Konkurences padomes lēmums Nr.20

Rīgā 2007.gada 21.martā (prot.Nr.17, 5.§)

Par lietas neierosināšanu

Par SIA ““Īpašumu kadastrālās uzmērīšanas dienests” Eiroeksperts grupa” 21.02.2007. iesniegumu

Konkurences padome 22.02.2007. saņēma SIA “”Īpašuma kadastrālās uzmērīšanas dienests” Eiroeksperts grupa” (turpmāk – Iesniedzējs) 21.02.2007. vēstuli Nr.N–11 (turpmāk – Iesniegums) ar informāciju par valsts SIA “Latvijas Valsts mērnieks” (turpmāk – LVM) darbību, kas pēc Iesniedzēja domām ir pretrunā ar Konkurences likuma normām. Iesniegtā informācija ietvēra apjomīgus (uz 83 lapām) papildinājumus 24.01.2007. iesniegumam, kuru pilnīga un objektīva izvērtēšana, ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 5.pantā noteikto principu, nebija iespējama likumā noteiktajā termiņā.

Konkurences padome 24.01.2007. saņēma Iesniedzēja 22.01.2007. iesniegumu Nr.N–7, kurā tas norādīja, ka LVM ir izveidota un darbojas, pārkāpjot Konkurences likuma, Komercdarbības atbalsta kontroles likuma, kā arī Eiropas Kopienu Dibināšanas līguma un citu saistošo tiesību aktu prasības. Cita starpā Iesniedzējs norādīja, ka LVM darbībās tas saskata Konkurences likuma 13.panta 5.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpuma pazīmes, neminot konkrētās LVM darbības, kas uz to norāda. Tāpēc Konkurences padome 09.02.2007. vēstulē Nr.293, pamatojoties uz Konkurences likuma 9.panta piektās daļas 1.punktu un 23.panta trešo daļu, aicināja Iesniedzēju sniegt papildu informāciju par LVM iespējamiem Konkurences likuma normu pārkāpumiem atbilstoši Konkurences likuma 23.panta otrās daļas prasībām, ja tāda būtu Iesniedzēja rīcībā. Vienlaicīgi Konkurences padome minētajā vēstulē arī norādīja, ka Iesniegumā izklāstīto faktu un situācijas izvērtēšana par valsts atbalsta sniegšanu neietilpst Konkurences padomes kompetencē. Tādējādi Iesniedzēja 22.01.2007. iesnieguma Nr.N–7 kopiju Konkurences padome, pamatojoties uz likuma “Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās” 8.panta pirmās daļas 1.punktu, pārsūtīja Finanšu ministrijai (12.02.2007. Konkurences padomes vēstule Nr.304), lūdzot izvērtēt Iesniegumā minēto informāciju no komercdarbības atbalsta kontroles tiesiskā regulējuma viedokļa (un vēstules kopiju Tieslietu ministrijai). 26.02.2007. Konkurences padome saņēma Finanšu ministrijas 22.02.2007. atbildes vēstuli Nr.18–05/62.

LVM ir Uzņēmumu reģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003783960 reģistrēta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību ar juridisko adresi Rīgā, Dzirnavu ielā 31–12, LV–1010.

Izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. LVM izveidota saskaņā ar Ministru kabineta 09.11.2005. rīkojumu Nr.725 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” dibināšanu” un tās 100% kapitāla daļu turētāja ir Tieslietu ministrija. LVM tika izveidota uz Valsts zemes dienesta struktūrvienības bāzes, nošķirot finanšu līdzekļus no valsts budžeta un Valsts zemes dienestam izdalot arī mantisko ieguldījumu. LVM pārņēma Valsts zemes dienesta mērniecības funkcijas. Saskaņā ar statūtiem LVM veic šādus uzdevumus:

1) par valsts budžeta līdzekļiem zemes robežu uzmērīšana bijušajiem īpašniekiem, mantiniekiem, represētajiem un invalīdiem, mērniecības darbu veikšana, lai novērstu neprecizitātes Valsts zemes dienesta līdz šim veiktajos mērniecības darbos;

2) zemes kadastrālā uzmērīšana;

3) topogrāfiskā uzmērīšana;

4) zemes ierīcības projektu izstrādāšana.

2. Saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta pirmo daļu lietu ierosina, ja likuma pārkāpuma novēršanā pamatoti ieinteresētā persona iesniedz rakstveida iesniegumu. Pamatoti ieinteresētā persona ir persona, kurai pārkāpuma dēļ ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iesniedzējs Konkurences likuma izpratnē ir uzskatāms par pamatoti ieinteresēto personu, jo gan Iesniedzējs, gan LVM ir viena tirgus dalībnieki – tie sniedz mērniecības pakalpojumus Latvijā, un tādēļ LVM iespējama nelikumīga darbība var radīt Iesniedzējam tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.

3. Konkurences likuma 23.panta otrā daļa nosaka informāciju, kādai jābūt ietvertai iesniegumā par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu, tai skaitā paredz, ka iesniegumā jānorāda dokumentāri pamatota informācija par pierādījumiem, kas liecina par iespējamo pārkāpumu un uz kuriem pamatots iesniegums. Kā dokumentāri pamatota informācija par pierādījumiem Iesnieguma pielikumā pievienotas šādu dokumentu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā neapstiprinātas kopijas:

1) LVM statūti;

2) Uzņēmumu reģistra dokumenti par LVM;

3) Valsts zemes dienesta 11.07.2006. atbilde Iesniedzējam Nr.2A–3.1/4009/3976;

4) Valsts zemes dienesta 14.06.2006. rīkojums Nr.124;

5) Valsts zemes dienesta 21.12 2005. rīkojums Nr.363 par pasūtījumu nodošanu LVM;

6) Iesniedzēja 29.06.2006. iesniegums Nr.H–28 Valsts zemes dienestam par informācijas pieprasīšanu sakarā ar iespējamo LVM privatizāciju;

7) Tieslietu ministrijas 04.09.2006. vēstule Nr.1–7.8/3575 Iesniedzējam par informācijas sniegšanu;

8) Valsts zemes dienesta un LVM 05.06.2006. Līgums par zemes īpašuma robežu uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem;

9) Latvijas Kartogrāfu un ģeodēzistu asociācijas viedoklis par pakalpojumu cenām un pakalpojumu pieejamību (bez datuma, bez Nr.);

10) SIA “Metrum” 17.07.2006. vēstule (viedoklis) Nr.10/217/a–2006 par pakalpojumu cenām un pakalpojumu pieejamību.

Iesniegumam pievienotajos materiālos ir arī publikāciju kopijas masu saziņas līdzekļos.

4. Iesniedzējs Iesniegumā norāda, ka “konkrētajā lietā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas faktu ir grūti nodalīt no valsts atbalsta sniegšanas”. Iesniedzējs uzskata, ka par Konkurences likuma normu pārkāpumu liecina šādi fakti (zemāk citēti Iesniedzēja minētie fakti, un Konkurences padomes viedoklis par katru no tiem):

a) “VSIA “Latvijas Valsts Mērnieks” ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli, jo atrodas Valsts zemes dienesta nomātajās telpās un pozicionē sevi kā Valsts zemes dienesta saistību pārņēmēju”.

Attiecībā uz a) punktā pausto apgalvojumu Konkurences padome uzskata, ka Iesniedzēja norādītajā faktā par LVM atrašanos vienās telpās ar Valsts zemes dienestu un sevis pozicionēšanu kā Valsts zemes dienesta saistību pārņēmēju nav saskatāmas Konkurences likuma normu pārkāpuma pazīmes. Jautājums par to, kā LVM veic norēķinus ar Valsts zemes dienestu par atrašanos tā telpās, ir piekritīgs Valsts kontrolei. Savukārt attiecībā uz LVM sevis pozicionēšanu kā Valsts zemes dienesta saistību pārņēmēju Konkurences padome norāda uz sekojošo. Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra rīkojuma Nr.674 “Par Valsts zemes dienesta reorganizāciju” 1.2.punkts noteica, ka zemes ierīcības un mērniecības funkcijas Valsts zemes dienesta reorganizācijas procesa ietvaros būtu nododamas šī paša rīkojuma 3.1.apakšpunktā minētajai valsts kapitālsabiedrībai. Attiecīgi rīkojuma 3.1.punktā tika noteikts uzdevums Tieslietu ministrijai izstrādāt un līdz 2005.gada 1.novembrim iesniegt Ministru kabinetā rīkojuma projektu par valsts kapitālsabiedrības dibināšanu, kuras izveidošanas mērķis būtu šī rīkojuma 1.2.apakšpunktā minēto funkciju īstenošana, un proti – zemes ierīcība un mērniecība (no reorganizētā Valsts zemes dienesta pārņemtās funkcijas). 2005.gada 9.novembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.725 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks dibināšanu””. Šī rīkojuma 3.1.punktā kā viens no LVM uzdevumiem tika noteikts, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta un LVM līgumu, par valsts budžeta līdzekļiem uzmērīt zemes robežas bijušajiem īpašniekiem, mantiniekiem, politiski represētajām personām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī veikt mērniecības darbus, lai novērstu neprecizitātes Valsts zemes dienesta līdz šim veiktajos mērniecības darbos. Tādējādi, pamatojoties uz Ministru kabineta pieņemtajiem normatīvajiem aktiem – 2005.gada 18.oktobra rīkojumu Nr.674 un 2005.gada 9.novembra rīkojumu Nr.725, tika izveidota valsts SIA Latvijas Valsts mērnieks, kas pārņēma daļu līdz tam Valsts zemes dienesta veikto funkciju. Tādējādi Iesniedzēja norāde uz to, ka LVM sevi pozicionē kā Valsts zemes dienesta sais­tību pārņēmēju, ir normatīvo aktu līmenī pamatota un nav saistāma ar Konkurences likumā noteikto normu iespējamu pārkāpumu.

b) “VSIA “Latvijas Valsts Mērnieks” ne tikai ir saņēmis valsts atbalstu, pārņemot Valsts zemes dienesta mantu un finanšu līdzekļus, bet izmanto savu situāciju tirgū, lai 1) klients nezinātu izcenojumus un nevarētu izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju (…)”.

Konkurences padome uzskata, ka Iesniedzēja b) punktā paustajā apgalvojumā varētu izdalīt divus jautājumus:

– attiecībā uz valsts atbalstu:

Kā iepriekš minēts, valsts atbalsta jautājumi ir nevis Konkurences padomes, bet Finanšu ministrijas kompetencē, un Finanšu ministrijas 22.02.2007. vēstulē Nr.18–05/62. ir detalizēti analizēts jautājums par valsts atbalsta aspektiem saistībā ar LVM darbību. Finanšu ministrija minētajā vēstulē Konkurences padomei sniedza skaidrojumu, ka “MK 2005. gada 9. novembra rīkojuma Nr.725 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” dibināšanu” 3.1.punktā dotais uzdevums SIA “Latvijas Valsts mērnieks” “par valsts budžeta līdzekļiem uzmērīt zemes robežas bijušajiem īpašniekiem, mantiniekiem, politiski represētajām personām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī veikt mērniecības darbus, lai novērstu neprecizitātes Valsts zemes dienesta līdz šim veiktajos mērniecības darbos” ir uzskatāms par sabiedriskas nozīmes pakalpojumu. Pēc Eiropas Savienības tiesību aktu un Eiropas Kopienu Tiesas prakses analīzes Finanšu ministrija secina, ka, “lai arī piešķirtais finansējums saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem un Eiropas Kopienas tiesībām ir kvalificējams kā valsts atbalsts, SIA “Latvijas Valsts mērnieks” piešķirtais finansējums kā atlīdzības maksājums par sniegtajiem sabiedriskas nozīmes pakalpojumiem ir uzskatāms par pieļaujamu atbalstu, kuru drīkst piešķirt bez iepriekšējas paziņošanas Eiropas Komisijai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88.panta 3.punktu un tās lēmuma saņemšanas”. Finanšu ministrija sniedz vērtējumu arī par valsts kapitāla ieguldīšanu biznesā, LVM sniegtajiem komerciāla rakstura pakalpojumiem – zemes kadastrālajai uzmērīšanai, topogrāfiskajai uzmērīšanai un zemes ierīcības projektu izstrādei – un secina, ka Latvijas valsts, dibinot LVM, ir rīkojusies atbilstoši privātā ieguldītāja principam.

– attiecībā uz LVM pakalpojumu izcenojumiem:

Iesniedzējs norāda, ka LVM izmanto savu situāciju tirgū, lai klients nezinātu izcenojumus un nevarētu izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju. Vienlaicīgi ne Iesniedzēja 22.01.2007. iesniegumā Nr.N–7, ne papildinātajā iesniegumā (21.02.2007. vēstule Nr.N–11) nav sniegti pierādījumi tam, ka LVM klientiem nebūtu zināmi LVM izcenojumi, kā rezultātā tie nevarētu izvēlēties citu pakalpojumu sniedzēju. Tieši pretēji, materiālos, ko Iesniedzējs pievienojis 21.02.2007. vēstulei Nr.N–11 (Iesniedzēja iesniegtie materiāli uzskaitīti Lēmuma 3.punktā), pievienota Valsts zemes dienesta un LVM 2006.gada 5.jūnijā slēgtā līguma “Par zemes īpašuma uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem” un tā pielikumu, tajā skaitā līguma pielikuma Nr.6 “Darbu izcenojumi”, kopija. Šie izcenojumi attiecas uz tiem darbiem, kas tiek veikti par valsts budžeta līdzekļiem. Pierādījumu tam, ka LVM neinformē klientus par to pakalpojumu veikšanas izcenojumiem, kas neietilpst no valsts budžeta finansētajos darbos, nav. Tādējādi Iesniedzējs nav izpildījis Konkurences likuma 23.panta, it īpaši 23.panta otrās daļas 2.punkta prasības attiecībā uz Iesnieguma noformēšanu (nav sniegti pieradījumi, kuri liecina par iespējamo pārkāpumu, uz kuriem pamatots iesniegums).

18.05.1999. Ministru kabineta noteikumu Nr.178 “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” 20.punktā noteikts: “Pakalpojumu cenu norāda cenrādī vai citā vizuāli uztveramā veidā. Ja pakalpojuma galīgā cena nav zināma, norāda veidu, kādā cena tiek aprēķināta. Cenrādim jābūt brīvi pieejamam.” Saskaņā ar šo MK noteikumu 2.punktu, noteikumi attiecas uz pārdevējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību, piedāvājot patērētājiem preces un pakalpojumus. Saskaņā ar MK noteikumu 21.punktu, šo noteikumu ievērošanu kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Ņemot vērā, ka minēto MK noteikumu normas attiecas arī uz LVM kā pakalpojumu sniedzēju, ja Iesniedzēja rīcībā ir informācija par to, ka LVM neinformē klientus par sniegto pakalpojumu cenām, tad, pamatojoties uz minēto MK noteikumu 21.pantu, šādu informāciju var iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram izvērtēšanai.

c) “LVM (…) izmanto savu situāciju tirgū, lai (…) izmantotu Valsts zemes dienesta prettiesiski pārskaitītus finanšu līdzekļus samaksai par tādiem darbiem, kuru veikšana ar valsti (Ministru kabineta kompetences līmenis) nav saskaņota, tādējādi tieši šis dominējošais stāvoklis ļauj būtiski mazināt atkarību no brīvas konkurences ietekmes uz cenu veidošanos”.

Iesniedzējs norāda uz to, ka Valsts zemes dienests prettiesiski pārskaita LVM finanšu līdzekļus samaksai par tādiem darbiem, kuru veikšana ar valsti nav saskaņota. Iepazīstoties ar Iesniedzēja iesniegtajiem materiāliem, redzams, ka Valsts zemes dienests pārskaita LVM finanšu līdzekļus saskaņā ar jau minēto Valsts zemes dienesta un LVM 2006.gada 5.jūnijā slēgto līgumu “Par zemes īpašuma uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem”, kura 1.1.punktā noteikts, ka: “(…) LVM uzmēra un VZD finansē no valsts budžeta līdzekļiem zemes īpašumu robežu uzmērīšanu bijušajiem zemes īpašniekiem un to mantiniekiem (…), kā arī politiski represētajām personām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – I grupas invalīdiem (…) saskaņā ar šī līguma pielikumā Nr.1 pievienoto sarakstu”. Minētajā līgumā un tā pielikumos minētas personas, kurām veic zemes uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem (Līguma pielikums Nr.1), atrunāta LVM atskaitīšanās kārtība par paveiktajiem darbiem un finanšu izlietojumu, kā arī pievienots darbu izcenojumu saraksts (Līguma pielikums Nr.6). Iesniedzējs Konkurences padomei arī iesniedzis Iesniedzēja Valsts zemes dienestam 29.06.2006. adresēta iesnieguma Nr.N–28 kopiju, kurā tas lūdzis Valsts zemes dienestam informāciju, cita starpā, “par valsts budžeta līdzekļiem uzmērāmām zemes robežām bijušajiem zemes īpašniekiem, mantiniekiem, represētajiem un invalīdiem”, kā arī Valsts zemes dienesta 11.07.2006. atbildes vēstules Nr.27–3.1/4009/3976 kopiju uz minēto iesniegumu. No minētajiem materiāliem nav pamata secināt, ka Valsts zemes dienests pārskaita LVM finanšu līdzekļus samaksai par darbiem, kuru veikšana ar valsti nav saskaņota, taču Konkurences padome nav kompetenta vērtēt valsts līdzekļu izlietošanas tiesiskumu. Šādu vērtēšanu veic Valsts kontrole. Saskaņā ar likuma par Valsts kontroli 2.pantu: “(1) Valsts kontrole, veicot finanšu un lietderības revīzijas, kā arī pārbaudot darījumu un darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un plānotajiem rezultātiem, kontrolē:

1) valsts budžeta un pašvaldību budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus;

2) Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju līdzekļu izlietošanu, kuri iekļauti valsts budžetā vai pašvaldību budžetos;

3) rīcību ar valsts un pašvaldību mantu vai tās daļu.

(2) Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar šā panta pirmajā daļā minētajiem līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.”

d) “VSIA “Latvijas Valsts Mērnieks” faktiski izmanto nevis valsts atbalstu, bet iespēju sevi maldinoši identificēt ar Valsts zemes dienesta juridisko pēctecību un atsevišķu valsts amatpersonu iespējamo prettiesisku rīcību, jo VSIA “Latvijas Valsts Mērnieks” ir tiesīgs veikt norādītos darbus par valsts budžeta līdzekļiem, lai gan valsts Ministru kabineta personā nav nekad normatīvi noteikusi cenrādi šādiem darbiem. Cenrādi apstiprina pati kapitālsabiedrības valde, tātad pati nosaka, cik naudas vēlas saņemt par sniegtajiem pakalpojumiem. Turklāt šis cenrādis nekur nav juridiski pieejams, tādēļ maldināts tiek jebkurš klients, kurš nevar pat salīdzināt, vai, veicot šos pašus darbus citā kapitālsabiedrībā, konkrētais pakalpojums nemaksātu lētāk.”

Attiecībā uz Iesniedzēja norādi uz LVM “iespēju sevi maldinoši identificēt ar Valsts zemes dienesta juridisko pēctecību” skatīt Konkurences padomes viedokli, kas pausts attiecībā uz a) punktu (3.–4.lpp.).

Attiecībā uz Iesniedzēja norādi uz “atsevišķu valsts amatpersonu iespējamo prettiesisko rīcību” Konkurences padome uzskata, ka Iesniegumā nav minēti ne konkrētu amatpersonu vārdi, ne to iespējamā prettiesiskā rīcība, ne pierādījumi, kas teikto pamatotu. Tādējādi Konkurences padome uzskata, ka šis apgalvojums ir nepamatots un nav saistāms ar Konkurences likuma normu iespējamu pārkāpumu.

Attiecībā uz Iesniedzēja teikto par LVM pakalpojumu cenrādi, kurš “nav juridiski pieejams, tādēļ maldināts tiek jebkurš klients, kurš nevar pat salīdzināt, vai, veicot šos pašus darbus citā kapitālsabiedrībā, konkrētais pakalpojums nemaksātu lētāk”, Konkurences padome norāda uz sekojošo. Iesniedzēja Konkurences padomei iesniegtajā jau iepriekš pieminētajā Valsts zemes dienesta un LVM 2006.gada 5.jūnijā slēgtajā līgumā “Par zemes īpašuma uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem” ir atrunāts, kādā kārtībā LVM veic zemes uzmērīšanu par valsts budžeta līdzekļiem, saskaņā ar Līguma 6.pielikumā norādītajiem darbu izcenojumiem, kā arī atskaitīšanās kārtība par paveiktajiem darbiem. Turklāt LVM ir vienīgā sabiedrība, kas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā veic noteiktus zemes uzmērīšanas darbus par valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi nav izprotams Iesniedzēja teiktais par klientu maldināšanu, nenorādot pakalpojumu cenas, kas liedz klientiem iespēju salīdzināt, vai cits tirgus dalībnieks nepiedāvā tādu pašu pakalpojumu par lētāku samaksu.

5. Izvērtējot Iesniedzēja iesniegtos materiālus un visu saistībā ar lietu iegūto informāciju, Konkurences padome konstatēja, ka tā nesatur pierādījumus, kas liecinātu par Konkurences likuma 13.panta iespējamo pārkāpumu LVM darbībās. Saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta ceturtās daļas 1.punktu Konkurences padome var neierosināt lietu, ja iesniegumā nav ietverta šā panta otrajā daļā paredzētā informācija. Konkurences padome uzskata, ka Iesniedzējs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka LVM savās darbībās varētu būt ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli mērniecības pakalpojumu tirgū un līdz ar to pārkāpis Konkurences likuma 13.pantā noteikto aizliegumu. Lietā iegūtā informācija liecina par iespējamu komercdarbības atbalstu, taču Finanšu ministrija 22.02.2007. vēstulē Nr.18–05/62. Konkurences padomei norāda, ka, izvērtējot Iesniegumā sniegto informāciju, Finanšu ministrija nav konstatējusi nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu. Konkurences padome nesaskata pamatu ierosināt lietu par iespējamo Konkurences likuma pārkāpumu, pamatojoties uz Konkurences likuma 23.panta pirmo un otro daļu, kuras nosaka, ka Konkurences padome ierosina lietu, ja likuma pārkāpuma novēršanā pamatoti ieinteresētā persona iesniedz rakstveida iesniegumu (kas atbilst 23.panta otrajā daļā izvirzītajiem nosacījumiem). Taču Konkurences padome norāda, ka saskaņā ar Konkurences likuma 23.panta piektajā daļā noteikto lietas neierosināšanas gadījumā iesnieguma izskatīšanu ir iespējams atjaunot pēc trūkumu novēršanas iesniegumā vai papildu informācijas saņemšanas.

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta pirmās daļas 1.punktu un 23.panta ceturtās daļas 1.punktu,

nolēma:

neierosināt lietu par SIA ““Īpašuma kadastrālās uzmērīšanas dienests” Eiroeksperts grupa” 22.01.2007. iesniegumu Nr.7.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Konkurences padomes priekšsēdētāja I.Jaunzeme