"Saspīlēts stāvoklis Lietuvā"

"Dagens Industri"

— 99.11.09.

Viļņa. Lietuvas jaunais premjerministrs Andrus Kubiļus būs spiests lauzt veselu virkni vēlētājiem doto solījumu, lai varētu līdz galam novest Baltijas jūras reģionā lielākās naftas pārstrādes rūpnīcas pārdošanu amerikāņu uzņēmumam "Williams".

Protams, ka Lietuva par trešdaļu akciju saņems 150 miljonu dolāru (vairāk nekā 300 miljonu kronu), taču valstij vienlaikus vajadzēs aizņemties 344 miljonus dolāru, ko nepieciešams ieguldīt šajā naftas pārstrādes uzņēmumā, kas rada lielus zaudējumus.

Viens no solījumiem, ko konservatīvā kristīgi demokrātiskā valdība acīmredzot būs spiesta lauzt, ir apsolītā kompensācija mazajiem noguldītājiem, kas zaudēja savus ieguldījums kādā valsts bankā. Būs nepieciešams veikt veselu virkni radikālu ekonomisku pasākumu.

Strīds par Mažeiķu Naftas pārdošanu bija vairāk nekā dramatisks.

Šī darījuma ietekmē no amata ir atkāpušies divi premjerministri: maijā Ģedimins Vagnoris pēc ķildas ar prezidentu un oktobra beigās ļoti populārais Rolands Pakss, kas agrāk bija pazīstams kā dinamisks Viļņas pilsētas galva. Viņi iebilda pret līguma slēgšanu ar amerikāņiem.

Pēc tam, kad valdības vairākums atbalstīja darījumu ar Williams , atkāpās arī ekonomikas un finansu ministrs .

Prezidents Valds Adamkus sākotnēji šķita noskaņots pozitīvi, taču dienā, pirms valdība parakstīja līgumu, viņš izteicās skeptiski, tomēr nevēlējās "mēģināt radīt šķēršļus".

Krievijas naftas koncerns vēlas iegādāties Mažeiķu uzņēmuma akcijas, taču tādā gadījumā ļoti iespējams, ka to nebūtu iespējams modernizēt līdz Eiropas Savienības līmenim. Kā spaidu līdzekli krievi dažreiz izmanto jēlnaftas piegādes pārtraukšanu. Nākamajā dienā pēc līguma parakstīšanas ar Williams ražošana tika apturēta naftas trūkuma dēļ.

Sabiedrības aptaujā ir atklājies, ka atkāpušos premjerministru Rolandu Paksu atbalsta 77% aptaujāto par to, ka viņš nepiekrita līgumam.

Cita pēc citas ir notikušas pret līgumu vērstas studentu demonstrācijas. Latvijas zaļo aktīvisti ir rīkojuši demonstrācijas pret naftas depo līdzās abu valstu robežai.

Lietuvas parlaments ir nobalsojis par to, ka nākamā gada februārī tiks rīkota tautas nobalsošana par noslēgto līgumu, tomēr nav skaidrs, vai parlamenta nē spēs apturēt šo darījumu.

Starptautiskais valūtas fonds ir ļoti kritiski noskaņots, jo darījums ar Williams radīs lielas grūtības valsts budžetam. Valūtas fonds nepiešķirs jaunus aizdevumus tik ilgi, kamēr nebūs skaidri zināms, kā valdība spēs samazināt budžeta iztrūkumu. Standard and Poors savukārt ir brīdinājis par Lietuvas kredītreitinga iespējamu pazemināšanu, ja turpināsies ar naftas pārstrādes uzņēmumu saistītie politiskie strīdi.

Budžeta deficīts varbūt vienlaikus spēs paātrināt turpmāko valsts telekomunikāciju uzņēmuma privatizāciju. Šajā uzņēmumā Telia īpašumā ir jau 30 procentu.

Ar Mažeiķu Naftu saistītās ķildas kļuva par iemeslu tam, ka Valsts banka oktobra beigās bija spiesta pārtraukt valsts sešu mēnešu parādzīmju pārdošanu, jo ieguldītāji vēlas nogaidīt līdz krīzes atrisinājumam.

Tiek lēsts, ka naftas pārstrādes uzņēmums Mazeikiai Nafta rada 10% no Lietuvas iekšzemes kopprodukta. Šis ir gigantisks uzņēmums, kura gada kapacitāte ir 15 miljoni tonnu naftas (Zviedrijas lielākā šāda veida uzņēmuma ietilpība Brīfjordenā ir 10 miljoni tonnu), un tas, tāpat kā Ignalinas atomspēkstacija, ieņem galveno vietu valsts ekonomikā.

Nemitīgie ražošanas procesa pārtraukumi Krievijas naftas nepiegāžu dēļ ir cēlonis, kāpēc zaudējumi šā gada deviņos mēnešos sasnieguši 40 miljonus dolāru.

Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumam ir liela ekonomiska un simboliska nozīme, jo uzskata, ka tā pārdošana amerikāņiem varētu stiprināt Lietuvas neatkarību iepretī Krievijai, kas agrāk gandrīz pilnībā dominēja tirdzniecībā.

Lietuvā tomēr ir gaidāmi smagi pasākumi, un jaunais premjerministrs Andrus Kubiļus pēc līguma parakstīšanas parlamentā teica: "Tiks pieņemti nepopulāri lēmumi. Mēs vairs nedrīkstam nodarboties ar populismu."

Henriks Borgstrēms