Par Eiropas Savienības valstu prezidentu neformālajām debatēm Latvijas galvaspilsētā Rīgā 2007.gada 10. un 11.aprīlī

Vakar, 11.aprīlī, Rīgā beidzās Eiropas Savienības valstu prezidentu ceturtās neformālās debates par Eiropas nākotni. Astoņu valstu galvu kopīgajā preses konferencē (no kreisās): Polijas prezidents Lehs Kačiņskis, Ungārijas prezidents Lāslo Šojoms, Vācijas federālais prezidents Horsts Kēlers, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno, Austrijas prezidents Haincs Fišers, Portugāles prezidents Anibals Kavako Silva un Somijas prezidente Tarja Halonena Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Vakar, 11.aprīlī, Rīgas pilī pirms diskusijas “Dzīvojot Eiropā un pasaulē” Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, sagaidot:

Somijas prezidenti Tarju Halonenu…	…Vācijas federālo prezidentu Horstu Kēleru…	…Ungārijas prezidentu Lāslo Šojomu…

…Itālijas prezidentu Džordžo Napolitāno…	…Portugāles prezidentu Anibalu Kavako Silvu…	…Austrijas prezidentu Haincu Fišeru…

…Polijas prezidentu Lehu Kačiņski	Prezidenti diskusijas “Dzīvojot Eiropā un pasaulē” laikā pie diskusiju galdiem Foto: Juris Krūmiņš

Prezidentu kopīgajā preses konferencē:

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: Mūsu dienas kārtībā bija trīs pamatjautājumi: Eiropas nākotne, kas nozīmē runāt par Eiropas institūcijām, par to funkcionēšanu, spēju pieņemt lēmumus un spēju paplašināt Eiropu. Un tad ir jautājums: cik tālu būs Eiropas Savienības robežas.
Mēs aplūkojām arī jautājumu par Eiropu kā globālo spēlētāju. Neviena valsts nav sala, pat tās, kas fiziskā ziņā ir salas. Un neviens kontinents nav sala šai globalizētajā pasaulē. Un tā mums jāskatās uz Eiropas nākotni. Mēs runājām par to, ko nozīmē būt par globālo spēlētāju, kādās jomās Eiropa ir globālais spēlētājs un kādās jomās tā varētu kļūt par tādu.
Un vēl šorīt mēs pārrunājām ļoti nopietnu tēmu, par kuru pirms dažiem gadiem mēs nerunātu, jo tā būtu katras dalībvalsts interešu jomā. Tas ir jautājums par klimata pārmaiņām pasaulē, par globālo sasilšanu, par mūsu fosilo degvielu izmantojumu, par arvien pieaugošo nepieciešamību pēc enerģijas patēriņa, tajā pašā laikā nepieciešamību glābt mūsu vidi, glābt mūsu planētu. (Valsts prezidenta preses dienesta izklāstā)

Vācijas federālais prezidents Horsts Kēlers: Esmu piedalījies šādos pasākumos Somijā, arī Drēzdenē. Manuprāt, šī ir ļoti laba iespēja uzklausīt kolēģus, apmainīties domām. Mēs vienmēr no šādiem pasākumiem atgriežamies ar daudz labāku izpratni par notiekošo. Domāju, ka pēc Eiropas Romas līguma 50.gadadienas svinībām esam vienisprātis par to, ka Eiropas integrācija bijusi veiksmīga, ka mēs ar to varam lepoties. Jo, ceļojot pa pasauli, mēs redzam, ka Eiropas modelis, Eiropas politika, Eiropas vērtības ir ļoti pievilcīgas. To mēģina kopēt, un dažreiz rodas sajūta, ka paši nenovērtējam, ko esam sasnieguši savā Eiropā.
Tā jau saka, ka pravietis netiek cienīts savā valstī, un tas laikam attiecas arī uz šo Eiropas projektu. Mani iejūsmināja, ka mēs runājām par politisko gribu saistībā ar Berlīnes deklarāciju, kas tika pieņemta pirms pāris nedēļām. Mēs varējām izstrādāt kopīgu dokumentu pirms 2009.gada jaunā Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Ir vajadzīgas diskusijas par šo jautājumu.

Itālijas prezidents Džordžo Napolitāno: Es arī vēlos pateikties Latvijas prezidentei, kas tik brīnišķīgi vadīja mūsu ļoti auglīgās diskusijas. Mēs esam kopīgi apņēmušies pārvarēt esošās grūtības. Vispirms jau institucionālo strupceļu, kurā atrodas Eiropa. Mums nepieciešams uzsvērt, ko esam sasnieguši Eiropas Savienībā. Mums nevajadzētu klausīties skeptiskajās runās par Eiropas integrāciju, ko mēs dažkārt dzirdam savās valstīs. Ir arī svarīgi dot jaunu impulsu jaunām institucionālām reformām, kas ir tik nepieciešamas un ko paredzēja Konstitucionālais līgums. Jādod jauns impulss kopīgajai ES politikai gan saistībā ar enerģētikas politiku, gan attiecībā pret klimata pārmaiņām. Šie lēmumi tika pieņemti Eiropas Parlamenta marta sēdē.

Ungārijas prezidents Lāslo Šojoms: Domāju, ka šāda neformāla tikšanās ir ārkārtīgi svarīga un lietderīga. Mēs bijām ļoti brīvi savās sarunās. Mēs varam pārrunāt visus nepieciešamos jautājumus, un arī diezgan delikātas problēmas. Mēs apliecinājām savu uzticību Eiropas Konstitucionālajam līgumam, ko daudzas valstis jau ir ratificējušas. Šis ceļš ejams līdz galam. Es domāju, ka Vācijas un Portugāles prezidentūras laikā tiks panākts nepieciešamais izrāviens.
Otrkārt, es vēlos uzsvērt vides problēmu aktualitāti. Mēs vienojāmies, ka šajā jomā jāpanāk izrāviens. Ir jāsavieno ekoloģija un ekonomiskais progress, kas nav pretrunīgi jēdzieni. Mēs vienojāmies, ka jārunā ne vien par tehniskiem jautājumiem, bet arī par nepieciešamajām izmaiņām mūsu dzīvesveidā saistībā ar klimata pārmaiņām. Nopietns sasniegums ir arī tas, ka vairs nerunājām par vienpusīgiem lēmumiem, piemēram, emisiju jomā. Vienpusīgi lēmumi ir visvienkāršākie, taču ar tiem nevaram nodrošināt savu nākotni. Ir jāsaprot, ka vienpusīga šādu jautājumu risināšana mums nedos nepieciešamos rezultātus.

Austrijas prezidents Haincs Fišers: Man bija iespēja arī divpusējās sarunās ar prezidenti Vairu Vīķes-Freibergas kundzi uzsvērt, cik brīnišķīgas ir attiecības starp Latviju un Austriju. Pēdējo gadu laikā tās sasniegušas ļoti augstu līmeni. Es domāju, ka mēs esam sasnieguši vienprātību par ES jaunākajiem lēmumiem – par vides aizsardzību, cīņu pret klimata izmaiņām un tamlīdzīgi. Esam vienojušies, ka tas ir ļoti svarīgs kopīgs mērķis. Cik vien būs mūsu spēkos, mēs atbalstīsim politiku šajā virzienā, jo tas ir mūsu pienākums nākamo paaudžu priekšā.
Es pievienojos tiem, kas Konstitucionālā līguma pieņemšanu uzskata par ļoti svarīgu uzdevumu. Mēs atbalstām Vācijas prezidentūras centienus veicināt šo projektu un dot ES stabilu pamatu nākotnes attīstībai un turpmākajām paplašināšanās kārtām. Es domāju, ka lielākais ES sasniegums ir miers un stabilitāte Eiropā. Ar gandarījumu varu paziņot, ka nākamā šāda sanāksme notiks Austrijā un mēs centīsimies tai rūpīgi sagatavoties.

Portugāles prezidents Anibals Kavako Silva: Mums bija ļoti atklātas un auglīgas sarunas par Eiropas nākotni. Ir simboliski, ka šī tikšanās notiek Latvijā, Rīgā. Pirms 20 gadiem kaut kas tāds nebija pat iedomājams. Tagad eiropiešiem ir kopīga dzīves telpa, brīva cilvēku pārvietošanās iespēja. 13 dalībvalstīs jau ir kopīga valūta. Mums ir miers un pārticība. Mēs šajās divās dienās runājām arī par grūtībām un izaicinājumiem, bet tas nav nekas jauns. Esam pieredzējuši izaicinājumus arī pagātnē, un mēs tos spējām pārvarēt. Mums jāraugās uz pilsoņu vienošanos, un esmu pārliecināts, ka Eiropas pilsoņi spēs dot īstās atbildes uz nākotnes paaudžu jautājumiem.

Somijas prezidente Tarja Halonena: Mēs pārstāvam dažāda veida politisko kultūru, un mums bija ļoti auglīgas sarunas par Eiropas nākotni. Somija ir ratificējusi Konstitucionālo līgumu, un esam devuši pilnu atbalstu Vācijas prezidentūrai virzīt šos centienus tālāk.
Mēs runājām arī par klimata izmaiņām, globalizāciju un citiem jautājumiem. Manuprāt, ir svarīgi, tā kā šī ir neformāla sanāksme, ka varam runāt ļoti atklāti, pat novatoriski un arī konfidenciāli. Mēs runājām ne vien kā prezidenti, bet pārstāvam arī civilizāciju un kultūru, kas stāv aiz mums. Tādējādi mēs arī esam labāk sagatavojušies diskusiju turpināšanai citos forumos par Eiropas nākotni.

Polijas prezidents Lehs Kačiņskis: Tas, ka esam Rīgā, ir patiešām simbolisks fakts, jo Rīga ir galvaspilsēta ne tikai valstij, kas atradās tā sauktajā sociālisma nometnē – Latvija bija Padomju Savienības daļa. Tas rāda ES panākumus, kas ir neapšaubāmi. ES ir izveidojusi zonu, kurā nav iespējams karš. Miera un sadarbības zonu jau divu paaudžu garumā. Visā ES pastāvēšanas laikā, sākot no Eiropas Ekonomiskās kopienas, bijušas reformas. Šodien, tiekoties ar jaunajiem inteliģences pārstāvjiem, mēs runājām arī par ES Konstitucionālo līgumu. Polija ir viena no deviņām valstīm, kuras nav ratificējušas šo līgumu. Mēs uzskatām, ka pie šā teksta vēl jāpiestrādā. Tajā jāizdara izmaiņas. Es pirmo reizi piedalos šādā sanāksmē. Šis forums ir ļoti veiksmīgs. Mēs šeit redzam dažāda lieluma, dažādu tradīciju, dažādas vēstures valstis. Es ļoti pateicos gan šā pasākuma sākotnējiem iniciatoriem – Portugāles prezidentam, gan šo debašu namamātei – Latvijas Valsts prezidentei.

“Latvijas Vēstneša” jautājums: Latvijas Valsts prezidentes kundze, jūs ar saviem kolēģiem šajās divās dienās esat debatējusi par daudziem jautājumiem. Bet kura problēma, pēc jūsu domām, šobrīd Eiropas Savienībai ir pati svarīgākā, domājot par organizācijas nākotnes attīstību?

V.Vīķe-Freiberga: Mēs ilgi diskutējām par ES spēju efektīvi pieņemt lēmumus, jo organizācija tagad ir palielinājusies līdz 27 dalībvalstīm un, iespējams, nākotnē ES pievienosies vēl arī citas valstis. Šo jautājumu lielā mērā varētu palīdzēt atrisināt Konstitucionālais līgums. Mums jārisina šis jautājums. Vācijas prezidentūra šajā virzienā jau ir spērusi nopietnus soļus, arī Portugāles prezidentūra darīs savu. Šis jautājums jāatrisina, lai ES varētu funkcionēt patiešām efektīvi. Taču ir arī citi jautājumi, kas prasa steidzamu risinājumu. Piemēram, jautājums par enerģijas avotiem un enerģijas resursu piegādi. Par ES kopīgu politiku enerģijas patēriņa jomā, jo, attīstoties tālāk mūsu ekonomikai, enerģijas patēriņš vēl pieaugs, un tas ir jāsabalansē ar ekoloģisko situāciju, ar planētas veselību. Martā Eiropas Padomē tika pieņemti lēmumi par ogļskābās gāzes emisijas samazināšanu, taču tas ir tikai viens konkrēts solis. Mums ļoti nopietni jādomā par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Par enerģijas avotu diversifikāciju.

Jautājums: Mēs redzam, ka Eiropai ārpolitikā jārunā vienā balsī. Vai būtu iespējams rast vienotu pieeju Eiropas valstu gūstekņu jautājumā Afganistānā un Irākā?

H.Kēlers: Eiropas Savienība ir izstrādājusi struktūras un procesus, lai organizētu savu lēmumu pieņemšanu, kā arī sasniegtu kopīgu politisko gribu. Domāju, ka šodien, salīdzinot ar laiku pirms 15 vai 20 gadiem, Eiropu pasaulē uztver daudz labāk. Taču man jāatzīst, ka ir izaicinājumi, piemēram, situācija Vidējos Austrumos un arī citās konfliktu vietās, kurās varētu vēlēties, lai Eiropa runātu vienotā balsī, jo tādējādi mēs varētu panākt daudz vairāk.

Dž.Napolitāno: Mums visiem ir skaidrs, ka Eiropai jārunā vienā balsī, lai mūs dzirdētu. Lai mūs atzītu par pasaules mēroga spēlētāju. Runājot par Afganistānu un Irāku, mēs sniedzam savu devumu krīžu atrisinājumam. Itālija jau ir iesniegusi ANO Drošības padomē priekšlikumu konferencei par drošību Afganistānā.

Jautājums: Krievu valodas mediji šodien Latvijā runā, ka šī sanāksme varētu pasliktināt ES attiecības ar Krieviju. Vai attiecības ar Krieviju var ietekmēt lēmumu pieņemšana ES iekšienē? 

V.Vīķe-Freiberga: Mūsu dienas kārtībā nebija jautājums par Krieviju. Krievija gan tika pieminēta, pārrunājot ES attiecības ar tās stratēģiskajiem partneriem, un Krievija tika minēta kā ES stratēģiskais partneris. Tāpat kā citas valstis, piemēram, Ķīna, Indija un vēl citas. Mēs runājām arī par ES attiecībām ar Āfrikas valstīm un Dienvidamerikas valstīm. Mēs ES attiecības ar Krieviju redzam kā daļu no globālās situācijas.

H.Kēlers: Es pilnīgi piekrītu Latvijas Valsts prezidentes viedoklim. Mēs saprotam, ka Krievija ir mūsu kaimiņš, un ES ir definējusi mērķi veidot labu kaimiņattiecību politiku ar Krieviju.

Jautājums: Ko jūs domājat par situāciju Ukrainā un Ukrainas nākotni Eiropas Savienības sastāvā? 

L.Kačiņskis: Par Ukrainu tika runāts mūsu paneļdiskusijas laikā. Polijas viedoklis ir: Ukraina ES var pievienoties nevis šodien, bet tālākā perspektīvā. Pašreizējā situācija Ukrainā ir ļoti mainīga. Ukraiņi saka, ka viņiem ir savas problēmas un ka viņi paši tās atrisinās.

Jautājums: Vai jūs pārrunājāt Ziemeļeiropas gāzes vada projektu, un kā prezidenti vērtē iespēju savām valstīm piedalīties šajā projektā? 

T.Halonena: Mums bija plašāka diskusija par ilgtspējīgu attīstību un enerģētikas politiku. Taču detalizēti mēs neuzklausījām katras valsts viedokli par šo gāzes vadu.

L.Kačiņskis: Es vēlos apstiprināt – šo jautājumu mēs nepārrunājām. Polijas viedoklis šajā jautājumā nav mainījies.

Jautājums: Vai jūs runājāt arī par atomenerģijas izmantošanas iespējām? 

T.Halonena: Mēs runājām par dažādiem enerģijas veidiem, tai skaitā atjaunojamo enerģiju, gāzi, arī par taupību enerģijas izmantošanas jautājumos. Mēs runājām arī par sabiedrības viedokli, un tas dažādās valstīs ir atšķirīgs. Bija ļoti lietderīgi redzēt, kādas ir tendences sabiedrības viedokļa attīstībā. Mēs zinām, ka ir lielas grūtības izpildīt Kioto protokola kritērijus, tādēļ priecājamies, ka Eiropas Padome pieņēmusi lēmumu: ES būs priekšgalā cīņai pret globālo sasilšanu. Taču diskusija turpināsies arī oficiālā līmenī.

V.Vīķe-Freiberga: Esmu jau vairākkārt uzsvērusi, ka ES ir vēlme un gatavība runāt un debatēt. Pēdējais jautājums atklāja dažādu valstu dažādu pozīciju. Daži diskusijas dalībnieki arī atzina, ka viņiem dzīves laikā nācies mainīt savu pozīciju, ņemot vērā dažādus atklājumus un arī viņu amatu. Tie ir sarežģīti jautājumi, uz kuriem nav vienkāršas atbildes. Bet ir svarīgi, ka mums par tiem ir atklātas diskusijas. Un šajās diskusijās jābalstās uz objektīviem faktiem. Ar to es arī vēlētos beigt kā bijusī zinātniece un pēc kāda laika arī bijusī prezidente. Mums jāpieņem politiski lēmumi un sabiedrības viedokļi jāpamato ar iespējami objektīvākiem faktiem. Šeit vārds jādod zinātnei, kam jāspēj dot savs vērtējums. Bet sabiedrībai jāsaprot, ka daudz kas mainās. Un tikai tādējādi politiķi dažādos līmeņos, sākot ar parlamenta deputātiem, izpildvaru un arī prezidenti būs spējīgi pieņemt apgaismotus lēmumus, kas nāks par labu mums visiem.

Jānis Ūdris, pēc ieraksta “LV” diktofonā