Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa sēdē

AM: Par sešām papildu militārajām mācībām ārvalstīs

10.aprīlī Ministru kabinetā (MK) apstiprināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie grozījumi MK rīkojumā “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2007.gadā”.

Apstiprinātie grozījumi MK rīkojumā nosaka 2007.gadā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) mācību plānā papildus iekļaut sešas militārās mācības ārvalstīs.

No 19.aprīļa līdz 9.maijam Igaunijā notiks Baltijas valstu ietvaros organizētās pretmīnu operāciju mācības “BALTRON Squadex I”. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 20 643 lati.

No 22. līdz 28.aprīlim Dānijā būs NATO organizētās mācības “Brave Beduin”, kuru mērķis ir praktizēt masu iznīcināšanas ieroču ziņošanas un brīdināšanas sistēmas darbību. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 10 936 lati.

No 14. līdz 23.maijam Turcijā notiks NATO organizētās Reaģēšanas spēku pārvietošanās plānošanas un dažādu sistēmu lietošanas mācības “Steadfast Move I”. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 8322 lati.

No 17. līdz 23.jūnijam Vācija divpusējās sadarbības ietvaros organizē mācības “DC EX”, kuru mērķis ir kuģu dzīvotspējas nodrošināšana. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 21 333 lati.

No 9. līdz 20.jūlijam Gruzijā notiks NATO organizētās Gaisa spēku štāba taktiskās mācības “Cooperative Archer 07”. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 67 538 lati.

No 8. līdz 23.jūlijam Ukraina divpusējās sadarbības ietvaros organizē ūdenslīdēju – atmīnētāju mācības “Sea Breeze”. Dalībai mācībās no NBS budžeta paredzēti 19 832 lati.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

ĀM: Par Ārlietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

10.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam, kas ir ministrijas vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Stratēģija atspoguļo ministrijas mērķi, darbības virzienus, to īstenošanas programmas un nepieciešamo finansējumu. Šis dokuments ietver Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta rīcību turpmākajiem trijiem gadiem.

Ministrijas darbības stratēģija ir izstrādāta, ņemot vērā nepieciešamību kvalitatīvi sagatavoties Latvijas prezidentūrai ES 2015.gadā, kā arī ievērojot izmaiņas starptautiskajā drošībā un ekonomikas, tehnoloģiju un migrācijas vidē.

Lai efektīvi īstenotu Latvijas interesēm atbilstošu ārpolitiku un spētu adekvāti reaģēt uz šiem izaicinājumiem, Ārlietu ministrijas darbības stratēģija paredz jaunu vēstniecību atvēršanu un ministrijas un Latvijas pārstāvniecību ārvalstīs infrastruktūras pilnveidošanu. Stratēģija paredz civilo ekspertu apmācīšanu un nosūtīšanu darbam NATO un ES vadītajās misijās. Būtiski darbības virzieni ir arī ārējo ekonomisko sakaru un tūrisma veicināšana, tostarp pievienošanās Šengenas zonai un konsulārās politikas tālāka attīstīšana.

2006.gada 30.maijā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas ārpolitikas pamatnostādnes 2006.–2010.gadam. Šis dokuments bija turpinājums 1995.gadā izstrādātajai ārlietu koncepcijai jeb Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam. Savukārt Ārlietu ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam ir ārpolitikas pamatnostādņu īstenošanas dokuments un rīcības plāns. Tas ir dokuments, kas samēro ministrijas darbības prioritātes un budžetu.

 

ĀM: Par Latvijas un Peru valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, speciālo un dienesta pasu turētājiem

10.aprīlī Ministru kabinetā tika pieņemts Ārlietu ministrijas iesniegtais Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Latvijas Republikas valdības un Peru Republikas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, speciālo un dienesta pasu turētājiem”. Projekts izstrādāts, lai noteiktu bezvīzu ceļošanas kārtību Peru diplomātisko un speciālo pasu turētājiem un Latvijas diplomātisko un dienesta pasu turētājiem līdz 90 dienām pusgada laikā otras līgumslēdzējas puses teritorijā.

Latvijas Republikas valdības un Peru Republikas valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko, speciālo un dienesta pasu turētājiem parakstīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Normans Penke ES–Rio grupas tikšanās laikā 19.aprīlī Santodomingo, Dominikānas Republikā. Līgums stāsies spēkā dienā, kad tiks saņemts pēdējais paziņojums par iekšējo procedūru pabeigšanu.

Līguma noslēgšana sekmēs Latvijas un Peru divpusējās attiecības ekonomikas, izglītības un kultūras jomā.

Peru puse vienpusēji ir noteikusi bezvīzu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikas pilsoņiem ar uzturēšanās laiku līdz trim mēnešiem, ja ieceļošanas mērķis ir tūrisms.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Valsts investīciju programmas tālāko plānošanu

10.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto Informatīvo ziņojumu par esošo situāciju un turpmāko gaitu Valsts investīciju programmas plānošanā. Ziņojums paredz nodot EM kompetences jomu “Valsts investīciju politika” Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM), kura ir atbildīga par reģionālās attīstības plānošanu, uzraudzību un novērtēšanu.

Savulaik Valsts investīciju programma (VIP) tika izveidota, lai atbalstītu un finansētu valsts prioritātes infrastruktūras sakārtošanai, plānojot centralizēti un vienai ministrijai koordinējot finansējumu no valsts pamatbudžeta. Kad Latvijai kļuva pieejama palīdzība no Eiropas Savienības (ES) pirmsstrukturālajiem fondiem, bet pēc iestāšanās ES – no strukturālajiem fondiem, kuru apgūšanai tika izstrādāta atsevišķa finansējuma plānošanas kārtība, kopējo valsts investīciju plānošanas process kļuva nepārskatāms un decentralizēts.

Valsts investīcijas nevar tikt plānotas atrauti no kopējās politikas plānošanas konkrētā nozarē un VIP kā atsevišķs investīciju plānošanas instruments nav lietderīgs.

Stabilu vietu politikas plānošanas dokumentu hierarhijā ir ieņēmis Nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam (NAP), kas Attīstības plānošanas sistēmas likumā tiks nostiprināts kā hierarhiski augstākais vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. NAP izvirza Latvijas attīstības stratēģisko mērķi un nosaka galvenos rīcības virzienus, kuriem jānodrošina stabila valsts un sabiedrības izaugsme. Tādēļ ļoti nozīmīga ir NAP nostādņu un izvirzīto priekšlikumu iestrāde citos plānošanas dokumentos, to savstarpējā sasaiste un finansējuma nodrošinājums.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgus risinājumus vienmērīgas tautsaimniecības attīstības plānošanai, RAPLM plāno uzsākt diskusijas ar Valsts Kanceleju par vienotas valsts investīciju politikas plānošanas un uzraudzības sistēmas izveidi. Līdz ar to RAPLM pārņemtu no EM valsts investīciju politikas plānošanas, ieviešanas un uzraudzības kompetences jomu.

Saskaņā ar ziņojumu pēc kompetences jomas pārņemšanas, lai precizētu turpmāko valsts investīciju politikas plānošanas attīstību, RAPLM būs jāsagatavo koncepcija par vienotas un koordinētas valsts investīciju politikas plānošanas un uzraudzības sistēmas izveidi valstī, jāveic nepieciešamie grozījumi spēkā esošajos attiecīgajos tiesību aktos, kā arī jāizstrādā jauni tiesību akti.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par diviem jauniem noteikumiem azartspēļu jomā

10.aprīlī Ministru kabineta sēdē pieņemti divi noteikumi, kas regulēs azartspēļu jomu Latvijā – azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtība un noteikumi par valsts nodevas apmēru par azartspēļu automāta un iekārtas marķējuma zīmes izsniegšanu.

Azartspēļu automāta, iekārtas un spēļu automāta spēles programmas reģistrācijas un marķēšanas kārtības noteikšana ir nepieciešama, lai tiktu noteikti reģistrācijas termiņi, reģistrācijas pieteikumam pievienojamie dokumenti, izsniedzamās marķējuma zīmes un to lietošanas kārtība. Reģistrāciju un marķēšanu veiks Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija informāciju par reģistrētiem un marķētiem azartspēļu automātiem, iekārtām un spēļu automātu spēles programmām publicēs divos reģistros: sertificēto azartspēļu automātu un iekārtu reģistrā un azartspēļu automātu spēles programmu reģistrā.

Reģistri ir publiski pieejami inspekcijas interneta mājaslapā www.iaui.gov.lv.

Latvijā pašlaik ir 19 azartspēļu organizētāji un tiek ekspluatētas 16 022 azartspēļu iekārtas.

MK noteikumi par azartspēļu automāta un iekārtas marķējuma zīmes izsniegšanas valsts nodevas apmēru paredz, ka par marķējuma zīmes izsniegšanu tāpat kā līdz šim būs jāmaksā 15 latu liela nodeva valsts pamatbudžetā.

Līdz šā gada 1.janvārim par marķējuma zīmes saņemšanu maksājamās valsts nodevas apmērs tika noteikts Azartspēļu automātu un iekārtu marķēšanas noteikumos, kas paredzēja, ka valsts nodeva par katras marķējuma zīmes izsniegšanu ir 15 latu. Mainoties Azartspēļu un izložu likumam un attiecīgi arī noteikumiem, tie vairs neparedzēja valsts nodevas apmēru, un valsts pamatbudžetā 2007.gadā varētu netikt iegūti plānotie finanšu līdzekļi 792 000 latu. Tādēļ bija jāizdod jauni noteikumi par valsts nodevas apmēru.

 

FM: Par nepreferenciālo preču sertifikātu izsniegšanas kārtību

10.aprīlī Ministru kabineta sēdē ir pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un izsniegto sertifikātu pārbaudes kārtību.

MK noteikumi reglamentē dokumentus, kādi ir iesniedzami, lai saņemtu nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu. Tas apliecinās, ka šādām precēm tiek piemērots īpašas labvēlības režīms starptautiskajā tirdzniecībā (šādas preces ir, piemēram, preces, kuru izcelsmes valsts ir PTO dalībvalsts).

Tiesību akts arīdzan nosaka personas, kurām var tikt izsniegts nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikāts – sertifikātus izsniedz Latvijā reģistrētām juridiskām un fiziskām personām vai Latvijā nereģistrētām personām, ja šo personu pārstāv Latvijā reģistrēts komersants.

Muitas likums, Rīgas brīvostas likums un Ventspils brīvostas likums noteic, ka institūcijas, kas izsniedz nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu, ir attiecīgi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un brīvostu pārvaldes.

Dokumentā ir reglamentēti arī iesniedzēja pienākumi un tiesības. Tāpat ir noteikta izsniegto nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu pārbaudes kārtība. Izsniedzējinstitūcijai nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu vai motivētu atteikumu jāizsniedz 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Saskaņā ar noteikumiem izsniedzējinstitūcijas pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesību aktā ir iestrādātas normas, kas nav regulētas Eiropas Padomes Regulā par Kopienas Muitas kodeksa izveidi un Eiropas Komisijas Regula, kas nosaka izpildes kārtību Padomes Regulai.

 

FM: Par līdzekļiem Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets 10.aprīlī pieņēma rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 367,7 tūkstošu latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Izglītības un zinātnes ministrijai un Labklājības ministrijai ES fondu projektu īstenošanai.

MK rīkojums sagatavots, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta: 280 846 latus Izglītības un zinātnes ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektu līdzfinansēšanai; 86 884 latus Labklājības ministrijai ERAF un Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam nosaka, ka MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus 60 300 000 latu apmērā ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Ar MK rīkojumiem 12., 19. un 30.martā jau tika veikta līdzekļu pārdale 23 564 444 latu apmērā, līdz ar to no Finanšu ministrijas apakšprogrammas vēl bija iespējams veikt 36 735 556 latu pārdali.

 

FM: Par valsts institūcijas kompensāciju darba devējam

Atbilstoši grozījumiem Darba likumā, kas paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam (MK) noteikt kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību, 10.aprīlī Ministru kabineta sēdē ir pieņemti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie noteikumi, kas regulē šo kārtību.

Līdz šim šo jomu regulēja MK 2002.gada 28.maija noteikumi Nr.204 “Kārtība, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo vidējo izpeļņu”. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, līdzšinējie tiks atzīti par spēku zaudējušiem.

MK noteikumi paredz kārtību, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību gadījumā, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ – pamatojoties uz izsaukumu, ierodas izziņas iestādē, prokuratūrā, tiesā vai piedalās tiesas sēdē kā piesēdētājs, vai piedalās tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraud vai var apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību.

Darba devējam, kurš izmaksājis atlīdzību darbiniekam, to var atlīdzināt Valsts policija, Drošības policija, Valsts robežsardze, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Finanšu policija, muitas iestāde, Militārā policija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, prokuratūra vai Tiesu administrācija. Darba devējs atlīdzību varēs saņemt, ja triju mēnešu laikā pēc attaisnotās darbinieka darbā neierašanās iesniegs attiecīgajā valsts institūcijā iesniegumu un darbiniekam izmaksātās atlīdzības aprēķinu par konkrēto laikposmu.

Noteikumu projekts neattieksies uz darba devēju, kas ir no budžeta finansēta institūcija, kurai jāizmaksā darbiniekam atlīdzību plānotā gadskārtējā budžeta ietvaros. Lai nodrošinātu noteikumu izpildi, 2008.gadā no valsts budžeta papildus būs nepieciešami 53,5 tūkstoši latu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par skaidras naudas darījumu deklarēšanu turpmāk

Lai precizētu skaidras naudas lietošanas ierobežojumu lielumu, 10.aprīlī Ministru kabineta sēdē ir pieņemti Finanšu ministrijas sagatavotie skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi deklarē savstarpējos skaidrā naudā veiktos darījumus. Darījuma dalībnieki deklarē visus mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek, veicot vienu operāciju vai vairākas operācijas), kuru summa pārsniedz 3000 latu.

Ar šā gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, līdz ar to jaunā redakcijā bija jāizdod MK noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā nodokļu maksātāji katru mēnesi deklarē mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus.

Noteikumos tiek saglabāta iepriekš spēkā esošajos noteikumos noteiktā skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtība, bet atbilstoši grozījumiem likumā nodokļiem un nodevām precizēts skaidras naudas lietošanas ierobežojumu lielums.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par ģenerāļa pakāpes piešķiršanu Kārtības policijas priekšniekam

Ministru kabinets 10.aprīlī piešķīra ģenerāļa pakāpi Valsts policijas priekšnieka vietniekam, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšniekam policijas pulkvedim Alnim Jirgenam.

A.Jirgens ir 18.ģenerālis Iekšlietu ministrijas sistēmā.

A.Jirgens strādā policijā jau gandrīz 40 gadus – dienestu policijā viņš sāka 1970.gada 1.oktobrī. Kopš 2006.gada 7.novembra A.Jirgens ir Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks. Pulkveža pakāpe A.Jirgenam piešķirta 1992.gada 6.martā, un šajā pakāpē viņa izdiena ir vairāk nekā 15 gadi.

Ministru kabineta rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumu, kas nosaka, ka ģenerāļa dienesta pakāpi piešķir Ministru kabinets amatpersonai pēc piecu gadu nodienēšanas pulkveža speciālajā dienesta pakāpē, ja iegūta atbilstoša akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un ieņem amatu, kuram atbilst ģenerāļa speciālā dienesta pakāpe.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par kārtību, kādā notiek Eiropas Savienības dokumentu tulkojumu izvērtēšana, saskaņošana un kļūdu labošana

10.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK instrukcijas projektu “Kārtība, kādā notiek Eiropas Savienības dokumentu tulkojumu izvērtēšana, saskaņošana un kļūdu labošana”, kuru sagatavojusi IZM pārraudzībā esošā valsts aģentūra “Tulkošanas un terminoloģijas centrs”.

Projekts izstrādāts, pamatojoties uz MK 2005.gada 29.novembra sēdes protokollēmuma (prot.Nr.70, 26.§) “Par tulkošanas problēmām Eiropas Savienības institūcijās” 4.punktu, lai precizētu kārtību, kādā ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu eksperti saskaņo Eiropas Savienības dokumentu teksta tulkojumu latviešu valodā un tajā lietotos terminus. Šī instrukcija ļaus dažādu ministriju ekspertiem atbilstoši vienotiem principiem novērtēt tulkojuma kvalitāti un precizēt lietotos terminus, kā arī nodrošinās priekšlikumu par nepieciešamajiem teksta labojumiem operatīvu iesniegšanu.

Eiropas Savienības dokumenti šīs instrukcijas izpratnē ir visi Eiropas Komisijas vai Eiropadomes, Eiropas Savienības ministru, Ministru padomes darba grupu vai komiteju darba dokumenti, tai skaitā tiesību akti, kurus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām tulko visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Savukārt atbildīgā iestāde ir valsts pārvaldes iestāde atbilstoši MK 2005.gada 16.augusta noteikumu Nr.596 “Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādes, apstiprināšanas un pārstāvēšanas kārtība” 4.punktam.

Atbildīgā iestāde atbilstoši kompetencei nodrošina Eiropas Savienības dokumentu vai to projektu tulkojumu izvērtēšanu un tulkojumu saskaņošanu ar līdzatbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām, ierosina konstatēto kļūdu labošanu un uzrauga labošanas procesu Eiropas Savienības institūcijās, līdz attiecīgais ierosinājums tiek ņemts vērā vai noraidīts.

Ja būtisku kļūdu konstatē pieņemta Eiropas Savienības dokumenta tulkojumā, atbildīgā iestāde sagatavo ierosinājumu tulkojuma labojumam un pēc saskaņošanas ar Tulkošanas un terminoloģijas centru nosūta Ārlietu ministrijai. Tulkošanas un terminoloģijas centrs vienojas ar atbildīgo iestādi par atzinuma sniegšanas termiņu, ņemot vērā katru atsevišķo gadījumu. Ārlietu ministrija tulkojuma labojuma priekšlikumu iesniedz Ministru padomes Ģenerālsekretariātā vai Eiropas Komisijas atbildīgajā dienestā.

Lai ierosinājumu tulkojuma labojumam saskaņotu ar Tulkošanas un terminoloģijas centru, atbildīgā iestāde nosūta pieprasījumu un pilnu sākotnējo dokumenta tekstu latviešu valodā un vismaz divās citās Eiropas Savienības oficiālajās valodās uz Tulkošanas un terminoloģijas centra e-pasta adresi (ttc@ttc.lv) (norādīta centra mājaslapā internetā www.ttc.lv) un norāda izpildes termiņu un atbildīgo amatpersonu.

Atbildīgās iestādes eksperti pārbauda un novērtē Eiropas Savienības dokumentu tulkojumu kvalitāti, ja nepieciešams, ņemot vērā Tulkošanas un terminoloģijas centra datubāzi (ievietota centra mājaslapā internetā).

Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par 5000 latu pabalsta piešķiršanu jaundzimušo trīnīšu ģimenei

10.aprīlī valdība apstiprināja Labklājības ministrijas priekšlikumu piešķirt jaundzimušo trīnīšu ģimenei vienreizēju valsts pabalstu 5000 latu apmērā.

Labklājības ministre Dagnija Staķe personīgi plānojusi doties uz slimnīcu un apsveikt trīnīšu ģimeni ar priecīgo notikumu 12.aprīlī.

D.Staķe: “Trīnīšu piedzimšana vienmēr ir īpašs gadījums. Man ir liels prieks, ka mūsu trīnīšu saimei ir piebiedrojušies vēl trīs braši puikas. Gan mazajiem brālīšiem, gan viņu vecākiem novēlu daudz laimes un galvenais – labu veselību!”

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par regulāriem kvalifikācijas eksāmeniem tiesu izpildītājiem

10.aprīlī Ministru kabinets akceptēja grozījumus Tiesu izpildītāju likumā, kuri paredz noteikt tiesu izpildītājiem regulārus kvalifikācijas eksāmenus.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, Tiesu izpildītāju likums šobrīd neparedz mehānismu, ar kura palīdzību būtu iespējams veicināt zvērinātu tiesu izpildītāju nepārtrauktu kvalifikācijas celšanu. Piemērotie disciplinārsodi liecina, ka atsevišķu zvērinātu tiesu izpildītāju zināšanās un attieksmē pret amata pienākumiem ir būtiski trūkumi, kas rada šaubas par šo personu piemērotību amatam. Tiesu izpildītāju likums pašlaik ļauj noteikt kvalifikācijas pārbaudes eksāmenu tiesu izpildītājam, kuram divu gadu laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas atkārtoti tiek uzlikts disciplinārsods par normatīvo aktu neievērošanu. Līdz ar to kvalifikācijas pārbaudes noteikšanas iespējas ir ierobežotas. Administratīvo tiesu pārslodzes dēļ praksē veidojas situācijas, kad vairākkārt disciplināri sodīta tiesu izpildītāja kvalifikācijas pārbaude gaidāma gadiem.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt pienākumu zvērinātiem tiesu izpildītājiem ne retāk kā reizi piecos gados kārtot regulāro kvalifikācijas eksāmenu. Eksāmenu rīkos Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome. Likumprojekts paredz tiesības zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš nesekmīgi nokārtojis eksāmenu, to kārtot vēlreiz, vienlaikus paredzot pienākumu tieslietu ministram pieņemt lēmumu par zvērināta tiesu izpildītāja atbrīvošanu no amata pienākumu pildīšanas atkārtota nesekmīga vērtējuma gadījumā.

Par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu nebūs jāmaksā. Šāda norma likumprojektā ietverta, ievērojot apstākli, ka regulāra kvalifikācijas eksāmena kārtošana ikvienam zvērinātam tiesu izpildītājam ir noteikta kā obligāta prasība amata pienākumu pildīšanai. Maksas noteikšana likumā noteikta pienākuma izpildīšanai šajā gadījumā radītu zvērinātam tiesu izpildītājam papildu finansiālus izdevumus.

Tāpat Tiesu izpildītāju likumā paredzēts papildināt normas par disciplinārlietu ierosināšanas kārtību. Šobrīd likums paredz, ka tieslietu ministrs var ierosināt disciplinārlietu par jebkuru zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējoša normatīvā akta pārkāpumu. Šis atbildības pamats ir pārāk plašs un paredz, ka disciplinārlieta var tikt ierosināta arī tad, ja pārkāpums pēc sava rakstura nav būtisks. Grozījumi paredz, ka tieslietu ministrs varēs ierosināt disciplinārlietu par zvērinātu tiesu izpildītāju pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.

Likuma papildinājumi paredz, ka informācija par lietām, kas ierosinātas saistībā ar zvērinātiem tiesu izpildītājiem, tiek sniegta ne tikai tieslietu ministram, bet arī Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas Saeimā.

 

TM: Par Bulgārijā un Rumānijā iegūtās advokāta kvalifikācijas nosaukumiem

10.aprīlī Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par ārvalstīs iegūtajiem advokātu profesionālajiem nosaukumiem, kurus atzīst Latvijas Republikā.

Grozījumi izstrādāti saskaņā ar likumu par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, kas nosaka, kurus ārvalstīs iegūtus advokāta profesionālos nosaukumus atzīst Latvijā.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, 2006.gada decembrī tika pielāgotas direktīvas personu pārvietošanās brīvības jomā saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Tika izdarīti grozījumi arī direktīvā par pasākumiem, kas palīdz advokātiem sekmīgi īstenot pakalpojumu sniegšanu un pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija.

Līdz ar to jāakceptē grozījumi arī Latvijas normatīvajos aktos. Noteikumus papildinās ar jauno ES dalībvalstu – Bulgārijas un Rumānijas – advokātu nosaukumiem šo valstu nacionālajās valodās. Turpmāk noteikumos būs minēts Bulgārijas advokātu nosaukums – A?bokam – un Rumānijas – Avocat.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Eiropas nozīmes aizsargājamo “Mugurves pļavu” individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

10.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Mugurves pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.

Izstrādātais noteikumu projekts paredz teritorijā noteikt trīs funkcionālās zonas. Neitrālā režīma zona izveidota apdzīvotās vietās un vēsturiskajās mājvietās, lai nodrošinātu raksturīgās ainavas saglabāšanu un teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību, savukārt regulējamā režīma zona izveidota, lai saglabātu dabiskos mežu biotopus un īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanas biotopus.

Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu īpaši aizsargājamus pļavu u.c. biotopus, kā arī īpaši aizsargājamo dzīvnieku sugu – griezes (Crex crex), ķikuta (Gallinago media), ormanīša (Porzana porzana) un lapkoku praulgrauža (Osmoderma eremīta) dzīvotnes, mazā ērgļa (Aquila pomarina) barošanās vietas, kā arī īpaši aizsargājamo augu sugu dzīvotnes.

Dabas liegums “Mugurves pļavas” izveidots 2004.gada 8.aprīlī ar MK noteikumiem Nr.266 “Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 15.jūnija noteikumos Nr.212 “Noteikumi par dabas liegumiem””. Tas ir Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija – Natura 2000.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par veterināro zāļu izraisīto blakusparādību uzraudzības kārtību

Valdība 10.aprīlī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Veterināro zāļu izraisīto blakusparādību uzraudzības kārtība”. Noteikumos precizēta veterināro zāļu blakusparādību uzraudzība, kā arī veterināro zāļu reģistrācijas apliecības īpašnieka pienākumi, lai nodrošinātu ziņošanu par veterināro zāļu blakusparādību esamību.

Lai nodrošinātu saskaņotu lēmumu pieņemšanu par Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs izplatāmajām veterinārajām zālēm, noteikumi paredz, ka Zāļu valsts aģentūrai ir jāizveido un jāuztur veterināro zāļu blakusparādību uzraudzības sistēma. Šo sistēmu aģentūrai jāizmanto, lai apkopotu un zinātniski novērtētu informāciju par veterināro zāļu blakusparādību izpausmēm cilvēku un dzīvnieku organismā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts nodevu sēklu aprites jomā

Valdība 10.aprīlī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par valsts nodevu sēklu aprites jomā”.

Noteikumi paredz, ka par iesnieguma izvērtēšanu personas reģistrācijai reģistrā valsts nodeva ir 5 lati, bet par izmaiņu veikšanu reģistrā – 2 lati. Savukārt par šķirnes uzturēšanu katalogā noteikta valsts nodeva 9 lati, bet par iesnieguma izvērtēšanu šķirnes iekļaušanai katalogā – 12 lati.

Valsts nodeva 12 latu apmērā noteikta par iesnieguma izvērtēšanu šķirnes uzturēšanas termiņa pagarināšanai katalogā, bet par iesnieguma izvērtēšanas atļaujas izsniegšanu par tādu sēklu un sēklas kartupeļu materiāla izmantošanu, kas nav iegūts ar bioloģisko lauksaimnieciskās ražošanas metodi (izņemot saimniecisko īpašību novērtēšanu bioloģiskajā lauksaimniecībā) – 5 lati par katru šķirni.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa