Par Latvijas Zinātņu akadēmijas 2006.gadu: darbos, balvās, nominācijās, plānos

Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulcē 12.aprīlī tradicionālā darba kārtība – LZA balvu pasniegšana un atskaite par darbu – šogad priecēja ar krietnu optimisma devu.  

LZA prezidents Juris Ekmanis, vērtējot situāciju Latvijā, Latvijas zinātnē un Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) “no pavasara līdz pavasarim”, uzsvēris Latvijas spraigo iekšpolitisko dzīvi, secināja, ka zinātnes paātrināta attīstība turpinās – tas fiksēts Latvijas Nacionālās attīstības plānā. Līdz ar atzinību valdībai un Saeimai LZA prezidents pauda pārliecību, ka zinātne saņems norunāto finansējumu, jo garantēts bāzes finansējums – tā ir apliecināta valsts vēlme stabilizēt zinātni kopumā. To sekmē arī akceptētie prioritārie zinātnes virzieni. Problēmas tomēr paliek – pirmā no tām – kā privāto uzņēmējdarbību piesaistīt zinātnei. Otra – patenti. LZA katru gadu, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu, nosaka desmit ievērojamākos zinātnes sasniegumus un kopā ar LR Patentu valdi – labākos izgudrojumus, taču Latvija atpaliek no ES. Tur gadā tiek reģistrēti 130 patenti uz miljonu iedzīvotāju, bet Latvijā šis skaitlis nepārsniedz piecus. Ja mums nebūs juridiski fiksēti ideju rezultāti, ar mums nerēķināsies kā ar konkurētspējīgu valsti. Prezidents aplūkoja arī trešo lielo problēmu – nemitīgi augošo zinātnes birokratizāciju, kuras dēļ spējīgi zinātnes organizatori atsakās no projektu vadīšanas, saskatot “papīra kalnos” nelietderīgu laika patēriņu. Par darbu ar jaunajiem zinātniekiem, viņu “pamanīšanu” un iesaistīšanu zinātnē LZA prezidents izteica gandarījumu. LZA vārdbalvu, akadēmijas un sponsoru sarūpēto balvu laureātu vidū viņu bija krietns pulks. Juris Ekmanis vēlēja zinātņu nodaļām padomāt par kaut ko līdzīgu “jauno zinātnieku padomēm”, kā arī par skatu “uz reģioniem”, meklējot tur jaunos zinātnes talantus. Piebildīsim, ka visu balvu laureātu, kā “lielo”, tā “jauno” zinātnieku vārdi ir meklējami “LZA Gadagrāmatā 2007”.  

Izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža neslēpa gandarījumu, ka ir vērojama pozitīva attieksmes maiņa. Piemēram, mūža grantu palielinājums valsts emeritētajiem zinātniekiem, Latvijas Zinātnes padomes, LZA un IZM sadarbība zinātnes jautājumos Nacionālās programmas veidošanā, meklējumi zinātnes infrastruktūras modernizēšanai, apstiprinātā Inovāciju centru programma, doktorantūras vietu skaita palielināšana. Tieši pēdējo ministre apzīmēja kā vienu no trim “izaicinājumiem”, par otro atzīstot birokrātijas, kas saistīta ar zinātnisko pētījumu projektu noformēšanu, samazināšanu, par trešo – ES struktūrfondu apguvi. Ministre uzteica LZA iniciatīvu zinātnes sasniegumu izvērtēšanā Latvijā un vēlēja akadēmijas saimei turpmākus panākumus.

LZA ārzemju locekļa diplomu saņēma fiziķis teorētiķis, Lietuvas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.phys. Zenons Rokus Rudziks. Patīkamu pārsteigumu sapulces dalībniekiem sagādāja Lietuvas vēstnieks Latvijā Antans Vinkus, savu emocionālo apsveikumu nolasot latviešu valodā un, atceroties prezidentu V.Vīķes-Freibergas un V.Adamkus tikšanos, aicināja “parādīt pasaulei, ko mēs, divas baltu tautas, skaistu darām”. “Lai biežāk pasaule uzzina, ko mēs kopā esam padarījuši,” sacīja vēstnieks.

LZA ārzemju loceklis Z.R.Rudziks savā akadēmiskajā lekcijā iepazīstināja ar Lietuvas Zinātņu akadēmijas darbu un aktualitātēm. Tās daudzviet saskan ar LZA problēmām, bet atstāj arī vietu pieredzes apmaiņai. Lietuvas ZA ar saviem 138 akadēmijas locekļiem kalpo kā augsti kvalificēts ekspertu kopums, tai ir 22 starptautiskās sadarbības partneri, piecas zinātņu nodaļas, tiesības ierosināt zinātnes balvas, tā ir iedibinājusi 15 jaunas atzinības un rūpējas par jaunajiem zinātniekiem. Arī Lietuvas kolēģi izmanto starptautiskās sadarbības iespējas un ES fondus. Lietuvas lauku vīzijas, tautiskums un pilsonība, kas ir universitāte – zinātnes katedrāle vai speciālistu štancēšanas iekārta, darbs reģionos zinātnieku izbraukumu sesijās – tādas un vēl citas tēmas nosauca viesis. Simpātiska bija Lietuvas ZA prezidenta doma par lietuviešu valodas kā zinātnes valodas attīstību un pilnveidošanos. Un tāpēc, piemēram, fiziķi, kuri ir ieinteresēti publicēties angļu valodā, izdod īpašu izdevumu, lai tautiešiem pastāstītu par saviem darbiem un sasniegumiem dzimtajā valodā. Visnotaļ uzteicami, ja atceramies, ka 2009.gadā Lietuva svinēs tūkstošgadi, kopš tā minēta rakstītos avotos. Šo faktu ar lepnumu uzsvēra Z.R.Rudziks.

Pārskatu par LZA darbību 2006.gadā sniedza LZA ģenerālsekretārs Raimonds Valters, LZA Uzraudzības padomes ziņojumu – akadēmiķis Pēteris Zvidriņš.

Ilga Tālberga, LZA Zinātniskais sekretariāts