Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par 9.Saeimas komisiju veikto 2007.gada ziemas sesijā.. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.04.2007., Nr. 59 (3635) https://vestnesis.lv/ta/id/155649

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par šā gada trijos mēnešos tiesībsarga saņemtajām iedzīvotāju sūdzībām

Vēl šajā numurā

11.04.2007., Nr. 59 (3635)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par 9.Saeimas komisiju veikto 2007.gada ziemas sesijā.

No 2007.gada 10.janvāra līdz 4.aprīlim

 

Sesijā pieņemti 66 likumi

 

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 

Komisijas priekšsēdētāja – Anna Seile (TB/LNNK)

Notikušas 34 komisijas sēdes

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai nodoti 11, bet kā līdzatbildīgajai komisijai – 7 likumprojekti. Saeima pieņēmusi 3 likumus.

Komisija strādājusi ar daudziem būtiskiem likumprojektiem, tos sagatavojot izskatīšanai Saeimā. Te jāmin grozījumi likumā “Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos”, kas paredz noteikt, kurš no īpašuma tiesību iegūšanas vai atgūšanas posmiem šī likuma izpratnē uzskatāms par brīdi, kad zemes tiesiskais valdījums ir par pamatu tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, šīs tiesības ir iespējams izmantot tikai tad, kad zemes īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” paredz noteikt aizsargājamās teritorijas un funkcionālās zonas, kurās valstij un pašvaldībām piederošā un piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, vienlaikus atļaujot to aizsargājamās teritorijās un zonās ar vieglāku aizsardzības režīmu. Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā veicinās bioloģiski augstvērtīgu teritoriju aizsardzības nodrošināšanu. Grozījumi likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” un grozījums likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” paredz noteikt, ka par valsts budžeta līdzekļiem veicamos zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus veic valsts SIA “Latvijas Valsts mērnieks”. Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” paredz precizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz zemes reformas nobeiguma posmu.

Komisijas sēdēs arī spriests par Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Komisijas jaunajām nostādnēm Kopējās lauksaimniecības politikas reformā, par iespēju piešķirt kompensāciju baltvācu zemes izpircēju mantiniekiem, par Eiropas enerģētikas politiku un par Baltijas jūras eitrofikācijas ierobežošanas problēmām.

 

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Juris Dalbiņš (TP)

Notikušas 24 komisijas sēdes

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti ziemas sesijā strādājuši ar 14 likumprojektiem, no kuriem 3 atzīti par steidzamiem, kā arī ar izskatīšanai komisijā nodotiem 6 likumprojektiem. Komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 79.pantu izstrādājusi un iesniegusi Saeimā 2 likumprojektus. Deputāti uzklausījuši arī valsts pārvaldes amatpersonu, nevalstisko organizāciju pārstāvju un citu speciālistu sniegto informāciju par valsts iekšējo un ārējo drošību.

Jāmin 5 nozīmīgākie likumprojekti, par kuru virzību atbildīga ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Tie ir grozījums Nacionālās drošības likumā, un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, grozījumi Militārā dienesta likumā un Imigrācijas likumā, kā arī “Likums par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republika”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ārpolitiskā darbība tika īstenota 5 jomās: sadarbība ar NATO struktūrām par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas iekļaušanos kolektīvajā drošības sistēmā, sadarbība ar Eiropas Parlamentu, risinot Eiropas kopīgās ārējās un drošības politikas jautājumus, sadarbība ar ES un NATO dalībvalstīm, sadarbība ar Austrumeiropas, Aizkaukāza un Balkānu valstīm NATO un ES kaimiņattiecību politikas ietvaros, kā arī dalība starptautiskos semināros un konferencēs par aktuālām mūsdienu iekšējās un ārējās drošības tēmām.

Komisijas deputāti tikušies ar NATO un ārvalstu amatpersonām, tostarp ar NATO Militārās komitejas priekšsēdētāju ģenerāli R.Henaultu, Izraēlas 17.Kneseta delegāciju, Zviedrijas aizsardzības ministru M.Odenbergu un Lietuvas vēstnieku A.Vinku.

 

Ārlietu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Andris Bērziņš (LPP/LC)

Notikušas 16 komisijas sēdes

Ziemas sesijā Ārlietu komisijas deputāti sprieduši par komisijai nodotiem 19 likumprojektiem.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma komisijas sagatavotos likumprojektus “Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par jauno pilsoņu apmācību”, “Par Frankofonijas statūtiem”, “Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, “Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstīt 1997.gada 7.augustā parafēto Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robežu”, “Par nolīgumu, ar ko groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas tika parakstīts Kotonū 2000.gada 23.jūnijā”, “Par Iekšējo nolīgumu starp dalībvalstu valdību pārstāvjiem Padomes sanāksmē, ar ko groza Iekšējo nolīgumu (2000.gada 18.septembris) par pasākumiem, kas jāveic, un procedūrām, kas jāievēro, īstenojot Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Kopienas partnerattiecību nolīgumu”, “Par Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas konvencijas grozījumu protokolu”, “Par Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām protokolu”, “Par Eiropas ainavu konvenciju” un “Par Latvijas valdības un Maķedonijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem”.

Komisijas priekšsēdētājs A.Bērziņš ticies ar Turcijas vēstnieku D.Polatu, Izraēlas vēstnieku Č.Ivri, Vācijas vēstnieku E.Šupiusu, Ķīnas vēstnieku Č.Liminu un Kirgizstānas vēstnieci L.Imanalijevu.

Komisijas deputāti tikušies ar Gruzijas parlamenta un valdības, kā arī ar Izraēlas Kneseta, Izraēlas un Latvijas parlamentu draudzības līgas delegācijas pārstāvjiem.

Ārlietu komisijas izveidotā Baltijas lietu apakškomisija 13 apakškomisijas sēdēs izskatīja Baltijas asamblejas (BA) komiteju šī gada darba plānu, sprieda par BA konferenci “Cilvēkresursu attīstība Baltijas valstīs” un BA budžetu 2008.gadam.

Apakškomisija izskatīja Saeimas komisiju iesniegto informāciju par tēmām, kas būtu analizējamas kopā ar Baltijas valstu un Ziemeļvalstu radnieciskajām komisijām, un atbalstīja BA Prezidija paziņojuma projektu par atbalstu mūsu valstij Latvijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanā.

Apakškomisijas sēdēs Saeimas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas deputāts, Baltijas lietu apakškomisijas deputāts un BA Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs I.Emsis informēja par Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences darba grupas “Pret eitrofikāciju Baltijas jūrā” sēdi, apakškomisijas deputāts V.A.Krauklis – par BA Ekonomikas un informātikas komitejas piedalīšanos Beniluksa parlamenta organizētajā konferencē par lauku tūrismu, apakškomisijas sekretārs J.Reirs – par Eiropas Parlamenta rīkoto parlamentāro konferenci par Ziemeļu dimensiju.

 

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Kārlis Leiškalns (TP)

Notikušas 27 komisijas sēdes

Ziemas sesijas laikā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sasaukusi 27 sēdes, kurās izskatīti 28 likumprojekti, tostarp 20 izskatīti kā atbildīgās komisijas likumprojekti, bet 5 likumprojekti kā līdzatbildīgās komisijas. Komisija izstrādājusi 3 likumprojektus, no tiem – 2 alternatīvus.

Šajā sesijā ir pieņemti 10 komisijas virzīti likumi, no kuriem 5 – steidzami. Attiecīgi 2 ir jauni likumi, bet 8 – grozījumi spēkā esošajos likumos. Lielākā daļa šo grozījumu ir saistīta ar Eiropas Savienības prasību ieviešanu finanšu un kapitāla tirgus jomā, piemēram, grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz banku darbības normatīvā regulējuma pilnveidošanu un nodrošina direktīvu 2006/48/EK, 2000/46/EK un 2004/109/EK normu ieviešanu, grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā paredz atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, kā arī nodrošina direktīvu 2001/34/EK un 2004/109/EK normu ieviešanu.

Šajā sesijā pieņemti arī citi ne mazāk svarīgi likumi, to skaitā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums, kas vienkāršos administratīvās procedūras, lai nodrošinātu Eiropas Savienības fondu līdzekļu efektīvu izlietošanu. Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz nodokļu administrācijas revīzijas (audita) rezultātā uzliktās (aprēķinātās) soda naudas samazināšanas iespējas un veicinās paredzēto ieņēmumu ātrāku nonākšanu budžetā.

Komisija šīs sesijas laikā ne tikai strādāja ar likumprojektiem, bet arī tikās ar dažādu iestāžu pārstāvjiem. Komisija tikās ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadību un iepazinās ar tās darbu un nākotnes iecerēm. Tikās arī ar Latvijas Bankas vadību un noklausījās Latvijas Bankas prezidenta I.Rimšēviča ziņojumu “Latvijas tautsaimniecības jaunākās attīstības tendences un nākotnes perspektīvas”. Rezultātā komisijā tika organizēta diskusija “Par Latvijas tautsaimniecības problēmām un to iespējamiem risinājumiem”, kurā piedalījās finanšu ministrs O.Spurdziņš, ekonomikas ministrs J.Strods un Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs.

Komisija sākusi darbu pie Ministru kabineta iesniegtās likumprojektu paketes (6 likumprojekti), kas paredz pasākumus inflācijas mazināšanai, lai varētu palēnināt straujo tautsaimniecības pieaugumu, nodrošinot ekonomikas ilgtermiņa attīstību, vidējā termiņā inflācijai atgriežoties tautsaimniecības attīstībai ilgtspējīgā līmenī. Lielākais darbs pie šiem likumprojektiem komisiju sagaida nākamajā – pavasara – sesijā, kad likumprojektu pakete būs guvusi Saeimas vairākuma atbalstu 1.lasījumā.

 

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Jānis Šmits (LPP/LC)

Notikušas 34 komisijas sēdes

Komisijas darbs ziemas sesijā saistīts galvenokārt ar 8.Saeimā nepabeigto likumprojektu izskatīšanas turpināšanu. Saeima atbalstīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas kā atbildīgās komisijas ierosinājumu 9.Saeimā turpināt skatīt 6 likumprojektus – grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, Repatriācijas likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kā arī Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likumprojektu un Jaunatnes likumprojektu.

Šajā laikā galīgajā lasījumā pieņemti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kurā likuma normas saskaņotas ar Bāriņtiesu likuma normām, noteikta Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas kompetence, kā arī noteikts aizliegums intervēt bērnu un izplatīt presē un citos plašsaziņas līdzekļos informāciju par bērnu, kurš kļuvis par prettiesiskas darbības upuri, liecinieku vai izdarījis likumpārkāpumu, izņemot gadījumu, kad bērns pats izsaka vēlēšanos pārdzīvoto izpaust atklātībai un tam piekrīt viņa vecāki vai citi bērna likumiskie pārstāvji.

Komisija turpina strādāt ar likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” sagatavošanu 3.lasījumam. Komisijā atbalstu guva Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšlikums, kas paredz, ka repatriācijas atļaujas netiek izsniegtas personām, kuras paudušas fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitāras idejas vai musinājušas uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, kā arī personām, kuras publiski izrādījušas necieņu pret Latvijas valsti vai tās simboliem, publiski slavinājušas Latvijas okupācijas varu vai tās simbolus vai noliegušas Latvijas okupācijas faktu. Repatriācijas ierobežojumi tiek paredzēti arī personām, kuras ir sodītas par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas ir noziedzīgs nodarījums arī Latvijā, ja sodāmība nav dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā.

Komisija arī turpina strādāt ar likumprojekta “Grozījums likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” sagatavošanu 2.lasījumam, kaut arī tā izskatīšana Saeimas sēdē pagaidām ir atlikta. Likumprojekts paredz noteikt jūlija otro sestdienu par Jūras svētku dienu un oktobra pirmo svētdienu – par Skolotāju dienu. Pēc Ministru kabineta ierosinājuma tiek paredzēts noteikt par brīvdienu nākamo darba dienu, ja 4.maijs un 18.novembris iekrīt sestdienā vai svētdienā.

Tāpat arī tiek turpināts darbs, sagatavojot likumprojektu “Erotikas un pornogrāfijas ierobežošanas likums” izskatīšanai 3.lasījumā. Likuma mērķis ir noteikt erotiska vai pornogrāfiska rakstura materiālu aprites ierobežojumus, aizsargāt cilvēkus no nevēlamas saskarsmes ar erotiska un pornogrāfiska rakstura materiāliem, nepieļaut bērnu iesaistīšanu erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālu apritē un noteikt ierobežojumus erotiska rakstura izklaides vietu darbībai un erotiska rakstura pasākumu organizēšanai. 2.lasījumā atbalstīts likumprojekta nosaukuma precizējums – turpmāk Pornogrāfijas ierobežošanas likums.

Komisija turpina strādāt pie 2005.gadā Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā” sagatavošanas 2.lasījumam. Likumprojekts paredz saskaņot likumu ar Komerclikumu un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu, saglabājot reliģisko organizāciju tiesības veikt saimniecisko darbību, vienlaikus paredzot: ja reliģiskās organizācijas ieņēmumi no saimnieciskās darbības kalendārā gada laikā 500 reizes pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru Ministru kabinets noteicis attiecīgajam laika posmam, šai organizācijai jādibina kapitālsabiedrība, kas jāreģistrē saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Likumprojektā paredzēts iestrādāt grozījumus, kuri būs nepieciešami pēc tradicionālo Baznīcu likumprojektu pieņemšanas.

Komisija kā līdzatbildīgā komisija skatījusi un konceptuāli atbalstījusi Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likumprojektu, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likumprojektu, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumprojektu, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likumprojektu, Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likumprojektu, Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likumprojektu un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumprojektu.

Kā līdzatbildīgā komisija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sagatavojusi savus priekšlikumus Pacientu tiesību likumprojektam uz 2.lasījumu. Pēc komisijas ierosinājuma precizēts likumprojekta nosaukums – turpmāk Pacientu tiesību aizsardzības likumprojekts. Komisija ierosinājusi precizēt veselības termina skaidrojumu, izstrādāts jauns pants par pacienta tiesībām uz informāciju, kā arī par tiesībām iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju.

Komisijas deputāti tikušies un uzklausījuši vairākas atbildīgās valsts amatpersonas un speciālistus par sabiedrības integrācijas un Latvijas nacionālo kultūras biedrību aktualitātēm, par situāciju Latvijā saistībā ar kibernoziegumiem, rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās, par Tiesībsarga biroja un Reliģisko lietu pārvaldes darbību, par informācijas tehnoloģiju attīstības tendencēm valsts pārvaldē.

Deputāti tikušies arī ar Pasaules veselības organizācijas ekspertu pacientu tiesību jautājumos un Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību ekspertiem.

Saeima 1.marta sēdē atbalstīja komisijas sagatavoto lēmuma projektu par Romāna Apsīša apstiprināšanu Latvijas tiesībsarga amatā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izveidojusi Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisiju. 14 apakškomisijas sēdēs tika sagatavoti priekšlikumi Bērnu tiesību aizsardzības likumprojektam un skatīti grozījumi Krimināllikumā. Apakškomisijas deputāti sprieduši par Bērnu un ģimenes lietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbību un aktualitātēm bērnu tiesību aizsardzības jomā, kā arī par situāciju sociālās korekcijas izglītības iestādē “Strautiņi”, bez vēsts pazudušo bērnu meklēšanā un starptautisko sadarbību šajā jomā un bērnu drošību internetā. Deputāti iepazinās arī ar Valsts kontroles revīzijas “No uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto uzturlīdzekļu summu un likumisko procentu piedziņa no parādnieka un no iesniedzēja, kurš nepamatoti pieprasījis un saņēmis uzturlīdzekļus” ieteikumu ieviešanas gaitu un Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.–2008.gadam īstenošanu.

 

Eiropas lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Vaira Paegle (TP)

Notikušas 28 komisijas sēdes

Ziemas sesijā Eiropas lietu komisijas deputātu darbs galvenokārt bija saistīts ar nacionālo pozīciju apstiprināšanu.

Tika uzklausīti arī informatīvi ziņojumi par Saeimas ES informācijas centra aktivitātēm 2006.gadā un iecerēm 2007.gadā, par Vācijas prezidentūras prioritātēm, par Latvijas paveikto Somijas prezidentūras laikā, par Eiropas enerģētikas politiku, par Berlīnes deklarāciju, par 2007.–2013.gada ES struktūrfondu plānošanas dokumentu un normatīvo aktu un Zemkopības ministrijas atbildībā esošo ES struktūrfondu plānošanas dokumentu izstrādes gaitu, par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta līdzšinējo un turpmāko darbību un par ES konstitucionālo līgumu.

Komisijas priekšsēdētāja V.Paegle tikās ar Turcijas ekonomikas ministru A.Babadžanu, Izraēlas vēstnieku Č.Ivri, Itālijas vēstnieku F.Dzedzu, Gruzijas vēstnieku D.Apciauri, Slovākijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku J.Kuderjaviju, ASV diplomātiskā korpusa un Ukrainas prezidenta sekretariāta darbiniekiem, kā arī ar žurnālistiem A.Bogustovu un Ģ.Salmgriezi.

Eiropas lietu komisijas deputātiem ir bijušas arī tikšanās ar Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas ministra vietnieku V.Ostalepu, Gruzijas parlamenta un valdības pārstāvjiem.

Komisija uzklausīja valsts kontrolieri I.Sudrabu par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu “Eiropas Savienības struktūrfondu projektu vērtēšanas un apstiprināšanas sistēmas novērtējums”.

Komisijas priekšsēdētāja piedalījās Zviedrijas vēstniecības organizētajā lekcijā “Baltijas valstis pasaulē un pasaule Baltijas valstīs” un citos pasākumos.

Notika arī Eiropas lietu komisijas un nevalstiskās organizācijas “Eiropas kustība Latvijā” organizētā diskusija “Sabiedrības līdzdalība Saeimas darbā Eiropas Savienības jautājumos”, kuras mērķis bija sekmēt savlaicīgu un efektīvu sabiedrības līdzdalību Saeimas darbā ar ES jautājumiem, to apspriešanā un lēmumu pieņemšanā.

 

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Jānis Strazdiņš (ZZS)

Notikušas 28 komisijas sēdes

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darbs likumdošanā saistīts ar komisijai kā atbildīgajai nodoto likumprojektu sagatavošanu pieņemšanai Saeimā, dažādu lēmuma projektu sagatavošanu un atzinumu sniegšanu par likumprojektiem, kuri komisijai nodoti kā līdzatbildīgajai.

Saeima ziemas sesijā ir pieņēmusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto Patentu likumprojektu, grozījumus Dizainparaugu likumā, grozījumus likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, grozījumus Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā, grozījumus Autortiesību likumā, grozījumu Augstskolu likumā un likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmi”.

Komisija turpina strādāt pie šādu likumprojektu sagatavošanas: “Grozījumi Augstskolu likumā”, “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”, “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””, “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, “Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem”, “Par Rēzeknes Augstskolas Satversmi” un “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmi”.

Komisija ir atbalstījusi un virzījusi apstiprināšanai Saeimā lēmuma projektu “Par Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģētās pārstāves Laimas Grebskas apstiprināšanu Augstākās izglītības padomes sastāvā”.

Komisijas pamatdarbības jautājumi aptver plašas un visas valsts mērogā sīki strukturētas vairāku nozaru sistēmas – izglītība, zinātne, kultūra un sports. Līdz ar to komisijas deputātu redzeslokā pastāvīgi ir jautājumi, kas skar gan valsts pārvaldes kvalitātes un efektivitātes, gan valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu izmantošanas, kā arī tiesību aktu īstenošanas u.c. aktuālus jautājumus. Komisija ir iepazinusies ar Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem uzdevumiem pedagogu profesionālās darbības atbalstam un attīstībai, konsekventi sekojusi Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas pieminekļu aģentūra” darbam saistībā ar Rīgas Brāļu kapu apsaimniekošanu, saglabāšanu, restaurāciju un labiekārtošanu, komisija ir veicinājusi valsts un pašvaldības institūciju sadarbību Latvijas Dziesmu un deju svētku galvenās norises vietas – Mežaparka Lielās estrādes – sagatavošanā 2008.gada svētkiem, aktualizējusi jautājumu par Saulesdārza turpmāko attīstību, ievērojot sabiedrības intereses izglītības, vides un sporta jomā, kā arī sekojusi valsts institūciju īstenotajai politikai kultūras pieminekļu saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā.

Sabiedrībā pēdējā laikā ir aktualizējies bērnu drošības, audzināšanas darba, skolēnu–skolas–ģimenes savstarpējo attiecību, sadarbības un pienākumu, tiesību un atbildības jautājums. Tāpēc komisija šo jautājumu risināšanu ir apspriedusi ar Izglītības un zinātnes ministriju, Izglītības valsts inspekciju, Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un Valsts jaunatnes iniciatīvu centru.

Ar izglītības nozari cieši savijušies kultūras jautājumi, kas, būdami pietiekami autonomi, veido sabiedrības garīgo, intelektuālo un estētisko vidi. Tāpēc komisija arī nozīmīgu savas pamatdarbības daļu atvēlējusi jautājumiem par Rīgas Latviešu biedrības darbību un valsts aģentūras “Latvijas institūts” darbu, veidojot un popularizējot valsts tēlu pasaulē un izstrādājot valsts zīmolvedības stratēģiju. Komisija uzmanību pievērsusi arī valsts vienotajai bibliotēku informācijas sistēmai “Gaismas tīkls” un Bila un Melindas Geitsu fonda atbalstam Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanā un programmai “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei” 2007.–2013.gadam.

Sagatavojot likumprojektus un izskatot dažādus jautājumus, uz komisijas sēdēm aicināti ministriju, pašvaldību, izglītības, zinātnes, kultūras un sporta darbinieku organizāciju pārstāvji.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā saņemtas 129 vēstules, sniegtas 78 atbildes.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izveidotā Sporta apakškomisija notikušajās 13 apakškomisijas sēdēs risinājusi ar sportu saistītus aktuālus likumdošanas un citus jautājumus. Deputāti tikušies ar dažādu sporta institūciju pārstāvjiem, skatījuši vairākus likumprojektus un apakškomisijā saņemtās vēstules, sniedzot uz tām atbildes, kā arī lēmuši par Latvijas pilsonības piešķiršanu ievērojamiem sportistiem.

Komisijas izveidotā Nacionālā attīstības plāna īstenošanas uzraudzības apakškomisija 13 apakškomisijas sēdēs skatījusi jautājumus, kas saistīti ar Nacionālā attīstības plāna īstenošanu (iespējām un riskiem), inovatīvām uzņēmējdarbības veicināšanai, Eiropas Savienības struktūrfondiem un Latvijas Kohēzijas fondu, vidēja termiņa valsts budžeta plānošanas ieviešanu, izvērtējumu par Eiropas Savienības struktūrfondu darbības programmu projektu atbilstību Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007–2013 stratēģijai, Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu izglītībai, kas ir viens no Nacionālā attīstības plāna ieviešanas instrumentiem 2007.–2013.gadā un 2007.–2013.gada Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu zinātnes attīstībā – ieguldījumu Nacionālā attīstības plāna ieviešanā.

 

Juridiskā komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Mareks Segliņš (TP)

Notikušas 43 komisijas sēdes

Juridiskā komisija pabeigusi darbu pie 8.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas attiecināmi uz autortiesībām un ar tiem saistītajiem jautājumiem un bija nepieciešami, lai ieviestu Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas Nr.2004/48/EK prasības.

Tika pieņemti grozījumi Civillikumā. Līdz ar šī likuma pieņemšanu un Civillikuma 1.pielikuma redakcijas labojumiem tika sakārtoti jautājumi attiecībā uz publiskajiem ūdeņiem.

Komisija 2.lasījumā izskatījusi vairākus likumprojektus “Grozījumi Krimināllikumā” par dažādiem būtiskiem jautājumiem. Piemēram, likumprojekts attiecībā uz cīņu pret nelegālo alkoholu un Krimināllikuma grozījumi saistībā ar Eiropas Savienības Padomes direktīvas prasībām Nr.2000/43/EC par vienādas attieksmes principa pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības ieviešanu.

Komisija izskatīja un 2.lasījumam atbalstīja Maksātnespējas likumprojektu, kura mērķis ir veicināt (sekmēt) parādnieka maksātspējas atjaunošanu un kreditoru interešu aizsardzību parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā, un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā.

Juridiskā komisija strādāja ar vairākiem likumprojektiem “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kas paredz efektīvāk vērsties pret personām, kuras nodarbojas ar nelegālo alkohola tirdzniecību; noteikt atbildību par kustības drošības noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos, mazizmēra kuģošanas līdzekļu reģistrācijas un lietošanas noteikumu pārkāpšanu; noteikt atbildību izglītības iestādes vadītājam un uzņēmuma vadītājam par normatīvajos aktos noteikto pasākumu neveikšanu narkotisko un psihotropo vielu izplatīšanas novēršanai izglītības iestādēs, restorānos, kafejnīcās, bāros un citās publiskās izklaides vietās; precizēt kārtību, kādā tiks izskatītas administratīvo pārkāpumu lietas, samazināt valsts budžeta līdzekļu izmantošanu un nodrošināt izdevumu piedziņu. Grozījumi saistīti arī ar konkurences tiesību normām, enerģētikas nozares tiesību normām un ar vēlētāju apvienību administratīvo atbildību.

Juridiskā komisija sāka darbu pie Tiesu iekārtas likumprojekta, kura mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. Uzklausot dažādus viedokļus par likumprojektu un izvērtējot iesniegtos priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam, komisija nolēma, ka nepieciešams pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Juridiskā komisija strādāja ar Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likumprojekta, Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas likumprojekta, Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likumprojekta, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likumprojekta, Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likumprojekta, Rīgas ebreju reliģiskās draudzes likumprojekta un Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumprojekta sagatavošanu izskatīšanai Saeimā. Šie likumprojekti tika izstrādāti, lai regulētu Latvijas Republikas un Baznīcas attiecības, nosakot to likumīgo stāvokli un statusu.

Tika pieņemts Dokumentu legalizācijas likums, kas noteiks Latvijas Republikā izsniegta publiska dokumenta apliecināšanas un legalizācijas kārtību un ārvalstī izsniegta publiska dokumenta izmantošanu Latvijas Republikā.

Juridiskā komisija izveidoja apakškomisiju Valsts prezidentes ierosinātajā jautājumā par Valsts prezidenta institūciju. Piecās apakškomisijas sēdēs deputāti sprieda par Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas ierosinājumiem Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības precizēšanā, sagatavoja Valsts prezidenta ievēlēšanas likumprojektu un iesniedza to Juridiskajai komisijai izskatīšanai un virzīšanai Saeimas sēdē.

Komisijas priekšsēdētājs M.Segliņš un komisijas sekretārs Dz.Rasnačs tikās ar Ukrainas parlamenta Juridiskās komitejas priekšsēdētāja vietnieku J.Korņijčuku un Ukrainas prezidenta sekretariāta Valsts galvenā juridiskā dienesta pārstāvjiem.

 

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Sergejs Dolgopolovs (SC)

Notikušas 12 komisijas sēdes

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ziemas sesijā iepazinās ar Saeimas Iesniegumu biroja darbu un sagatavotajiem pārskatiem par saņemtajiem iesniegumiem Saeimā. Komisija konstatēja, ka Iesniegumu biroja telpas apmeklētāju pieņemšanai atrodas grūti pieejamā vietā, it īpaši veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Komisija aicināja Saeimas Kancelejas vadību izskatīt jautājumu par apmeklētāju pieņemšanas centra izveidi, paredzot piemeklēt piemērotas telpas un izdalot nepieciešamos resursus to aprīkošanai. Komisija norādīja, ka Saeimā ir nepieciešama publiska telpa, kur jebkurš iedzīvotājs varētu saņemt informāciju un konsultāciju Saeimas darbības jautājumos, sarunāt tikšanos un tikties ar deputātiem, kā arī noformēt iesniegumu. Komisijas deputāti uzskata, ka šādas publiskas apmeklētāju pieņemšanas telpas izveide uzlabos Saeimas darbu, parlamenta publisku pieejamību, saikni ar iedzīvotājiem un cels tās prestižu.

Komisija šīs sesijas laikā izbraukuma sēdē iepazinās ar Rīgas domes apmeklētāju pieņemšanas centra “Vienas pieturas aģentūra” darbu un pēc tam apsprieda Saeimas apmeklētāju pieņemšanas centra koncepciju.

Komisijas deputāti piedalījās Priekšlikumu un sūdzību likumprojekta izstrādē. Komisija konceptuāli neatbalstīja izstrādāto likumprojektu un aicināja atbildīgo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju veidot darba grupu, lai pilnveidotu minēto likumprojektu. Saeima pieņēma papildināto likumprojektu 2.lasījumā un komisija atbildīgajai komisijai iesniedza priekšlikumus likumprojekta 3.lasījumam.

Komisija skatīja un konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” 1.lasījumam, vienlaikus izsakot viedokli, ka varētu tikt izskatīta iespēja precīzi formulēt, kādos gadījumos būtu piemērojams Latvijas Republikas Satversmes 81.pants.

Komisija izskatīja arī administratīvos protokolus par deputātu J.Šmita un A.Kampara saukšanu pie administratīvās atbildības.

Komisija aicināja Valsts ieņēmumu dienesta un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvjus sniegt informāciju un apspriest problēmas saistībā ar valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanu un kontroli.

Tika izskatīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārsūtītais pilsoņa E.Kokaiņa iesniegums un nosūtīta vēstule apvienības TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājam M.Grīnblatam ar lūgumu vērst deputātu uzmanību uz nepieciešamību strikti ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksa 6.panta prasības. Komisija strādā ar priekšlikumu sagatavošanu grozījumiem Saeimas Kārtības rullī par balsošanu Saeimas sēdēs.

Komisija arī izskatīja deputāta A.Golubova iesniegumu saistībā ar apvienības TB/LNNK frakcijas deputāta J.Dobeļa izteikumiem šā gada 11.janvāra Saeimas sēdē. Komisija nosūtīja vēstuli frakcijas priekšsēdētājam M.Grīnblatam ar lūgumu izvērtēt iesniegumā minētos faktus un aicināt deputātu J.Dobeli ievērot Saeimas deputātu ētikas kodeksa normas. Komisija nosūtīja vēstuli arī Saeimas priekšsēdētājam I.Emsim ar lūgumu vērst Saeimas sēžu vadītāju uzmanību uz nepieciešamību striktāk ievērot Saeimas Kārtības ruļļa 73. un 74.panta prasības.

 

Nacionālās drošības komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC)

Notikušas 20 komisijas sēdes

Ziemas sesijā deputāti strādājuši ar trim likumprojektiem – Ministru kabineta Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotajiem noteikumiem “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” un “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” paredzēja paplašināt Ministru kabineta kompetenci, nosakot, ka Ministru prezidents vada Valsts drošības iestāžu padomi, un definēt Valsts drošības iestāžu padomes vietu valsts drošības sistēmā. Likumprojekts formulē Informācijas analīzes dienesta uzdevumus veikt nacionālās, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības drošības politikas plānošanai un apdraudējumu prognozēšanai nepieciešamās informācijas atlasi, neizmantojot operatīvās darbības metodes, tās apstrādi, analīzi un izplatīšanu nacionālā un starptautiskā līmenī.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” paredzēja, ka Valsts drošības iestāžu padomi (VDI padome) vada Ministru prezidents un tās sastāvā ietilpst aizsardzības ministrs, ārlietu ministrs, iekšlietu ministrs un tieslietu ministrs. VDI padomes funkcijas tika paredzēts papildināt ar uzdevumu saskaņot Valsts drošības iestāžu budžetu projektus. VDI padomei paredzētas tiesības ierosināt pārbaudes Valsts drošības iestādēs, precizēts uz VDI padomes sēdēm uzaicināmo personu loks, kā arī VDI padomes un Informācijas analīzes dienesta sadarbība.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” paredzēja noteikt Informācijas analīzes dienesta (IAD) kompetenci valsts noslēpuma aizsardzības pasākumos. IAD tika paredzētas tiesības pārbaudīt savu telpu un darbinieku atbilstību drošības prasībām, kā arī IAD vadītāju iekļaut to valsts personu lokā, kam atbilstoši amatam ir pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot dienesta pienākumu veikšanā.

Likumprojekti Saeimā tika pieņemti otrajā lasījumā kā steidzami un nosūtīti Valsts prezidentei V.Vīķei-Freibergai izsludināšanai. Valsts prezidente motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam I.Emsim prasīja likumu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” un “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” otrreizēju caurlūkošanu.

Komisija uz likumprojekta sagatavošanu trešajam lasījumam saņēma divu deputātu priekšlikumus, kuri neatbilda Saeimas Kārtības ruļļa 115.pantam, kas nosaka, ka ir izskatāmi tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Saeima likumus negrozīja un Valsts prezidente apturēja likuma publicēšanu uz diviem mēnešiem. Šādā kārtā apturētie likumi nododami tautas nobalsošanai, ja to pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju. No 2.aprīļa līdz 3.maijam notiek parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas Satversmes 72.panta noteiktajā kārtībā apturētajiem grozījumiem Valsts drošības iestāžu likumā un Nacionālās drošības likumā.

Komisija apsprieda un atbalstīja virzīšanai izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, kurā iestrādātais regulējums pēc būtības paredz atjaunot Nacionālās drošības likumu tā 2006.gada 23.novembra redakcijā, likumprojektā “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” iestrādātais regulējums – likumu tā 2006.gada 11.jūlija redakcijā un likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” iestrādātais regulējums – likumu tā 2006.gada 13.jūnija redakcijā. Saeima galīgajā lasījumā šos likumus pieņēma 29.marta Saeimas sēdē.

Komisija paplašinātā sēdē kopīgi ar Valsts prezidenta Kancelejas, Saeimas Juridiskā biroja, Ministru prezidenta biroja pārstāvjiem, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka vietnieku, Valsts drošības policijas priekšnieku, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieku un ģenerālprokuroru skatīja jautājumu par valsts drošības likumiem un nolēma turpināt darbu pie valsts drošības likumu uzlabošanas pavasara sesijā.

Komisija uzklausīja Jūras spēku komandieri A.Pavloviču un Krīzes vadības un mobilizācijas departamenta direktora vietnieku J.Garisonu par drošību uz jūras robežas, kā arī Satversmes aizsardzības biroja vadītāja J.Kažociņa vērtējumu par NATO samita norisi 2006.gada 28. un 29.novembrī Rīgā.

Komisija arī izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem priekšlikumiem likumdošanā, lai kontrolētu un ierobežotu speciālās noklausīšanās tehnikas ieviešanu, pārdošanu un izmantošanu Latvijas Republikā.

Izbraukuma sēdē Militārās izlūkošanas un drošības dienestā deputāti tikās ar dienesta priekšnieku I.Krēķi, bet kopīgajā izbraukuma sēdē ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā tika izskatīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstības plāns 2007.–2013.gadam.

 

Pieprasījumu komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Augusts Brigmanis (ZZS)

Notikušas 13 komisijas sēdes

Apkopojot komisijas paveikto ziemas sesijas laikā, kā vienu no komisijas darba svarīgākajiem jautājumiem jāmin Saeimas opozīcijas partiju frakciju deputātu iesniegto pieprasījumu izskatīšana.

Ziemas sesijas laikā tika izskatīti 2 pieprasījumi, kuri gan komisijā, gan arī Saeimas sēdē tika noraidīti. Tie ir – pieprasījums Ministru prezidentam A.Kalvītim par cilvēku bojāeju “Reģu” aprūpes centrā un pieprasījums veselības ministram V.Veldrem par situāciju valsts akciju sabiedrībā “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”.

Pēdējā ziemas sesijas Saeimas sēdē – 4.aprīlī – komisijai tika nodots pieprasījums Ministru prezidentam A.Kalvītim par ekoloģisko katastrofu Daugavā.

Pieprasījumu komisija 9.Saeimas ziemas sesijas laikā ir izskatījusi arī virkni citus ne mazāk svarīgus jautājumus saistībā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu un valsts pārvaldes realizēšanu elektroniskā formā, Rīgas pilsētas svētku noformējuma organizēšanu, Jūrmalas Attīstības plāna grozījumiem, sakaru sistēmas attīstību, situāciju gripas vakcīnu iepirkšanā un izlietošanā un profilaktiskajiem pasākumiem gripas izplatības ierobežošanā, situāciju preses izdevumu piegādē, plānoto sākumskolas skolēnu nodrošināšanu ar brīvpusdienām, dzīvojamo māju apsaimniekošanas un pārvaldīšanas problēmām un ar turpmāk paredzētajiem pasākumiem iespējamo plūdu draudu novēršanai Daugavā.

 

Pilsonības likuma izpildes komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Pēteris Tabūns (TB/LNNK)

Notikušas 15 komisijas sēdes

Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti ziemas sesijā tikušies ar Naturalizācijas pārvaldes priekšnieci E.Aldermani, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieku V.Jēkabsonu, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēnu un Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktoru N.Saksu. Šajās sēdēs deputāti skatījuši jautājumus, kas saistīti ar Naturalizācijas pārvaldes, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta un Sabiedrības integrācijas fonda darbību, kā arī iepazinušies ar naturalizācijas gaitu, Naturalizācijas pārvaldes darba apstākļiem un skatījuši pilsonības zaudēšanas aspektus.

Saeima 8.marta sēdē steidzamības kārtā pieņēma komisijas sagatavotos likumprojektus par futbola kluba “Skonto” spēlētāju A.Perepļotkina, A.Kostjuka un I.Sputaja atzīšanu par Latvijas pilsoņiem.

Komisija tikās arī ar Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību ekspertiem.

 

Publisko izdevumu un revīzijas komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Andris Bērziņš (ZZS)

Notikušas 13 komisijas sēdes

Publisko izdevumu un revīzijas komisija tradicionālā izpratnē nav likumdošanas komisija. Tās uzdevums ir sekot Saeimas budžeta līdzekļu izlietojumam, kā arī sadarbībā ar Valsts kontroli izvērtēt Valsts kontroles sniegtos atzinumus par revīzijām valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī sekot, kā Valsts kontroles un komisijas priekšlikumi tiek izpildīti.

Sadarbībā ar Valsts kontroli tika apspriesti 11 Valsts kontroles ziņojumi par veiktajām revīzijām dažādās institūcijās. Tika noteikti atskaitīšanās termiņi par Valsts kontroles revīzijās konstatēto trūkumu novēršanu, izskatīta Valsts kontroles konstatēto trūkumu novēršanas gaita dažādās institūcijās, kā arī tika apspriesti priekšlikumi grozījumiem “Likumā par budžetu un finanšu vadību”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir rīkojusi iepirkuma procedūras un izvēlējusies zvērinātu revidentu komercsabiedrības gan Saeimas, gan Valsts kontroles 2006.gada finanšu pārskata pārbaudei.

Tika izskatīti arī jautājumi, kas saistīti ar Saeimas finansiālās darbības revīziju.

9.Saeimā uzlabota sadarbība ar Finanšu ministriju – tās pārstāvji piedalās visās Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs, kurās tiek izskatīti Valsts kontroles ziņojumi.

 

Saimnieciskā komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Vilnis Edvīns Bresis (ZZS)

Notikušas 10 komisijas sēdes

Komisijas sēdēs tika apspriesti jautājumi par informācijas sagatavošanu par deputātu īres un transporta kompensāciju saņemšanu 8.Saeimas laikā un 9.Saeimas sākumā, izskatīti saņemtie iesniegumi par kompensāciju piešķiršanu un citi ar deputātu darba nodrošinājumu saistīti jautājumi.

Komisija izskatīja Saeimas Prezidija lēmuma projektu par līgumdarbu, saimniecisko un reprezentācijas izdevumu finansēšanu un nodeva to Saeimas Prezidijam apstiprināšanai, atbalstīja kompensāciju piešķiršanu deputātiem transporta un sakaru izdevumu segšanai.

Komisija iepazinās ar saņemto iesniegumu par nepieciešamību izveidot apmeklētāju pieņemšanas vietu Saeimā un nolēma lūgt Saeimas Kanceleju sagatavot priekšlikumus šī jautājuma risināšanā.

Komisija arī izskatīja un atbalstīja Saeimas Prezidija lēmuma projektu “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu līgumdarbiem, saimnieciskajiem izdevumiem un reprezentācijas izdevumiem 2007.gadā Saeimas frakcijām un komisijām”.

Tika uzklausīta Saeimas Kancelejas direktora vietnieka G.Beņķa informācija par plānoto Saeimas sēžu zāles balsošanas un konferenču sistēmas modernizāciju un izskatīts Dokumentu kopēšanas biroja pārskats par kopēšanas darbiem martā.

Komisijā 1.lasījumam konceptuāli tika atbalstīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

 

Sociālo un darba lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja – Aija Barča (TP)

Notikušas 26 komisijas sēdes

Sociālo un darba lietu komisija 26 komisijas sēdēs skatījusi vairākus likumprojektus, kas skar gan veselības, gan arī labklājības sfēru.

Ziemas sesijā galīgajā lasījumā Saeima atbalstījusi 4 komisijas sagatavotos likumprojektus:

1) grozījumu Ārstniecības likumā, kas saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku profesionalizāciju un atteikšanos no obligātā militārā dienesta paredz noteikt, ka turpmāk Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības ir tiesīgas pieprasīt informāciju par rezerves karavīru un rezervistu veselības stāvokli;

2) grozījumu Cilvēka genoma izpētes likumā, kas nosaka, ka Genoma izpētes padomē tiek iekļauts viens tiesībsarga pārstāvis;

3) grozījumu Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas nosaka, ka grūtniecības pārtraukšana medicīnisku indikāciju dēļ ir pieļaujama līdz grūtniecības 24.nedēļai. Izvarošanas rezultātā iestājušās grūtniecības pārtraukšana ir pieļaujama līdz grūtniecības 12.nedēļai;

4) grozījumus Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā, kas nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” veic Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un avārijas rezultātā cietušo personu uzskaiti, šim nolūkam izveidojot minēto personu uzskaites vienotu datu bāzi, kurā iekļaujamās informācijas apjomu arī nosaka Ministru kabinets, un regulāri novēro šo personu veselības stāvokli un nosaka slimību, invaliditātes un personas nāves cēloņsakarību ar Černobiļas AES avāriju.

Komisija turpina strādāt ar vairāku likumprojektu sagatavošanu gan otrajam, gan arī galīgajam lasījumam. Te jāmin Pacientu tiesību likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt un aizsargāt pacientu tiesības atbilstoši vispārējiem cilvēktiesību principiem, nosakot viņu tiesisko stāvokli un likumīgās intereses attiecībā uz ārstniecību un pienākumus ārstniecības procesā, kā arī veicināt labvēlīgas attiecības un iejūtīgu attieksmi starp pacientiem, ārstniecības personām un ārstniecības iestādes darbiniekiem un sekmēt pacientu aktīvu līdzdalību ārstniecības procesā.

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” paredz no likuma izslēgt normas, kas regulē ar obligātā aktīvā militārā dienesta karavīru un alternatīvā dienesta veicēju sociālo apdrošināšanu saistītos jautājumus. Grozījums likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” nosaka, ka šķiedras un sēklu ieguvei, kā arī dārzkopības mērķiem atļauts audzēt sējas kaņepi, taču zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt savas zemes platībās augošās kaņepes, kuras aizliegts audzēt saskaņā ar šo likumu.

Izskatīšanai komisijā pašlaik ir trīs likumprojekti, kas paredz grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Viens no šajā likumā ietvertajiem grozījumiem paredz novērst likuma normas neatbilstību 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/81/EK par uzturēšanās atļaujām ietverto tiesību normu prasībām. Tiek paredzēts, ka cilvēku tirdzniecības upurim paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus varēs saņemt arī personas, kuras nav ES pilsoņi un kuri piekritīs sadarboties ar izmeklēšanas iestādi vai procesa virzītāju. Papildus tam likumā tiek paredzēts, ka personām, kurām tiek piešķirts alternatīvais statuss un viņu ģimenes locekļiem, ir tiesības saņemt sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu jomas pamata pakalpojumus (nakts patversmi un informēšanas pakalpojumus). Vienlaikus likumprojekts paredz precizēt sociālo pakalpojumu sniedzēja terminu. Tiks noteikts deleģējums jaunas valsts nodevas iekasēšanai, paredzot, ka par sociālo pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas apliecību ir jāveic attiecīga iemaksa. Komisija īpaši strādāja pie atsevišķu tiesību normu precizēšanas, kuras praksē ir radījušas interpretācijas problēmas.

Grozījumi “Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” paredz ministriju kompetences precizēšanu priekšlikumu izstrādē valsts politikas nodarbinātības veicināšanas un bezdarba samazināšanas jomā, tai skaitā aktīvo nodarbinātības pasākumu un bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu īstenošanas koordinēšanā, līdzšinējo Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras funkciju nodošanu Nodarbinātības valsts aģentūrai, jaunu aktīvajos nodarbinātības pasākumos iesaistāmo personu grupu noteikšanu, jaunu bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu (komercsabiedrībās nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai, tālākizglītībai un nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšanai) ieviešanu.

Komisijas sēdēs deputāti tikušies ar dažādu invalīdu biedrību pārstāvjiem, sprieduši par pensiju likuma grozījumu un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpildes gaitu, par “TV3 Latvia” iesniegumu par akciju “Ģimenes vārdā”, skatījuši jautājumu par valsts rīcībpolitiku, nodrošinot atbilstošu aprūpi pirmsskolas vecuma bērniem, kuri neapmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, kā arī uzklausījuši atbildīgo valsts amatpersonu informāciju par traģisko notikumu valsts sociālās aprūpes centrā “Reģi”. Komisijas deputāti tikās ar Pasaules veselības organizācijas ekspertu pacientu tiesību jautājumos L.Falbergu un uzklausīja viņa secinājumus un ieteikumus, kas saistīti ar situācijas izpēti un normatīvo aktu izstrādi pacientu tiesību aizsardzības jomā Latvijā.

Sociālo un darba lietu komisija izveidoja divas apakškomisijas. Veselības apakškomisijas deputāti 12 apakškomisijas sēdēs skatījuši jautājumus par Veselības ministrijas šā gada aktualitātēm un māsterplāna realizācijas gaitu, par Narkoloģijas valsts aģentūras reorganizāciju, Valsts asinsdonoru centra darbību, par neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un Katastrofu medicīnas centra darbību, par tabakas uzraudzības valsts programmas realizāciju, alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programmas un Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.–2008.gadam īstenošanu. Deputāti sprieda arī par veselīga uztura principu un programmas “Skolas piens” realizāciju un par situāciju uztura bagātinātāju reģistrācijā un izplatīšanā.

Nodarbinātības apakškomisijas deputāti ziemas sesijas 12 apakškomisijas sēdēs tikušies ar vairākām valsts amatpersonām un iepazinušies ar mūžizglītības politikas pamatnostādnēm un tālākās attīstības perspektīvām, darba tirgus, bezdarba, nodarbnātības un nelegālās nodarbinātības problēmām, kā arī ar darba aizsardzības problēmu risināšanu Latvijā.

Deputāti sprieda arī par situāciju saistībā ar plānotajiem pasākumiem Jelgavas un Liepājas cukurfabriku atlaisto darbinieku atbalstam.

 

Tautsaimniecības komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Guntis Blumbergs (ZZS)

Notikušas 35 komisijas sēdes

Tautsaimniecības komisijai kā atbildīgajai komisijai nodoti 18, bet kā līdzatbildīgajai komisijai – 4 likumprojekti.

Pieņemti 7 likumi, to vidū grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas nosaka, ka valsts akciju sabiedrība “Ceļu satiksmes drošības direkcija” veic tirgus uzraudzību transportlīdzekļu, kurus reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā, papildu motoriem, kas uzmontēti uz automobiļa vai tā piekabes bāzes, kas paredzēti izmantošanai ceļu satiksmē, un grozījums Publisko iepirkumu likumā, kas paredz noteikt, ka uz kompensējošas dabas atbalsta pasākumiem neattiecas prasība veikt iepirkuma procedūru. Normatīvajā aktā ir sniegta kompensācijas definīcija, kura nosaka, ka atbalsta izmaksa, kas izdarīta konkrētam mērķim un pēc noteiktas likmes, tiek uzskatīta par naudas līdzekļu administrēšanu un tās saņēmēji nav pakļauti prasībai veikt iepirkuma procedūru.

Kā būtiskākie komisijas pārziņā esošie likumprojekti jāmin Saeimā 1.lasījumā konceptuāli atbalstītais Koncesiju likumprojekts, kas paredz radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla piesaistei publiskās infrastruktūras un pakalpojumu nodrošināšanā, un Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumprojekts, kura mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem drošus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus – pasažieru regulāros pārvadājumus, kurus sabiedrības interesēs organizē valsts vai pašvaldība vienotā maršrutu tīklā un kuru sniegšanai izmanto sabiedriskos transportlīdzekļus (autobuss, tramvajs, trolejbuss, vilciens), Saeimā 2.lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, kas paredz noteikt, ka Ministru kabinets vai pašvaldības dome (padome) likumā minēto lēmumu par nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem divpadsmit mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kas saskaņā ar likumu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.jūlija līdz 31.augustam un grozījumi Elektronisko sakaru likumā, kuru mērķis ir elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības tiesiskā regulējuma sakārtošana.

Komisijas deputāti tikušies ar Francijas Nacionālās asamblejas prezidentu P.Oljē un viņa vadīto asamblejas Ekonomikas, apkārtējās vides un teritorijas lietu komisijas delegāciju. Ar Eiropas Savienības enerģētikas komisāru A.Piebalgu deputāti pārrunāja Eiropas enerģētikas politikas aktualitātes.

Tautsaimniecības komisijas izveidotā Enerģētikas apakškomisija 4 apakškomisijas sēdēs ar atbildīgajām valsts amatpersonām un speciālistiem pārrunājusi jautājumus par enerģētiskās šķeldas ražošanas iespējām akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts meži”, par atjaunojamo energoresursu lietošanu enerģētikā un siltumapgādē, par biodegvielas ražošanas un izmantošanas perspektīvām un spriedusi par Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija sēdes lēmuma “Par nepieciešamajiem pasākumiem biodegvielas ražošanas un izmantošanas sekmēšanai” izpildi un par bioeļļas kā degvielas izmantošanas iespēju paplašināšanu.

 

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Komisijas priekšsēdētājs – Māris Krastiņš (TP)

Notikušas 37 komisijas sēdes

Piecos mēnešos kopš 9.Saeimas darba sākšanas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai ir nodots 21 likumprojekts, Saeimā pieņemti divi.

Vispirms jāatzīmē, ka komisija turpina iepriekšējos gados iesākto darbu pie mājokļa jautājumus regulējošo likumu izstrādes un pilnveidošanas.

Sākts darbs pie Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekta un Dzīvokļa īpašuma likumprojekta. Trešajam lasījumam tiek gatavoti grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas pilnīgāk un precīzāk reglamentēs palīdzības sniegšanu denacionalizēto namu īrniekiem, dodot tiesības pašvaldībām izīrēt ne tikai tām piederošas, bet arī nomātas dzīvojamās telpas. Paredzēts sniegt palīdzību arī dzīvojamo māju renovācijai un restaurācijai.

Publiskās pārvaldes jomā komisijā sākts darbs pie jauna Ministru kabineta iekārtas likumprojekta, un, turpinot 8.Saeimā iesākto, tiek gatavots jauns Iesniegumu likumprojekts likuma “Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās” vietā.

Vēl būtu atzīmējami jau trešajam lasījumam sagatavotie grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paplašina amatu savienošanas iespējas atsevišķām valsts amatpersonu kategorijām un precizē likuma piemērošanas gaitā radušās problēmas saistībā ar dāvanu pieņemšanas ierobežojumiem valsts amatpersonām. Pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām tiek precizēti un otrajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, kas papildina likumu ar noteikumiem par vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanas kārtību un atkārtotas balsošanas organizēšanu.

Plašas diskusijas sabiedrībā un arī parlamentā jau izraisījuši komisijas darba kārtībā esošie trīs likumprojekti, kas reglamentē priekšvēlēšanu aģitāciju un partiju finansēšanu.

Ir pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš šo likumprojektu otrajam lasījumam, un, lai likumprojektus varētu sagatavot pieņemami gan sabiedrībai, gan politiķiem, komisija ir nolēmusi veidot darba grupu, kurā ir aicināti līdzdarboties pa vienam pārstāvim no visām Saeimas frakcijām. Komisijas sēdēs tiks aicināti piedalīties arī nevalstisko organizāciju pārstāvji un eksperti.

Attīstības sadarbības programmas ietvaros komisijas deputāti tikušies ar Gruzijas pašvaldību pārstāvjiem un Čehijas parlamenta Deputātu palātas Sabiedriskās pārvaldes un reģionālās attīstības komisijas pārstāvjiem.

Sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem – Saeimas preses dienests

 

 

 

 

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!