"Lietuvas valūtas tirgū iespējams gūt lielu peļņu"
"Dagens Industri"
— 99.11.09.
Lietuvas valūtas nedrošība dod iespēju nopelnīt lielu naudu, tā uzskata amerikāņu investīciju bankas Lehman Brothers analītiķi.
"20% lielām likmēm pastāvot, Lietuvas naudas tirgus ir ļoti pievilcīgs ieguldītājiem", saka Lehman Brothers analītiķis Frensiss Brīdons Londonā. Viņš saviem klientiem iesaka iesaistīties Lietuvas finansu tirgū.
"Tuvākajā laikā es nesaskatu nekāda finansu riska", viņš saka un aicina savus klientus gūt peļņu ar milzīgo aizdevumu procentu atšķirību.
"Pieņemsim, ka Amerikā aizņemamies dolārus ar 5% lielu likmi un Lietuvā saņemam 20% lielu bankas aizdevuma procentu - tas dod ļoti labu peļņu, veselus 15 procentus. Tā kā Lietuvas valūta ir piesaistīta dolāram, tiem, kas iegulda dolāros, nerodas nekāds acumirklīgs valūtas risks."
Viņš tomēr norāda, ka Lietuvā, protams, pastāv daudzas ļoti nopietnas problēmas - milzīgs tekošā rēķina iztrūkums 11% apmērā no IKP, vājš ekonomiskais pieaugums un politiskās vētras. Tas viss ir radījis nedrošību valūtas tirgū, un procentu likmes ir uzkāpušas līdz augstajiem 20 procentiem.
"Es domāju, ka ekonomiskās problēmas varētu būt pārspīlētas, raugoties tālākā perspektīvā", Frensiss Brīdons norāda un uzskata, ka valūtas krīze ir pārspīlēta.
Viņa optimisms balstās uz to, ka Eiropas konjunktūras stāvoklis kļūst aizvien labāks un ka Lietuvas konkurētspēja nostiprināsies. Krievijas izkļūšana no krīzes arī nāk par labu Lietuvai, jo 25% no tās eksporta iet tieši uz Krieviju.
Lehman Brothers analītiķis arī uzsver, ka Lietuvā pastāv spēcīga politiskā vienprātība un atbalsts savas valūtas piesaistei dolāram (4 liti par 1 dolāru), kas, viņaprāt, saglabāsies vismaz līdz nākamā gada vēlēšanām.
Tekošā rēķina deficītam arī nevajadzētu būt tik dramatiskam, jo nākamajā gadā ir gaidāms liels ārvalstu kapitāla pieplūdums sakarā ar uzņēmumu privatizācijas paplašināšanos. Ņemot to visu vērā, Frensiss Brīdons uzmanību no tekošā rēķina pievērš finansu politikai.
"Patiesa problēma būs nākamā gada budžeta deficīts."
Viņš saskata divas bumbas ar laika degli. Viena ir valdības kompensācijas programma, kas lietuviešiem atlīdzina kādreizējos ietaupījums rubļos. Tā pasliktina budžeta stāvokli, bet tajā pašā laikā augošais patēriņš veicina importu un pasliktina līdzsvaru starp valsts eksportu un importu. Otra bumba ir apsolītās valsts subvencijas 350 miljonu dolāru privatizētajam naftas pārstrādes uzņēmumam Mažeiķu Nafta.
"Tomēr nav īsti skaidrs, vai tas noteikti ietekmēs pašreizējo valūtas politiku, jo ekonomiskās prognozes tagad izskatās cerīgākas. Politiķiem tomēr ir jāstrādā ātri, lai samazinātu budžeta deficītu, tādēļ, piemēram, ir nepieciešams ieviest īstu taupības politiku", viņš norādīja. "Es uzskatu, ka Lietuvai ir labas izredzes izkļūt no budžeta krīzes. Līdz ar to pat tālākā perspektīvā nav gaidāms finansu krīzes risks."
"Mans secinājums ir tāds, ka Lietuva, kā solīts, droši vien vēl 2001. gada sākumā turēsies pie sava stingrā maiņas kursa. Tas nozīmē, ka pašreizējās augstās procentu likmes ir ļoti pievilcīgas ieguldītājiem naudas tirgū."
Viņš izmantoja iespēju, lai komentētu konjunktūras stāvokli visās Baltijas valstīs.
"Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nākamgad būs daudz spēcīgāka ekonomika. Ņemot vērā to, ka konjunktūra Eiropā un Krievijā uzlabojas, šīs valstis sagaida ideāli attīstības apstākļi", Frensiss Brīdons teica.
Rēta Vaikla