• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par vienotu juridisko reģistru (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.11.1999., Nr. 374/377 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15557

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tieslietu ministrs - tiekoties ar Nīderlandes vēstnieku

Vēl šajā numurā

12.11.1999., Nr. 374/377

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par vienotu juridisko reģistru

Turpinājums no 1.lpp.

Tādā gadījumā uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, filiāles, pārstāvniecības, arodbiedrības, sabiedriskās organizācijas, politiskās un reliģiskās organizācijas, kā arī budžeta iestādes būs vienā reģistrā. Neliela nianse ir par reliģiskajām organizācijām, jo tās pārstāv zināmā mērā specifiskas attiecības starp sabiedrību un valsti, tomēr galarezultātā arī tām vajadzētu būt Uzņēmumu reģistrā, lai gan lēmums par reliģisko organizāciju reģistrāciju jāpieņem Reliģisko lietu pārvaldei. Turklāt pašlaik ir izglītības iestāžu reģistrs un vēl citi, bet nav vienota budžeta iestāžu reģistra. Tā administratīvā uzskaite, ko veic VID, lai iekasētu nodokļus, ir vajadzīga, bet tāda īpaša reģistra nav.

Visa reforma tiks īstenota trīs posmos. Mēs ceram, ka novembrī Ministru kabinetā šo jautājumu konceptuāli izskatīs un varēs sākt virzīt normatīvos aktus uz Saeimu, lai reformu pabeigtu nākamā gada ietvaros. Esmu uzdevis Uzņēmumu reģistram sagatavot visu (un tas ir ļoti sarežģīts darbs) nepieciešamo, lai ieviestu elektronisko parakstu un elektroniskajiem dokumentiem piešķirtu juridisku spēku. Šie svarīgie priekšdarbi faktiski mūs sagatavo darbam nākamajā gadsimtā, jo jaunajā gadu tūkstotī nevajadzētu strādāt pa vecam.

Uzņēmumu reģistra valsts galvenais notārs Māris Gulbis pastāstīja, ka vēl pirms gada kopā ar Tieslietu un Ekonomikas ministriju veikta analīze par uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūrām. Tā parādījusi: lai uzņēmējs sāktu darbību, viņam jāgriežas 14 valsts un pašvaldību dažādās institūcijās. Tas patērē gan līdzekļus, gan laiku un apgrūtina arī valsts iestāžu darbu. Šī ideja par vienoto reģistru pārtapusi konkrētos priekšlikumos, koncepcijā, ko var iesniegt valdībai tālākvirzībai. Galvenais mērķis — novērst šo dublēšanos starp Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru. Lai gan arī pašlaik pēc likuma 10 dienu laikā uzņēmējam jāstājas nodokļu maksātāju reģistrā, taču gadās, ka ir negodīgi darboņi, kuri šajā laikā veic darījumus, taču nodokļus nemaksā.

Vajadzētu būt (un tā ir visās Eiropas valstīs), ka, līdzko uzņēmējs ir piereģistrēts, tam automātiski jākļūst par nodokļu maksātāju. Ļoti svarīgi, ka tai informācijai, ko VID patlaban saņem, tai pašā sekundē, kad UR reģistrē attiecīgās izmaiņas vai arī reģistrē uzņēmumu, jābūt juridiskam spēkam. Un tāpēc Ministru kabinetam būtu jāpieņem attiecīgi noteikumi, lai jau nākamgad varētu apstiprināt pirmos elektroniskos dokumentus un nosūtīt VID, kas no saviem datoriem varēs tos iegūt jau ar juridisku spēku. Vēl svarīgs ir identifikācijas kods. Kā zināms, visām fiziskajām personām ir 11 zīmju numurs. Citām iestādēm un organizācijām arī ir savi atšķirīgi kodi. UR uzdevums ir sakārtot šīs lietas, lai operatīvi varētu atrast juridiskās personas.

Detalizētāk par izstrādāto vienota juridiskā reģistra koncepciju pastāstīja Jānis Endziņš. Preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, tika uzsvērta doma par ātrāku Publisko reģistru likumprojekta izstrādi, kā arī Saeimā iestrēgušā Komerclikuma projekta virzību. Lai vienots juridiskais reģistrs sekmīgi darbotos, vairāk nekā desmit normatīvajos aktos jāizdara grozījumi. J.Endziņš kā reālu termiņu minēja 2000. gada maiju.

Rita Belousova, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!