Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Gunārs Kūtris. Noziedzīgi iegūta manta: tiesiskais regulējums un problemātika

Mūsdienās noziedzīgo nodarījumu galvenais mērķis lielākoties ir materiālo labumu iegūšana. Ja valstij izdodas radīt efektīvu mehānismu šo labumu izņemšanai no noziedznieka īpašuma vai valdījuma, zūd arī noziedzīgās darbības mērķis, turklāt saglabājas risks tikt sodītam. Ar šādu mantas izņemšanu vienlaikus tiek atņemts ekonomiskais pamats noziedzības attīstībai.

• Juris Jansons. Juridiskā palīdzība un tieslietu sistēma

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir ļoti būtisks indivīda tiesību aizsardzības nosacījums, tādēļ uz to nedrīkst raudzīties atrauti, it kā nesaistīti ar Latvijas tieslietu sistēmu. Turklāt valsts kavēšanās vai nespēja kvalitatīvi nodrošināt cilvēktiesību principu īstenošanu pilnā apjomā, piemēram, aizstāvību kriminālprocesā, met negatīvu ēnu pār Latviju, radot augsni šaubām par tās kā tiesiskas valsts pastāvēšanu.

• Sergejs Rudāns. Vai var ierobežot pilnvarotāja tiesības atsaukt pilnvarojumu

Ikvienam juristam ir labi zināms, ka saskaņā ar Civillikumu pilnvarotājs jebkurā laikā var atsaukt savu pilnvarojumu. Taču praksē bieži nākas sastapties ar gadījumiem, kad pilnvara tiek izmantota kā juridisks instruments, ar kura palīdzību pilnvarotā persona grib nodrošināt savu interešu aizsardzību. Piemēram, bankas parasti ne tikai uzliek hipotēku vai komercķīlu parādnieka mantai, bet arī pieprasa no parādnieka pilnvaras izsniegšanu. Šāda pilnvarojuma mērķis ir piešķirt bankām vēl vienu iespēju (papildus ķīlai) realizēt parādnieka mantu, nesākot tiesas procesu. Tā kā pilnvarotāja tiesības jebkurā brīdī pārtraukt pilnvarojumu atņem pilnvarai kā instrumentam, ar kura palīdzību vajadzētu tikt aizsargātām pilnvarnieka interesēm, jebkādu drošību, aktuāls kļūst jautājums, vai var ierobežot tiesības atsaukt pilnvarojumu?

• Linda Neivalde. Abonents elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja slazdā

Elektronisko sakaru pakalpojumu, to skaitā publisko interneta piekļuves pakalpojumu, attīstība un izmantošanas pieejamība un popularitāte pēdējos gados ir strauji augusi. Šos pakalpojumus neatkarīgi no nodarbošanās veida katrs izmantojam arī ikdienā. Jānorāda, ka ikviens lietotājs – fiziskā vai juridiskā persona –, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, šos elektronisko sakaru pakalpojumus izmanto saskaņā ar elektronisko sakaru komersanta un lietotāja noslēgtu elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu.

“Jurista Vārda” redakcija