsētas ģimnāzijai

5.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu”, kuru izstrādājusi, lai atbalstītu izglītības iestāžu iniciatīvu, kas saistīta ar valsts ģimnāziju darbības pilnveidi.

Ministrija ir izvērtējusi izglītības iestādes iesniegtos dokumentus un uzskata, ka Cēsu pilsētas ģimnāzija var pretendēt uz valsts ģimnāzijas statusu.

Cēsu pilsētas ģimnāzija 2006./2007.mācību gadā īsteno piecas vispārējās vidējās izglītības programmas – vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena izglītības programmu; vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena izglītības programmu; vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā (ekonomikas) virziena izglītības programmu; vispārējās vidējās izglītības profesionāli orientētā virziena (komerczinības) izglītības programmu; vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā (valodas) virziena izglītības programmu.

Cēsu pilsētas ģimnāzija 2006./2007.mācību gadā īsteno divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas: vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena (matemātikas) izglītības programmu; vispārējās pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) humanitārā un sociālā (valodu) virziena izglītības programmu.

Ģimnāzijas 10., 11. un 12.klasē 2006./2007.mācību gadā mācās 340 izglītojamo.

Mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos atbilst A, B un C līmenim:

2004./2005.mācību gadā – 81 procentiem izglītojamo;

2005./2006.mācību gadā – 90 procentiem izglītojamo.

Ģimnāzija veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas.

Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas Vispārējās izglītības likuma 40.pants nosaka dažādas vispārējās vidējās izglītības iestāžu formas, to skaitā arī ģimnāzijas. Lai absolventi būtu sagatavoti augstākās izglītības iegūšanai Latvijā un ārvalstu augstskolās, garantējot augstākas prasības vidējās izglītības kvalitātes nodrošināšanā, kā arī nodrošinot iespējas izglītojamiem padziļināti apgūt plašāku mācību priekšmetu klāstu radošā līmenī. Latvijā šobrīd darbojas 15 valsts ģimnāzijas, kas realizē arī reģionālā metodiskā centra funkcijas, koordinējot pedagogu tālākizglītības darbu pilsētās, rajonā vai reģionā.

Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, reglamentē MK 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

Normatīvā akta ieviešanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa