Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1992.gada 27.oktobra sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.04.2007., Nr. 59 (3635) https://vestnesis.lv/ta/id/155608

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa ordeņa pasniegšanu Valsts prezidentei

Vēl šajā numurā

11.04.2007., Nr. 59 (3635)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1992.gada 27.oktobra sēdes stenogramma

 

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet, lūdzu, vietas, kuri vēl tās nav ieņēmuši. Sāksim debates par budžeta koncepciju un tiem dokumentiem, kas tiek piedāvāti mūsu apspriešanai.

Pirmais debatēs uzstājas deputāts Freimanis. Deputāta Freimaņa nav. Tādā gadījumā uzstājas deputāts Ivars Krastiņš. Gatavojas deputāts Berklavs.

I.Krastiņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Vispirms es gribētu izteikt savu nožēlu, ka tik svarīgs jautājums tiek izskatīts šādā veidā. Būtībā pēc ziņojuma mēs saņemam lēmuma projektu, par kuru arī tūlīt sāksim balsot. Un prakse parāda: ja tas tā tiek darīts, tad nekas labs tur nenotiek.

Otrām kārtām – man ļoti žēl, ka Ozola kungs uz dažu labu jautājumu tomēr konkrētu un precīzu atbildi nevarēja sniegt. Un daļa no manām šaubām, kā tās bija, tā arī palika, tā sakot, spēkā.

Par atsevišķiem punktiem. Runājot par 2.2.punktu, man ļoti žēl, bet, manā izpratnē, Platā kungs nespēja argumentēt šo nepieciešamību. Un no viņa argumentiem es šeit gribēju atgādināt divus. Proti, viens – šo budžetu apvienošanas gadījumā sociālais budžets saglabāsies kā patstāvīga pozīcija valsts budžeta iekšienē. Un tas būtu apmēram līdzvērtīgi, ka sociālais budžets būs nostādīts vienā stāvoklī, teiksim, ar ierakstu izdevumu daļā par izdevumiem ieslodzīto ēdināšanai vai robežsargu zābaku iegādei. Tā tad arī ir visa patstāvība, kā Platā kungs to saprot.

Otrs – viņa doma par to, ka budžeti viens no otra elastīgi varēs aizņemties naudu, ir ļoti jauka. To šogad pat ir pierādījusi dzīve, ka valsts budžets no sociālā budžeta ir paņēmis 300 miljonus rubļu un, cik zināms, netaisās tos atdot. Es baidos, ka algas dažviet netiek maksātas, turklāt diezgan bieži. Un vienīgais, ko ir spējis sociālais budžets, tas ir – nodrošināt tomēr niecīgo pensiju regulāru izmaksu. Ja mēs gribam, lai šīs pensijas trūcīgo iespēju robežās tiktu regulāri izmaksātas arī turpmāk, tad, manuprāt, vienīgais ceļš ir atstāt šķirtus šos budžetus un nepieļaut Finansu ministrijai nekādu iespēju, piedodiet par prastu valodu, iegrābt sociālā budžeta kabatā.

Man lielas bažas rada arī 2.3.punkts. Ko tas nozīmē, neviens tā arī atklāti nepateica. Pirmkārt, mani interesē, ko tas nozīmē lauksaimniecībai. Vai tas nozīmē, ka Latvijā tiks ieviestas milzīgas ievedmuitas? Jo pretējā gadījumā ar 2.3.punktu lauksaimniecība ir, tā teikt, nolemta iznīcībai, jo skaidrs, ka mūsu lauksaimniecības produktu pilna pašizmaksa ir neapšaubāmi augstāka, nekā tā šobrīd ir Eiropas tirgū. Tiklīdz Latvijas cukura cena pārsniegs, teiksim, vācu vai poļu cukura cenu un nebūs šo augsto ievedmuitu, loģiski, ka lētais cukurs no Rietumiem izkonkurēs Latvijas cukuru. Tas pats notiks ar pienu, gaļu un visu pārējo. Par to nav nekādu šaubu.

Mani ārkārtīgi arī interesē, ko 2.3.punkts nozīmē no patērētāja viedokļa. Cik tad būs tam pensionāram jāmaksā par šiem visiem produktiem, kad jebkāda veida dotācijas (vai tā būtu niecīgā dotācija palētinātās dīzeļdegvielas veidā lauciniekam vai kas cits) tiks noņemtas? Tādā gadījumā lai man kāds pasaka, cik lielas ir šīs reālās izmaksas? Cik liels būs patēriņa grozs? Kā ir paredzēts paaugstināt pensijas, kā ir paredzēts paaugstināt ienākumus un visu pārējo maznodrošinātajiem? Par to te nav bijis ne vārda.

Tālāk. 2.6.punkts, kurā teikts, ka privatizācijas fonda līdzekļus papildus paredzēts izmantot valsts rezervju izveidošanai, un tā tālāk. Manuprāt, kolēģi, tas ir ļoti diskutējams punkts. Jūs taču apskatījāties Ministru padomes lēmumu par iedzīvotājiem piegādājamās siltumenerģijas tarifiem. Šā lēmuma 2.4.punkts gan nosaka, ka privatizācijas fonda mērķis būs daļēji kompensēt, subsidēt mazturīgos iedzīvotājus, kuru ieņēmumi neļauj segt nepieciešamos maksājumus par siltuma apgādi. Es baidos, ka ir diezgan naivi domāt, ka šis privatizācijas fonds spēs līdz 1.janvārim gan kompensēt, kā to nosaka 2.3.punkts, mazno­drošinātajiem siltuma maksājumus, gan vēl veidot valsts rezerves un bez tam vēl investēt kaut kādus kapitālus neprivatizējamā sektorā. Es baidos, ka šis privatizācijas fonds nebūs tik liels, lai to spētu izdarīt. Un man arī ir liels jautājums: cik tad no 1.janvāra būs jāmaksā par siltumu? Jo, kad pie Godmaņa kunga sākotnēji tika minēta cena 70 rubļi par kvadrātmetru, jūs atcerieties, viņš teica, ka pietrūkst 12 miljardi rubļu. Tagad cena ir 40 rubļi. Cik tad tagad pietrūkst tās naudas, to mēs šodien diemžēl arī nezinām. Bet, ja no 1.janvāra būs jāmaksā pilnā samaksa par siltumu, tad man ļoti interesē: cik tas būs? Arī uz to atbildi mēs nesaņēmām.

Tālāk. 2.10.punkts, manuprāt, ir ieklīdis no lielinieku laikiem, ja mēs, direktīvi nosakot, tagad paredzēsim, ka ir jāsamazina strādājošo skaits veselības aizsardzības, izglītības un kultūras iestādēs. Piedodiet, kāda tad patstāvība var būt, pirmkārt, šo iestāžu vadītājiem? Un, otrkārt, es īsti nesaprotu, kas tā par politiku? Jo, redziet, tās esot pamatkoncepcijas, konceptuālas pamattēzes. Es atvainojos, ja mūsu izglītības un kultūras finansēšanas koncepcijas pamattēze ir samazināt strādājošo skaitu, turklāt vēl palielinot jau tā pārslogotajiem skolotājiem stundu skaitu skolās un vēl samazinot skolotāju skaitu, tas nozīmē, ka tagad skolotājam pateiksim: “Tu strādāsi divas reizes vairāk un klasē 30 bērnu vietā tev būs 50 bērni.” Ja šī ir izglītības finansēšanas pamattēze, tad es īsti nesaprotu, uz kurieni mēs ejam? Manuprāt, jau tā darām pāri izglītībai un kultūrai vairāk nekā jebkam citam. Un, ja runa ir par veselības aizsardzību, tad, tiesa, būs slimnīcas, kur ir jāsamazina strādājošo skaits, bet atļaujiet taču to izlemt saimniekam – iestādes vadītājam, galvenajam ārstam. Un nevar ar direktīvu pateikt, ka visiem tagad, teiksim, par 10 procentiem kaut kas ir jāsamazina. Tas taču ir galīgs boļševisms.

Un visbeidzot es īsti neizprotu 3.2.punktu pašreizējā redakcijā: ko tas īsti nozīmē un kas ar to ir domāts? Vai tas nozīmē to, ka valdība tagad varēs visu brīvi tērēt un Latvijas Banka uzstāsies kā garants, vai tas nozīmē ļoti vienkārši to, ka Latvijas Banka garantē naudas konversiju, tātad, respektīvi, pārdošanu un pirkšanu, pāreju no viena veida naudas uz otru. Ja tas nozīmē pēdējo, tad to arī vajadzētu skaidri ierakstīt. Pašreizējā variantā iznāk un var arī saprast tā, ka valdība tērēs, cik grib, un šos izdevumus brīvi konvertējamā valūtā kaut kādā veidā garantēs Latvijas Banka.

Katrā ziņā es aicinātu norādīt, ka nekādā gadījumā nav pieļaujams 2.2.punkts, jāsvītro 2.10.punkts. Manuprāt, ļoti nopietni būtu jādiskutē par 2.3.punktu. Es ieteiktu to tomēr svītrot. Es nezinu, bet lai galavārdu saka ekonomisti. Un tikpat nopietni, manuprāt, tomēr būtu jāapdomā 2.6.punkts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tā kā ir ieradies Freimaņa kungs, tad varbūt Berklava kungs uzstātos pēc Freimaņa kunga kā trešais.

Tagad vārds Freimaņa kungam.

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Mēs šodien redzam, kādu postu var nodarīt tad, ja no patiesības nobīda tikai dažus mazus akcentiņus un šī nobīdīšana pēc tam tiek pārvērsta par demagoģiju tā vietā, lai godīgi pateiktu, ka naudas nav, un, ziniet, zinātne, izglītība un tā tālāk… nu, pieraujieties. Tiek atklāti runātas ķengas un meklēti, tā sakot, grēkāži vai kas cits, lai būtu attaisnojums vienam vai otram solim. Un šodien mums nav runas par nabadzību, bet šodien ir runa par kaut ko jau daudz bīstamāku. Proti, runa ir par to, ka mēs šodien esam liecinieki izglītības un zinātnes plānveidīgai iznīcināšanai. Iepriekšējais runātājs ļoti labi jau teica par 2.10.punktu. Par to nebūtu vairs te ko runāt, jo diemžēl jūsu pazemīgajam kalpam ir ļoti laba informācija par to, kas notiek tajās iestādēs, kuras skar šis punkts.

Nākamais ir 2.9.punkts, kurā pieklājības pēc vēl tiek minētas izglītības un kultūras iestādes, tad pats par sevi saprotams, ka zinātnes tur vispār nav iekšā, jo zinātne jau vispār ir tāda ķēkša un trauku mazgātāja, ka par to vispār nav vērts runāt.

To, ko mums te pavēstīja Platā kungs, proti, viņa izskaidrojumu par tiem apgrozības nodokļa 12 procentiem, ka zinātne tur ir prece, un tā tālāk un tā joprojām, ir mežonīgi klausīties. Vai nepietiek ar to, ka mēs par telefona sarunām kā par pakalpojumiem jau maksājam šos 12 procentus? Es nezinu, par ko Platā kungs mums vēl ņems šos 20 procentus? Varbūt arī par ātro palīdzību vai vēl par kaut ko citu tamlīdzīgu? Es nezinu, par ko viņš vēl ņems. Nu, un galvenais – visas šīs runas, es nezinu gan, kā uzdevumā tās tagad popularizē mūsu godājamā Budžeta komisija, kuras priekšniece ir godājamā Zeiles kundze. Es te vairs neko nesaprotu.

Tātad es iesniedzu, protams, arī savus priekšlikumus. Man nav ne mazāko ilūziju, ka tam būs kaut kāda jēga. Tātad vispirms par lietišķo – 2.9.punktā aiz vārdiem “iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem” ielikt – “un zinātnes darbiniekiem”. Tas punkts ir pilnīgi nepieciešams, jo šodien mūsu brašie administratori runā, ka zinātni vispār var, teiksim, kaut vai no ormaņu budžeta finansēt, nemaz nevajag no valsts finansēt. Lai tik dzīvo un kuļas, kā paši māk.

Un otrais ierosinājums attiecas uz man pilnīgi nepieņemamo 205.dokumentiņu, kurā (brīnies vai nebrīnies) zinātnei ir paredzēts 0,94 procenti no visa kā, un aiz tās atrodas vienīgi vēl godājamākā fiziskā kultūra. Tātad ar to pilnīgi ir saprotams, ko ir domājis Platā kungs, kad es viņam jautāju, vai inteliģence ir pašmērķis vai nav. Es domāju, ka ir.

Tātad otrais priekšlikums ir tāds, ka konkrētajā gadījumā šis skaitlis ir jāpalielina. Tātad runa, es vēlreiz atkārtoju, ir par tendenci – likvidēt zinātni un līdz ar to novājināt arī izglītību. Redziet, jūs to varbūt vēl īsti labi nezināt, bet es jums varu tad kaut ko interesantu pateikt. Ministru padomes dzīlēs ir radušies vairāki mīti, pirmkārt, par to, ka visa zinātne Latvijā ir pseidozinātne. Un to mums braši pavēstīja arī godājamais Ozola kungs. Tālāk – otrs mīts, kas ir dzimis Ministru padomē, ir par tā saukto augstskolu un Zinātņu akadēmijas integrāciju. Tas praktiski nozīmē tikai to, ka zinātne faktiski tiek maigā veidā nožņaugta un iznīcināta. Es atbildu par saviem vārdiem.

Un bez tam ir arī pilnīgi skaidrs un notiek neslēptas runas par zinātnes iznīcināšanu kā tādu. Jo, lūk, mēs tā, kā mazā Dānija, nevaram to lielo Kopenhāgenu uzturēt. Kaut gan cilvēki, protams, aizmirst, ka pēc trim gadiem mēs jau neeksportēsim ādas, dzelzsrūdu un visu ko. Mēs varam eksportēt tikai kvalificētu produkciju, zinātnes ietilpīgu aparātbūvi. To mēs varam eksportēt, kā to dara Dānija un kā to dara Japāna. Kaut arī mums vēl ir jāskrien ai, ai, ai, cik tālu līdz tam līmenim. To, lūk, mēs aizmirstam, tādi viendienīši šodien esam. Un tāda viendienīte ir, protams, arī mūsu godājamā Budžeta komisija, nerunājot par vēl godājamāko Ozola kungu.

Tātad viltīgi sitīsim zinātni un nositīsim. Augstskolas jau kaut kā izdzīvos, jo tās mācīs studentus. Viņiem kaut ko iedos Piebalga kungs. Mīļie draugi, nekas neiznāks. Arī augstskolas līdz ar to tūlīt tiks nosistas, jo augstskolām šī zinātne ir pilnīgi nepieciešami vajadzīga kaut vai tāpēc, ka jebkurš pasniedzējs, ja viņš nav iesaistīts zinātniskā darbā, automātiski pārvēršas par amatnieku. Bet augstskolu zinātnieki visi ir ļoti augstas kvalifikācijas zinātnieki.

Tātad, lūk, tas ir dubultpātagas sitiens. Un tas mums ir jāredz. Protams, es nerunāšu par to, kā dara civilizētajās valstīs. Mēs jau tālu līdz tam neesam. Es jums tikai varu pateikt, ka šodien Zinātņu akadēmija reāli jau vismaz par 35 procentiem ir noreducēta. Es jums, protams, nestāstīšu, kā tas ir izdarīts un kādi pasākumi ir veikti. Bet tas tā notiek. Zinātņu akadēmijas institūti ir spiesti ielaist savās telpās divus, trīs, četrus kantorīšus, lai samaksātu maksu par zemi, ekspluatācijas izdevumus un tā tālāk. Zinātņu akadēmijas institūti ir pārvērtušies par prostitūtām, kas piedāvājas jebkuram, kurš var atmest grasīti. Tā ir mūsu Latvijas mentalitāte. Un to neviens ne zina, ne dzird. Un, protams, godājamais Bela kungs smaida, bet, ziniet, te ir jābūt citām emocijām.

Beidzot es gribētu teikt tā, ka šinī gadījumā tas ir… Savā laikā mums te bija viens emocionāls un trāpīgs izteiciens, ka nevar ticēt cilvēkiem, kuri, teiksim vienu dienu runā tā, otru – citādi. Un es zinu, ka šim izteicienam no premjera mutes bija tāds efektīvs rezultāts. Es tagad nesaprotu, ar ko mums ir darīšana pašreiz: vai ar Budžeta komisiju un tās personā šinī gadījumā ar Ozola kungu, vai ar dažiem pusinteliģentiem, kuri pretendē uz to, ka viņi sajēdz to, par ko viņi runā? Es varu pateikt: ja Ozola kungs ir bijis vienā vietā Rīgas Tehniskajā universitātē, tas nenozīmē, ka viņš pārzina šo augstskolu un tur pielietojamo zinātni. Man gribētos teikt, ka to, kas notiek fundamentālajā zinātnē, viņš vispār nepārzina un vispār nav tiesīgs par to runāt. Un tāpēc būtu labi, ja viņš turpmāk runātu par olimpisko basketbola komandu un paliktu šajā ampluā, un lai Budžeta komisijā vienreiz runātu kompetenti cilvēki. Tas būtu ārkārtīgi labi, tad no visas tās lietas mēs visi ļoti iegūtu.

Un tieši tādēļ es uzturu spēkā savu priekšlikumu, pievienojoties Krastiņa kungam, svītrot 2.10.punktu, papildinot 2.9.punktu (es to atkārtoju), tātad pēc vārdiņa “pedagoģiskajiem” pielikt vārdus – “kā arī zinātnes darbiniekiem”. Un jāmaina 205.dokumenta 12.lappuses 6.sadaļa – jāpalielina no 700 miljoniem uz 1,2 miljardiem. Ja mēs šodien to neizdarīsim, tad pēc pāris gadiem, nevis pēc pāris gadiem, bet pēc viena gada mēs par mūsu kaut kādām intelektuālā potenciāla iespējām turpmāk varēsim tikai sapņot. To es jums pasaku pavisam nopietni. Paldies par uzmanību, kungi! Ceru, ka mums turpmāk veiksies šajā diskusijā, un mēs runāsim kompetenti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Berklava kungs! Gatavojas Čepānes kundze.

E.Berklavs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mani arī satrauc tieši tie paši jautājumi, par kuriem šeit jau daudzi izteica savas bažas, uzdodot jautājumus, kā arī divi iepriekšējie runātāji, sevišķi jau tas, ko sacīja deputāts Krastiņa kungs. Es pilnīgi atbalstu visu to argumentāciju un visus tos iebildumus un nepiekrišanu. Es saprotu, protams, mēs visi saprotam, ka valdībai kaut kur vajag rast papildu ienākumus, papildu līdzekļus. Bet es nekādi nevaru piekrist, ka rīkojas pēc tādas koncepcijas vai pēc tāda principa, ka ņemt no tā, kuram gandrīz nekā nav, un dot tam, kam ir. Es gan nezinu, ko mēs daudz ko kādam varam iedot un nav arī tā paredzēts dot, bet ņemt no tiem, kas faktiski… Grūti pat pateikt, kāds ir to skaits, bet es domāju, ka var droši teikt, ka vismaz viena trešdaļa mūsu valsts iedzīvotāju jau dzīvo uz bada robežas. Šie cilvēki ir nopietni apdraudēti, ja mēs pieņemtu to 2.10.punktu, sevišķi jau otro šinī gadījumā.

Ja runā par šo cilvēku grupu, tad tā būtu apdraudēta tādējādi, ka šie cilvēki nedabūs pat tos nabaga 2000 vai 2500, vai 3000 rubļu, kurus tagad viņi var saņemt kā pensionāri, kā strādājošie ar vismazākajām algām. Tātad viņi būtu nopietni apdraudēti. Naudu vajag. Jā, vajag naudu! Bet te jau teica… Es nezinu tādu laiku, ka šogad līdz gada beigām un visu nākamo gadu, un droši vien pēcnākamo, un ne vienu vien pēcnākamo gadu valdībai trūks līdzekļu, trūks ienākumu. Vajadzīga būs nauda. Un tādā situācijā mums ierosina iekļaut sociālās nodrošināšanas budžetu visā kopējā valsts budžetā, lai varētu viegli paņemt tad, kad būs vajadzīgs citu vajadzību apmierināšanai – tas ļoti nopietni apdraud šo lielo skaitu vissliktākajos apstākļos atrodošos iedzīvotāju. Tam nu nekādi nevar piekrist.

Es varētu nolasīt vai demonstrēt – man rokās ir vēstule, kas sūtīta no mana vēlēšanu apgabala. Šodien man vēl bija saruna ar Madonas Sociālās nodrošināšanas pārvaldi, kura arī dzīvo, tā sakot, no rokas mutē. Un, ja viņiem nebūs garantijas, ka viņi ir kungi, noteicēji par savu gadā paredzēto summu, beigsies ļoti bēdīgi. Tāpat to var pateikt arī par visu Labklājības ministriju un sevišķi jau par Sociālās nodrošināšanas departamentu. Kāpēc mēs valdībai nevaram uzticēties… Šim departamentam, šai ministrijai jābūt nodrošinātai, tai vismaz jāzina, ar kādu summu tā ir tiesīga rīkoties. Un tad būtu zināma garantija. Bet pieļaut tādu stāvokli, ka valdība var paņemt tad, kad tai vajadzēs (un tai vajadzēs vienmēr), tas nozīmē, ka mēs nodzīvosim līdz tādai situācijai, ka patiešām šie pensionāri un mazāk apmaksātie nevarēs vairs dabūt, lai viņi spētu izvilkt dzīvību. Tas viss jau bija pateikts, un es neko jaunu te, protams, nepateicu. Es tikai nevaru piekrist šādai koncepcijai kā tādai.

Un, no otras puses, man tomēr ir domas, kur varētu dabūt papildu līdzekļus. Nevajag ņemt no tā, kuram patiešām nav. Un tāpat arī, runājot par 2.10.punktu, mēs taču zinām, kādā stāvoklī ir kultūra. Un, ja šodien jau uzdrošinās vēl pateikt, ka tur vajadzētu vēl kaut ko samazināt, tad es nezinu, kā valdība var skatīties acīs tai mūsu iedzīvotāju daļai, kas mums ir aicināta, lai to kultūru kaut cik uzturētu un pabalstītu.

Bet es negribu analizēt. Freimaņa kungs jau šeit arī daudz izteicās. Bet es domāju, ka vispirms tomēr vajadzētu paskatīties (vai mani atbalstīs) uz centrālajiem aparātiem, sākot ar šo māju, ar Augstāko padomi, ar Augstākās padomes aparātu. Jāpaskatās godīgi uz visām komisijām, kuras arvien vairāk apaug ar palīgiem – konsultantiem, tehniskajiem darbiniekiem un tā tālāk. Ministru padomē – vēl jo vairāk. Es varu pateikt, ka Ministru padomē ir atsevišķi departamenti, kuriem faktiski vajadzētu būt dienesta saistībām ar Nacionālo attiecību departamentu un kuri gandrīz gadu ir nostrādājuši, taču, darbojoties Cilvēku tiesību un nacionālo jautājumu komisijā, es nevaru pateikt, ko šis departaments ir izdarījis tautas labā, latviešu tautas labā pirmām kārtām. Es nezinu to pateikt. Par to neviens nerūpējas. Es domāju, ka vajag paskatīties tiešām arī uz visām ministrijām. Tās arī ir valsts centrālais aparāts. Man nāk prātā, es gan nevaru dot konkrētu analīzi, bet mēs taču zinām, piemēram, lauksaimniecībā, rūpniecībā un tā tālāk tajos stagnācijas laikos, komunistu valdīšanas laikos šīs ministrijas ar saviem aparātiem noteica, kurā dienā ko sēt, cik daudz sēt, kad un kādus mēslus vajag bērt vai sēt, vai izvest uz lauka. Un kad pļaut un novākt. Šodien minētās funkcijas šīm ministrijām vairs nav. Mēs ejam tālāk uz privatizāciju, tātad uz lauksaimniecības, uz rūpniecības, uz ražošanas un apkalpošanas privatizāciju, kur šīs centrālās vadības funkcijas vairs nebūs. Kāpēc uz šiem aparātiem nepaskatās, vai te kaut kas tomēr nav iegūstams (arī tie līdzekļi) uz štatu samazināšanas rēķina? Varbūt tie nav līdzvērtīgi lielumi, bet tomēr arī te varētu paskatīties. Bet tagad, tādā stāvoklī uzklupt tiem, kuriem jau tik un tā ir tikai graši un vienīgi tā nabadzīgā iztika, es domāju, tādā redakcijā…

Runājot par 2.2.punktu, es domāju, ka tas pilnīgi jāizsvītro ārā. Varbūt var runāt par to redakciju, ko Ozola kungs šeit jau arī izteica. Vienkārši pasvītrot, ja grib, lai tas nebūtu tikai komisijas viedoklis, lai tas nebūtu tikai valdības viedoklis, lai tas būtu parlamenta viedoklis, varbūt tieši pateikt, ka sociālās nodrošināšanas budžetu nedrīkst iekļaut kopējā budžetā. Par tādu redakciju varētu būt runa. Bet es domāju, ka varbūt tiešām, ja šodien mēs nepieņemtu galīgā veidā šo lēmumu, tad varētu būt runa par kaut kādiem citiem punktiem, kuri noteiktu, ka jāsamazina aparāts centrālajās institūcijās – Ministru padomē, Augstākajā padomē un dažās ministrijās, bet ne Labklājības ministrijā, kura jau tā ir apcirpta. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Čepānes kundze! Gatavojas Laķa kungs.

I.Čepāne: Cienījamais Krastiņa kungs, godājamie deputāti! Pēdējā laikā, atrodoties mācību spēku, skolotāju un zinātnieku sabiedrībā, man ir nācies dzirdēt, ka Augstākā padome un valdība slēptā veidā realizē genocīdu pret kultūru, izglītību un zinātni. Bet šā lēmuma projekta 2.punkta 10.apakšpunkts tagad to deklarē atklāti. Un man ir jāapbrīno Ozola kunga pašpārliecinātība par kompetenci gan budžeta, gan sporta, gan veselības aizsardzības, gan televīzijas jomā. Un tagad viņš ir ķēries klāt arī zinātnei un pedagoģijai.

Godātie kolēģi! Domāju, ka tas, ko varēja secināt no Ozola kunga uzstāšanās, ka viņš ir asistējis savai dzīvesbiedrei zinātniskajā un pedagoģiskajā darbā, kā arī bijušajam veselības aizsardzības ministram biedram Kaņepam Darba zinātniskās organizācijas centra izveidošanā, viņam kā Augstākās padomes deputātam šodien nedod tiesības, piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes zinātniekus dēvēt par pseidozinātniekiem.

Un es, Ozola kungs, jums gribētu teikt, ka nevajag iet svešā pirtī kašķi meklēt! Šeit, Augstākajā padomē, apmēram pāri par 20 deputātiem ir tā sauktie pseidozinātnieki. Varbūt daļa nav pseido. Daži jau ir habilitēti vai nostrificēti pēc mūsu jaunajiem noteikumiem. Bet daļa acīmredzot darba slodzes dēļ vēl to nav paspējusi izdarīt. Un es jums ieteiktu paskatīties vairāk uz… Es nezinu, kā pašlaik ir finansēts tā sauktais Veselības stratēģijas centrs P.Stradiņa klīniskajā slimnīcā, tas ir, bijušais Darba zinātniskās organizācijas centrs. Būtu jāpaskatās, cik daudz budžeta līdzekļu izlietoti šīm vajadzībām, kur faktiski no darba zinātniskās organizācijas “čiks” vien ir iznācis. Un tagad, runājot par veselības aizsardzības stratēģiju, es nezinu, kādā līmenī… un paskatīties varbūt šeit, jo pilnīgi pareizs ir latviešu tautas sakāmvārds, ka parasti cita acī redz skabargu, bet pats savā baļķi neredz.

Es uzskatu, ka ar šo 2.10.punktu Augstākajā padomē konceptuāli tiek atbalstīta tikai fundamentālā zinātne. Un, ja skatāmies, tas arī izriet no likuma par zinātni. Arī tur galvenokārt ir runa par fundamentālo zinātni, bet tā sauktā pielietojamā jeb lietišķā zinātne faktiski tiek iznīdēta.

Vai jūs, cienījamie kolēģi, zināt, ka pastāv draudi ziemas periodā slēgt Rīgas Tehnisko universitāti? Sakarā ar to, ka tā nav spējīga samaksāt par apkuri, ir plānots, ka trīs vai četrus ziemas mēnešus Tehnisko universitāti varētu slēgt. Tātad varbūt vispār slēgsim, kā Laķa kungs teica, gan Rīgas Tehnisko universitāti, gan arī Latvijas Universitāti?

Tālāk – maksas pakalpojumi. Strādājot augstskolā, ļoti labi redzu, kā šodien notiek šo maksas pakalpojumu realizācija. Šo maksas pakalpojumu realizācijas rezultātā dažkārt rodas situācija, ka augstskolā iestājas ne visapdāvinātākie studenti, ne visgudrākie studenti, Ozola kungs, bet iestājas tie, kuriem vecāki ir spējīgi maksāt. Es domāju, ka tā nebūtu pareiza pozīcija arī pirms Saeimas vēlēšanām propagandēt šādu viedokli.

Vēl tātad bija runa par darba slodžu normu pārskatīšanu. Šeit nav rakstīts, vai šīs slodzes mēs pārskatīsim uz augšu vai uz leju, respektīvi, vai mēs tās paaugstināsim, vai pazemināsim. Acīmredzot šeit ir runa, ka tiks palielinātas. Tad es gribētu šiem speciālistiem Budžeta komisijā pateikt, ka šīs slodzes augstskolā jau nav vērtējamas kā tikai auditoriju slodzes. Piemēram, lai šodien jurisprudencē sagatavotu 70 minūšu ilgu lekciju, ir jāstrādā trīs reizes vairāk. Un arī šīs slodzes ir jāņem vērā, jo likumdošana ir pilnīgi un kardināli izmainījusies. Un tāpēc, lai varētu spriest šodien, es noteikti un kategoriski jūs visus lūdzu, es nevaru kategoriski lūgt, bet es pieprasu sēdes vadītāju balsot par šo 2.10.punktu. Un jūs, kolēģi, es lūgtu šo punktu noraidīt! Un, ja šis jautājums vēlreiz tiks izskatīts, tad tādā gadījumā es gribētu, lai no Izglītības ministrijas būtu attiecīgi secinājumi, kādā veidā šāds punkts tiks realizēts. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Laķa kungs! Ja sekretariātā ir kāds papildu saraksts, lūdzu!

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs sapratīsim vienu: nebūsim naivi un nedomāsim, ka varēsim ielikt kaut kādu pamatu Latvijas intelektuālā potenciāla attīstībā ar šo Augstāko padomi. Tas nenotiks. Bet vienīgais – man ļoti negribētos, ka mēs tā smuki, labi ātri sagrautu to, kas vēl ir palicis, līdz Saeimai aizejot ar pilnīgu tukšumu.

Šinī sakarībā es gribētu izteikt dažus apsvērumus. Vispirms par šo nelaimīgo 2.10.punktu, par šo pseidozinātni un tā tālāk. Es pilnībā piekrītu kolēģim Freimanim. Tā vietā, lai godīgi pateiktu – nav mums tās naudas, mēs sākam skaidroties – tu esi tāds, vēl kāds ir šitāds. Zinātnieks nav zinātnieks, skolotājs nav skolotājs, ārsts nav ārsts. Varbūt tad iesim līdz galam un pateiksim, ka viena daļa deputātu arī ir pseidodeputāti un ministri ir pseidoministri. Tad pateiksim to galu galā. Un tad ar šo refleksiju iesim nevis pret to, kas nevar aizsargāties, bet tad reflektēsim pret visiem pēc kārtas. Un sāksim ar sevi, ar šo zāli, ar ministriem un uz priekšu. Nu, tad darīsim tā! Tas ir viens.

Otrs. Redziet, es varu pateikt tikai vienu: manā izpratnē tas, ka no šīs tribīnes jebkurš saka, ka mums ir pseidopētījumi, pseidozinātnieki, pseidolaboratorijas, ir absurds apgalvojums, jo parlamentā šādas lietas nav diskutējamas. Tā nav parlamenta problēma. Un ne Budžeta komisijai, ne Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai nav tiesību pateikt, ka, piemēram, tēma Nr.90857 ir pseidozinātniska, bet tēma Nr.91426 nav tāda. Es saucu konkrētas tēmas no Latvijas Zinātnes budžeta. Tad, kurš, piedodiet, ir tas šķīrējs? Šim nolūkam ir Latvijas zinātnes ekspertu padome, ekspertu komisijas, kā arī strādā dāņu eksperti. Lūdzu, ja mums naudiņas pietiks, uzaicināsim vācu un amerikāņu ekspertus, lai izšķir un iedod secinājumu, un tas ir viss. Šinī gadījumā, mūsu sāktais ceļš, ka mēs atdodam šos līdzekļus kompetentas sabiedriskas un daudzmaz demokrātiski ievēlētas organizācijas rīcībā, ir puslīdz labs, un, tikai runājot par kopējo apjomu, mēs sākam jaukties iekšā. Un neviens, es atvainojos, ne Finansu ministrija ar ministru priekšgalā, ne Budžeta komisija ar šādām lietām nodarboties nevar. Un šādu argumentāciju izteikt vismaz ir nekorekti. Šim nolūkam ir habilitēti Latvijas doktori vai ārzemju eksperti. Un es ceru, ka vienreiz mēs beigsim no šīs tribīnes teikt, ka kāds ir pseidozinātnieks, un novērtēt to ar parlamenta komisijas priekšsēdētāja vietnieka lēmumu. Tas ir pirmais.

Otrais. Par lietišķās zinātnes finansēšanu priekšlikums, starp citu, jau ir iesniegts, bet tas, protams, kā vienmēr, ir ignorēts. Pieņemsim, ja mums ir 40 vai 45 miljoni, tad mehānisms, kā sadalīt šo naudu, ir ļoti vienkāršs. Un šis mehānisms ir tāds: valdībai kopumā ar Godmaņa parakstu atklāti “Dienā” vai kādā citā laikrakstā, tas nav svarīgi, ir jāizsludina pētījumu problēmu saraksts kā konkurss, lai uz to piesakās. Pieņemsim, mums ir trīs tēmas: ekoloģija, AIDS un vēl kas. Un, lūdzu, piesakieties konkursa kārtībā novērtēt ekspertu komisiju. Bet ne tā, kā šodien – kaut kur ministrijas gaiteņos kāds izdomā, ka, lūk, šī tēma būtu jāfinansē un šī nav. Un atklātības, piedodiet, nav pat tik daudz, cik Latvijas Zinātnes padomē, kur vismaz katrs no deputātiem var aiziet un apskatīties, un trīs minūšu laikā kompjūterā saņemt informāciju par tās vai par citas tēmas izpildi. Bet es gribu redzēt, kā mēs sadzīsim galus, kā tiek finansēts un kāda ir finansēšanas izpilde tēmām, kuras ir aizgājušas, teiksim, Ekonomisko reformu ministrijā, proti, cik ilgā laikā es dabūšu šo informāciju. Tas ir otrs moments.

Trešais moments. Cienījamie kolēģi! Dalījums zinātniskos un zinātniski pedagoģiskos un pedagoģiskos darbiniekos ir iedibināts ar Tautas komisāru padomes 1937.gada lēmumu. Un šis lēmums tāds pats ir saglabājies līdz šodienai. Un tagad es gribu redzēt, ka parlaments vai ministrija būs tas šķīrējs, kas šodien novilks robežu, lūk, tas ir zinātniskais un tas ir zinātniski pedagoģiskais darbinieks. Un, ja vēl var izdomāt tik absurdu dalījumu attiecībā uz augstākajām mācību iestādēm, tad man ir absolūti skaidrs, ka tas ir tipisks vecās padomju sistēmas piemērs. Tipisks! Jo es gribu redzēt augstskolas pasniedzēju, kurš vienlaikus nav zinātniskais darbinieks. Tad viņš ir jātriec prom.

Nākamais moments. Tāpat kā Čepānes kundze, es arī uzskatu, ka šis 2.10.punkts būtu gan publicējams, pirms tiktu svītrots. Un publicējams vienkārša iemesla dēļ – tas pierādīs iesniedzēju un izstrādātāju izpratni par šīm nozarēm, es ļoti atvainojos, un līmeni šo jautājumu risināšanā. Tas ir vienīgais punkts (es saskaitīju deviņus), kurš vispār ir veltīts šīm nozarēm. Vairāk tur nekā nav. Draugi mīļie, tad nu tik tālu mēs esam atbraukuši! Viss. Un neviena no tām maigajām piezīmēm, kuras izteica mūsu komisija, šeit vispār arī nav atspoguļota.

Manā izpratnē, lai arī neesmu speciālists, man tomēr bija tāds iespaids, ka valsts budžeta koncepcijai vismaz kaut kādā veidā jāatbild uz tiem jautājumiem, kādi mums šodien ir. Ja Tautas pašvaldības komisija un mūsu komisija, tātad mēs saņemam izglītības ministra vēstuli, kurā valdības loceklis apgalvo, ka izglītības iestādēm ir 560 miljoni deficīts par apkuri (tā laikam bija – 560 miljoni), tad piedodiet, kā pēc tā papīra lai es saprotu, ko tad mēs darīsim? Es nesaprotu. Nu, parādiet man, kur tad ir paredzēts šos 560 miljonus kaut kādā veidā dzēst! Labi, draugi mīļie, komisija arī attiecīgajai institūcijai – Izglītības ministrijai – iesniedza jau maija sākumā ierosinājumu. Proti, esam nabagi, tad arī vienreiz darbosimies kā nabagi, tad pateiksim: “Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Mēs taisīsim pārtraukumu, tas ir, brīvlaiku nevis ap Ziemassvētkiem, bet, sākot ar Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadienu, jo tad paliks stipri auksts. Un taisīsim šo brīvlaiku, kamēr pēc meteorologu prognozēm paliks silts, tas ir, apmēram līdz martam. Un tad strādāsim vasarā.” Nu, ja nav tās naudas, tad, mīļie cilvēki, vienreiz taču jāpieņem kaut kāds lēmums, nevis tagad jāsēž un jā­brīnās. Nu, ir deficīts 560 miljoni… Tātad Rīgas Tehniskā universitāte jāslēdz ciet. Un vēl viena otra izglītības iestāde būs jāslēdz ciet. Laukos vismaz var aizbraukt uz mežu pēc malkas, bet es gribu redzēt, kā tagad, teiksim, 3. vai 1.vidusskolu kurinās ar malku. Taču kaut kāds lēmums ir jāpieņem.

Valdības loceklis atsūta dokumentu, un tajā pašā laikā ir šāds papīrs… Es nezinu, ko tad galu galā mēs šeit spēlējam? Nav līdzekļu šai apkurei. Nu, tad slēdzam ciet! Tad kurš kuru muļķo: vai Lavendels muļķo komisiju vai muļķo Piebalgs, vai vēl kāds cits?

Un pats pēdējais. Kultūras ministrijai un arī mūsu komisijai ir aprēķins par to infrastruktūras minimumu, kas nepieciešams, lai mēs tiešām šo kultūru līdz Saeimas laikam tā pamatīgi nepabāztu pagrīdē. Ir šis minimums! Un, redziet, ja šo minimumu negribam pabalstīt, tad šinī gadījumā, atsaucoties uz Raiņa “Daugavu”, es varu teikt tikai vienu: “Nu, tas gan vairs nav patriotisms, un diezin vai savas tautas intereses tiek aizstāvētas!” Paldies.

Priekšsēdētājs: Nākamais debatēs runās Plotnieka kungs. Gatavojas Lemberga kungs.

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Pēc pusotra gada ilgas iešūpošanās mēs sākam runāt par to, kādam būtu jābūt budžetam, pirms mēs strīdamies par tiem vai citiem cipariem, mēģinot šo saplīsušo lupatdeķi pārvilkt uz vienu vai otru pusi. 205.dokuments, par kuru mums šodien vajadzētu runāt, un 235.dokuments, neraugoties uz to, ka Ozola kungs virknē jautājumu deklarēja pastāvīgu nostāju un ziņoja par zināmām nesaskaņām starp komisiju un valdību šajā budžeta koncepcijas jautājumā, tajā pašā laikā liecina, ka starp šiem dokumentiem zināmā daļā tomēr ir saskaņa. Un mani uztrauc tieši daži tie jautājumi, par kuriem abos dokumentos var izsekot acīmredzamu saskaņu.

Tātad pirmais. Ja mēs ņemam 205.dokumentu, tad 3.lappusītē atrodam tēzi par sociālās apdrošināšanas budžeta iekļaušanu valsts budžeta sastāvā. It kā jautājums pats par sevi ļoti vienkāršs: nu, kas tur – apvienosim divus budžetus. Mūsu piedāvātajā lēmuma 2.2.punktā tas pats. Bet mums piedāvātajā lēmumā nav vairs teikumiņa, kuru jūs atradīsiet valdības dokumentā, ka tas radīs iespēju atbrīvot valsts sociālās apdrošināšanas budžeta kases apgrozāmos līdzekļus vismaz 700 – 800 miljonu rubļu apmērā. Es gribētu jautāt: “Vai šī apvienošana tiek izdarīta nolūkā uzlabot pensionāru stāvokli, vai pavisam citos nolūkos?” Ja jūs uzmanīgi palasīsiet tālāk šo 205.dokumentiņu, tad jūs atradīsiet, ka pārlieku augsts bezdarba līmenis radīs spriegumu tieši līdzekļiem, kas paredzēti sociālajiem izdevumiem. Tālāk jūs atradīsiet vēl (tas jau ir 15.lappusītē), ka pensionāriem jāpārskata vecuma cenzs, un tā tālāk. Faktiski runa ir par to, ka, pasliktinot pensionāru stāvokli, mēs gatavojamies mūsu nemākulīgās saimniekošanas sekas segt ar tiem līdzekļiem, kas būtu jāizmaksā pensijās. Un, ja šodien, vai tas būtu laukos vai pilsētās, jūs nonākat jebkura padzīvojuša cilvēka sabiedrībā, tad pirmais, ko mums adresē, ir: “Jūs tagad lietu pensiju jautājumā esat noveduši līdz pilnīgam komunismam. Es visu mūžu strādāju, nostrādāju 40 gadus, bet es saņemu tikpat, cik mans kaimiņš, kurš nav strādājis nevienu dienu! Cik ilgi jūs tā turpināsiet?”

Šī prognoze, kas ir iestrādāta koncepcijā, tagad jau skaidri un gaiši ir realizēta dzīvē, tas ir, pensijās mēs turpināsim īstenot striktu komunisma politiku, ieturot 37 procentus no jebkuras algas, neatkarīgi no tā, kur šis cilvēks strādā un kādā jomā. Tajā pašā laikā pensijas veidā mēs viņam negatavojamies atdot neko. Šajā daļā, es uzskatu, nav pieņemams ne 205.dokuments, ne 235.dokuments. To nesapratīs nedz pensionāri, nedz arī tie, kas rīt būs pensionāri.

Otrs moments. Kā rīkoties ar cenām? Gan 205.dokuments, gan 235.dokuments arī šajā ziņā ir sirsnīgā saskaņā – nost ar dotācijām! Es nezinu, kāpēc šajā zālē es dzirdu tikai vienu – nekur un neko nedotēt. Dotēšana ir un paliek komunisma prerogatīva. Es atļautos atgādināt, ka dotē visur un, pateicoties tam, ka dotē visur, mums šodien ieved nekam nederīgus lauksaimniecības produktus, kuriem izbeidzies realizācijas termiņš, un tā tālāk… Pārdod šos produktus, un tie izspiež un izspiedīs mūsu lauksaimniecības ražojumus. Un beigu beigās mēs televizora ekrānā dzirdēsim aicinājumu nevis pirkt tomēr Latvijā ražoto produkciju, jo mēs varam garantēt tās kvalitāti, bet gan varēsim konstatēt, ka Latvijā ražotās produkcijas vairs nav. Mēs esam sekmīgi lauksaimniecību nolaiduši dibenā – zemnieks ražo tik, cik viņš pats var apēst, un punkts. Un tas, ko jūs darīsiet šeit, pilsētā, nevienu neinteresē. Tātad nevar iet pa šo ceļu. Un, godājamie kolēģi, ja mums šķiet, ka var iet pa šo ceļu, izdarīsim vienu līdz divu dienu ekskursiju un pabraukāsim tepat Rīgas pievārtē un paskatīsimies uz cukurbiešu laukiem, kuri šodien jau ir iestiguši sniegā. Un cukurbietītes šajos laukos salst un vienā otrā gadījumā arī tur paliks. Zemnieki pasaka skaidri un gaiši: “Cukurbietes mēs neaudzēsim, nav izdevīgi. Vai nu jūs dotēsiet šo ražošanu, vai baudiet saldo dzīvi bez cukura.”

Trešais moments. Runājot par strādājošo skaita samazināšanu veselības aizsardzības, izglītības, kultūras budžeta iestādēs, man jāsaka: “Godātie kolēģi, mums tomēr ir jāsāk domāt gan par veselības aizsardzību, gan par kultūru un izglītību.” Un tas ir kauns un negods, ka mēs šajā budžeta koncepcijā atkal atrodam piedāvājumus paaugstināt nodokļus. Jūs tur atradīsiet atkal jaunu ceļa nodokļa variantu un tā tālāk, un tajā pašā laikā jūs neatradīsiet ne vārda par to, ka, ja cilvēks maksā nodokļus, tad viņam kaut kas ir jāsaņem arī pretī. Diemžēl mēs neesam gatavi viņam dot neko vairāk, bet mēs saldi sīrupainā balsī tagad čukstam: “Kvalitatīvus medicīniskos pakalpojumus par naudu…” Kur viņš ņems šo naudu, ar kuru samaksāt par šiem augsti kvalitatīvajiem medicīnas pakalpojumiem? Kāpēc viņam vispār maksāt nodokļus, ja viņa tiesības, cilvēka tiesības uz dzīvību, mēs netaisāmies šajā koncepcijā garantēt? Nevar iet pa šo ceļu, nevar nocirst saknes tautas kā tādas eksistencei. Man šķiet, ja mēs par 2.10.punktu runājam no kultūras un izglītības viedokļa, tas ir jānoraida arī no veselības aizsardzības viedokļa. Šāda formula nav pieņemama.

Un beidzot, ceturtais moments. Šajā 235.dokumentā 2.12.punktā mēs atrodam formulu, kā paredzēt diferencētus nodokļu atskaitījumu procentus valsts un vietējos budžetos. Tas mums arī ir vecs temats: kādai jābūt sakarībai starp vietējiem un valsts budžetiem? Valdība apmēram pēdējā gada laikā ar vieglu roku pašvaldību rīcībā nodod siltuma tīklus. Pašvaldībām līdzekļu to ekspluatācijai un uzturēšanai nav. Un es baidos, ka pienāks kāda janvāra vai februāra diena un Rīgas pilsētas pašvaldība informēs iedzīvotājus (tāpat, kā tas ir noticis ar transportu): “Mīļie rīdzinieki, mums naudiņas nav, apkurīte ar rītdienu vairs nestrādā.” Un neviena nebūs, kam jāatbild. Valdība ir atdevusi pašvaldībai, tai nav līdzekļu, cilvēki lai salst… Tā ir viņu problēma.

Bet padomāsim, vai var iet pa šo ceļu, ja mēs atdodam tās vai citas pilnvaras, un, ja jūs uzmanīgi no šā viedokļa pavērtējat 205.dokumentu, tur joprojām ir tā pati tendence – centrālā vara pilnvaras nodod pašvaldībām, un tajā pašā laikā līdzekļi pašvaldībām nodoti netiek. Ņemiet šo 205.dokumentu, kura 9.lappusītē jūs atradīsiet valsts un vietējo budžetu ieņēmumu prognozi 1993.gadam… Ko jūs pašās beigās varat konstatēt? Izrādās, ka ieņēmumi vietējos budžetos 1992.gada pirmajā pusē no 17,0 procentiem līdz 1993.gadam sarūk līdz 15,4 procentiem. Drusciņ sarūk arī centrālajā budžetā. Pieaug šajā sociālajā budžetā. Uz kā rēķina mēs maksāsim pabalstus bezdarbniekiem? Bet tajā pašā laikā es baidos: ja šajos vietējos budžetos šī tendence turpināsies un vietējie budžeti samazināsies, tad nebūs ar ko atprečot bezdarbnieku pabalstus, jo mēs neko no Latvijas lauku rajoniem nesaņemsim. No šā viedokļa es uzskatu, ka tas, kas ir paredzēts šajā prognozē (vai koncepcijā) attiecībā uz ienākumu nodokļu sadaļu, attiecībā uz īpašuma nodokļu sadaļu un citiem, kur pašvaldību daļa aizvien vairāk un vairāk sarūk, ir nepieņemams. Ja mēs gribam, lai pašvaldības realizē valsts funkcijas, tām ir jādod nauda un budžets jāpārdala tām par labu, un jāsamazina šis birokrātiskais aparāts, nevis otrādi – uz birokrātiskā aparāta saglabāšanas rēķina jāgriež pašvaldību dzīvā miesa.

Un beidzot pēdējais. Es kategoriski ierosinu noraidīt 3.punktu, kur tā vietā, lai beidzot konstatētu, par ko ir atbildīga valsts banka un ko no tās prasīt, mēs atkal atrodam kaut kādu saldi sīrupainu pamācību, kā valsts bankai uzlabot savu darba stāvokli. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lemberga kungs! Gatavojas Škapara kungs.

A.Lembergs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es gribētu varbūt šo koncepciju paskatīties mazliet plašāk un dot tai arī tādu politisku vērtējumu. Un mans vērtējums būtu šāds. Uz šīs budžeta koncepcijas varētu rakstīt tādu uzsaukumu, tādu formulējumu: “Lai dzīvo PSRS budžeta koncepcija Latvijas Republikā!” Un es gribētu teikt, ka šādu budžeta koncepciju var izstrādāt un var iesniegt parlamentam tikai PSRS Finansu ministrijas Latvijas PSR Finansu ministrijas nodaļa. Cita varianta nav.

Pirms es konkrēti analizēšu šo koncepciju, atgriezīsimies mazliet vēsturē. Kāda bija PSRS budžeta koncepcija? Vienots PSRS budžets: PSRS – Latvijas PSR – pilsēta – rajons. Viss kā vienots tiek izstrādāts Finansu ministrijā Maskavā un pēc tam novadīts līdz lejai. Ir koriģēti ienākumi, izejot no izdevumiem. Un tas ir apstiprināts budžets.

Ekonomikas komisija kopā ar parlamentu 1990.gadā pieņēma ļoti progresīvu budžeta likumu par budžeta tiesībām un atbilstoši – nodokļu likumus saistībā valsts budžets un pašvaldību budžeti. Es domāju, ka tas ir viens no progresīvākajiem dokumentiem, ko izstrādājusi Ekonomikas komisija visā mūsu parlamenta pastāvēšanas vēsturē.

Kāda bija doma? Pirmkārt, tiek nodalīts valsts budžets, pašvaldību budžets. Tie ir savstarpēji neatkarīgi. Visiem tiek noteikti vienoti normatīvie atskaitījumi, izņemot Rīgu. Tie ir ļoti ilglaicīgi, tas pašvaldības stimulē domāt par nākotni, par to, kur ieguldīt, ko nopelnīt, ko veicināt, ar ko riskēt. Un valsts budžets dotē atsevišķu programmu realizāciju, atsevišķu pasākumu izpildi kaut kādā zināmā periodā, kamēr Latvijas Republikas pašvaldības dabū atsperties. Lūk, tāda bija šī jēga un tāda tā ir izstrādāta.

Tātad, kas tiek piedāvāts mums tagad? Mums tiek piedāvāts pēc būtības atgriezties pie tāda modeļa, ka Latvijas PSR Finansu ministrija, tās klerki izstrādā izdevumu daļu katrai pašvaldībai, izejot no izdevumu daļas summas, pielietojot tā sauktos diferencētos koeficientus par trīs nodokļu veidiem. Tie ir pilnīgi tie paši, kas bija Latvijas PSR laikā… samazina līdz izdevumu daļai un ienākumu daļai, lai te nekādā gadījumā nepārsniegtu, un līdz ar to ir sabalansēts budžets.

Tālāk. Kur ir solis vēl tālāk uz stagnāciju, nekā tas bija vēl nesenajā PSRS laikā… Te ir paredzēta papildu līdzekļu izņemšana, kuri ienāk budžeta izpildes periodā. Tas ir solis vēl tuvāk staļinismam un impēriskajai valstij.

Kas vēl ir? Tur vismaz bija ārpusbudžeta līdzekļi, kuri veicinātu pašvaldību domāt, kur nopelnīt. Te ārpusbudžeta līdzekļi tiek likvidēti un tiek pilnībā totāli pakļauti Finansu ministrijas attiecīgo klerku kontrolei.

Lūk, tāda ir šī budžeta koncepcijas būtība, kāpēc es arī varu apgalvot, kā sākumā teicu.

Tagad par konkrētiem punktiem.

2.8.punkts. Redziet, ja šo koncepcijas punktu pieņem, tad budžeta iestādei vispār nav jēgas ne par ko domāt, nav nozīmes nekādai radošai darbībai, kur ko attīstīt, kur varētu nopelnīt naudu šajos grūtajos apstākļos. Tam nav jēgas, jo vadītājiem momentā to naudu ieskaita budžeta ienākumu daļā un nepieciešamos līdzekļus uzreiz izņem ārā. Viņiem nav jēgas par kaut ko domāt. Turklāt radoši domāt, kur nopelnīt: vai tā ir estrāde vai tas ir kultūras nams, vai tā ir kāda cita iestāde, vai sports – pilnīgi nav nekādas jēgas.

Par 2.10.punktu un vispār kopumā es pilnīgi piekrītu saviem kolēģiem Krastiņam, Freimanim, Berklavam, Čepānei un Laķim, bet šis punkts simtprocentīgi iederas PSRS budžeta koncepcijā, kad no Maskavas tiek novadīts, ka par 10 procentiem jāsamazina budžeta iestādēs strādājošo skaits. Vai es pareizi saku? Simtprocentīgi pareizi. Lūk, tas ir vēl viens pierādījums. Nemaz nevajag turpināt komentēt.

2.11.punkts. Ministru padome totāli visā teritorijā nosaka vienādu samaksas kārtību. It kā skaisti. Bet kādēļ vajadzīgas tādā gadījumā pašvaldības un to patstāvība? Tā atkal ir PSRS budžeta koncepcija, ka visā Padomju Savienībā ir vienāda samaksas kārtība, sākot no Kremļa, līdz pat, tā teikt, jebkurai sādžai. Tas pilnīgi iederas PSRS budžeta koncepcijā.

Par diferencētajiem nodokļiem es jau teicu: jo tu labāk un aktīvāk strādāsi, jo domāsi, kā attīstīt ekonomiskās aktivitātes savā teritorijā, jo vairāk tev atņems naudas. Viss. Tā ir visa jēga. Tātad nevajag darīt neko, vajag gaidīt un iet uz parlamentu un prasīt, taisīt pirtis, gādāt meitenes, lai, lūk, šie parlamentārieši, pirmām kārtām jau, protams, Finansu ministrijā strādājošie cilvēki, mums nodrošinātu maksimāli lielus diferencētos atskaitījumus. Lūk, visa filozofija! Tātad nevis strādāt, bet sadalīt, pārdalīt, uzpirkt, nopirkt. Korupcija!

2.13.punkts – ekonomisko iespēju izlīdzināšana. Ļoti skaisti! Bet vai tajā ir paredzēta ekonomisko, sociālo un politisko problēmu izlīdzināšana? Ir vai nav? Nav! Kad 1988.gadā es uzstājos Kremlī un cīnījos tieši pret šādu budžeta koncepciju, es viņiem teicu: “Jūsu domāšana ir tāda, ka problēmas jūsu – nauda mūsu!” Te tas arī ir ierakstīts: problēmas jūsu, piemēram, ventspilniekiem, nauda – mūsu. Nē, draugi mīļie! Tādā gadījumā vajag ierakstīt: mēs atņemsim naudu. Bet tad man ir jautājums: cik atņemsiet, cienījamie kolēģi autori, amonjaka tvaikus, akrilskābes nitrila tvaikus, vieglos ogļūdeņražus? Cik jūs atņemsiet, ja jūs neko nedomājat ņemt līdzi uz Rīgu, tad, atvainojiet, neķerieties klāt mūsu naudai, ko esam nopelnījuši, izejot no Latvijas Republikas likumiem.

Tālāk. Mums piedāvā izdevīgus kontraktus, kur ieguldīt Ventspilī naudu, kas atbilst simtprocentīgi Latvijas un Ventspils interesēm. Bet vajag pārliecināt ventspilniekus, ka uz to vajag iet, ka tas viņiem būs izdevīgi, ne tikai valstij, bet arī ventspilniekiem un konkrēti katram ventspilniekam… Pēc šīs koncepcijas es to nevaru nevienam ventspilniekam pierādīt, jo viņi perfekti saprot: lai arī ko tur darītu, lai arī kādu uzņemtos slodzi un risku, vienalga – visu savāks centrs. Kāda jēga darboties? Jā, un par šo iespēju izlīdzināšanu, es domāju, jēga ir pavisam cita. Ekonomisko iespēju izlīdzināšanas jēgai ir jābūt tādai, ka tajās teritorijās, kur ir vāja ekonomiskā struktūra, ir nepieciešams stimulēt kapitālieguldījumus un investīcijas. Tāda jau ir tā jēga, lai tai teritorijai pašai būtu iespēja nopelnīt un nevis pārdalīt. Tā ir jēga. Es cīnījos par tādu Latviju, kas stimulēs, lai cilvēki grib strādāt, nevis par to, kā kurš pārdalīs to, kas kuram pieder.

Par dotāciju summu – skaidrs, lai tādā gadījumā taisītu… budžeta sistēmu. Cienījamie kolēģi, tad viss ir kārtībā!

Tālāk – priekšlikums likvidēt šos ārpusbudžeta kontaktus, lai ir vienoti budžeta konti. Tā ir vienkārša lieta, lai vienotā centrā, Rīgā, varētu kontrolēt simtprocentīgi visu budžetu. Ja, tā teikt, skolā jāapmaina klozetpods, tad būs jābrauc uz Finansu ministriju un tad jāpierāda. Un nav pat iespējas skolai padomāt, kā dabūt to klozetpodu, kā kaut kur citur nopirkt, jo to tūlīt ieskaitīs budžeta līdzekļos izdevumu daļā. Tāda ir jēga.

Kolēģi, pēc šīs koncepcijas pašvaldības, kā to paredz likumi par pašvaldībām, nav nepieciešamas. Vajag palielināt Finansu ministrijas aparāta štatu un ar to tā lieta arī beidzas. Kāda būs piedāvāta taktika, izstrādājot šo koncepciju? Mēs šo koncepciju kritizējam, kritizējam, bet taktika ir vienkārša – katru reizi mums dod vienu un to pašu ar tādu aprēķinu, ka mūs piespiedīs pie sienas, jo tuvojas termiņi. Un tad teiks: “Draugi mīļie, ja jūs to nepieņēmāt, tādā gadījumā jūs no rajona budžeta izstrādāšanas kārtību…” Tāda ir autoru taktika – mūs piespiest pie sienas.

Nobeigumā es gribu apsveikt šīs koncepcijas autorus ar gaidāmo Lielo oktobra sociālistisko revolūciju. (Zālē smiekli, aplausi.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs! Gatavojas Grūbes kungs.

J.Škapars: Cienījamie kolēģi! Pēc spīdošās Lemberga kunga uzstāšanās runāt ir ļoti grūti. Tomēr viņš pateica daudz ko no tā, ko arī es gribētu uzsvērt. Šī budžeta koncepcija ir virzīta vēl uz lielāku centralizāciju. Pat salīdzinot ar iepriekšējo projektu, šajā koncepcijā centralizācija ir stipri lielāka. Es negribu to salīdzināt ne ar PSRS, ne ar ko citu, to Lemberga kungs labāk zina, jo viņš varbūt ir vairāk ņēmies ar šīm lietām, bet centralizācija šeit ir ļoti augsta. Paraugieties, kādi ir skaitļi, tā sakot. Ja pirmajā variantā pašvaldību budžetu izdevumi tika plānoti 19,8 miljardi, bet šinī variantā – 13 miljardi, tas nozīmē, ka pašvaldību budžets salīdzinoši samazināsies aptuveni par 27 procentiem. Es redzu, Ozola kungs smaida, viņš uzreiz teiks, tā sakot, redziet jums paņēma skolotāju algas, jums paņēma sociālo budžetu un dod tagad attiecīgi finansēšanu no valsts budžeta. Es gribu par šo jautājumu arī mazliet parunāt. Kopējā Latvijas budžeta masā pašvaldību budžeta izdevumi būs tikai 17 procenti iepretim 48 procentiem valsts budžeta un 35 procentiem sociālā budžeta izdevumiem.

Taču es gribētu parunāt ne tikai par kvantitatīvo, bet arī par kvalitatīvo rādītāju. Redziet, jums tur ir tādas divas shēmas – par budžeta izdevumiem un par budžeta ienākumiem. Un arī šeit pašvaldības ir nostādītas sliktākā lomā nekā valsts budžets. Budžeta ienākumos pašvaldību budžetiem attiecīgi ir paredzēti 15 procenti, valsts budžetam ir paredzēti 49 procenti, ja nemaldos. Kas attiecas uz izdevumiem, tur aina ir citāda. Pašvaldībām ir 17 procenti, un valsts budžetam attiecīgi arī šī summa ir mazāka. Valstij ir 48 procenti.

Lūk, mēs tā iedomājamies, ka pašvaldības jau tiks galā, jo tos pāris procentus pašvaldības kaut kur jau savāks. Valstij mēs atstāsim, lai tai tomēr būtu ar uzviju, lai valsts varētu pavisam droši tikt galā ar šiem saviem darbiem.

Un tagad vēl viens jautājums attiecībā uz šīm skolotāju algām. Redziet, tas bija tāds pants, kur pašvaldībām bija diezgan viegli tikt galā, jo pašvaldībām šīs skolotāju algas ir diezgan ķēpīga lieta. Notika pašvaldību sanāksmes, kurās par šiem jautājumiem bija diezgan daudz strīdu par skolotājiem. Turklāt iznāca diezgan daudz debatēt ar valsts institūcijām, ar Finansu ministriju attiecībā uz šiem 37 procentiem, jo vienai daļai bija iedalīts, vienai daļai nebija iedalīts. Un budžeta projekts bija samudžināts tā, ka tos 37 procentus pat ar uguni nācās atrast ļoti grūti. Tāpēc pašvaldības pašreiz nekādu protestu neceļ, bet es jums varu pateikt, ka te atkal ir viens solis uz centralizāciju. Skolas tad atstāj pašvaldībām, par skolām ir atbildīgas pašvaldības, turklāt atbildīgas par skolām ir vissarežģītākajos posteņos. Un es redzu, ka deputāti, arī bijušie skolotāji un tamlīdzīgi, uz šo lietu skatās tīri mierīgi. Bet kopumā pašvaldībām atstāj grūtāko daļu, tas ir, apkuri. Pēteris Laķis jau šeit teica, ka ir Izglītības ministrijas protests attiecībā uz šo apkuri. Un tur ir veseli 560 miljoni, kas nav nosegti, tas ir, līdz gada beigām. Ko darīsim nākamgad, to ir pat grūti paredzēt, kā tas izskatīsies. Tāpēc situācija ir ārkārtīgi sarežģīta.

Es domāju par citiem jautājumiem. Piektdien mēs ļoti daudz debatējām par šo pusotru tūkstoti. Kas tur sanāca, to grūti pateikt, jo vienā avīzē publicēts tā, ka Godmaņa kungs šodien teica, ka patiesībā pusotrs tūkstotis tikšot nosegts. Bet es jums minēšu vienu faktu attiecībā uz tādu lietu. Brocēnu ciemats ar visām ēkām, ar apkures sistēmu tika nodots pašvaldībām, bet netika nodoti attiecīgie līdzekļi. Ministrs to izskaidro tādējādi, ka, teiksim, Brocēnu kombinātam draudēja bankrots, ja tam vajadzēs samaksāt par apdzīvojamo platību un par apkuri. Tātad atdeva pašvaldībām.

Bet patlaban izvirzās tāds jautājums: ja pašvaldībām būs jābankrotē, ko tad mēs darīsim? Tāpēc es domāju, ka šajā budžeta koncepcijā jautājums ir ļoti nopietns, jo šeit būtībā ieņēmumi pašvaldībām palielināsies tikai par 17 procentiem, bet izdevumi palielinās par 35 procentiem. Kur ņemt atlikušos līdzekļus, no kurienes tos segt? Te Platā kungs teica attiecībā uz to, ka mums ar pašvaldībām visi jautājumi it kā ir atrisināti. Un, ja mēs apskatāmies 235.dokumentu, tad šķietamība tiešām ir tāda, jo no 211. līdz 215.punktam ir minētas pašvaldības un it kā konceptuāli jautājumi, kuri būtu atrisināti. Taču vēlreiz es gribētu akcentēt šo jautājumu, ka patiesībā nav atrisināts pats galvenais, tas ir, kāda daļa no kopīgajiem budžeta līdzekļiem proporcionāli būs pašvaldībām un kāda daļa būs valsts budžetam no šiem līdzekļiem? Tas jautājums nav atrisināts.

Man ir šāds priekšlikums. Pašvaldības komisija iesniedza alternatīvu priekšlikumu attiecībā uz budžetu. Man ir priekšlikums pieņemt šo iesniegto alternatīvo koncepciju par pamatu un uzdot valdībai kopīgi ar komisiju debatēt par atsevišķām pozīcijām un tikt skaidrībā, ko mēs atstāsim pašvaldībām un cik atstāsim valsts budžetam. Jo pretējā gadījumā, es domāju, izdarīsim vienu ļoti spēcīgu soli centralizācijas virzienā. Diemžēl nelaime ir tāda, ka mums šie viedokļi sadrumstalojas: vienu jautājumu ierosina Izglītības komisija, otru – Veselības aizsardzības komisija, trešo – Lauksaimniecības komisija, un rezultātā katrs savā nozarē piesaka savas pretenzijas.

Bet šeit ir kāda kopīga parādība, ko, man liekas, vislabāk tomēr atsedza Lemberga kungs, tas ir, šis budžets ir izteikti centralizēts. Galvenie pamatlīdzekļi šeit ir atstāti centram, un centrs būtībā šos līdzekļus sadala. Vienā ziņā es jums varbūt, Lemberga kungs, nepiekrītu. Proti, tanī ziņā, ka Ventspils tomēr ir bagāta pilsēta. Es saprotu, ka jums ir šis slāpeklis un citas nepatīkamas lietas. Bet tomēr, tomēr – tā ir liela zelta ādere. Un neskatīsimies mēs ar skaudību uz šo zelta āderi, tomēr pārdales mehānisms pastāv visā pasaulē. To es gribētu atgādināt, ka šāds pārdales mehānisms pastāv, un acīm redzami mums šis mehānisms būtu jāizstrādā. Vienīgais, ko es gribētu teikt attiecībā uz pārdales mehānismu, ka šeit no jūsu papildu ienākumiem, kuri jums ir virs tiem pārējiem, virs vidējā, gan tikai nelielu daļu vajadzētu ņemt pārdales fondā. Pārējais paliek jūsu pašu, lai nenoņemtu jums saimniekošanas ieinteresētību. Tas, man liekas, ir noteicošais. Tas pats ir jādara attiecībā uz trūcīgākiem rajoniem, uz trūcīgākiem reģioniem. Arī tiem nav jāsedz viss šis iztrūkums, bet tikai daļa, lai spiestu šos rajonus pašus saimniekot.

Kas attiecas uz jūsu teikto, ka jārada ir izdevīgi nosacījumi, lai tie paši veidotu savu nodokļu bāzi, tas diemžēl ir izdarāms, es domāju, apmēram 10 līdz 15 gadu laikā. Tas ir jādara, pa šo ceļu ir jāiet. Taču tas tik ātri nav izdarāms. Šobrīd nav reāli ātri izveidot savu ekonomisko bāzi un arī nodokļu bāzi tajā skaitā. Tāpēc es arī domāju, ka šobrīd attiecībā uz šo izstrādāto koncepciju būtu jāizdara nopietnas korektīvas. Un attiecībā uz pašvaldību budžetu, es domāju, ka būtu tomēr par pamatu jāpieņem piedāvājumi, kurus iesniedza komisija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds Grūbes kungam, bet Buķeles kundze laikam vēlējās par procedūru.

E.Buķele: Par balsošanas motīviem, ja drīkst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

E.Buķele: Cienījamie kolēģi, man ir priekšlikums pārtraukt debates, noraidīt šo koncepciju un uzdot Budžeta komisijai līdz nākamajai otrdienai to pārstrādāt, ņemot vērā visus šodien izteiktos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Grūbes kungs, tā kā jūs vēl nebijāt tribīnē, sarunāsim varbūt, ka mēs tagad nobalsosim par Buķeles kundzes priekšlikumu, un atkarībā no balsojuma rezultātiem izlemsim, vai jūs runāsit vai nerunāsit.

No zāles: Pareizi. Pareizi.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, Grūbes kungs pastāv uz to, tā kā viņš ir pieteikts, tad viņš negrib riskēt un vēlas runāt. Grūbes kungs, tad laikam iznāks runāt pēc balsojuma, jo te citi arī tagad gribēs izteikties, vai pārtraukt vai nepārtraukt debates.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es domāju, ka Buķeles kundzes priekšlikums būtu pieņemams, bet tikai ar vienu “bet”. Proti, mums nav skaidrs, ko tad pārstrādāsim – ko pieņemam un ko noraidām? Tātad, manuprāt, tomēr pēc tam, kad mēs te izdebatētu, vajadzētu konceptuāli nobalsot, kas tiek noraidīts. Pie tam te krasi parādījās, ko deputāti noraida un ko tomēr pieņem. Un tad patiešām dot pārstrādāt nevis Budžeta komisijai, kas nav tie autori, bet dot pārstrādāt valdībai, bet tikai pēc nobalsošanas, lai zina, kas jāņem ārā, kas jāgroza. Un man ir tāds priekšlikums, ja debatēs nav daudz pierakstījušies, tomēr varbūt vajadzētu izdebatēt, lai, pārstrādājot šo budžeta koncepciju, patiešām redzētu, kas par ko ir, kas ir pieņemams un kas nav pieņemams. Paldies.

Priekšsēdētājs: Šobrīd, godājamie kolēģi, debatēs, ieskaitot Grūbes kungu, ir pieteikušies trīs deputāti. Kides kungs ir pēdējais. Taču bija Buķeles kundzes ierosinājums – pārtraukt debates. Tāpēc mums ir jābalso.

Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Buķeles kundzes ierosinājumu. Lūdzu rezultātu: par – 56, pret – 8, atturas – 12. Tātad debates ir pārtrauktas. Varam izteikties par balsošanas motīviem, jo lēmums mums ir jāpieņem pa punktiem. Un par katru punktu kolēģi jau izdebatēja, bet īsi, vienas minūtes laikā, par motīviem. Vai attiecīgais punkts der vai neder – mēs varam nobalsot.

Lūdzu, Ābiķa kungs! Ābiķa kungs izteiksies, un pēc tam mēs runāsim.

Dz.Ābiķis: Tā kā es arī biju pieteicies debatēs, es tomēr ļoti īsi, ņemot vērā visu…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Nē, nē, es runāšu par balsošanas motīviem, ne debatēs…

Priekšsēdētājs: Bet mēs jau vēl nebalsojām, Ābiķa kungs! Ābiķa kungs, balsojums bija tāds, ka pārtrauc debates. Pašlaik mums jāizspriež jautājums, kas ir diezgan principiāls: vai Grūbes kungs, tā kā viņš ir pieteikts…

Dz.Ābiķis: Man nav nekādu pretenziju šajā sakarībā.

Priekšsēdētājs: Nav pretenziju. Tādā gadījumā savus apsvērumus no lauksaimnieku viedokļa vēl pateiks un ietvers Grūbes kungs, un pēc tam nolemsim, kādu dokumentu īstenībā apspriežam un pieņemam. Pēc tam varēs izteikties par atsevišķiem punktiem.

Lūdzu, Grūbes kungs, jums ir laiks tieši līdz pārtraukumam.

G.Grūbe: Paldies. Cienījamie kolēģi, es mēģināšu izteikties ļoti īsi. Izskatot 235.dokumentu, sākšu tieši no 3.punkta. Tātad es varu pateikt arī to pašu, ko kolēģi iepriekš teica. Es nekādi nevaru atbalstīt šādu ierakstu kā 3.1.punktu – “saņemt Augstākajai padomei informāciju”. Es saprotu, ka mums ir patoloģiska nevēlēšanās kaut ko prasīt no Latvijas Bankas. Aizdzīt šādu vēlēšanos šodien nodemonstrēja arī Ekonomikas komisija ar savu presingu. Tātad es lūgtu, ja tikai informācija, tad nevajag. Tās muļķības mēs negribam vienkārši lasīt. Tātad varbūt labāk vispār svītrot, ja tikai kā informācija. Jo es šeit redzu, ka beidzot Latvijas Bankai ir jābūt par kaut ko atbildīgai Latvijā. Ja tā ne par ko nav atbildīga Latvijā, tad būtu labāk mums uzaicināt Amerikas banku vai Vācijas banku. Tās tomēr ir spēcīgākas un arī prātīgākas. Es domāju, nav jēgas turēt šeit tādu iestādījumu.

Runājot par 2.13.punktu, es gribētu lūgt, lai tajā būtu parādīts arī mehānisms, kā to realizēt. Ja šī budžeta pārdale ir vajadzīga, tad it sevišķi tām pašvaldībām, kuras šobrīd nespēj eksistēt, bet nav šeit mehānisma. Es domāju, ka beidzot vajadzētu arī izšķirties par to, kādi nodokļi tad ir pašvaldībām un kādi ir centrālajai varai. Un šajā lietā es jau vairākas reizes (es domāju, kādu piekto reizi) esmu runājis no šīs tribīnes, bet nav kustības uz priekšu. Tas, ka iedeva vienu zemes nodokli, neizšķir šo jautājumu. Un jāsaka atklāti, ka ir svarīgi ne tikai izšķirties, vai šos nodokļus atdot pašvaldībām, bet būtiski ir arī zināt šo nodokļu iekasēšanu uz vietām: vai šo nodokli atsevišķs kungs vai kundze, vai uzņēmums maksā vai nemaksā? Un tad mums nebūtu jātur Finansu inspekcija vai jāmobilizē bataljons vienai Finansu inspekcijai, bet atsevišķos gadījumos pašvaldības pašas tiktu galā. Tā ka es vienkārši lūdzu beidzot ieklausīties šajā jautājumā.

Par diskutēto attiecībā uz 2.10.punktu. Es patiešām lūgtu visus, kas šeit plenārsēdē piedalās, visus speciālistus, kas aizskar šo punktu, dot redakciju. Bet jautājums jau ir par to, ko arī Čepānes kundze teica, ka pielietojamās zinātnes visu laiku mēs precīzi esam izslēguši no šīs aprites, kas attiecas uz zinātni. Un tas arī ir rezultāts, tā kā arī parlamentam nav šā modeļa, kā tad beigās viņiem strādāt un kā šo budžeta koncepciju izstrādāt. Es saprotu, ka visi zinātnieki nodarbojas ar lielām matērijām. Bet ar tādiem sīkumiem kā pašreizējā tautsaimniecības plānošana, tautsaimniecības vadīšana, budžeta sastādīšana, kas, kā es saprotu, ir pielietojamā zinātne, neviens nenodarbojas. Tā ka varbūt paredzēsim budžeta līdzekļus arī šādām lietām un tad mums nebūs jāstrīdas, vai izglītību un kultūru vispār likvidēt un ko ar to darīt.

Runājot par 2.5.punktu, es gribētu, lai šeit būtu pateikts, cik tad beidzot no katras uzņēmējsabiedrības vai individuālā darbuzņēmēja vispār drīkst prasīt nodokļus. Jo es tagad arvien vairāk esmu sadūries ar variantiem, ka ir gatavi, ja ir kas maksā, nodokļos prasīt kaut vai 300 procentus. Tātad šeit beidzot vajadzētu vismaz konceptuāli pateikt, kādi ir griesti. Mēs prasām 50, 75, 150 vai 300 procentus. Un nedrīkst pārkāpt šos griestus. Bet katrreiz ir tā, kurš maksā, tam vēl prasa papildu nodokli. Un šī dubultā, trīskāršā un četrkāršā nodokļu aplikšana ir ļoti raksturīga pašreiz kopumā. Ja mēs to neizdarīsim, tad ražošana vispār vairs nepastāvēs, un uz to jau mēs pilnīgi un galīgi ejam.

Tālāk – par 2.4.punktu. Es gribētu lūgt paskatīties 205.dokumenta 5.lappusē, ka lauksaimniecība nav šajās kredītu prioritātēs. Un es domāju, ka 2.3.punktā ir paredzēts tātad dotācijas vispār izslēgt. No kā tad viņi vispār strādās? Kredītus nedod – to jau gada sākumā paziņoja cienījamais Bergs-Bergmaņa kungs, proti, dotācijas noņemt. Es nezinu, kas tad mums vēl paliek. Vairāk jau nekas nepaliek. Tā ka konsekvence jau šeit ir zināma. Lai gan es bieži nepiekrītu Plotnieka kungam, bet pilnīgi piekrītu tam, ko viņš pateica šodien, proti, tas ir precīzs modelis, uz kurieni mēs virzāmies.

Vēl, runājot par 2.3.punktu, es saprotu, ka lauksaimniekiem prasīt dotācijas ir absurdi, jo neviens vairs neklausās, ka tās ir vajadzīgas. Bet es gribētu redzēt, kas notiks ar transportu. Lauku apvidu lielākajā daļā autobusi praktiski jau nebrauc. Es nezinu, vai tas ir valdības kurss vai tas ir parlamenta kurss, ka vispār jebkāda cilvēka pārvietošanās tiek izslēgta.

Tālāk – par siltumu. Es saprotu, ka Rīgā pamatā ir silts. Bet es zinu desmitiem lauku pagastu un zinu arī desmitiem mazpilsētu, kur ir auksts un nav nekādu izredžu pie šī siltuma tikt. Tātad atkal mēs pasludinām, ka pamatā atteiksimies. Ko nozīmē pamatā un ko nozīmē nepamatā? Es nezinu, Platā kungs laikam ir bijis unikāls speciālists, ka atradis šādu ierakstu.

Un visbeidzot par 2.2.punktu. Es piekrītu tiem kolēģiem, kuri arī runāja, ka nekādā gadījumā nedrīkst iziet uz pensionāru aplaupīšanu. Bet, cienījamā komisija un cienījamā ministrija, jautājums kaut cik arī ir jāsakārto, proti, kas notika ar šo konvertāciju. Es nezinu, kas tur vainīgs, tomēr nevar aiziet līdz šādiem absurdiem. Un kas attiecas uz to, ka divas iestādes – tātad šī ministrija un Finansu ministrija – nodarbojas ar šīm finansu lietām, arī kaut kas nav kārtībā. Tātad, ja šeit varētu atrast kompromisu un risinājumu, tad tas būtu atrisināts. Tāpēc nobeidzot, es, bez šaubām, aicinātu izskatīt visus tos jautājumus un meklēt risinājumus. Tas, ka mēs viens otru apkarojam, ir bezjēdzība. Un mēs pašreiz stingri darām to, lai viens otru apkarotu. Es aicinātu tomēr domāt par to, ka budžeta koncepciju mēs varētu izstrādāt un tos skaitļus, kuri pēc tam būs, lai varētu apstiprināt. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tā kā Grūbes kungs savu runu pabeidza ātrāk, mums līdz pārtraukumam vēl ir astoņas minūtes. Varbūt mēs varētu veltīt šo laiku, lai izteiktos par turpmāko procedūru, jo te tika izteikti vairāki varianti. Ozola kungs, jums vārds būs pašās beigās, jūs jau esat kā ziņotājs. Tā ka jums būs galavārds par procedūru. Mums ir divi dokumenti, to skaitā viens no dokumentiem ir, par kuru var balsot. Es gan, atklāti sakot, nevaru iedomāties, kā par 205.dokumentu kāds var izdarīt balsojumus. Tas ir tāds mazliet vairāk kā beletristikas darbs.

Tātad pirmais bija Krastiņa kungs, pēc tam Freimaņa kungs un tad Ozola kungs.

I.Krastiņš: Man būtu priekšlikums par 235.dokumentu balsot pa punktiem, turklāt pie katra atsevišķa punkta balsošanas ņemt vērā arī tos variantus un tās redakcijas, kuras tiks pateiktas šeit pie mikrofoniem, ņemot vērā to, ka dokuments tika izdalīts pārāk vēlu un rakstveidā nekādus variantus nebija iespējams iesniegt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, es gribētu tomēr ierosināt varbūt alternatīvu variantu. Nu, es domāju, tas būs par traku, ja mēs pateiksim, ka tur galīgi nekā nav un nekas tur neder. Varbūt norunāsim, ka atgriezīsimies pēc vienas nedēļas. Jo patiesībā vaina jau nav 235.dokumentā, bet tajā dokumentā, tajā biezajā grāmatiņā kā ziņas slēpjas… Un šo balsošanu pa punktiem mēs izdarīsim tad, kad Budžeta komisija būs ievērojusi tos iebildumus, kurus šeit izteicām. Varbūt tā būtu konstruktīvāk.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Par procedūru man ir šāds priekšlikums: man dot noslēguma vārdu, pēc tam balsot par katru punktu atsevišķi un apspriest. Ja ir kādi priekšlikumi, uz tiem paskaidrojumus un atbildes dod finansu ministra vietnieks Platā kungs. Un pēc tam, kad būsim izskatījuši, tad arī lemt, ko ar šo dokumentu kopumā darīt tālāk.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Tikai es atļaušos varbūt nekorektu piezīmi, ka pēc jūsu ieteiktā varianta šādu dokumenta apspriešanu mēs beigsim no rīta apmēram četros piecos.

Lūdzu, Lemberga kungs!

A.Lembergs: Ņemot vērā aso kritiku, kas tika izteikta debatēs attiecībā uz visiem runātājiem, man ir priekšlikums pievienoties Freimaņa kunga ierosinājumam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums ir divi varianti. Ozola kunga ieteiktais variants – uzreiz uzsākt šā dokumenta apspriešanu, labojumu izdarīšana, paskaidrojumu sniegšana un tā tālāk, tas ir, darboties ar šo dokumentu. Otrs priekšlikums – atlikt šā dokumenta izskatīšanu uz vienu nedēļu, nododot to Budžeta komisijai, kurai jāņem vērā visi šodien izteiktie labojumi, papildinājumi, ierosinājumi un tā tālāk, lai izstrādātu šo dokumentu uz nākamo otrdienu. Pagaidām ir divi ierosinājumi.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Es saprotu, ka varētu būt arī trešais variants. Mums galu galā ir alternatīvs variants, ja tas visiem šeit ir izdalīts un ir bijusi iespēja ar to iepazīties, tad, es domāju, jāliek uz balsošanu, kuru no dokumentiem pirmām kārtām pieņemt kā pamatu, un, izejot no tā, rīkoties tālāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es lūgtu pieņemt lēmumu par šiem jautājumiem pēc mana noslēguma vārda un tad izvērtēt praktiski jautājumu, kā rīkoties ar šo dokumentu kopumā, jo tomēr rezumējumam ir jābūt, lai varētu operatīvi lemt.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs lemsim, Ozola kungs! Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es ļoti vēlētos deputātiem pateikt, ka tas bija maksimālais kompromisa variants, ko mēs varējām panākt ar valdību, diskutējot par šo koncepciju Budžeta komisijā. Un tāpēc mans priekšlikums būtu, ka ne Budžeta komisija būs tā šķīrēja šajā situācijā, bet visus jūsu priekšlikumus, kurus izteicāt, pievienojot arī stenogrammu, mēs atdosim atpakaļ valdībai, lai tā iesniedz savu projektu. Jo citas iespējas mums nebija. Mums šis “baltais cimds” skudru pūznī bija jāiemet un jādiskutē par šīm lietām. Un tāpēc es pateicos visiem, kuri izteica šos priekšlikumus un slēdzienus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es vienīgi domāju, ka iepriekšējā reizē, kad tas tika izdalīts un kad mēs gatavojāmies apspriest, valdības vadītājs Godmaņa kungs teica tādā veidā, ka viņš ir gatavs izskatīt tikai tos priekšlikumus, par kuriem būs pieņemts Augstākās padomes lēmums. Tāpēc mani nodarbināja arī jautājums, ka šoreiz praktiski šie priekšlikumi, kuri vienkārši ir izteikti no tribīnes, netiks ņemti vērā. Tāpēc mēs vismaz par pašvaldībām esam iesnieguši rakstveida alternatīvu priekšlikumu. Un mums ir priekšlikums tomēr pieņemt to par pamatu. Tad mēs varētu jau sākt debatēt, izejot no šī. Ja nebūs nekāda lēmuma, patiesību sakot, arī turpmākām sarunām ir tāda diezgan vārga bāze.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es tikai atgādināšu Škapara kungam, ka kopš 1990.gada 4.maija mēs vēl neko šeit neesam par pamatu pieņēmuši. Tā tad ir bijis. Ja tagad mēs uzsāksim tādu praksi, tad ir cits jautājums.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es faktiski gribu atbalstīt Freimaņa kunga ieteikto variantu, tikai varbūt precizējot. Manuprāt, visiem, kam ir iebildumi pret šo lēmuma projektu, ir jāiesniedz komisijai. Komisijai šie visi iebildumi ir jāapkopo, lai tie būtu tādā veidā, par kuriem varētu balsot, un tad vienkārši jāiziet normālā procedūra, kā to dara parasti otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es šeit arī gribēju paskaidrot, ka Ministru padomes priekšsēdētāja vēlmes, lai visi noraidījumi vai kas būtu noformēti ar Augstākās padomes lēmumu, ir viņa personīgās domas, kas nepamatojas uz mūsu spēkā esošo likumdošanu. Tā ka ļoti jauki, ja tā grib, bet mums nav tādas prakses.

Godājamie kolēģi, tātad mums praktiski ir divi pamatbalsojumi. Pirmais būs par to, ka skatīt tālāk un pieņemt dokumentu. Otrais balsojums – par atlikšanu. Ja mēs nobalsojam ar vairākumu par atlikšanu, tad savukārt pēc ierosinājumiem mums ir vēl divi balsojumi: viens – nodot Budžeta komisijai, otrs ierosinājums – nodot valdībai. Bet tas ir tikai atkarībā no tā, kā nobalsosim par pamatjautājumu.

Ozola kungs!

I.Ozols: Man bija cits priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Jā, ka jūs gribat teikt galavārdu.

I.Ozols: Pirms atlikšanas.

Priekšsēdētājs: Tas mums neies cauri, Ozola kungs, jo galavārds ir pirms dokumenta pieņemšanas. Ja mēs nobalsosim, ka pieņemam dokumentu, tad jūs varēsiet izmantot savas tiesības uz galavārdu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Un pirmais būs par to, ka mēs turpinām skatīt šo dokumentu tagad plenārsēdē pēc pieņemtās procedūras. Lūdzu rezultātu: par – 12, pret – 44, atturas – 18. Paldies.

Nākamais balsojums būs par to, ka šā dokumenta izskatīšana ir jāatliek. Un tālāk jau balsosim, kādā veidā, pēc kādas formulas to atlikt. Lūdzu – par atlikšanu. Lūdzu rezultātu. Par – 52, pret – 5, atturas – 10. Tātad ar balsu vairākumu esam nolēmuši, ka šā dokumenta izskatīšana jāatliek, un Ozola kungam būs jāpaciešas ar galavārdu.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Vai tas nozīmē, ka tā būtu atlikšana uz vienu nedēļu?

Priekšsēdētājs: To mēs lemsim, cik ilgi atliksim. Tātad, godājamie kolēģi, no šā balsojuma tālāk izriet, ka mums ir jāizlemj, vai atlikt šo dokumentu, nododot to izskatīšanai Budžeta komisijā. Otrs balsojums – valdībai. Tātad bija šādi priekšlikumi. Neviens no ierosinātājiem neatsauc savu priekšlikumu?

Lūdzu, Ābiķa kungs, jums varbūt ir vēl kāds variants?

Dz.Ābiķis: Tikai gadījumā, ja šis budžeta projekts tiek nodots valdībai un ja mēs atkal saņemsim konceptuāli nepieņemamu dokumentu, tad ir jālemj parlamentā nevis par šo projektu, bet par atkārtotu neuzticības izteikšanu valdībai.

Priekšsēdētājs: Tādas tiesības ir jebkuram deputātam, deputātu grupai, komisijai, frakcijai un tā tālāk jebkurā brīdī. Un septiņas dienas pēc šāda ierosinājuma tiks skatīts jautājums par valdību.

Godājamie kolēģi tātad pirmais balsojums par to, ka šis dokumentu kopojums jānodod atpakaļ Budžeta komisijai. Nākamais būs, ka – valdībai.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka Budžeta komisijai ir jāstrādā. Lūdzu rezultātu. 29 – par, 20 – pret, 22 – atturas. Ļoti līdzīgi sadalījušās balsis. Paldies.

Nākamais – ka šie dokumenti jānodod pārstrādāšanai valdībai. Lūdzu rezultātu. Par 50, pret – 8, atturas – 14. Tātad ar plenārsēdes lēmumu, ko arī gribēja mūsu valdības vadītājs, šie dokumenti tiek nodoti pārstrādāšanai valdībai, kā arī visas debatēs izteiktās piezīmes, kas ir stenogrammā. Tāds ir Augstākās padomes lēmums, ja tas ir nepieciešams. Tā tas arī tiks protokolā ierakstīts.

Godājamie kolēģi, līdz ar to mēs gan esam pārtērējuši trīs minūtes laika. Par turpmāko darbu varu jūs informēt, ka visi tie jautājumi, kuri 28.datumā ir no 4. līdz 11.punktam, skatāmi tikai rīt no rīta, jo gan ziņotāji, gan uzaicinātās personas ir paredzētas rīt no rīta. Tā ka mēs varam skatīt jautājumu par lauku sporta biedrības “Vārpa” sporta loterijas statusu un par Rīgas zooloģiskā dārza loterijas statusu. Tā ka lūdzu gatavoties ziņotājiem…

Kodoliņa kungam ir kas cits sakāms. Lūdzu.

A.Kodoliņš: Mēs šodien iebalsojām likuma “Par akcīzes nodokli” otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos. Manā eksemplārā tas tiešām nebija atzīmēts. Tātad pēc pārtraukuma skatīsim otrajā lasījumā akcīzes nodokli.

Pārtraukums līdz pulksten 17.04.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Atsāksim plenārsēdi, varbūt jāpagaida kāda minūte… Kolēģi gan saka, ka varot sākt.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Man bija lūgums… Sekretariātā ir papildu materiāls par cenām, to vajadzētu izdalīt deputātiem.

Priekšsēdētājs: Lai ietaupītu laiku, varbūt var jau sākt dalīt tiem deputātiem, kuri ir agrāk atnākuši, jo, kolēģi, situācija ir tāda, ka, izskatot par akcīzes nodokli otrajā lasījumā, pastāv tāda iespēja, ka šodien mēs vairs neko tādu īsti nevaram izskatīt, jo visos jautājumos ir nepieciešama lēmuma pieņemšana un nepieciešamais balsu daudzums. Lūdzu, tā ka, jo ātrāk sāksim, jo ātrāk beigsim.

Varbūt varētu palūgt sekretariātu vēl zvanīt, lai atgādinātu kolēģiem, ka pamazām jānāk uz plenārsēžu zāli.

Lūdzu, deputāti, kuri nupat ienākuši zālē, sekretariātā var saņemt ziņas par alkoholisko dzērienu cenām.

Patlaban ir četras minūtes pāri pieciem. Godājamie kolēģi, laiks atsākt darbu plenārsēdē. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”. Lūdzu, Kodoliņa kungs! Otrais lasījums, tātad apspriežam pa pantiem.

A.Kodoliņš: Cienījamie kolēģi! Tātad pēc pirmā lasījuma ir iesniegti deputāta Bula un deputāta Freimaņa priekšlikumi, kuri ir vairāk vai mazāk precīzi ņemti vērā un iestrādāti likumprojektā, kā arī “Latvijas balzama” priekšlikumi, kurus mēs šodien vēl īpašā Ekonomikas komisijas sēdē izskatījām, un, manuprāt, būtu lietderīgi pie tiem atgriezties, izskatot jau konkrētās pozīcijas likumprojektā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, godājamie kolēģi, 230.dokuments un komplektā pie tā 237.dokuments ar šīm cenām. Tātad otrais lasījums, un pirmais – par papildinājumiem terminu skaidrojumā. Vai kādam no deputātiem ir kaut kas sakāms par importu? Jautājumu mums nav. Tad skatīsim pa pantiem. Kad būs runa par cenām, tad, Felsa kungs, jūs varēsit uzdot jautājumu.

Tātad otrais. Par 1.punkta redakciju. Par akcīzes nodokļa maksātājiem. Lūdzu, vai godājamajiem kolēģiem ir kādi iebildumi un labojumi? Nav? Paldies.

Trešais. Par 2.panta redakciju. Arī nav. Paldies.

Interesantākais ir 4.pants par 3.panta redakciju.

Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Kodoliņa kungs, jūs varat atbildēt par šo 237.dokumentu, proti, par to, kas tur ir rakstīts?

A.Kodoliņš: Jā, bez šaubām… Ja ne, tad papildu informāciju mums varēs sniegt “Latvijas balzama” ģenerāldirektors.

A.Felss: Ļoti patīkami. Tātad, cik es saprotu, ir rakstīts degvīns “Stoļičnaja”, 0,5 l un 40?. Taču uz tās etiķetes, ko firma līmē uz pudeles, ir neliela diference, proti, uz tās nav norādīti grādi, bet gan norādīti procenti. Man ir jautājums: vai tajā tilpumā šie grādi atkal tiks atdoti natūrā vai arī samaksā būs diference? Šeit mēs lemsim par grādiem, bet tur maksāsim par procentiem?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es nejūtos kompetents atbildēt… Ja šis ir ļoti svarīgs jautājums, tad varbūt tiešām lūgsim speciālistu konsultāciju. Es nevaru atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs, kā speciālists!

J.Freimanis: Jā, es došu paskaidrojumu kā speciālists… Godājamie kolēģi! Grāds – tas nozīmē tilpuma grādu, kas vienāds ar tilpuma procentu. Tā ka te nav nekādas starpības, vai jūs rakstāt 40 ar nullītes zīmīti vai 40 procentus, ja tie ir tilpuma procenti. Svara procenti atšķiras, bet tilpuma procenti neatšķiras, mīļais Felsa kungs.

Priekšsēdētājs: “Latvijas balzama” ģenerāldirektors, cik es saprotu, mums sniegs kvalitatīvu konsultāciju. Lūdzu.

V.Mende, uzņēmuma “Latvijas balzams” ģenerāldirektors: Es nesapratu pareizi jautājumu, bet, ja runa ir par grādiem un procentiem, tad praktiski nekādas starpības nav. Starpība ir tikai apzīmējumā. Teiksim, degvīns kā bijis 40?, tā arī 40? paliek.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, izvēršas interesanta diskusija. Felsa kungs, lūdzu!

A.Felss: Es firmas pārstāvim, ja drīkst, gribu lūgt precizēt… Bet es varu apgalvot, ka šinī gadījumā tas neatbilst faktam.

V.Mende: Nesaprotu, kāpēc?

A.Felss: Pārmērot to, kas ir tarots tajās pudelēs (ļoti daudzi šo eksperimentu ir veikuši un pārbaudījuši), redzams, ka faktam tas neatbilst. Tur ir 32? vai 38?, bet nekādā gadījumā ne tas, kas rakstīts.

V.Mende: Es ļoti atvainojos, jūs varat pārbaudīt firmas produkciju. Firmas produkcijā viss atbilst četrdesmitgrādīgam, bet tas, ka šodien strādā pagrīde un tās produkcijai ir 32 grādi, tā diemžēl nav firmas vaina.

A.Felss: Es tad atvainojos, tad man jāatzīst sava kā speciālista slēdziena trūkums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tā mēs šeit vēl nonāksim līdz degustācijai. Es domāju, ka būsim nopietnāki un atgriezīsimies tieši pie šā likumprojekta un pie neskaidrībām.

Lūdzu, Plotnieka kungs!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Mēs vienu mēnesi paceļam degvīnam cenu, otru mēnesi atkal to pazeminām, tad atkal to paceļam un darām to ar izpildīta pienākuma sajūtu. Šajā sakarībā tātad par šo 4.punktiņu, kas 3.pantā atkal paredz akcīzes nodokļa likmes, šeit jums ir priekšlikums (kurš nezin kāpēc tā arī netika minēts) – samazināt attiecīgo likmi.

A.Kodoliņš: Nē, es tieši gribēju informēt, ka mēs šo priekšlikumu šodien īpaši apspriedām mūsu komisijas sēdē. Sēdes rezultātā deputātiem domas gan dalījās, bet, ņemot vērā, ka pašreizējā situācija ir tāda, ka “Latvijas balzams” ir pārtraucis savu darbu, tā kā produkcijai nav noieta, un sakarā ar to, ka, ja paliek likme 250, kā ir iesniegts valdības paredzētajā projektā, šis noiets var gan palielināties, tomēr nesasniegs tādu apjomu, lai rūpnīca varētu strādāt ar pilnu jaudu. Tātad komisijas vairākums atbalstīja “Latvijas balzama” priekšlikumu samazināt likmi konjakiem un pārējiem šajā grupā minētajiem izstrādājumiem no 200 procentiem uz 150 procentiem, kā arī pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru pamatā ir degvīns, no 250 procentiem uz 200 procentiem. Runājot par biežo likmju maiņu, es jums varu paskaidrot, ka tas ir saistīts galvenokārt ar valstī notiekošajiem inflācijas procesiem un arī ar to, ka, pieņemot iepriekšējā reizē šo likumu, mums bija neprecīza prognoze par graudu iepirkuma cenām, kuras tomēr bija daudz lielākas, nekā tika prognozēts jūnijā un jūlijā.

A.Plotnieks: Bet sakiet, lūdzu, Kodoliņa kungs, kā jums šķiet, vai tas būs normāli, ja mēs šobrīd spirtam pazemināsim no 500 procentiem uz 300 procentiem, savukārt dubulti paceļot konjakam, kā arī pārējiem kvalitatīvajiem dzērieniem… Savā laikā mēs visi brēcām, ka tauta tiek nodzirdīta, un teicām – popularizēsim dabīgos vīnus un tā tālāk. Šodien mēs šeit, zālē, jau realizējot valsts varu, faktiski jau turpinām tautas nodzirdīšanas kursu, tas ir, nekvalitatīvajiem dzērieniem mēs šo procesu ceļā uz patērētāju it kā atvieglosim, kamēr kvalitatīvajiem dzērieniem celsim cenu ar šā nodokļa likmju palīdzību.

A.Kodoliņš: Es atvainojos, likmes nav paaugstinātas nevienai pozīcijai…

A.Plotnieks: Salīdziniet, lūdzu, kas jums jūlijā bija liķiera izstrādājumiem ar spirta saturu, un tā tālāk. Tur nebija 200 procenti.

A.Kodoliņš: Nē, tur bija 200… Nu, tikai tā salīdzināsim… Plotnieka kungs, vajag tomēr atbildēt… Kad nāk pie mikrofona, vispirms jāapskatās un tad var teikt apgalvojuma formā.

A.Plotnieks: Kodoliņa kungs, ja mēs runājam par atbildību, tad es ierosinātu tomēr tā: ja lemjam jautājumu par likmēm (varbūt man nebija tā likuma rokās), tomēr pielikt klāt attiecīgo uzziņas materiālu. Es šodien gribēju dabūt šos mūsu grozījumus, es vēl neesmu dabūjis kopiju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vēl par 3.panta redakciju.

A.Kodoliņš: Tātad mūsu komisijas ierosinājums ir balsot “par”, tā kā valdības projektā ir iesniegts ierosinājums par vienas likmes, tas ir, par likmes samazināšanu liķiera izstrādājumiem no 200 procentiem uz 150 procentiem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 250 procentiem uz 200 procentiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par šo jūs piedāvājat kompleksu balsojumu. Krastiņa kungam par šo ir kas sakāms? Nav.

Par šo balsojumu – tātad par šo likmju samazināšanu, Zaščerinska kungs, lūdzu!

J.Zaščerinskis: Pirms balsošanas man būtu interesanti dzirdēt “Latvijas balzama” vadības vērtējumu par šīm izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, vai mēs klausāmies “Latvijas balzama” atzinumu par šo. Klausāmies.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Un arī ne tikai par šīm izmaiņām, bet, atceroties manu iestāšanos pret iepriekšējiem grozījumiem, arī par iepriekšējiem grozījumiem.

Priekšsēdētājs: Lūgsim “Latvijas balzama” ģenerāldirektoru izteikt attieksmi par šīm izmaiņām. Mēs par šīm izmaiņām, Muciņa kungs, runājam. Lūdzu.

V.Mende: Konkrēti par izmaiņām attiecībā uz degvīnu, es varu tikai pateikt to, ka šodien esošais akcīzes nodoklis, tas ir, 400 procentiem, kurš stājās spēkā no 1.oktobra, ir apturējis ražošanu pilnīgi. Pilnīgi! Pagājušajā nedēļā mūsu uzņēmums ir pilnīgi apstājies. Šodien mūsu produkcijas realizācija ir apstājusies arī visā republikā. Un mēs gaidām, ļoti gaidām šos grozījumus. Un tādēļ man ir lūgums visiem Augstākās padomes deputātiem to, ko cienījamais Kodoliņa kungs šodien ziņoja jums par akcīzes nodokļa samazinājumu ņemt vērā un šos grozījumus, kas samazina akcīzes nodokli, apstiprināt. Es gribētu apelēt pie tā, ka mēs pārstāvam valsts uzņēmumu, un šeit nav nekādas personīgas intereses. Un valsts jau vienreiz, pareizāk sakot, valdība vienreiz jau izdarīja līdzīgu kļūdu martā un aprīlī, kad mēs pilnīgi pārtraucām ražošanu. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, manuprāt, valsts budžets zaudēja apmēram 1,5 milj. rubļu. Vēl šodien neesam atjaunojuši ražošanu tādu, kāda tā bija janvārī, jo vienkārši nav realizācijas. Tādēļ šie samazinājumi, kuri attiecas gan uz degvīnu, ir ārkārtīgi nepieciešami, jo – es vēlreiz atkārtoju – budžets no tā tikai vinnēs, tā kā palielināsies realizācijas apjoms. Un provizoriskie aprēķini Kodoliņa kungam arī ir, viņš var pastāstīt, kā var vinnēt budžets, kā, pastāvot mazākam akcīzes nodoklim, var būt lielāki ieņēmumi budžetā.

Un, runājot arī par liķieriem, es arī to varētu komentēt, un arī lūdzu apstiprināt šo samazināto akcīzes nodokli. Jo, ja jūs pagājušajā mēnesī pastaigājat pa veikaliem, tad nevienā veikalā jūs neredzējāt “Latvijas balzama” izstrādājumus. Un kāpēc? Tikai tāpēc, ka vecais akcīzes nodoklis principā bija nepareizs. Kaut vai tas pats nelaimīgais “kompromiss” deva 40 procentus zaudējumus. Tātad saprotiet, es kā uzņēmuma vadītājs nevaru atļauties ražot produkciju, kura nes zaudējumus. Un tā nes zaudējumus tikai tādēļ, ka ir nepareiza cena un nepareizi nodokļi. Tikai tādēļ! Un līdz ar to no tā ir atkarīgi visi ražošanas apjomi un realizācijas apjomi.

Vēl es varētu minēt, kāpēc ražošana praktiski nav sasniegusi savu līmeni. Vecais akcīzes nodoklis principā bija nepareizs, un trešais ceturksnis vien uzņēmumam nesa 15 miljonus zaudējumu. Tātad, ja es būtu privātīpašnieks, noteikti jau jūlijā es būtu apturējis rūpnīcas darbu un degvīnu vispār nemaz neražotu. Bet, tā kā mēs esam valsts uzņēmums, mēs esam spiesti strādāt un ciest šos zaudējumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Salīša kungs!

B.Salītis: Es te tomēr īsti nesapratu – nav realizācijas… Beigās es sapratu, ka tomēr ir cita vaina, ne tā, ka nav realizācijas, bet uzņēmumam nav izdevīgi ražot. Tomēr šīs ir divas dažādas lietas. Un veikalos, man liekas, mūsu pašu ražotā degvīna taču nav, izņemot ievesto.

A.Kodoliņš: Es jums tomēr gribētu precizēt dažus momentus. Es domāju, ka ne jau tikai akcīzes nodoklis nosaka to situāciju, kāda pašlaik ir ar “Rīgas balzama” izstrādājumu realizāciju. Tomēr līdz šim darbojas valdības lēmums, ka valdība nosaka cenas. Un šīs cenas valdība noteica tādas, ka tās bija zemākas par pašizmaksu. Tas bija viens moments. Pašlaik šis lēmums, cik es saprotu, ir atcelts. Bet ir saglabājies valdības lēmums, ka valdība nosaka mazumtirdzniecības atlaidi, neskatoties uz Augstākās padomes lēmumu, kas uzlika valdībai par pienākumu atcelt visas fiksētās atlaides. Tātad degvīnam ir saglabājies šis princips. Un tāpēc lauku rajonos, sevišķi lauku veikalos, alkoholisko dzērienu tiešām nav, jo izrādās, ka viņiem neatmaksājas transporta izdevumi, jo tie ir lielāki. Tāpēc mēs gatavojām šo lēmuma projektu par šā likuma spēkā stāšanos, kurā ir arī iekļauts punkts par uzdevumu valdībai atcelt arī šos mazumtirdzniecības piecenojumus alkoholiskajiem dzērieniem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad esam uzklausījuši visus “par” un “pret”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šīs likmes samazināšanu. Viena balss papildus “par”, tā ir Kodoliņa kunga balss. Lūdzu rezultātu. Par – 54, pret – nav, atturas – 2. Tātad šī akcīzes nodokļa likme ir samazināta. Otrais lasījums.

Vēl par 3.panta redakciju. Nav. Paldies. Par 4.panta redakciju.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

I.Krastiņš: Kodoliņa kungs, man divi jautājumi par šo pantu. Pirmais – kā būtu saprotams 2.punkts: “Ar akcīzes nodokli netiek apliktas preces, ko izmanto 3.pantā minēto preču ražošanas vajadzībām”, ja 1.pants tieši norāda, ka preces tiek importētas ražošanas vajadzībām? Kā tur īsti ir? Ir jāmaksā par tām vai nav jāmaksā?

A.Kodoliņš: Ja tiek importētas ražošanas vajadzībām, lai ražotu, teiksim, lakas, kuras tiek izmantotas sportā, tad tās tiek apliktas. Ja tiek importēts spirts, lai ražotu, teiksim, degvīnu, tad tas netiek aplikts. Ja tiek importēts, piemēram, zelts, lai ražotu juvelierizstrādājumus, tad netiek, ja tiek importēts zelts, lai ražotu tehniskās iekārtas, tad tiek aplikts. Lūk, šī diference.

I.Krastiņš: Un otrs jautājums par 3.punktu. Tagad izveidosies tāda situācija, ja to etilspirtu, ko importēs medicīnas, veterinārijas un visām pārējām uzskaitītajām vajadzībām, neapliek ar akcīzes nodokli, tad skaidrs, ka katrs importētājs sagādās sev dokumentus. Un, ja uz robežas, asaras liedams un pie krūtīm sizdams, teiks, ka visa tā cisterna, ko viņš ieved, ir tāpēc, lai mazgātu tikai un vienīgi cilvēku un sivēnu dibenus, pēc tam aizbrauks uz Rīgu un pagrīdē taisīs šņabi, kas tad kontrolēs, kā šo spirtu izlieto? Es domāju, ka te ir milzīgas problēmas, jo visi apgalvos: mēs importējam tikai medicīnas un veterinārijas vajadzībām, mēs netaisāmies dzērienus ražot.

A.Kodoliņš: Bez šaubām, problēmas ar attiecīgo noplūdi citām vajadzībām pastāv. Un jebkurš šāds atvieglojums, bez šaubām, prasa ļoti rūpīgu valdības institūciju un sevišķi Finansu inspekcijas darbu. Tā ka šeit minētā problēma, neapšaubāmi, ir. Es negribu noliegt – tāda problēma ir.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Muciņa kungs bija nākamais, tad Plotnieka kungs un tad Freimaņa kungs.

L.Muciņš: Tātad es gribētu izteikt divus iebildumus par 4.panta 7.punktu un terminu skaidrojumu – “preču ievešana Latvijas Republikas muitas teritorijā”. Kodoliņa kungs, man tāds jautājums, un es to lūgtu līdz trešajam lasījumam novērst, tomēr saskaņot savus rakstītos likumus un vispār to, ko Ekonomikas komisija sacer, ar spēkā esošajiem…
Mums ir Muitas kodekss, un tāpēc nevajadzētu no jauna izdomāt kaut ko tādu, kas mums varbūt jau ir noteikts. Te ir runa gan par preču laišanu pāri muitas robežai, gan ir runa par brīvu patēriņu, pat atļauju brīvam apgrozījumam. Tātad būtu jābūt klāt vēl diviem vārdiem, jo ieved Latvijas teritorijā dažādas preces dažādām vajadzībām.

A.Kodoliņš: Cienījamais Muciņa kungs! Šeit ir tieši pretēji. Ideja ir tāda, ka sākotnējās redakcijās bija, ka tikai tālākai realizācijai apliek ar akcīzes nodokli. Bet pēc tam mums radās situācija, ka cilvēki ieved it kā personīgam patēriņam, proti, sāk ievest milzīgos daudzumos. Un šis spirts parādās, teiksim, tirgū. Taču Finansu inspekcijai jau tirgū ir ļoti grūti izkontrolēt. Lūk, tieši tāpēc 1. un 2.pantā ir attiecīgais grozījums, kas nosaka, ka ar akcīzes nodokli apliekamajam patēriņam.

L.Muciņš: Tas viss būtu skaidrs. Tad man būtu tomēr priekšlikums līdz trešajam lasījumam saskaņot – “privātpersonām jebkurā gadījumā, bet firmām – brīvam apgrozījumam”, jo mums ir, kā sacīt, tālākais reeksports un tā tālāk. Muitas kodeksa 21.pantā ļoti sīki paredzēts, ka viņi noliek speciālās noliktavās un tā tālāk. Ir noteikta zināma kārtība, kā tas tiek realizēts. Citādi ar šo apgrozījuma nodokli mēs savukārt jaucam nost to tiltu, par ko mēs sevi esam pasludinājuši, starp Austrumiem un Rietumiem, jo nav vērts maksāt akcīzes nodokli par precēm, kuras ir domātas vest attiecīgi tālāk.

A.Kodoliņš: Jā, es piekrītu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs! Pēc tam – Freimaņa kungs.

A.Plotnieks: Godātais Kodoliņa kungs! Vai jūs pavērtētu iespēju no šā 4.panta tomēr svītrot 7.punktu? Kāpēc? Šeit jūs šo normiņu varat traktēt divējādi: ja tas attiecas uz visiem iepriekšējiem gadījumiem, un, vai mums patīk vai nepatīk, tā to varētu iztulkot, normas piemērošanas procesā tad veidosies situācija, ka jūs nevarēsit medicīnas vajadzībām iepirkt šo spirtu bez akcīzes nodokļa maksāšanas, ja Ministru padome būs noteikusi tik un ne vairāk. Ja jūs uzskatāt, ka bez šiem punktiem paredzētajos gadījumos Ministru padome vēl varētu noteikt kaut kādu daudzumu, ka var nemaksāt nodokli, bet citām vajadzībām, tad viss šis likums zaudē jēgu. Tāpēc šis 7.punkts ir tik pretrunīgs, ka tas faktiski pārsvītro visus jūsu grozījumus.

A.Kodoliņš: Es tikai varu paskaidrot, kāpēc šis punkts radās. Tas radās tad, kad mēs ieviesām normu, ka apliek ar akcīzes nodokli arī to, ko ieved patēriņam. Dabiski, ka patēriņam jūs ievedīsit, teiksim, vienu vai divas pudeles alkohola. Neviena finansu inspekcija nav spējīga visus šos gadījumus fiksēt un aplikt ar akcīzes nodokli. Tieši tāpēc bija noteikts, ka Ministru padome fiksē to daudzumu. Un šeit acīmredzot tas teksts tiešām ir jāprecizē. Šeit ir runa par individuālo patēriņu.

A.Plotnieks: Tātad divus vārdiņus – “individuālajam patēriņam”. Viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Nu laikam te nav nekādu domstarpību, Kodoliņa kungs izdarīs šo labojumu.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es domāju, ka šis 3.apakšpunkts, kas šeit ir ieteikts, ir pilnīgi nepieciešams, un es pat brīnos, kādēļ Krastiņa kungs uztraucas par maziem bērniem un sivēniem? Sapratīsim taču to (un to Krastiņa kungs ļoti labi pats zina), ka mums medicīna ir uz katras robežas. Mums nav pat, par ko pirkt salvetes un tā tālāk. To Krastiņa kungs ļoti labi zina. Tas pats ir ar veterināriju. Tāpat arī zinātniskās pētniecības darba vajadzībām puse no izmaksām aiziet tikai vienam pamatšķīdinātājam. Un farmaceitiskā rūpniecība vispār mums iet bojā tieši tāpēc, ka nevaram samaksāt par šo pamatizejvielu, kas nepieciešama tehnoloģiskajos procesos. Vai mēs baidāmies no dzeršanas vai runājam par lietu? Es domāju, ka jums šinī gadījumā ir vēlēšanās runāt par šīm apdraudētajām cisternām, tad te jārunā par mazumtirdzniecību vai kaut kādā veidā tas ir jāierobežo. Trešajā lasījumā var būt izteikts, lai tiešām šinī gadījumā ar šo savu cisternu neiedzīvotos spekulants vai darījumu cilvēks – sauksim viņu tā. Bet mērķis taču ir pilnīgi skaidrs – tā ir izdzīvošana, Krastiņa kungs! Tā ir izdzīvošana.

Priekšsēdētājs: Tas varbūt bija tā vairāk retoriski, cik es saprotu. Vēl, lūdzu, par šo 4.pantu, par visiem apakšpunktiem. Krastiņa kungs tomēr vēl teiks kādu vārdu. Lūdzu!

I.Krastiņš: Jā, vispirms atbildēšu Freimaņa kungam. Redziet, Freimaņa kungs. Mazi bērni un sivēni ir tās būtnes, kas man garīgās attīstības ziņā stāv vistuvāk, tāpēc es par viņām tā interesējos. Bet es atgādināšu Kodoliņa kungam, ka Rūpniecības komisijas priekšlikums par šo 3.apakšpunktu man šķita daudz loģiskāks, proti, ja ir tiešām pierādīts, ka šis spirts izmantots šīm punktā minētajām vajadzībām, nodokļu summa tiek atmaksāta. Jo šī situācija, ko kādreiz vēlējās arī Godmaņa kungs, ka maizei ir divas cenas – viena nabagiem, viena bagātiem – tas vienmēr neizbēgami novedīs pie krāpšanas milzīgos apmēros. Un šeit būs tas pats, jo jūs nespēsiet izkontrolēt, ka, kādā veidā un kā šis etilspirts tiek izlietots. Un visi blēži dabūs fiktīvus papīrus, ka viņi ved tikai farmaceitiskām vajadzībām un tikai ražošanai un tā tālāk, un tā joprojām. Es baidos, ka pašreizējā redakcijā tiek dotas milzīgas iespējas krāpšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu iesniegt uz trešo lasījumu ierosinājumus! Tas laikam ir tradicionālais sauciens. Nu, kā redzat, Krastiņa kungs, jūs neguvāt atbalstu.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es domāju, ka Krastiņa kunga iebildums, protams, ir ar signālgraudu un ar to, lai, tā sakot, likumā būtu iestrādāts kaut kāds mazs kontroles mehānisms. Es domāju, tas mums jāatstāj uz trešo lasījumu. Un šajā gadījumā mums vajadzētu to pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu vēl par šo likumprojektu kopumā. Nav nekādu ierosinājumu. Vai Salīša kungs ierosina svītrot 4.panta 3.apakšpunktu?

B.Salītis: Mans priekšlikums ir balsot kopumā otrajā lasījumā par šo likumprojektu, izņemot 4.panta 3.apakšpunktu, un nobalsot tad, kad tas būs galīgi iestrādāts pēdējā, trešajā lasījumā. Balsot par to patlaban es neredzu iespēju, jo nebūs pareizi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bula kungs! Pēc tam – Freimaņa kungs.

A.Buls: Iebilstu pret 3.punkta svītrošanu. Protams, iespējamas visādas mahinācijas, atvainojos par izteicienu, bet arī visur citur šīs mahinācijas pastāv, tādēļ ne jau tikai uz šo 3.punktu to var attiecināt. Bet pats galvenais, ko mēs grausim, ja farmaceitiskajai rūpniecībai aizliegsim iepirkt pamatizejvielu, ir zāļu ražošana. No kā tad mēs tās ražosim? Tātad te jādomā par mehānismu, kā pārbaudīt muitas punktos vai citādi dokumentāciju kārtot, bet nekādā gadījumā neslēgt ārā no likuma šo 3.punktu. Es kategoriski protestēju pret šo izslēgšanu.

Priekšsēdētājs: Salīša kungs vēlreiz pamatos savu…

B.Salītis: Nav runas par svītrošanu, ir runa, ka trešajā lasījumā var nobalsot par galīgo redakciju, ne jau šodien balsot. Par svītrošanu nav runas.

A.Kodoliņš: Cienījamais Salīša kungs! Mēs jau vispār otrajā lasījumā nekad nebalsojam par galīgām redakcijām – tā vai tā būs trešais lasījums ar galīgām redakcijām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, mēs varam ļoti viegli iziet no situācijas, proti, mēs varam nobalsot par šo pantu ar blakus lēmumu, ka mēs trešajā lasījumā atļaujam ne tikai redakcionālus labojumus tieši šim punktam, un viss.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, lūdzu!

A.Endziņš: Par ko vispār tagad notiek strīds? Laika posmā no otrā līdz trešajam lasījumam jebkurš var iesniegt savu priekšlikumu, un trešā lasījuma gaitā var izdarīt tikai redakcionāla rakstura labojumus, ja nekas iepriekš nav bijis. Mēs patlaban galīgi neko neizlemjam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsosim tādā gadījumā… Vai Salīša kungs pastāv uz to, ka par 4.panta 3.apakšpunktu jābalso atsevišķi? Piekrīt, ka balso par visu kopā.

Balsošanas režīmu! Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Tādā gadījumā lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz trešajam lasījumam. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu: par – 53, pret – nav, atturas – 4. Akceptēts otrajā lasījumā ar tiem labojumiem un grozījumiem, kurus izdarījām otrā lasījuma gaitā.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Man ir divi lūgumi. Pirmais lūgums – tomēr visus priekšlikumus iesniegt vēl šovakar. Un otrs lūgums – iekļaut rītdienas darba kārtībā šo jautājumu trešajam lasījumam, jo ir ļoti svarīgi, lai ar 1.novembri šis likums varētu stāties spēkā un normalizēt situāciju, kāda ir izveidojusies. Te jāmin tiešām akūtā, sasāpējusī situācija “Latvijas balzamā” un arī tirdzniecībā.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tātad Kodoliņa kungs un arī Ekonomikas komisija, cik es saprotu, lūdz par šādu balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta iekļaušanu trešajā lasījumā rītdienas darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 51 – par, 1 – pret, 3 – atturas. Tātad ar plenārsēdes lēmumu ir noteikts, ka rīt trešajā lasījumā mēs šo lietu skatīsim, tādējādi ar 1.novembri alkohols kļūs lētāks.

Lūdzu, godājamie kolēģi, kādi vēl būtu ierosinājumi par jautājumiem, kurus mēs varētu izskatīt šodien? Muciņa kungam ir ierosinājums. Lūdzu, Muciņa kungs, ja jūs vēlaties, tad ātrāk, jo citādi deputāti jau iet ārā no zāles. Es atvainojos, Muciņa kungs, kā tad jūs uzreiz tā nākat? Es ļoti atvainojos, tā nu gan nemēdz darīt. Pirms Administratīvā kodeksa mums vēl ir loterijas un tā tālāk, un tā joprojām.

L.Muciņš (no zāles): Es sapratu, ka aicinājums…

Priekšsēdētājs: Nē, nē – aicinājums nebija gluži tāds, kā jūs to domājāt. Ātrumā jau daudz ko var izdarīt, bet tomēr visam ir savas robežas. Godājamie kolēģi, tātad, vadoties pēc mūsu apstiprinātās darba kārtības, nākamais jautājums ir par divām loterijām, proti, par “Vārpas” un Zooloģiskā dārza loteriju. Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Mans lūgums būtu izdiskutēt šo jautājumu un tomēr balsošanu atcelt, kā jau mums tagad parasts, uz nākamo nedēļu vai uz rītdienu.

Priekšsēdētājs: Kodoliņa kungs ierosina jautājumu par šīm loterijām izdiskutēt un balsošanu… Nu, attiecīgi redzēsim, kāda būs situācija plenārsēžu zālē. Nav iebildumu?

Lūdzu, Kodoliņa kungs, par loterijām.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Ekonomikas komisija ir saņēmusi vairākus iesniegumus, no kuriem esam divus apsprieduši ar Budžeta komisiju. Tātad šos jautājumus ir izskatījušas vairākas citas komisijas. Un jautājuma būtība ir tāda, ka likums “Par peļņas nodokli” noteic, ka loterijas, izņemot valsts un labdarības loterijas, apliek ar 65 procentu likmi. Tātad šīs konkrētās loterijas, mēs uzskatām, ir pielīdzināmas labdarības loterijām un attiecīgi šīm loterijām nebūtu piemērojams minētais noteikums. Diemžēl likumā “Par peļņas nodokli” neesam iestrādājuši mehānismu, ka mums nav citas institūcijas, kā tikai mēs paši, kas nosaka, vai šī loterija ir labdarības loterija vai nav labdarības loterija. Un tieši tāpēc mums, manuprāt, šie lēmumi vai nu jāpieņem, vai jānoraida. Tātad Ekonomikas komisija un arī Budžeta komisija aicina atbalstīt šos lēmumus.

Z.Ziediņš (no zāles): Man debates.

Priekšsēdētājs: Pirms debatēm vispirms jautājumi, Ziediņa kungs. Lūdzu, kādi jautājumi Kodoliņa kungam, kurš ziņoja par abām loterijām kopā. Vai ir kādi jautājumi? Paldies, Kodoliņa kungs, jautājumu nav.

Debates. Debatēs pagaidām pieteicies viens deputāts – Ziediņa kungs. Lūdzu.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi, es ļoti atbalstu Rīgas Zooloģisko dārzu un varu palielīties, ka manas meitas māk atšķirt trusi no zaķa un kulanu no ēzeļa, bet šajā sakarībā, absolūti stāvot malā, es saņēmu dažus Zooloģiskā dārza darbinieku vēstījumus, vēstules un gribu izteikt savas domas. Katrā ziņā Rīgas Zooloģiskais dārzs ir jāatbalsta un turklāt varbūt pat vairāk, nekā mēs gribam tam iedot naudu ar loteriju, bet, kā teiktu viens kungs, šīs loterijas būtībā slēpjas ne tikai tīri merkantili, ar Zooloģisko dārzu saistītie firmu nolūki. Es gan cienu firmas, jūs paši zināt, un tas nav aiz skaudības, bet aiz šīs loterijas ir tādas firmas, kuras pārstāv ne tikai īsti latviešu kapitālu. Tāpēc man būtu cits priekšlikums, kuru es ierosinātu pārdomāt Budžeta komisijai un sevišķi visai Ekonomikas komisijai.

Pamatloterijas princips – 50 procenti mērkaķiem, un 50 procenti atpakaļ pircējiem, manuprāt, varētu tikt grozīts. Un ja mēs, grozot šo principu, rēķinām to 12 procentu nodokli, 40 procenti atpakaļ loterijas iegādātājiem un 60 procenti – pircējiem, tas būtu tas optimālākais risinājums, nevis iet kārtējo ceļu pa šo nodokļu atvieglošanas taciņu. Jo es vēlreiz gribu pateikt, ka te slēpjas vairākas firmas. Un daudziem Zooloģiskā dārza darbiniekiem, ne iedzīvotājiem, bet darbiniekiem, ir pamatotas šaubas, ka, izmantojot šo nodokļu atvieglošanas politiku, šīs summas netiks novirzītas īsti tiem mērķiem, kuriem šī loterija tiek veltīta.

Tāpēc man ir ierosinājums (un es šoreiz saku, stāvot malā, lai gan man arī patīk Zooloģiskais dārzs) šo projektu noraidīt, un Ekonomikas komisijai padomāt par variantu, ka šajā ierakstu summā 40 procenti no kopējās summas tiek atdots atpakaļ vinnestā, 60 procenti – aiziet Zooloģiskajam dārzam. Ja jūs mākat rēķināt, tad saprotat, ka tas ir pilnīgi viens un tas pats, bet apiet nodokļu atvieglojumus. Ļoti pareizi pateica referents, ka nav īsti skaidrs, kas tad tos nodokļu atvieglos, kas tos kontrolēs? Tātad šo nodokļu atvieglošanas faktu atstāt, bet mainīt procentuālo loterijas apgrozījuma sadalījumu. Viss. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi es gribēju ieviest korekcijas, ka mēs apspriežam 173.lēmumu un 219.lēmumu, kuri attiecas uz nolikumu par Rīgas Zooloģiskā dārza labdarības loteriju. Tad tas ir skaidrojošs materiāls, kuru neapstiprinām un neizmainām. Tas ir Ministru padomes kompetencē.

Z.Ziediņš: Es ļoti atvainojos, paldies, priekšsēdētāj, es tieši to gribēju teikt, bet es runāju bez sagatavota materiāla. Šis nolikums ir Ministru padomes kompetence – pilnīgi pareizi. Un tieši Ministru padomei savas kompetences robežās un pilnvarās vajadzētu mainīt šo summas sadalījumu, tā kā šī ir Ministru padomes kompetence. Un Ministru padome to var izdarīt, nevis kārtējo reizi atkal taisīt kaut kādus atvieglinājumus, jo, kā mums ir gājis ar atvieglinājumiem, to jūs paši zināt, tāpēc man jums nav jāstāsta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atvainojos, Freimaņa kungs, situācija jau ir tāda, ka debatēs pilnīgi oficiāli sekretariātā ir pieteicies Muciņa kungs. Tā ka jūs varētu būt nākamais.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Neskatoties uz jau agrāk deklarēto mīlestību un lielo cieņu pret zaļo kustību, es tomēr nekādā gadījumā šādu lēmumu nevaru atbalstīt. Un ne tā iemesla dēļ, ka nebūtu jāatbalsta Rīgas Zooloģiskais dārzs, bet tādēļ, ka juridiski šāds lēmums, kā jau šeit norādīja Ziediņa kungs (es nevēlos vēlreiz atkārtot motīvus), ir absolūti nekorekts. Ja reiz jautājums ir par to, vai tā ir labdarības loterija vai tā nav labdarības loterija, tātad tas ir pavisam cits jautājums un attiecīgā kārtībā tas ir jāizšķir, proti, vai ar likuma skaidrojumu, vai vispareizāk būtu, ja valdība nevis mēs šeit tagad sāksim lemt kaut kādus jautājumus, vai šī loterija ir atbrīvojama no nodokļa vai ne. Jo tikai pietiek, ka mēs vienu tādu lēmumu pieņemsim, pēc mēneša būs klāt vēl kādi 25… Tas ir pirmais, ko es gribēju teikt.

Un otrais, ko gribēju teikt… Cienījamie kolēģi deputāti, nu, parau­gieties tajā palīgmateriālā, ko mēs skatāmies! Es gribētu tikai uzdot vienu jautājumu. Es esmu redzējis savā mūžā ļoti daudz un dažādas tāmes, bet, ka ne par ko mēs paņemam 10 un 3 procentus… Nu, es nezinu… ja reiz ir izdevumi, tad ir izdevumi, ja uz izdevumiem ir plānota kaut kāda rentabilitāte, tad mēs to ieplānojam un norādām… Ja tas ir nevis 400 tūkstoši, bet 500 tūkstoši, lai tas ir pusmiljons, bet nekādā gadījumā tā, kā tas ir šeit sastādīts. Es domāju, ka nekādā gadījumā šāds lēmums mums ne tikai nav jāpieņem, ne tikai ir jābalso pret to, bet mēs pat nedrīkstam atļauties to šeit apspriest, jo tas ir ceļš nepareizā virzienā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Es domāju gluži pretēji savam erudītajam kolēģim Muciņa kungam. Proti, šādi dokumenti, tā ir balta patiesība. Mums tādi var parādīties divi, trīs, četri un pieci. Bet runa taču atkal ir par to, ka šīm iestādēm… Vienā gadījumā tas ir sporta pasākums vai sporta finansējumi, otrā gadījumā tas ir mūsu nabaga Zooloģiskais dārzs, kuram mēs jau ar saviem ziedojumiem, tā sakot, liekam naudiņu kopā, lai dzīvnieki nebūtu jāizkauj. Tātad tas ir jautājums par to, kā likvidēt šīs nepilnības finansēšanā, kuras objektīvi pastāv. Un ja konkrētajā gadījumā ir iespējams šo finansējumu loģiski nokārtot, bet bargs finansu inspektors visu peļņu vai visu iespējamo profitu paņem, kungi, tad es domāju, kādā lomā mēs šeit nonākam.

Cits jautājums ir gan, ka varbūt šo divu lēmumu vietā varēja būt viens vienīgs lēmums, kurā tiek uzskaitīti līdzīgi avārijas pasākumi vai avārijas profila loterijas – saucat to, kā gribat, kurām šis peļņas nodoklis ir jāatceļ, lai mēs neatgrieztos pie šīs lietas, kā Muciņa kungs teica, otrā, trešā, ceturtā un vēl daudzos citos jautājumos. Tas ir cits jautājums. Bet pašreiz mēs absolūti ne ar ko neriskējam, jo vienkārši izdarām elementāri labu darbu. Jautājums ir: vai to mums vajadzēja šādā veidā konkrēti izdarīt, vai arī ar vienu vienotu lēmumu, kas aptver šo un vēl līdzīgus gadījumus? Bet to, ka šī iniciatīva ir jāatbalsta un ka šī, piedodiet, grūtā stāvoklī nonākuša cilvēka papildu aplaupīšana ir jālikvidē, nu, to taču nedrīkst… Manuprāt, gluži otrādi – mums šie dokumenti (kaut arī tie nav nekādi optimālie) ir jāatbalsta.

Ir cits jautājums – ir ļoti liels lūgums Ekonomikas komisijai padomāt par šo aptverošo lēmumu, kas vienreiz likvidēs, teiksim, tādu kabatu aptīrīšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs! Gatavojas Batarevska kungs.

O.Kehris: Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi deputāti! Manā izpratnē šis jautājums tomēr ir samērā vienkāršs. Vispirms es gribētu uzsvērt, ka mūsu komisija, kas tika nozīmēta par atbildīgo, jo citas komisijas nevēlējās arī to izskatīt, to jau iekļāva darba kārtībā. Šis jautājums jau bija apmēram pirms četrām nedēļām… Līdz šim mēs saņēmām tikai pozitīvus, tātad atbalstošus priekšlikumus. Sākotnēji mums arī bija šaubas, kam tas ir jādara: vai to varētu darīt Ministru padome vai Augstākās padomes Prezidijs? Tomēr, skaidrojot to gan pie mūsu, gan pie Ministru padomes juristiem, uzzinājām, ka patlaban šādu atļauju varam dot tikai mēs, Augstākā padome. Tāpēc arī varbūt tos priekšlikumus, kurus izteica, pieņemsim, Muciņa kungs, varēs kādreiz īstenot vai varētu īstenot, bet visādā ziņā ne mūsu Juridiskā pārvalde, ne Ministru padome neuzskatīja to pašlaik par nepieciešamu vai iespējamu.

Bet otrs jautājums ir pēc būtības, proti, ka gan viena, gan otra no šīm organizācijām nav ne tuvu spīdošā stāvoklī. Un, manuprāt, it īpaši ir atbalstāms tas, ka nevis nāk un prasa papildus budžetā, ka nevis nāk un kaut ko lūdz, bet paši ir atraduši vienu no paņēmieniem, kā, izplatot šīs loterijas biļetes, dabūt naudu šajā gadījumā vai nu lauku sportam, vai Rīgas Zooloģiskajam dārzam. Un, manuprāt, mums nav nepieciešams bremzēt šo iniciatīvu. Bet, ja runājam par mūsu likumdošanas sakārtotību, tad mums tā daudz nopietnākās lietās ir vēl vairāk nesakārtota. Un šajā gadījumā, manuprāt, jau nevajadzētu spēlēt, ka mēs te varam kaut ko milzīgu sakārtot… Kaut gan, protams, zināms racionālisms tam, ko teica Muciņa kungs, ir. Protams, var būt, ka tagad attapsies daudzi citi un, protams, tiks izsmeltas tās… Bet tie, kuri pirmie paspēs, iespējams, tie var kaut ko labu sev paveikt. Tāpēc es aicinu tomēr balsot “par” un noteikti atbalstīt šīs iniciatīvas, nevis tā, ka Augstākā padome iesit pa pirkstiem: “Nedariet neko un nāciet, un prasiet tikai no budžeta, un raudiet par savām problēmām.” Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Batarevska kungs! Gatavojas Preinberga kungs.

O.Batarevskis: Godātie kolēģi, man jāsaka, ka mani vārdi tika izņemti no mutes Kehra kunga runā, jo tiešām mēs skatījām Rīgas Zooloģiskā dārza finansiālo stāvokli un redzējām, ka tas ir ārkārtīgi bēdīgs, jo dzīvniekiem praktiski nav ko dot ēst. Šī iniciatīva tiešām ir atbalstāma. Un aplikt vēl papildus ar nodokļiem finansiāli riskantu pasākumu, jo paši saprotat, ka loterija ir loterija, un ne vienmēr tā tiek atbalstīta un ne vienmēr tiek pirktas šīs loterijas biļetes. Tā ka es uzskatu, ka te vārdi ir lieki, un mums ir jāatbalsta šis lēmuma projekts. Mūsu komisija balso par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vienīgi varbūt Batarevska kunga vadītā komisija varētu aicināt loterijas biļešu izplatītājus arī uz Augstāko padomi.

Lūdzu, Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man liekas, ka atšķirībā no jums, es varēšu runāt pavisam no citām pozīcijām. Es šaubos, vai kādam no jums ir bijusi izdevība būt tīģera vai lauvas būrī, vai pie aligatoriem, vai arī pie mērkaķīšiem. Tikai es nezinu, kā lai pašreiz īsti runā, jo mērkaķis varbūt ir lamu vārds, bet tas varētu būt tāds mīļvārdiņš, proti, mērkaķītis. Es domāju, ka Ziediņa kungs acīmredzot bija runājis par pērtiķīšiem.

Bet es gribētu uzsvērt to, ko nule pateica (burtiski izņēma man vārdus no mutes) Kehra kungs. Proti, mums būtu jāapsveic šo trūcīgo organizāciju uzņemšanās pašiem meklēt ceļu, pašiem meklēt, lūk, šos ienākumu avotus. Runājot par to, kādā stāvoklī šobrīd ir Zooloģiskais dārzs, jāsaka, ka tā vienkārši ir dramatiska situācija. Man ir bijušas runāšanas gan ar speciālistiem, gan ar tiem cilvēkiem, kuri sadarbojas… Ja mēs neļausim, ja mēs aizvērsim vārtus, tad rēķinieties, ka viens no labākajiem Eiropas zooloģiskajiem dārziem vienkārši aizies bojā, un tas būs uz mūsu sirds­apziņas. Un te ir jautājums par mūsu bērnu audzināšanu, par mūsu kultūru. Es nemaz nerunāju par ekoloģiju un tā tālāk, un tā joprojām… Tā ka es ļoti lūgtu visus balsot “par”. Protams, es piekrītu Ziediņa kungam, piekrītu Muciņa kungam, ka mēs kaut kur nostājamies ne visai uz konsekventa ceļa, bet toties es gribētu pateikt, lai tie vārti būtu vaļā gan trijām, gan piecām, gan desmit organizācijām. Ja mēs ar šādu lēmumu varam izdarīt labu darbu, tad darīsim to. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl Eglāja kungs vēlas debatēt. Lūdzu.

V.Eglājs: Cienījamie deputāti! Es gribētu pievērst uzmanību tam, vai likums un lēmums ir orientēti uz krīzes situāciju vai orientēti uz kaut kādu normālu ekonomiku. Atcerieties, kā bija janvāra barikāžu laikā. Tie lēmumi un tā darbība no vispārējas, kā saka, fortifikācijas viedokļa bija galīgi absurda. Kā teica, tiem tankiem tās barikādes iznīcināt nav problēmu, bet izrādījās, ka nevarēja… Teiksim, kā tas bija Lietuvā, kad izrādījās, ka videokameras ir daudz stiprāks ierocis nekā desantnieku tanki, ar kuriem viņi to troksni taisīja, un nevarēja… Un iedomāties, ka varēs budžetu papildināt no šādiem pasākumiem, ka varēs apmaksāt skolotājus un zinātniekus, ka nāks tie procenti no šīm loterijām… Es uzskatu: ja cilvēks ir zaudējis savu vietu un budžets nevar uzturēt, teiksim, visu to bezdarbnieku armiju, tad tie cilvēki atradīs kaut ko… Bet es iedomājos, ko darīs Zooloģiskajā dārzā? Vai laidīs zvērus ārā, lai tie paši meklē barību, vai kādu lauvu pārdos par valūtu un tad gādās pārtiku? Tā ka jāatceras, kas ir juridiska lieta un kas nav. Nu, pieiet tādā veidā, ka ir atrasti kaut kādi pasākumi ārpus valdības un neļaut legalizēt šo lietu, mums galvenais tomēr ir saglabāt šajā krīzes situācijā reālu vērtību materiālo daļu, ja zooloģiskā dārza iemītniekus var uzskatīt par materiālo daļu. Jāteic, ka cilvēki paši tomēr kaut ko atradīs un krīzi pārcietīs. Šajā gadījumā ir jārūpējas, lai nenotiek šaušana, lai tomēr saglabātu vērtības, kas reāli aizies postā un kas pašas sevi nevar nodrošināt. Tādēļ es iesaku tiešām pieņemt šo ierosinājumu. Un ceru, ka tiešām tā tas arī būs.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze, lūdzu!

I.Čepāne: Cienījamais Krastiņa kungs, es domāju, ka mums atsevišķi vajadzēja balsot. Šeit galvenokārt bija runa par Zooloģisko dārzu, bet par šo “Vārpu” mēs nezinām. Mums nav ne šādu tāmju (varbūt, ka man nav), ne arī nolikumu. Mums tā nevajadzētu sasteigt. Par Zooloģisko dārzu visi aicina balsot “par”. Un nevajag skatīties, ka tur varbūt slēpjas kaut kādas blēdības. Tas ir mans vēlēšanu apgabals, un es nezinu par to, ko runāja Ziediņa kungs. Viņam varbūt ir kāda speciāla informācija, bet man ir pilnīgi citas ziņas, ka viņi atrodas katastrofas priekšvakarā. Un es tikai gribētu jūs aicināt, lai mēs varētu rītdien par šo jautājumu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs, dabiski, balsosim par katru lēmumu atsevišķi. Tehniski citādi nav iespējams.

Lūdzu, Ziediņa kungs! Godājamie kolēģi, pirms Ziediņa kungs sāk runāt (es atvainojos), varbūt mēs arī varam norunāt tā, ka tiešām balsojam par šiem lēmuma projektiem rīt un uzskatām, ka šodienas debates ir izteikšanās par balsošanas motīviem (jo debates bija ļoti īsas), lai tomēr rīt pārāk nekavētu laiku. Mums ir ļoti liela darba kārtība.

Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Paldies. Es vēlreiz gribu pateikt, ka ļoti labi saprotu Zooloģiskā dārza stāvokli. Un nav pareizi jums… tas nav tautsaimniekiem. Jūsu domas ievirzīja nepareizi. Man bija ierosinājums – nomainīt Ministru padomes apstiprināto nolikumu. Tad, kad jūs aiziesit mājās un apsēdīsities, un ja jūs spēsit domāt analītiski, inženieranalītiski, uzrakstiet šos skaitļus uz papīra, jūs redzēsit, ka mans ierosinājums Zooloģiskajam dārzam kopumā dod lielāku summu un neiejaukties nodokļu politikā, kā Muciņa kungs teica. Manuprāt, pareizi gan, ka kārtējais precedents tam, ka mēs jau sen te esam pieļāvuši neskaitāmas kļūdas… Un, lai jūs ticētu, ka es Zooloģiskajam dārzam gribu iedot vairāk naudas, paņemiet papīru, nevis kā dažs labs kungs kāpj tribīnē un sāk teikt, kas tos zvērus šaus un kas nešaus, uzrakstiet skaitļus un tad kāpiet tribīnē! To emociju taču visiem ir pietiekami.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Pēc Ziediņa kunga uzstāšanās es tikai gribēju informēt, ja kāds nezina, ka šīs loterijas biļetes jau tiek izplatītas, ka gan fiziskās, gan juridiskās personas tās jau iegādājas, pamatojoties uz tiem noteikumiem, kādi viņiem ir pasludināti, tāpēc ar nolikuma grozīšanu, man liekas, var rasties zināmas grūtības citā juridiskā plāksnē.

Lūdzu, Kodoliņa kungs!

A.Kodoliņš: Es gribētu kolēģiem atgādināt, ka principā mēs šo jautājumu esam atrisinājuši, pieņemot likumu. Mēs paši noteicām, ka labdarības loterijas atbrīvojam no šā nodokļa pēc paaugstinātas likmes. Ja tagad noraidītu šos priekšlikumus, tas nozīmē, ka mēs pateiktu: “Nē, šīs loterijas nav labdarības, tās ir peļņas loterijas.” Un tas ir viss. Visa jautājuma būtība ir tāda, ka Ministru padome neņemas dot spriedumu. Ministru padome teic, ka tā nav tās kompetence, tā ir Augstākās padomes kompetence. Un pašlaik mēs neesam mainījuši likuma grozījumu, neesam pieņēmuši, lai nodotu šo kompetenci Ministru padomei. Tādēļ mums ir jānes šis mūsu pašiem sev uzliktais slogs. Tas ir viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bukas kungs!

S.Buka: ?/Cienījamie deputātu kungi! Deputātam Kodoliņam ir absolūta taisnība, ka to varam izlemt tikai mēs, jo tā ir atbrīvošana no nodokļiem vai nodokļu atlaide. Bet jūs lieliski saprotat arī to, ka šodien faktiski ir palikušas tikai divas vietas, kuras var apmeklēt bērni. Tas ir zooloģiskais dārzs un cirks. Un abi šie objekti atrodas ārkārtīgi kritiskā stāvoklī. Un naudas atmazgāšanas problēmas nevaram uzkraut dzīvniekiem vai aktieriem, kā tas ir cirkā. Šim nolūkam eksistē atbilstošas organizācijas, tās ar šo lietu lai nodarbojas. Un, ja tur tiek atmazgāta balta vai melna nauda, vienalga kāda, lai tad šos ļaudis sauc pie atbildības. Citādi mēs riskējam paši palikt par zooloģisko dārzu, kurš pats var kļūt par izsmiekla objektu, bet kuru nevarēs izmantot bērni. Tāpēc es aicinu šo loteriju atbrīvot no nodokļiem, bet par visu pārējo lai rūpējas tiesības sargājošie orgāni./

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Vai mums ir nepieciešams balsojums, ka par šiem lēmuma projektiem balsosim rīt no rīta? Lai izvairītos no sarežģījumiem, es uzaicinātu nobalsot par procedūru, ka rīt par šiem lēmuma projektiem balsojam, neizsakoties par motīviem, par procedūru un tā tālāk. Tātad – bez kādas apspriešanas. Jo šodien, man liekas, katrs varēja izteikties par visu iespējamo.

Tātad es ierosinu balsojumu, ka rīt par šiem lēmumiem mēs balsojam bez kādas iepriekšējas apspriešanas vai izteikšanās par motīviem. Var par procedūru. Lūdzu balsošanas režīmu. Un balsosim par to. Lūdzu rezultātu: par – 46, pret –1, atturas – 2. Tātad, godājamie kolēģi, atcerēsimies, ka rīt vispirms, pirms tiesnešu apstiprināšanas, mēs balsosim par šiem diviem lēmumiem. Paldies. Vai ir vēl kādi ierosinājumi, ko šodien darīt? Mēs varam tikai skatīt nākamo pēc kārtas. Tas ir trešais lasījums.

K.Špoģis: Es gribētu aprunāties par 26.punktu, ja kolēģiem nebūtu nekas pretī.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos. Mums līdz 26.punktam ir vēl virkne…

K.Špoģis: Es tūlīt aiziešu, ja kāds nāks vietā.

Priekšsēdētājs: Nē, mums ir jāvienojas. Jo iepriekš ar Muciņa kungu jau mums iznāca analoģisks variants. Tātad mums tagad ir 12., 13. un 14.jautājums. 12. un 13. jautājums laikam atkrīt, jo te ir trešais lasījums. 14.jautājums. Nav neviena, kas piesakās. 15.jautājums – lēmuma projekts. Un 16.jautājums.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Man bija 12.jautājums.

Priekšsēdētājs: Jums bija 12.jautājums. Bet tas ir trešais lasījums. Rīt mēs nebalsotu. Mums šie balsojumi ir otrdienās no pulksten 13.00 līdz 13.30. Vai godājamie kolēģi ir ar mieru klausīties Muciņa kunga ziņojumu par 12.darba kārtības jautājumu? Nav iebildumu. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! 12.darba kārtības jautājums – 186.dokuments – likumprojekts “Par papildinājumiem un grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos likumdošanas aktos” trešajā lasījumā.

Es jums atļaušos ziņot, kādas pārmaiņas ir notikušas laikā no otrā līdz trešajam lasījumam. Un ar jūsu piekrišanu aicinātu balsot to balsošanas dienā, jo tajā nekādu būtisku konceptuālu grozījumu nav. Ir tikai redakcionālas izmaiņas. Un lielāko grozījumu pēc Ēlerta kunga priekšlikuma – izņemt ārā un novietot atpakaļ Kriminālkodeksā atkārtoto mašīnas vadīšanu reibumā. Mēs par to nobalsojām otrajā lasījumā, un tā arī tas ir izdarīts. Bet, pieskaroties procedūras jautājumiem, es tomēr uzskatu, ka, izdarot balsojumus citā dienā, kad ir atšķirīgs deputātu sastāvs, neskatoties uz mūsu iepriekšējo balsojumu ar 46 balsīm šajā jautājumā, tomēr jāļauj izteikties par balsošanas motīviem, jo citādi cilvēki, kuri ir aicinājuši balsot “pret”, esot tādam deputātu sastāvam, netiek sadzirdēti. Tātad, manuprāt, nepieiesim tik totāli šai kārtībai, kura varbūt atvieglo mūsu darbu un atvieglo sliņķiem saņemt naudu un neko nedarīt. Bet kaut kādai kārtībai ir jābūt, nevis tikai balsošanas mašīnai. Tātad ķeramies pie teksta!

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, es tikai atvainojos un lūdzu savā ziņojumā tomēr ietvert ziņojumu par šo dokumentu, nevis savus apsvērumus par iepriekš pieņemtajiem lēmumiem.

L.Muciņš: Nu, jā…

Priekšsēdētājs: Nevis “nu, jā”, Muciņa kungs, bet, ja jūs tādā garā turpināsiet, tad es jums liegšu vārdu, un cits no komisijas ziņos par šo likuma projektu. Lūdzu godprātīgi izmantot tribīni!

L.Muciņš: Jā. Tātad likuma projekta 1.sadaļa. Labojumi Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir sākumā papildinājumā ar jauniem pantiem. Tātad 108.1 pants bez izmaiņām, 1082. pants bez izmaiņām. 103.3 pantā ir veterinārā departamenta papildinājums par dzīvnieku barības veterināro līdzekļu ražošanas un realizācijas noteikumu pārkāpšanu, proti, tiek papildināts ar frāzi: “konfiscējot dzīvnieku barības vai veterināro zāļu līdzekļus, vai bez konfiskācijas”. Tāda ir vispārējā prakse, kad parasti šie pārkāpšanas objekti tiek vai nu konfiscēti, vai ne. Tātad pirmajā un otrajā lasījumā šajā pantā nebija šīs konfiskācijas. Tāds ir departamenta priekšlikums. Un darba grupa ir šādu priekšlikumu pieņēmusi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums ir trešais lasījums. Skatām pa pantiem un apspriežam tikai tos pantus, kuros šajā lasījumā ir izdarīti redakcionāli labojumi.

L.Muciņš: Ja nav iebildumu, es turpināšu. 108.4 pants. Eksportam un importam izvirzīto veterināro prasību neievērošana. Pirmajā un otrajā lasījumā soda nauda bija 7000 un 10 000 rubļu apjomā. Tomēr tika iesniegts Veterinārā departamenta priekšlikums – palielināt soda naudas pilsoņiem līdz 15 000 un amatpersonām – līdz 30 000 rubļu. Tātad pilsoņiem divas reizes un amatpersonām trīs reizes. Pamatojums bija tāds, ka eksporta un importa pārkāpumi veterinārijā ir ļoti smagi. Un sekas var tikt izraisītas tādas, ka visas valsts šie veterinārā importa un eksporta objekti – lopi un tā tālāk – var iet bojā, vai arī var tikt apturēts viss eksports un imports, tādējādi var būt smagas sekas. Tādēļ arī nepieciešams paaugstināt šā soda lielumu. Komisija un darba grupa pieņēma šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi? Nav. Paldies.

L.Muciņš: Tālāk – 126.3 pants. Tātad ir izsvītrota otrā daļa pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma. Mēs to tomēr atstājam Kriminālkodeksā. 105.pants – grozījumu nav. 107.pants – nav. 108.pants – nav. 3.lappuse. Nav. 4.lappuse. 124.pants – atkal otrā daļa ir izsvītrota, pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma atstājot Kriminālkodeksā šo vadīšanu dzērumā. 5.lappuse. 126.1 pants. Tas pats – pēc deputāta Ēlerta priekšlikuma otrā daļa izņemta ārā un atstāta Kriminālkodeksā. Visi trīs tie bija plenārsēdes balsojumi. 126.2 pantā ir autoinspekcijas balsojums nomainīt naudas sodu 15 000 rubļu ar 20 000 rubļu, jo izveidojās nesakarība starp vairākiem pantiem un iznāca tā, ka, esot mazākam sodam, izdevīgāk bija aizbraukt prom no notikuma vietas. Lai novērstu šādu situāciju, sodi gan aizbraukšanai, gan izvairīšanās gadījumā atstāti 20 000 rubļu apmērā un ir sabalansēti starp pantiem. Komisija pieņēma tādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai godājamajiem deputātiem ir kas sakāms? Nav nekādu ierosinājumu. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: 6.lappusē – nav. 7.lappuse – 214.pantā frāze: “policijas iestādes, kuras uzliek sodu” ir papildināta ar vārdu “valsts”, tas ir, “valsts policijas iestādes”, tā kā mums ir municipālā policija, tiek konstatēti tādi gadījumi, kad tika pārkāpts likuma gars un burts, jo iepriekš mums bija tikai viena milicija, un tā arī uzlika sodus. Tā kā administratīvo sodu uzliek valsts vārdā, tad tomēr to dara valsts pilnvarotas amatpersonas – tātad valsts policija. Tādējādi trijās vietās šajā pantā pirms vārda “policija” pievienots vārds “valsts”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Varam turpināt.

L.Muciņš: 221.pantā ir papildināts ar skaitli – 134. Tas vienkārši neuzmanības dēļ iepriekš bija palaists garām. 9.lappusē 16.punkts – 102.pantā sankciju palielināt līdz 10 000 rubļiem. Tas arī vienkārši neuzmanības dēļ bija palaists garām. Tas saskan ar visu to caurvijkoncepciju, kādā veidā mēs labojam šo kodeksu. 10.lappusē – nav labojumu. 11.lappusē – nav. 12.lappusē 170.panta otrajā daļā aizstāt vārdus “dzēruma stāvoklī” ar vārdiem “alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī”. Tas ir saskaņots ar Darba likumu kodeksu, jo vārdi – “dzēruma stāvoklī” skanēja tā vulgāri, lai gan agrāk tika lietoti. Šeit ir precīzi juridiska formula: “alkohola, narkotiskais vai toksiskais reibuma stāvoklis”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpināsim!

L.Muciņš: 15.pantā ir ievietots 55.punkts – aizstāt 197.pantā skaitļus un vārdus. 138.panta otrajā daļā un 195.panta 10.punktā attiecīgi ar skaitļiem un vārdiem 138.panta 3.daļā un 201.18.1 pantā. Tas vienkārši nav ticis izlabots no iepriekšējās likuma pieņemšanas reizes. Tādas kļūdas arī mums ir gadījušās. 56.punkts – 202.pantā vārds “milicija” nav bijis nomainīts ar vārdu “policija”. Tas arī ir redakcionāla rakstura labojums. 14.lappusē – 211.pantā vārds “izpildkomitejas” aizvietots ar vārdu “valdes”. 64.punkts – 211.1 panta pēdējā rindā sankcija no 500 rubļiem palielināta līdz vienam tūkstotim. Tas pats arī 212.1 pantā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, pa lappusēm.

L.Muciņš: 15.lappusē grozījumi 215.1 pantā – viens skaitlis tiek izslēgts, proti, 165.

Priekšsēdētājs: Muciņa kungs, lai racionalizētu mūsu darbu, parasti mēs minam tos priekšlikumus, kuri ir noraidīti.

L.Muciņš: Nē, man nav nekādu noraidītu priekšlikumu, jo arī deputāti nav iesnieguši. Bija tikai Autoinspekcijas un veterinārā dienesta ierosinājumi. Vairāk man ir jāziņo par Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes priekšlikumiem, kuri ir redakcionāli vai arī tiem ir kaut kāds sabalansētības raksturs. Tātad es gribētu minēt, ka 16.lappusē ir 79.punkts par 257.pantu. Tas ir deputāta Ziediņa priekšlikums 257.panta piekto daļu papildināt ar šāda satura otro teikumu: “Amatpersonai, kas veikusi pasākumus transporta līdzekļa novietošanai speciālajā maksas stāvvietā, par to nekavējoties jāpaziņo ceļu policijas dežūrdaļai un policijas teritoriālajai apakšvienībai pēc tās vietas, kur atrasts transporta līdzeklis.” Tātad iepriekš mums bija, ka pēc transporta līdzekļa atrašanas vietas. Tad radās neskaidrības, vai pēc atrašanas vietas vai pēc atrašanās vietas. Tādējādi, lai tas būtu redakcionāli, mēs esam to sakārtojuši, jo mums dažiem deputātiem ir jau bijuši piedzīvojumi, ka domā, ka viņiem ir nozagts, bet tas ir novietots šajā glabātavā. Tāds deputāta Ziediņa labojums ir pieņemts un attiecīgi vēl noslīpēts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai deputātiem ir kādi iebildumi?

L.Muciņš: 17.lappuse – jāaizsūta paziņojums personai, uz kuras vārda ir novietota speciālajā maksas stāvvietā… Šo deputāta Ziediņa labojumu, ka “paziņot personai” mēs nevaram ievietot. Mēs uzrakstījām – “izsūtīt paziņojumu”, jo ne katru cilvēku varam atrast un sameklēt, lai viņam paziņotu.

Tālāk ir 274. …redakcionāli labojumi pa pantiem. Tā 277.pantā izslēgt skaitli – 127, jo vēl klāt nāk… 124.pantu izslēgt, jo tas nav bijis iekļauts iepriekšējos lasījumos un saistās ar to, ka par pārkāpumiem ir jāpaziņo administrācijai. Es domāju, tas ir tāds sociālisma princips, kuru mēs esam sākuši izsvītrot. Bet mums jāizsvītro arī no pārējiem pantiem, tā kā mēs vienojāmies par tādu principu, ka to nelietojam. 18.lappuse – 304.pants ir papildināts ar Valsts veterinārā dienesta iestāžu pilnvarotām amatpersonām, ja izdarīti pārkāpumi, kas paredzēti šā kodeksa 108.3 pantā. Tas loģiski izriet no tā labojuma, ko izdarījām pirmajos divos lasījumos. 19.lappuse – tātad šeit mēs beidzam Administratīvo kodeksu un pārejam pie II sadaļas – Latvijas kriminālkodekss.

Priekšsēdētājs: Jā, bet es vēlreiz atgādināšu jums, Muciņa kungs, ka mēs parasti ziņojam par labojumiem, kuri ir gan ierosināti, bet noraidīti.

L.Muciņš: Nav mums noraidīti.

Priekšsēdētājs: Nav noraidīti. Varbūt godājamajiem deputātiem ir kādi iebildumi, pretenzijas pret šo likuma projektu trešajā lasījumā ar redakcionāliem labojumiem atsevišķos pantos? Nav. Paldies.

Tātad, godājamie kolēģi, ja nekādu labojumu nav, tad, kā to ierosināja godājamais ziņotājs Muciņa kungs, balsojumu par šo likuma projektu varam izdarīt nākamajā otrdienā (ja nemaldos, tas ir 3.novembris) pulksten 13.00 kā par pirmo šo balsojamo dokumentu. Un, protams, kā jau mums tas notiek, izteikties par motīviem, ja tas ir nepieciešams, jo nekāds sevišķs balsojums par šo dokumentu nav bijis.

L.Muciņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Muciņa kungs! Godājamie kolēģi! Mums ir 10 vai 15 minūtes laika. Kolēģi tomēr iesaka doties mājās, tā kā ir tumšs un slidens. Paldies. Godājamie kolēģi, šodien darbu plenārsēdē beigsim. Uz redzēšanos rītdien. Visu labu.

 

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!