Valsts sekretāru 2007.gada 12.aprīļa sanāksmē

AM: Par finansējumu Latvijas Rezerves virsnieku asociācijai

12.aprīlī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par finansējuma piešķiršanu biedrībai “Latvijas Rezerves virsnieku asociācija” kongresa organizēšanai”.

Rīkojuma projekts nosaka piešķirt 89 403 latus Alianses rezerves virsnieku konfederācijas, Alianses medicīnas rezerves virsnieku konfederācijas un Nacionālo rezerves spēku kongresa organizēšanai, kas notiks Rīgā no 30.jūlija līdz 5.augustam.

Kongresa galvenais organizators ir Latvijas Rezerves virsnieku asociācija. Plānots, ka Latviju apmeklēs vairāk nekā tūkstotis aktīvo un atvaļināto rezerves virsnieku, kuri simpozijā, komitejās un darba grupās diskutēs par rezervistiem būtiskiem jautājumiem, kā arī piedalīsies sporta un pirmās palīdzības sniegšanas sacensībās.

Šogad pirmo reizi par 60.gadskārtas sanāksmes norises vietu ir izvēlēta viena no jaunajām NATO dalībvalstīm – Latvija.

Alianses rezerves virsnieku konfederācijas, Alianses medicīnas rezerves virsnieku konfederācijas un Nacionālo rezerves spēku sadarbības pamatā ar NATO ir nepieciešamība veicināt katras alianses dalībvalsts aktīvo militāro rezervju potenciālu.

Kopš konfederāciju dibināšanas 1948.gadā visu NATO valstu nacionālo rezervju asociācijas ir kļuvušas par tās dalībniecēm, un šobrīd kopējais dalībnieku skaits pārsniedz 800 000 rezerves virsnieku.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par Latvijas Hidroekoloģijas institūta nodošanu vides ministra pārraudzībā

12.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojumu projektu “Par Latvijas Hidroekoloģijas institūta nodošanu vides ministra pārraudzībā”.

Rīkojuma projekts nosaka, ka Latvijas Hidroekoloģijas institūtu nodod vides ministra pārraudzībā. Vides ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības nozarē, ietverot hidrometeoroloģiju, zemes dzīļu un ūdeņu izmantošanu.

Rīkojuma projekts ir izstrādāts ņemot vērā Zinātniskās darbības likuma pārejas noteikumu 8.punktā noteikto zinātnisko institūtu juridisko statusu, kā arī pamatojoties uz likuma “Par valsts budžetu 2007.gadam” 34.pantu.

MK rīkojuma projekts paredz Latvijas Hidroekoloģijas institūta bāzes finansējumam paredzētā asignējuma pārdali uz Vides ministrijas transferta kodu.

Ministru kabineta rīkojuma projekta īstenošanai papildu budžeta līdzekļi nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par administratīvo atbildību par komersanta rekvizītu nenorādīšanu

12.aprīlī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts projekts grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK). Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2003/58/EK.

Kā teikts TM izstrādātā likumprojekta anotācijā, LAPK paredzēts papildināt ar jaunu pantu, nosakot administratīvo atbildību par komersanta rekvizītu nenorādīšanu darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos, kā arī komersanta mājaslapā. Vienlaikus paredzēts nodot attiecīgo administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē, jo nav lietderīgi veidot jaunu institūciju, kura izskatītu šīs administratīvo pārkāpumu lietas.

Pašlaik Komerclikums paredz, ka komersanta rekvizīti jānorāda elektroniskajos dokumentos un mājaslapā. Savukārt LAPK neparedz administratīvo atbildību par minēto rekvizītu nenorādīšanu, kā arī nenosaka vienu uzraugošo institūciju, kas izskata administratīvo pārkāpumu lietas par to, vai komersants ievēro Komerclikumā noteikto. Līdz ar to jāizdara grozījumi LAPK.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā par komersanta rekvizītu nenorādīšanu darījumu vēstulēs, rēķinos un citos dokumentos, kā arī komersanta mājaslapā tiks izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods fiziskām personām no pieciem līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – no desmit līdz piecsimt latiem.

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos tiks precizēta norma LAPK, lai paredzētu administratīvo atbildību arī par gada pārskatu nepublicēšanu.

LAPK šobrīd paredz administratīvo atbildību par grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošanu. Saskaņā ar LAPK par normatīvajos aktos noteikto grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām uzliek naudas sodu no simt līdz simt piecdesmit latiem. Tomēr šobrīd nav paredzēta atbildība par gada pārskatu nepublicēšanu, tāpēc jāveic grozījumi, paredzot administratīvo atbildību arī par šādu pārkāpumu izdarīšanu.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par Zemkopības ministrijas stratēģiju 2007.–2009.gadam

Zemkopības ministrija (ZM) ir aktualizējusi ZM darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam, ko 12.aprīlī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Stratēģija ir ZM vidēja termiņa darbības plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti tās mērķi, darbības virzieni, to īstenošanas programmas un nepieciešamais finansējums. Budžeta programmu ietvaros nepieciešamības gadījumā izvirzītas jaunas politikas iniciatīvas, kā arī pamatota programmas īstenošanai nepieciešamo administratīvo spēju pilnveidošanas vajadzība.

Aktualizējot ZM stratēģiju, tās īstenošanas programmu daļā precizēti darbības rezultāti, to faktiskie rādītāji 2006.gadā un, izvērtējot jaunās politikas iniciatīvas, precizēti plānotie rādītāji no 2007. līdz 2010.gadam, kā arī precizētas esošās un noteiktas jaunas politikas iniciatīvas 2008., 2009. un 2010.gadam.

Aktualizēta arī visu programmu sadaļa “Programmas finansējums” atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” noteiktajam, un izveidota jauna apakšprogramma “Dotācija SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” lauku konsultatīvai un informācijas apmaiņas sistēmai un tālākizglītībai”.

Stratēģija izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikā pieņemtajiem valsts attīstības politikas plānošanas dokumentiem, normatīvajiem aktiem, kā arī ZM kompetencē esošo nozaru attīstības politikām, to plānošanas dokumentiem un tiesību aktos ietvertajām normām. Ar savu darbību kompetences nozarēs ZM centīsies īstenot šajos dokumentos ietvertās prioritātes.

Stratēģija ietver ZM līdzšinējās darbības vides un spēju novērtējumu, misijas un vidēja termiņa mērķu definējumu un rīcības plānu šo mērķu sasniegšanai. Rīcības plāns un tam attiecināts finansējums ir veidots atbilstoši budžeta programmu izstrādes principam. Katrai budžeta programmai ir mērķis, kas pamato programmas realizācijas nepieciešamību un noteikti ietekmes rādītāji un darbības rezultātu rādītāji, kas raksturo mērķa sasniegšanas izpildi no 2006. līdz 2010.gadam.

ZM misija ir rūpēties par drošu pārtiku iedzīvotājiem, sekmēt laukos dzīvojošo cilvēku labklājību un nodrošināt priekšnoteikumus ilgtspējīgai Latvijas dabas resursu apsaimniekošanai. ZM pamatvērtība ir cilvēki – nozarē strādājošie – un sabiedrība kopumā. Atbilstoši ZM nolikumam un Valdības deklarācijai ZM kompetences nozares ir lauksaimniecība, pārtikas aprite, lauku attīstība, kā arī meža un zivsaimniecības nozars. ZM izstrādā šo nozaru politiku, organizē un uzrauga to īstenošanu, kā arī pārstāv šo nozaru intereses valsts attīstības un citu nozaru politikas dokumentos.

ZM: Par nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par iedzīvotāju nodrošināšanu ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā”, ko 12.aprīlī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvais akts paredz, ka ZM sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju veic pārtikas nodrošinājuma plānošanu, savukārt pārtikas izsniegšanu un nepieciešamā pārtikas apjoma plānošanu valsts apdraudējuma gadījumā veic pašvaldības atbilstoši iedzīvotāju skaitam to administratīvajā teritorijā.

Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteiktas arī vienas dienas uztura normas dažādām iedzīvotāju grupām – no dzimšanas līdz divu gadu vecumam, no divu gadu vecuma un personālam, kurš veic apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus.

Normatīvais akts stāsies spēkā pēc tā akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa