"Krievijas militāristu domas par kara turpināšanu Čečenijā ir atšķirīgas"

"Le Monde"

— 99.11.09.

Ģenerāļi arvien vairāk izsakās par sarunu neiespējamību.

Vai Kremlis šaubās par kara turpināšanu pret Čečeniju, kas ilgst jau divus mēnešus un kas tik plaši skar mierīgos iedzīvotājus? Prezidenta Jeļcina un viņa padomnieku klusēšana rada augsni spekulācijām par augošajām nesaskaņām starp militāro vadību un politisko varu. Kopš dažām dienām ģenerāļi izplata arvien vairāk paziņojumu, kas izklausās pēc draudiem un pauž militāro operāciju pārtraukšanas un sarunu sākšanas neiespējamību.

Premjerministrs Vladimirs Putins šķiet viņu uzticamākais sabiedrotais. Svētdien, 7.novembrī, viņš atkārtoti izslēdza sarunu sākšanas iespēju ar Čečenijas prezidentu A.Mashadovu. Sestdien Mashadovs izteicās esam gatavs uz "jebkādas formas diskusiju". Nākamajā dienā čečenu prezidents darīja zināmu, ka ir rakstījis ASV prezidentam Bilam Klintonam, ANO un vairākiem Rietumvalstu, EDSO dalībvalstu lūgumu "izmantot viņu ietekmi" un iesaistīties starpnieku lomā. "Mashadovs var vērsties, pie kā grib, pat pie Romas pāvesta, bet, kamēr viņš atbalstīs teroristus, neviens ar viņu nerunās", svētdienas vakarā skarbi paziņoja Putins. Tajā pašā laikā RTR TV kanālā ģenerālis Vladimirs Čamanovs, kas vada Krievijas spēkus Čečenijas austrumu frontē, slavēja savu premjeru: "Tas ir cilvēks, kurš darbojas, jo šodien tauta vairs nevar paciest, ka Krieviju nospiež uz ceļiem, ka tai jālūdz žēlastības dāvanas."

Ģenerālis arī skaidri apstiprināja savu iespējamo reakciju, ja politiskā vara nolemtu apstādināt militārās operācijas un sākt sarunas. "Šajā gadījumā es noraušu savus uzplečus un atgriezīšos civilajā dzīvē", viņš apgalvoja. Ģenerāļa iepriekš teiktie apgalvojumi oficiāli apstiprināja domstarpību eksistenci starp militāristiem un politiķiem. "Zināms skaits virsnieku, arī ģenerāļi, ir gatavi demisionēt, ja armija tiks apstādināta," viņš stāstīja intervijā laikrakstam "Ņezavisimaja gazeta", "virsnieki vairs nepacietīs jaunu spļāvienu sejā". Piektdien Maskavas mēram Lužkovam tuvais laikraksts "Moskovskij komsomoļec" ziņoja, ka ģenerālštāba vadītājs Anatolijs Kvašņins zvanījis Borisam Jeļcinam, kas tobrīd atradās brīvdienās, lai draudētu ar demisiju gadījumā, ja armija tiks apstādināta. "Noraizējies par Krievijas negatīvo tēlu Rietumos", Aleksandrs Vološins, Kremļa administrācijas priekšnieks, esot ieteicis ģenerāļiem gatavoties sarunām.

Citi dienas laikraksti apsvēra Putina drīzo atstādināšanu, kas tiek uzskatīts par pārāk tuvu stāvošu ģenerālštābam. Nolēmis atgriezties Maskavā, krievu prezidents, ko "militāristu sacelšanās esot satriekusi", tiem esot apgalvojis, ka "Čečenijas operācija turpināsies", piebilst "Moskovskij komsomoļec".

Šādas domstarpības tiek enerģiski noliegtas. Sestdien aizsardzības ministrs Igors Sergejevs un Anatolijs Kvašņins publicēja komunikē, kas paskaidro, ka "visi mēģinājumi nostādīt opozīcijā politisko varu un militāro vadību būs lemti neveiksmei", "politiskā vara nepārtrauks operācijas", "1996.gada kļūdas neatkārtosies", piebilda Valērijs Maņilovs, ģenerālštāba vadītāja vietnieks, uzsverot, ka čečenu prezidents Aslans Mashadovs "pats izslēdzis sevi no sarunu iespējas, saistoties ar bandītiem".

Šos paziņojumus krievu armija papildina ar operāciju intensifikāciju Čečenijā. Nedēļas nogalē veica vairāk nekā 150 gaisa triecienu, Groznijas centra bombardēšanā gājuši bojā 15 civiliedzīvotāji. Pēc NTV ziņām, galvaspilsētas austrumos notiek sīvas cīņas, netālu no robežas ar Ingušiju, kur civiliedzīvotājiem atkal ir ļauts doties bēgļu gaitās. Pēdējās divās dienās Ingušijā ieradušies vairāk nekā 5 000 bēgļu. Kara turpināšana ir premjerministra Vladimira Putina interesēs, kura labā, pēc pēdējo aptauju rezultātiem, prezidenta vēlēšanu 2.kārtā balsis atdotu 43% vēlētāju.