Par valsts budžetu

Turpinājums

no 1.lpp.

Trešo mēnesi pēc kārtas stabilizējas un, izskatās, ir stabilizējusies naftas produktu akcīzes nodokļa iekasēšana. Plāns gan joprojām nav sasniegts, bet mēs pie šī jautājuma strādājam - ir izveidots Kontrabandas apkarošanas centrs, un es ceru, ka veiktie pasākumi arī dos rezultātus naftas produktu akcīzes nodokļa iekasēšanā.

Oktobrī ir stabilizējusies alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa iekasēšana, kas četrus mēnešus pēc kārtas ir apmēram vienādā un stabilā līmenī.

Pēc augusta ļoti lielā kāpuma tabakas akcīzes nodokļa iekasēšanā, kad vairums uzņēmēju iepirka akcīzes nodokļa markas priekšdienām, kā rezultātā septembrī ienākumi no akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem bija zemi, oktobrī situācija atkal sākusi uzlaboties un ieņēmumi pamazām pieaug.

Vispozitīvākā tendence, acīmredzot sakarā ar tautsaimniecības atveseļošanos, ir parādījusies lielākajā nodoklī, ko mēs iekasējam pamatbudžetā,- pievienotās vērtības nodoklī (PVN). Kopš jūlija šeit ir bijis pastāvīgs pieaugums mēnesi pēc mēneša, un oktobrī mēs beidzot un pirmo reizi šajā gadā esam pārsnieguši 1998. gada rādītājus. Turklāt ne tikai oktobra līmeni, bet pārsnieguši visus 1998. gada atsevišķos mēnešus, izņemot martu, kad ir bijusi rekordliela PVN iekasēšana. Marts katru gadu ir viens no labākajiem mēnešiem PVN iekasēšanas ziņā. Bet šāgada oktobrī bijusi labākā PVN iekasēšana kopš 1998. gada marta, un tas ir viens no labākajiem signāliem, ka ekonomiskā augšupeja ir atsākusies - gan apgrozījums ekonomikā, gan savu pozitīvo ietekmi atstājušas arī izmaiņas, kas saistītas ar kokmateriālu PVN iekasēšanu.

Runājot par citiem budžetiem, oktobrī ir noticis kritums sociālās apdrošināšanas iemaksās - pēc ļoti labā līmeņa, kas bija visu vasaru. Cerams, ka šī tendence nesaglabāsies, jo iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšana visumā ir palikusi pēdējo divu mēnešu līmenī. Tas nozīmē, ka arī šā nodokļa iekasēšana ir stabilizējusies, un ceru, ka arī sociālās apdrošināšanas iemaksas turpmāk atjaunosies iepriekšējā līmenī.

Kā jau teicu, pamatbudžeta desmit mēnešu plāns kopumā ir izpildīts par 101,8 procentiem, sociālās apdrošināšanas iemaksu plāns izpildīts par 100,3 procentiem, beidzot arī PVN pēc šīs nepārtrauktās pēdējo četru mēnešu augšupejas ir sasniedzis desmit mēnešu gada plānu, tas ir, 10,7 procentus. Domāju, ka kopumā šīs pozitīvās zīmes sāk aizvien vairāk īstenoties un izpausties. Tāpēc ļoti svarīgi budžeta pieņemšanas gaitā nepieņemt tādus pasākumus, kas varētu situāciju destabilizēt, radīt negatīvas iezīmes. Jo mūsu kaimiņvalsts Lietuvas piemērs rāda, ka daži nesaprātīgi soļi var ļoti daudz ko šai lietā sabojāt - būtiski palielinot aizņemšanos, nevienojoties ar Starptautisko valūtas fondu, mēs varam arī šīs pozitīvās zīmes pārvērst pretmetā.

Vēl viena lieta, par ko gribēju jūs informēt, ir tas, ka rīt, 12. novembrī, valsts budžeta norēķini pilnā mērā pāriet uz Valsts kasi. Proti, turpmāk norēķini vairs nenotiks ar komercbanku starpniecību līdzšinējā veidā, kad komercbankās atradās valsts budžeta konti, kuros uzņēmēji ieskaitīja nodokļus. Nodokļi turpmāk no komercbankām tiks ieskaitīti Valsts kases kontos Latvijas Bankā. Protams, būs pielāgošanās periods, bet pēc tam šie pasākumi nodrošinās daudzkārt straujāku budžeta līdzekļu apriti, efektīvāku to uzskaiti un izmantošanu.

Nākamais solis, ko mēs gatavojamies spert, lai padarītu efektīvāku un modernāku valsts naudas izlietošanu, ir - pāriet no skaidras naudas pielietojuma darba samaksas izmaksā valsts budžeta finansētajās iestādēs un dažādos norēķinos un naudas pārnēsāšanai koferos, kā tas bija XIX gadsimtā, uz XXI gadsimta cienīgu veidu, proti, norēķinos izmantojot maksājuma kartes un banku kontus. Attiecīgs projekts ir iesniegts valdībā, ceru, ka valdība šajā ziņā lems pozitīvi. Jo šāds norēķinu veids vēl vairāk ļaus taupīt valsts līdzekļus naudas apritē un arī padarīt efektīvāku un modernāku gan mūsu banku sistēmu, gan valsts budžeta norēķinu sistēmu.

- Kā noris nākamā gada budžeta apspriešana?

-Ļoti normāli. Šodien Saeimā tika izskatīta pirmā likumprojekta pakete, kas saistīta ar nākamā gada budžetu, un gandrīz visi likumprojekti tika pieņemti tādā variantā, kā tos akceptēja valdība, dažos gadījumos ar nelielām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas korekcijām. Ja arī viedokļi atšķīrās, tie nekādi neietekmēja budžetu. Valdība ir izskatījusi arī visus deputātu un ministru priekšlikumus, kas attiecas uz nodokļu paketi un ko Saeimā skatīs 25. novembrī. Arī šeit darbs ir bijis produktīvs, esam akceptējuši daudzus ļoti labus deputātu iesniegtus priekšlikumus nodokļu likumdošanā. Smags darbs būs Ministru kabineta nākamās otrdienas sēdē, kad tiks izskatīti vairāk nekā 400 deputātu, ministru, komisiju un frakciju priekšlikumi attiecībā uz 2000. gada budžeta projektu.

- Jūs minējāt norēķinu kartes. Vai šāda sistēma būs pilnīgi droša? Piemēram, Krievijā ir iemācījušies "uzlauzt" PIN kodus...

- Latvijā norēķinu karšu ziņā jau ir ļoti laba prakse. Mēs gan atpaliekam no Igaunijas, kur ir miljons norēķinu karšu un kur ļoti liels impulss sektora attīstībai bija tieši valdības lēmumi pilnībā pāriet uz elektroniskiem norēķiniem. Domāju, ka tās sistēmas, ko lieto Latvijas bankas, ir pietiekami drošas, bet šī būs viena no prasībām, ko mēs izvirzīsim bankām, - lai tās spēj šo drošību garantēt.

- Vēlreiz par budžetu. Vai netiks 2000. gada budžets destabilizēts, cenšoties palielināt tā izdevumu daļu?

- Mums jāskatās deputātu priekšlikumi, tie patlaban tiek apkopoti. Šodien Finansu ministrija gatavo savu attieksmi pret šiem ierosinātajiem grozījumiem. Galvenais mums ir - turēties kopīgās makroekonomiskās politikas rāmjos, par ko esam vienojušies un turpinām vienoties ar Starptautisko valūtas fondu. Šorīt es parakstīju vēstuli Starptautiskajam valūtas fondam, kurā lūdzu izskatīt mūsu ekonomiskās politikas memorandu, Repšes kungs jau bija šo vēstuli parakstījis. Valūtas fonds ir pārcēlis savu valdes sēdi, kurā izskata mūsu ekonomiskās politikas memorandu, uz 15. decembri, tādējādi sagaidot, kādā izskatā tiks pieņemts mūsu nākamā gada budžets. Lai mūsu attīstība būtu stabila nākamajā gadā, protams, ir jāievēro šī ekonomiskās politikas memoranda pamatnosacījumi. Attiecībā uz budžetu šeit galvenais ir nosacījums nepārsniegt 2 procentus fiskālo deficītu attiecībā pret iekšzemes kopproduktu. Vēlme, protams, būs palielināt izdevumus, un gandrīz vienmēr šīs prasības ir pamatotas. Jautājums ir par līdzekļu avotiem. Ja mēs spējam noturēties šo 2 procentu robežās, samazinot izdevumus vienā vietā un palielinot citā, tad viss ir kārtībā. Bet par to mums jālemj valdībā un Saeimā.

- Vai nākamā gada budžeta izskatīšana valdībā notiks nākamo otrdien?

- Domāju, ka valdībai tas noteikti ir jāizdara. Ministru kabineta sēde sākas desmitos no rīta. Ir apmēram 50 priekšlikumu, bet daļa no tiem dublējas un daļa ir apvienojama. Salīdzinot ar citiem gadiem, kad ir bijis 700 - 800 priekšlikumu, pašreizējais priekšlikumu skaits ir pietiekami normāls un izskatāms vienā dienā.

Rūta Bierande,  "LV" ekonomikas redaktore