Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 4. aprīļa sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Vēlos informēt par vienu “Saskaņas Centra” likumdošanas iniciatīvu. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ir nosūtījusi Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Augstākās tiesas priekšsēdētājam un Saeimas frakcijām vēstuli ar lūgumu iepazīties ar frakcijas sagatavoto Saeimas vēlēšanu likumprojektu un Saeimas deputātu atsaukšanas kārtību.

Viens no, mūsuprāt, galvenajiem pašreizējās valsts politiskās krīzes cēloņiem ir Satversmē noteiktās proporcionālās vēlēšanu sistēmas neatbilstība pašreizējam valsts politiskā brieduma līmenim. Proporcionālā vēlēšanu sistēma Latvijā nenodrošinās iespējas sabiedrībai kontrolēt politiķus, deputātus un valdības locekļus, kuri attālinās no tautas arvien vairāk un nokļūst pilnīgā finansiālā atkarībā no atsevišķiem finanšu grupējumiem un personām. Šobrīd šī negatīvā tendence ir sasniegusi savu kulmināciju, jo vienlaikus ir iestājusies gan valdības, gan arī Saeimas politiskā krīze. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija uzskata, ka situācijas labošanai ir nepieciešami radikāli soļi, tajā skaitā vēlēšanu sistēmas maiņa no proporcionālās uz mažoritāro vai jaukto. Latvijas politiķi un politiskā kultūra kopumā vēl nav izaugusi līdz proporcionālajai vēlēšanu sistēmai. Deputāts neidentificē vēlētājus, kuri viņu ievēlējuši, un vēlētāji vairākos gadījumos nespēj atrast deputātus, kuri personiski būtu atbildīgi viņu priekšā. Arvien vairāk pastiprinās vēlētāju vilšanās par vēlēšanu rezultātiem. Mēs taču balsojām par vieniem deputātiem no partiju saraksta, bet mūsu vēlēšanu apgabalā no šī saraksta ievēlēti pavisam citi deputāti, kurus es nepazīstu un neatbalstu. Nav kam prasīt personisko atbildību par nepildītajiem priekšvēlēšanu solījumiem. Varbūt vārdiem “deputātu politiskā atbildība” nav nekāda praktiska seguma? Šo sistēmu var lauzt, padarot deputātus personiski atbildīgus par teikto vēlētāju priekšā un atbrīvojot viņus no finansiālas un citas atkarības no finanšu grupām un citām ar iedzīvotāju vajadzībām nesaistītām interesēm. Šis mērķis, mūsuprāt, sasniedzams, mainot pašreizējo proporcionālo vēlēšanu sistēmu, tas ir, mainot sistēmu, kā vēlētāju balsis tiek pārvērstas deputātu mandātos.

Šim mērķim politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija sagatavojusi jaunu Saeimas vēlēšanu likuma redakciju. Mažoritārā vēlēšanu sistēma atļauj organizēt arī vēlētāju negatīvo balsojumu un paredz Saeimas deputāta atsaukšanu, kas nav iespējama, īstenojot pašreizējo vēlēšanu sistēmu. Šim mērķim mūsu apvienības frakcija ir izstrādājusi jaunu likumprojektu “Saeimas deputāta atsaukšanas kārtība”. Saeimas deputātu, pēc mūsu domām, varēs ierosināt atsaukt tikai tajā vēlēšanu apgabalā reģistrētie vēlētāji, kurā atsaucamais deputāts ievēlēts. Atsaukšanas ierosināšanai nepieciešama viena trešdaļa attiecīgajā vēlēšanu apgabalā reģistrēto vēlētāju notariāli apliecinātu parakstu, kuri piedalījušies pēdējās Saeimas vēlēšanās. Likumā nav norādīti iespējamie deputāta atsaukšanas pamati, kas dod vēlētājam iespēju vērtēt deputāta darbību plašā diapazonā – gan priekšvēlēšanu solījumu izpildi, gan darbības aktivitāti. Tuvākajā laikā mūsu likumprojekti tiks izskatīti Saeimas sēdē. Mēs ceram uzsākt plašu sabiedrības diskusiju šajā jautājumā, jo ir zināms, ka nav nereālu mērķu, ir tikai nereāli izpildes termiņi.

A.Kāposts
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Vispirms visus sveicu Lieldienās! Lai laba atpūta, meklējot Lieldienu zaķa krāsotās olas, augstu šūpojoties un priecājoties!

Informēšu par būtiskāko mūsu partijas skatījumā.

Pirmkārt, jāatzīmē, ka Zemkopības ministrija ir panākusi būtisku nepamatotās soda naudas par lauksaimniecības produkcijas liekajiem uzkrājumiem samazinājumu par 98 procentiem, tas ir, no 10,6 miljoniem latu uz 96,5 tūkstošiem latu. Tas ir ļoti liels panākums, kas pierāda, ka mēs, ja arī Eiropa kļūdās, tomēr daudz ko varam panākt paši saviem spēkiem.

Otrkārt, jāatgādina par lielo ažiotāžu saistībā ar lauku maksājumiem, kas attiecas tieši uz lauksaimniekiem. Ažiotāžu radīja cilvēki, kas ir lielākajā mazākumā, aizmirstot, kā šis process notika. Viņi ir aizmirsuši, ka statistikas dati par Latviju tika nodoti deviņdesmito gadu beigās, no kuriem tad arī Eiropa rēķināja šos maksājumus. Kaut arī pieaugums pašlaik ir par pieciem procentiem gadā, maksājums uz vienu hektāru nepalielinās tikai tādēļ, ka palielinās apstrādāto hektāru skaits. Bet tas nenozīmē, ka mums jāsamierinās ar to, ko Eiropa mums dod. Nekad nevar samierināties, zinot, ka daudzas Eiropas Savienības vecās dalībvalstis saņem par 50 procentiem vairāk maksājumu nekā jaunās. Tāpēc zemkopības ministram priekšā vēl daudz darba.

A.Mackevičs
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien Saeima pirmssvētku gaisotnē strādājusi ļoti raiti, jo īsā laikā tika izskatīti daudzi likumprojekti un pieņemti svarīgi lēmumi.

Deputāti galīgajā lasījumā šodien pieņēma Satiksmes ministrijas priekšlikumu piešķirt tiesības Autotransporta inspekcijai apturēt un nosvērt smago transportu, lai kontrolētu, vai krava nepārsniedz atļauto svaru. Diemžēl līdzšinējā pieredze liecina, ka netrūkst negodīgu autopārvadātāju, kuri atļauto svaru ir pārsnieguši pat trīs reizes. Varam tikai iedomāties, ko tas nozīmē Latvijas ceļiem, ja tie būvēti, lai izturētu 40 tonnu maksimālo smagumu, bet pa tiem pārvietojas transports, kura masa pārsniedz 120 tonnas. Tā rezultātā tikko atjaunots vai jauns ceļš būtībā sabrūk vai tiek padarīts neizbraucams vieglajam transportam. Godīgos autopārvadātājus šis Saeimas lēmums neietekmēs, bet negodīgajiem tiešām jāsāk uztraukties, jo par Latvijas ceļu bojāšanu draud bargs sods. Ceru, ka ceļu kvalitāte turpmāk uzlabosies.

Ainārs Šlesers satiksmes ministra amatā strādā patiešām ļoti aktīvi, kā to solīja pirms vēlēšanām. Valdībā vakar tika atbalstīts viņa priekšlikums uzsākt lidojumus no Liepājas uz Rīgu, Hamburgu un Kopenhāgenu. Priecājos, ka reģionālās lidostas sāk attīstīties. Gaidīšu, ka tas pats notiks arī manā dzimtajā Daugavpilī, lai cilvēki no Daugavpils pusstundas laikā varētu aizlidot līdz galvaspilsētai un arī uz ārzemēm.

Noslēgumā Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcijas vārdā vēlos sveikt visus Lieldienu svētkos, kad daudzi kristieši svin Kristus augšāmcelšanos. Pareizticīgā baznīca Lieldienas atzīmē vēlāk, bet tas nemazina šo svētku nozīmi visiem kristiešiem. Hristos voskres – voisķinu voskres.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Paldies Dievam, ka pirms Lieldienām Saeima nav pieņēmusi neko sliktu. Nav arī par ko stāstīt. Es stāstīšu demogrāfisku informāciju, kuru visi latviešu valodā iznākošie laikraksti atteicās publicēt.

Neskatoties uz to, ka šogad gan latvieši un krievi, gan katoļi un pareizticīgie Lieldienas svin kopā, divu mūsu sabiedrības sastāvdaļu demogrāfiskie rādītāji būtiski atšķiras. Lūk, dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem: visi iedzīvotāji 9,3, latvieši – 10,4, nelatvieši – 7,8 procenti. Attiecīgi dzimstības rādītājs nelatviešiem ir par 24 procentiem zemāks nekā pamatnācijai. Attiecīgie mirstības rādītāji: visi iedzīvotāji – 24,2, latvieši – 13,1, nelatvieši – 15,9 procenti. Es gribu vērst uzmanību tam, ka 1990.gadā tika novērots iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums katastrofālas izmiršanas vietā. Šī pieauguma rādītāji latviešiem un nelatviešiem atšķīrās tikai par 10 procentiem.

Diemžēl šajā gadā statistiskais birojs vairs nepublicē datus par bezdarbnieku etnisko piederību. Nav izslēgts, ka tas notika tāpēc, ka šos datus sāka izmantot PCTVL, lai pamatotu nepieciešamību bezdarbniekiem mācīt latviešu valodu un pārkvalificēt bezdarbniekus viņu dzimtajā valodā. 2004.gadā bezdarbnieku vidū nelatviešu bija par 35 procentiem vairāk nekā pamatnācijas pārstāvju.

Priecīgas Lieldienas!

K.Kariņš
(frakcija “Jaunais laiks”):

Vispirms es visiem novēlu priecīgas Lieldienas! Šī bija pēdējā Saeimas sēde pirms Lieldienām.

Jārunā par to, kas notiek Saeimā un valdībā. Mūsu Valsts prezidente ir skandinājusi lielo trauksmes zvanu un ierosinājusi tautas referenduma procesu, kura pirmais posms ir parakstu vākšana.

Kas tad ir noticis? Ir jādomā par to, ka kopš 9.Saeimas vēlēšanām valdošā koalīcija ir parādījusi klaju nihilismu, atkal un atkal neieklausoties sabiedrības viedoklī, nemaz nerunājot par politisko opozīciju un Valsts prezidenti. Valdība 81.panta kārtībā steigšus pieņēma drošības likumu grozījumus, kurus Saeima apstiprināja. Par spīti prezidentes iebildumiem Saeima tos apstiprināja arī otrreiz, tādējādi ļoti negatīvā veidā izgrozot un kropļojot mūsu valsts drošības struktūras. Tagad Valsts prezidente ir ierosinājusi referenduma procesu, kura sākuma posmā mēneša laikā līdz 2.maijam ir jāsavāc 150 tūkstoši parakstu. Tāpēc es aicinu visus iet un parakstīties par šo referendumu. Par ko tad jāparakstās?

Pirmkārt, parakstoties tiks izteikts atbalsts Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai. Otrkārt, mēs parakstītos par demokrātiju un pret valdības izrādīto nihilismu. Tātad es aicinu visus šī mēneša laikā uzzināt savā pašvaldībā, kuri vēlēšanu iecirkņi darbosies, lai tur parakstītos. Atgādinu, ka, izejot no mājām, līdzi jāņem arī sava pase.

Vēlreiz novēlu visiem priecīgas Lieldienas! Un atcerēsimies, ka jāiet parakstīties, lai atbalstītu mūsu Valsts prezidenti!

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Vispirms savas frakcijas deputātu vārdā vēlu visiem priecīgas Lieldienas!

Šodien – pēdējā sēdē pirms Saeimas darba pārtraukuma – zīmīgi ir tas, ka pirmajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Satversmes divos pantos. Tajos tiek precizēts veids un laiks, kad Valsts prezidents sniedz zvērestu jeb svinīgo solījumu, un paredzēts svītrot 81.pantu, kas valdībai ļauj pieņemt atsevišķos jautājumos noteikumus ar likuma spēku. Šis priekšlikums, kā zināms, izsauca visai lielu satraukumu ziemā, kad runa bija par vairākiem drošības iestāžu funkciju grozījumiem. Šoreiz Ministru prezidents ir nācis klajā ar iniciatīvu šo pantu svītrot, ko koalīcija atbalstīja. Debates vēl varētu būt vienīgi otrajā un trešajā lasījumā, ja būs iesniegti priekšlikumi par to, ka šai normai izņēmuma gadījumos tomēr varētu būt spēks, piemēram, ārkārtas situācijās.

Pirmajā lasījumā šodien tika pieņemts Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības likumprojekts. Tas ir ļoti nepieciešams, ja mēs vēlamies, lai jūnija sākumā gaidāmajās vēlēšanās jau būtu šī jaunā kārtība. Līdz šim, kā zināms, Valsts prezidentu vēlēja samērā vienkārši un lielu problēmu nebija. Taču tagad, kad ir šī iniciatīva par likuma nepieciešamību, Saeima acīmredzot tuvākajā laikā to centīsies arī pieņemt. Mūsu frakcija, uzklausot dažādus viedokļus, divu nedēļu laikā gaida savu partijas biedru priekšlikumus. Iespējams, ka arī mums varētu būt kāds kandidāts. Uzskatām, ka neatkarīgi no tikai septiņiem Saeimā esošajiem mūsu deputātiem arī mūsu pretendents varētu parādīties līdzās citu partiju pārstāvjiem. Bet galvenais ir tas, ka jāseko līdzi tam, lai šis kandidāts, kuru Saeima beigās apstiprinās, ir ar pieredzi iekšpolitikas jautājumos, spējīgs reprezentēt valsti starptautiski, kura reputācijai nav ne mazākā traipa un kurš arī nebūtu pārmērīgi cieši saaudzis kopā ar kādas vienas politiskās partijas viedokli. Tātad vēlams, lai šis cilvēks būtu pēc iespējas neitrāls. Tomēr ir iespējams, ka tiks ievēlēta kādai konkrētai partijai piederīga persona ar triju vai četru partiju balsīm. Tas ir pilnīgi saprotams.

Vēl gribu atzīmēt, ka, tuvojoties diskusijai valdībā par nākamā gada budžetu, mūsu partiju pārstāvošais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ir rosinājis koalīcijas padomi padomāt par to, ka nepieciešams pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa likmi. Jau daudzus gadus tā ir 1,5 procenti, bet, ņemot vērā to, ka tiks pārskatīta īpašuma kadastrālā vērtība, tā daudziem īpašumiem pieaugs. Tas būs liels slogs mazturīgajiem un vidēji turīgajiem cilvēkiem. Līdz ar to mēs ierosinām šo likmi samazināt līdz 0,5 procentiem, lai tādējādi sabalansētu pieaugošo kadastrālo vērtību ar krītošo nodokļu likmi un neizputinātu daudzus īpašniekus, kuriem pieder ēkas vai nelieli zemesgabali.

Saeimas preses dienests