Par administratīvi teritoriālās reformas gaitu vietējās pašvaldībās

Latvijas pašreizējais administratīvais dalījums ir šāds: 26 rajoni, 7 republikas pilsētas, 1 novads, 69 rajonu pilsētas, 483 pagasti, kopā — 586 pašvaldības. Notiekot pašvaldību apvienošanās procesam, ir izveidojušās 5 jaunas teritorijas: Kandavas novads, Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju, Salacgrīvas pilsēta ar lauku teritoriju, Nautrēnu pagasts un Demenes pagasts. Šajās pašvaldībās apvienojušās 13 teritorijas.

Līdz 2000.gada beigām ir jāveic visu Latvijas rajonu administratīvo teritoriju izpēte. Nākamais solis — pagastu un pilsētu apvienošanās vai sadarbības projektu sagatavošana būs jāveic līdz 2002.gada beigām. Apvienošanās (sadarbības) projekti tiks īstenoti divos posmos: pēc vietējo pašvaldību iniciatīvas (līdz 2003.gada 31.decembrim) un pēc izstrādātajiem projektiem (no 2004.gada 1.janvāra līdz 2004.gada 30.novembrim).

Laikā no 1992. līdz 1999.gadam administratīvi teritoriālajai reformai (ietverot gan reģionālo, gan vietējo reformu) ir piešķirti 982 186 lati. Pieskaitot 2000.gadam paredzēto finansējumu, pavisam šim procesam mūsu valstī būs izmantots 1 843 451 lats.

Administratīvo teritoriju izpēte

1998.gadā tika izpētītas 4 rajonu administratīvās teritorijas: Ogres un Saldus rajoni par valsts līdzekļiem, Talsu un Ludzas rajoni par ES PHARE līdzekļiem. 1999.gadā par ES PHARE līdzekļiem jau ir izpētītas šādas teritotrijas: Ventspils rajons un Ventspils, Jelgavas, Rēzeknes rajons un Rēzekne, Valmieras, Madonas, Daugavpils rajons un Daugavpils, Preiļu un Jēkabpils rajoni. Visu rajonu izpētes rezultātus izskata Administratīvi teritoriālās reformas padome.

Līdz gada beigām pabeigs pētījumu arī Limbažu rajonā. Par valsts līdzekļiem ir izpētīti Gulbenes, Tukuma, Dobeles un Kuldīgas rajoni. Atlikušās 9 rajonu teritorijas tiks izpētītas līdz 2000.gada beigām.

Cik tas maksā?

Atbilstoši likumam veikto 17 rajonu administratīvo teritoriju izpētes aptuvenās izmaksas 1998. un 1999.gadā kopā ir 173 400 latu. Nākamajā gadā plānoto 9 rajonu izpētes izmaksas tiek prognozētas apmēram 90 000 latu. Tātad visu Latvijas rajonu izpētes kopējās izmaksas šajos trijos gados varētu būt 263 400 latu.

Kas izpētes gaitā ir jānoskaidro?

Pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumu un ATR padomes apstiprināto metodiku, izpētes gaitā ir:

— jāsagatavo pārskats par sociālekonomisko situāciju administratīvajā teritorijā,

— jānoskaidro iedzīvotāju attieksme pret ATR,

— jānoformulē novada veidošanas kritēriji,

— jādod darba uzdevumi pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektiem.

Pārskats par sociālekonomisko situāciju satur informāciju par pašvaldību budžetu, savstarpējiem norēķiniem, funkciju izpildi, attīstības plānošanu rajonu, pagastu un rajonu pilsētu teritorijās. Pētījumi parāda, ka vietējo pašvaldību pašu ieņēmumu un valsts piešķirto dotāciju proporcija rajonu griezumā būtiski neatšķiras. Izteiktākas ir atšķirības dažādos valsts reģionos. Tātad nav viegli veidot jaunas pašvaldības, pamatojoties tikai uz ieņēmumu faktoru ("vājās" pašvaldības kopā ar "turīgajām").

Tiek pētīta teritoriju sociālā un pakalpojumu infrastruktūra, uzņēmējdarbība, demogrāfiskā situācija, kā arī aplūkots teritorijas ģeogrāfiskais raksturojums, konkrētās administratīvās teritorijas veidošanās vēsture un pašreizējā situācija, salīdzinot ar citu rajonu administratīvajām teritorijām.

Iedzīvotāju attieksme pret administratīvi teritoriālo reformu nenoliedzami ir svarīgs rādītājs. Ventspils, Rēzeknes, Valmieras, Jelgavas rajona iedzīvotāji atbildēja uz jautājumu: "Vai uzskatāt par nepieciešamu savas pašvaldības apvienošanos ar kādas citas pašvaldības teritoriju?" Iegūtā atbilžu amplitūda bija no 9% "jā" Jelgavas rajonā līdz 78% "nē" Ventspils rajonā. Arī to atbildētāju skaits, kas vēl nav noskaidrojuši savu attieksmi, svārstās no 19% līdz 33% no aptaujāto rajonu iedzīvotājiem. Iegūtās atbildes liecina, ka samērā neliels ir to respondentu skaits, kam ir pozitīva attieksme pret ATR. Salīdzinoši daudz vairāk ir aptaujāto, kuri uzskata, ka reforma nav nepieciešama.

Daugavpils rajonā noskaidroja iedzīvotāju attieksmi pret ATR, iztaujājot par iespējamām pozitīvām un negatīvām pārmaiņām. Te 13% respondentu reformu atbalsta un uzskata, ka pārmaiņas būs pozitīvas; 45% ir pret reformu un uzskata, ka nav nekādas vajadzības pagastiem apvienoties. 42% ir reformas daļējie pretinieki, kas nevēlas, lai pārmaiņas notiktu, tomēr ir centušies situāciju novērtēt un atzīmējuši arī pozitīvas izmaiņas.

Jēkabpils, Preiļu un Madonas rajonā tika aprēķināts reformas vidējais reitings, un tas attiecīgi šajos rajonos ir 20% –28%, pats zemākais Madonas rajonā — 37,8.

Kāpēc reformas reitings

ir tik zems?

Piemēram, Madonas rajonā katrs trešais respondents uzskata, ka viņš nav informēts par reformu. Pilsētā šādu skaidrojumu devuši 45% aptaujāto, laukos — 29%. To var izskaidrot ar to, ka pilsētu reforma itin kā skars mazāk, tādēļ arī mazāka ir pilsētnieku interese. Gan pilsētā, gan laukos trešdaļa aptaujāto uzskata, ka reformas rezultātā nekas būtiski nemainīsies. Analizējot faktorus, redzams, ka pilsētnieki vislielākos uzlabojumus sagaida darba iespējās un veselības aprūpē, kā arī uzņēmējdarbības apstākļu veicināšanā. Laucinieki savos vērtējumos ir daudz piesardzīgāki, un viņiem nav izteikta pozitīvā faktora — līdera. Toties ir šādi galvenie negatīvie vērtējumi, ko viņi saista ar reformu: "centra efekts" (mazo nomaļu atmiršana), centra sasniedzamības grūtības, mazo skolu likvidācijas draudi.

Izteikti negatīvi reitingi novērojami daļai ekonomiski spēcīgu pašvaldību, kuru iedzīvotāji uzskata, ka vājāku teritoriju pievienošana apdraudēs viņu labklājību.

Ievērības vērts rādītājs ir iegūts, apkopojot Madonas rajona iedzīvotāju atbildes uz jautājumu, vai viņi savu nākotni saista ar savas pašvaldības teritoriju. Gan laukos, gan pilsētā tikai 54% iedzīvotāju atbildēja "jā".

Valmieras rajona iedzīvotāji arī ir izvērtējuši reformas plusus un mīnusus. Tikai 4% aptaujāto uzskata, ka būtu nepieciešams apvienot pašvaldības. Tā rezultātā visvairāk gaidītās pozitīvās izmaiņas ir: jaunas darba vietas, finansu resursu koncentrēšana, sociālās un veselības aprūpes uzlabošana, iespējas iegūt kvalitatīvāku izglītību un labākus komunālos pakalpojumus, iespējas uzturēt bērnudārzu. Kā negatīvās sekas tiek minētas: vietējo problēmu risināšanas samazinājums, mazo skolu likvidēšana, pilsētas politikas diktāts laukiem, bijušo pašvaldību centru panīkums.

Kopumā iedzīvotāju aptaujas rezultāti pierāda: jo augstāks ir iedzīvotāju informētības līmenis par reformu, jo pozitīvāks ir tās novērtējums. Tas vēl ir ļoti plašs darba lauks.

Pamatojoties uz 8 rajonu administratīvo teritoriju izpēti, ir formulēti novadu veidošanas kritēriji.

1. Finansu ieņēmumu bāze.

Esošās teritorijas pakļaujamas apvienošanai ar citām, ja to budžetos pārvaldes izdevumi pēdējo trīs gadu laikā ir vairāk nekā 20%, neuzrādot tendenci samazināties. Ja savstarpējo norēķinu izdevumu daļa divkārt vai vairāk pārsniedz ieņēmumu daļu un veido 5% vai vairāk no pašvaldības budžeta, arī tad tas kalpo kā kritērijs novada veidošanai.

2. Pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra.

Esošās teritorijas apvienojamas ar citām, ja to tehniskā infrastruktūra (autoceļu tīkls, tālruņa sakari) ir cieši saistīta ar kaimiņu pašvaldību. Svarīgi ir sociālās infrastruktūras rādītāji: katrā jaunveidojamā administratīvajā teritorijā būtu nepieciešams bērnudārzs, pamatskola, tautas nams, bibliotēka, sporta zāle, stadions, mazumtirdzniecības un sadzīves pakalpojumu tīkls, ambulance. Piemēram, primārās veselības aprūpes struktūru būtu vēlams veidot ar nosacījumu, ka šādā pašvaldībā strādā vismaz divi pilnas slodzes (1000—1500 pacientu) ģimenes ārsti.

Ļoti svarīgs apvienošanās kritērijs ir skolas trūkums pašvaldības teritorijā.

Pašlaik Latvijā ir aptuveni 50 lauku pašvaldību, kuru iedzīvotāji izmanto galvenokārt blakus esošās pilsētas vai cita pagasta infrastruktūras objektus. Līdz ar to būtu jāizvērtē paātrināta ATR iespēja apmēram 80 pašvaldībās.

3. Demogrāfiskais raksturojums.

Esošās teritorijas pakļaujamas apvienošanai ar citām tad, ja tajās ir mazāk nekā 2000 +/–200 iedzīvotāju, ievērojot prognozi nākamajiem pieciem gadiem. Izpētes projekti parāda, ka iedzīvotāju skaitam lauku pašvaldībās ir izteikta tendence samazināties. Līdz ar to samazināsies pašvaldību ekonomiskie resursi. Izpētes rezultātā pēc dažādiem kritērijiem iezīmēto teritoriju vidējais iedzīvotāju skaits ir 6055, ieskaitot rajonu centrus (bez tiem –4677). Republikas pilsētu iedzīvotāju skaits nav ņemts vērā.

4. Pašvaldību ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība.

Jaunveidojamajā administratīvajā teritorijā nepalielinās attālums no lielākiem centriem, ir kopīgs saimnieciskās darbības pamats, jau izveidojušās sadarbības struktūras pašvaldību funkciju veikšanai. To nevajadzētu dalīt ar dabiskiem šķēršļiem (upe, purvs, lieli mežu masīvi). Tāpat jāievēro kultūrvēsturiskās tradīcijas, vienota konfesionālā piederība, atrašanās vienā vēsturiskā novadā.

5. Pašvaldību pakalpojumu sasniedzamība.

Teritorijas apvienojamas, ja ir izteikta tendence citās pašvaldībās meklēt lielāko pakalpojumu daļu un strādājošiem doties darbā uz kaimiņu pašvaldībām.

6. Pašvaldību funkciju izpilde.

Esošās teritorijas pakļaujas apvienošanai ar citām tad, ja vietējai vadībai nav skaidra savas pašvaldības attīstība un tās plānošana, ja ir zems pašvaldības potenciāls. Jaunveidojamajai teritorijai jānodrošina lēmējvaras un izpildvaras funkciju reāla atdalīšana un profesionālas izpilddirektora institūcijas izveidošana. Jāspēj algot tādus speciālistus kā jurists, ekonomists, plānotājs. Piemēram, Ventspils rajona pašvaldībās kopā papildus ir vajadzīgi 6 juristi, 5 plānošanas speciālisti, 3 ekonomiski, 2 izpilddirektori. Nepietiekamie finansu resursi un kvalificētu speciālistu trūkums liedz šos darbiniekus algot jau tagad. Jaunajai teritorijai ir jānodrošina likumos noteiktie pašvaldības pakalpojumi labā kvalitātē.

Izpētes gaitā, izvērtējot plašu informāciju, anketējot iedzīvotājus un pašvaldību darbiniekus, izvērtējot novadu veidošanas kritērijus, firmu eksperti ir izstrādājuši priekšlikumus esošo rajonu teritoriju reformēšanai. Tajos ir nosauktas teritorijas, kurām lietderīgi veidot jaunu pašvaldību (apvienoties), sadarboties, palikt iepriekšējās robežās. Daļai teritoriju lēmumu par ATR ceļu ierosināts definēt apvienošanās (sadarbības) projekta gaitā.

Kādi ir administratīvo

teritoriju izpētes ieguvumi?

Veicot rajonu izpēti, pašvaldībās var vērot virkni pozitīvu procesu:

— līdzdarbojoties rajona izpētē, paši pašvaldību darbinieki piedalās jaunveidojamās teritorijas noteikšanā,

— pašvaldību darbiniekiem kopā ar kaimiņu pašvaldību ir jāizvērtē teritoriju kopīgās attīstības iespējas, un tas jau šobrīd dod ierosmi sadarbības būtiskai padziļināšanai, dažādu kopprojektu veidošanai,

— pieaug sabiedrības izpratne par ATR (līdz ar to sabiedrības viedoklis kļūst pozitīvāks),

— pašvaldības ir saņēmušas turpmākajiem projektiem un investīciju piesaistei noderīgu izpētes materiālu.

Pēc rajonu teritorijās esošo vietējo pašvaldību izpētes nākamais solis, ko nosaka Administratīvi teritoriālās reformas likums, ir pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošana. Šajos projektos paredzēts:

— sagatavot pamatojumu reformējamās pašvaldības izveidošanai;

— izstrādāt pašvaldības vadības struktūras projektu, nolikuma projektu, dot priekšlikumus finansu apritei pašvaldībā;

— sastādīt grafiku pašvaldību reformēšanai;

— organizēt pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu publisku apspriešanu;

— sagatavot pašvaldību īpašuma apsaimniekošanas pamatojumu;

— izstrādāt priekšlikumus robežu aprakstam.

Izstrādājot projektu, ir jānodrošina iespējami pilnīgākas pašvaldību funkciju veikšanas garantijas visās esošajās pašvaldībās, lai novērstu "nomaļu efektu". Svarīgi ir izvērtēt esošo pašvaldību pārstāvniecības lietderību jaunveidojamās lēmējinstitūcijās, piemēram, vietējās komitejas, valdes u.tml.

Viena apvienošanās (sadarbības) projekta izpildes ilgums varētu būt trīs mēneši, un tā sagatavošanas aptuvenās izmaksas ir 4000 latu.

Laika posmā no 2001. līdz 2004.gadam finansu izdevumi vietējai reformai varētu būt 64% no kopējā ATR finansējuma — 2,9 miljoni latu. Šajās izmaksās ietilpst izdevumi apvienošanās (sadarbības) projektu izstrādei, vienreizēja dotācija reformētajām pašvaldībām (1%—5% no to kopbudžeta, neieskaitot mērķdotācijas), robežu kartēšanai, publicitātes nodrošināšanai un citu ar ATR saistītu pasākumu finansēšanai.

Pašvaldību lietu pārvalde

sadarbībā ar PHARE pašvaldību

teritoriālās reformas sekretariātu