1992.gada 3.novembra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu reģistrāciju! Rezultātu! Reģistrējušies 87 deputāti.

Darba kārtība 3. un 4.novembrim. Par procedūru. Atvainojiet, bet es atļaušos atgādināt – tātad vispirms svītrojumi, pēc tam jūsu iebildes un atsevišķi balsojumi un trešais – papildinājumi.

Svītrojumu nav. Vai ir iebildes, par kurām vajadzētu balsot atsevišķi? Arī nav. Līdz ar to mēs balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību un pēc tam izskatīsim papildinājumus. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 89 – par, pret – nav, 5 – atturas. Darba kārtība ir apstiprināta.

Lūdzu, tagad izsakiet papildinājumus! Čepānis, lūdzu, trešais mikrofons!

A.Čepānis: Cienījamie kolēģi! Pēc Latvijas Privātuzņēmēju savienības, Amatnieku brālības, kā arī Mazā un vidējā biznesa konfederācijas vadības priekšlikuma es lūdzu vai nu šodien, vai nākamajā nedēļā (otrdien vai trešdien) pulksten 17.00 noorganizēt deputātu tikšanos ar Latvijas uzņēmēju pārstāvjiem. Prezidijs to neatbalstīja, tāpēc lūdzu plenārsēdes atbalstu šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Čepāņa kungs, atļaujiet man precizēt. Man būs grūti likt uz balsošanu šo “vai’’... Jūs teicāt vai nu... vai...

A.Čepānis: Es ierosinu organizēt Latvijas uzņēmēju pārstāvju tikšanos ar Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem. Ja uzskata, ka to nevar darīt šajās telpās, tad varbūt var blakustelpā, bet šāda tikšanās, mūsuprāt, ir ļoti nepieciešama, lai mēs no uzņēmējiem, no cilvēkiem, kuri nodarbojas ar ražošanu un maksā nodokļus, varētu uzzināt viņu viedokli par Latvijas ekonomikas attīstību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl citi papildinājumi? Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu izteikt priekšlikumu par likumprojektiem. Trešais jautājums ir saistīts ar grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1992.gada 11.jūlija likumā “Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim”. Pirmajā lasījumā. Šeit ir Apvienotās budžeta komisijas savietotais materiāls. Man ir priekšlikums iekļaut papildu jautājumu par budžeta grozījumiem pilnā apmērā, ko ierosina valdība. Arī ar visiem papildinājuma rakstiem sakarā ar to, ka mūsu domas būtiski atšķiras no Budžeta komisijas domām, un mēs vēršamies pie jums ar lūgumu izskatīt mūsu alternatīvo priekšlikumu. Mēs lūdzam izskatīt šo priekšlikumu kā alternatīvu sakarā ar to, ka mūsu domas ar Apvienoto budžeta komisiju nesaskan gan tempu ziņā, gan arī pēc būtības.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, man būtu jāsniedz mazs komentārs jeb paskaidrojums – budžeta lietas mums ir jāizskata saskaņā ar likumu un mūsu reglamentu, tāpēc ierosinu nebalsot ne par kādiem papildinājumiem vai ko citu... Valdība ir iesniegusi grozījumus un papildinājumus par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim, un šis valdības iesniegtais projekts ir jāizskata saskaņā ar likumu un saskaņā ar mūsu reglamentu. Vai jūs, premjera kungs, uzstājat par balsojumu?

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūgtu par to nobalsot, jo iekšā ir iebalsots Budžeta komisijas ziņojums. Tātad nobalsot par to, ka no valdības šeit uzstāsies finansu ministra vietnieks Platā kungs un Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis, kuri aizstāvēs valdības iesniegtos materiālus, jo ar variantu, kādu to ierosina Apvienotā budžeta komisija, valdība nevar būt mierā, un tāpēc mēs gribam, lai šis jautājums autentiski šeit tiktu izskatīts.

Priekšsēdētājs: Godātais premjera kungs, to paredz likums. Likumā ir ierakstīts – iesniedz valdība, bet komisijas sniedz atzinumu.

I.Godmanis: Jā, taču es gribētu teikt, ka tur praktiski... Skatot darba kārtību, es sapratu, ka ir tikai Budžeta komisijas ziņojums. Nu, lūk! Mans priekšlikums ir par to, ka papildus šim ziņojumam ir arī valdības ziņojums.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, mēs tiešām varbūt... Augstākās padomes Prezidijs uzņemas varbūt zināmu vainu uz sevis, ka šeit ir ierakstīta Apvienotā budžeta komisija. Un tas ir jāatzīst, tomēr es aicinātu premjeru un visus pārējos nebalsot par procedūru, kura jau ir noteikta likumā par budžetu un kura ir noteikta reglamentā, jo tad mums praktiski jāatceļ likums un mūsu reglaments, tā kā tajos ir stingri viss pateikts. Es ceru, ka sēdi vadīs, kā es saprotu, kolēģis Andrejs Krastiņš un viņam priekšā būs gan likums, gan arī mūsu reglaments. Un tur kā viena no pirmajām gan likumā, gan reglamentā ir norāde, ka valdība... ka tur ziņos vai nu Godmaņa kungs, vai Platā kungs... Viņš ziņos, bet komisija sniegs savu atzinumu. Protams, deputāti lems, ko darīt un kā darīt. Un tad tās detaļas par procedūru, ja tādas radīsies, tiks arī apspriestas, bet tagad darba kārtībā es ierosinu atstāt šo jautājumu tādu, kāds tas ir šeit, un izskatīt to saskaņā ar likumu un mūsu reglamentu. Jo citādi mums radīsies papildu grūtības, ja atkāpsimies no likuma un reglamenta.

Tātad vienīgais papildinājums, kuru lieku uz balsošanu, ir Čepāņa kunga papildinājums. Viņš ierosina organizēt tikšanos ar Latvijas uzņēmējiem. Tā kā nav nekādu iebilžu un arī par motivāciju neviens nerunā, tad balsosim. Lūdzu rezultātu. 79 – par, 2 – pret, 9 – atturas. Paldies. Ir pieņemts. Taču es ierosinātu Čepāņa kungam tomēr iesniegt sekretariātā konkrētus priekšlikumus gan par datumu, gan par visu pārējo, jo es uzdevu jums jautājumu, bet jūs neprecizējāt, un mēs balsojām par ideju kā tādu.

Par vietu. Tā, protams, ir Augstākā padome, bet par laiku un procedūru jūs tad paši iesniedziet.

Viss. Sākam izskatīt darba kārtību. Lūdzu.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, pirmais darba kārtības jautājums ar plenārsēdes balsojumu pulksten 10.00 bija Ministru padomes priekšsēdētāja atskaite par avārijas seku likvidācijas gaitu Latgalē. Pirms Godmaņa kungs nāk tribīnē, mums ir jāvienojas par procedūru – vai uzdosim arī jautājumus un atklāsim debates šajā jautājumā. Tātad ir ierosinājums noklausīties Godmaņa kunga atskaiti kā informāciju bez jautājumu uzdošanas un debatēm.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Ar manu rīkojumu rūpniecības un enerģētikas ministram Aivaram Milleram tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras. Jau pirmajās dienās Latgales rajonos sākās problēmas ar energoresursu un šķidrās gāzes piegādi, kas saistījās ar šo avārijas situāciju. Tika pārtraukta elektroenerģijas piegāde Krāslavai, Dagdai, Preiļiem un citām apdzīvotajām vietām. Tāpēc man ir lūgums ziņojuma pirmajā daļā noklausīties ministra kungu, bet es ziņojuma otrajā daļā varētu informēt par tiem valdības ārkārtējiem pasākumiem, kuri tiek veikti, lai šī situācija visā Latvijas Republikā neizvērstos tādā veidā, kādā mums izvēršas Latgalē. Man ir lūgums dot iespēju uzstāties ministram.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai ir pretenzijas, ka uzstājas rūpniecības un enerģētikas ministrs Millera kungs? Nav nekādu iebildumu.

Lūdzu, Millera kungs!

A.Millers, rūpniecības un enerģētikas ministrs: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti. Tātad par situāciju Latgales rajonos sakarā ar avāriju. Mans kolēģis jau īsumā jums ziņoja, kāds bija kopsavilkums pagājušā mēneša beigās.

Ko es varu pateikt par šodienu? Tātad šajos rajonos bija apmēram 90 procentu patērētāju atslēgums attiecībā uz elektroenerģiju, turpretī šobrīd varu teikt, ka ir palikuši vēl kādi pieci procenti no jaudām, kuras šobrīd nav pieslēgtas, bet vistuvākajā laikā arī šie jautājumi, kas saistīti ar elektrību, tiks atrisināti. Tiekoties ar pašvaldībām, tām interesē viens jautājums – kādā veidā tām tiks kompensētas šīs summas, šie izdevumi, kas radās sakarā ar avāriju. Šobrīd valdība varēja izdalīt 6 miljonus rubļu, mēs tos sadalījām proporcionāli tam, kādi bija zaudējumi, kas radušies sakaru tīklos un elektrotīklos. Šis rīkojums tiks nodots Finansu ministrijai, un tā šo naudu pārskaitīs pašvaldībām, un tālāk lai pašas pašvaldības tad dala. Pēc speciālistu aprēķiniem, kādi tika sagatavoti, kopējie zaudējumi sastāda apmēram 60 miljonus, taču mēs šobrīd varējām kompensēt tikai 6 miljonus. Vairāk naudas šobrīd izdalīt no budžeta zaudējumu segšanai nav iespējams.

Par tehniskajām lietām. Es domāju, ka šobrīd deputātiem par tām acīmredzot vairs intereses nav, taču ir palicis konceptuāls jautājums, kas mums kopēji nav atrisināts, ? tas ir jautājums par apdrošināšanu šādu stihiju gadījumā. Jau iepriekš valdība kompensēja lauksaimniekiem tādus zaudējumus, kas radās neparedzētu dabas apstākļu dēļ, un ir jākompensē arī šoreiz, taču principā šāds jautājums turpmāk acīmredzot būtu jāskata konceptuāli, kādā veidā ir iepriekš jāapdrošinās, lai vieglāk pārciestu šādas stihijas nelaimes.

Ja ir kādi konkrēti jautājumi, esmu gatavs individuāli atbildēt rajonu pārstāvjiem, kurus interesē konkrēti jautājumi par šiem datiem. Es uzskatu, ka tā informācija, kāda šobrīd ir, atšķirībā no tās reizes, kad jums ziņoja Meļķa kungs, ir viss, kas varētu jums šobrīd būt svarīgs.

Tātad par šķidro gāzi. Bija problēmas ar šķidrās gāzes apgādi, šīs problēmas tika atrisinātas. Mums bija nesaprašanās ar Daugavpils uzņēmuma vadītāju par šķidrās gāzes apgādi, viņš vairs nestrādā šajā darbā, un es ceru, ka turpmāk mums šādu domstarpību par energoresursu apgādi, arī šķidrās gāzes jautājumos, nebūs. Man tas īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā mums bija norunāts jautājumus neuzdot, tad mēs esam noklausījušies informāciju. Vai ir vajadzība saņemt vēl kādu papildinformāciju no Godmaņa kunga vai kādas citas amatpersonas? Nav vajadzības. Tādā gadījumā – paldies! Pirmais darba kārtības jautājums ir izskatīts.

Otrais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu”. Ziņo Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisija.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Kā jūs atceraties, mēs šo jautājumu sākām izskatīt pagājušajā nedēļā un to izdebatējām. Šajā gadījumā mums bija viens konkrēts kolēģa Lagzdiņa priekšlikums, kurš tika iesniegts rakstveidā, un mēs šo lēmuma projekta papildinājumu iestrādājām savā jaunajā variantā, kuru jūs redzat 258.dokumentā. Šis jautājums ir saistīts ar kontroli pār šo bāzu izmantošanu. To ir paredzēts ietvert Ministru padomes nolikumā “Par nacionālās sporta bāzes darbību’’. Mūsu komisija tātad apņemas šo jautājumu kontrolēt, lai šis nolikums ietvertu tās prasības, kādām tur būtu jābūt saskaņā ar šo vispārējo koncepciju. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi ziņotājam? Ir. Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Laķa kungs, tā nu gluži nav. Diemžēl jūs nebijāt toreiz klāt, kad tās debates norisinājās un vairāki deputāti, arī es, izvirzīja jautājumu, ka tad, lai mēs varētu runāt par deputāta statusu, mums ir jāzina, kas vispār ir statuss. Mēs taču pieņemam likumus un lēmumus kopā ar instrukcijām un ar nolikumiem. Kā es varu balsot par to, ja es nezinu, kas tas ir.

P.Laķis: Manuprāt, tajā ziņojumā, kas šeit bija, šis jautājums ir izdiskutēts. Varbūt varētu lūgt Preinberga kungu tomēr mazliet precīzāk uzdot šo jautājumu, jo tad praktiski mums ir jāatkārto viss ziņojums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Es faktiski par to pašu jautājumu. Arī diskusiju laikā es šo jautājumu uzdevu, ka mēs nevaram noteikt šo statusu un šajā sarakstā ietvert veselu virkni ļoti dārgi uzturamu objektu, ja mēs nezinām šo objektu finansēšanas kārtību. Šķiet, 4.punktā ir pateikts ačgārni, ka tad, ja mēs apstiprinām to sarakstu, pēc tam uzdodam līdz 1.decembrim noskaidrot, kā šos objektus finansēsim.

1.punktā ir pateikts, ka tas attiecas uz federācijas prasībām atbilstošām sporta bāzēm. Turklāt neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas. Tātad tas neizslēdz vēlāk arī privātīpašumu kā tādu. Manuprāt, ja 1.decembrī ir paredzēta nolikuma apstiprināšana, mums vajadzētu pagaidīt līdz 1.decembrim – vispirms pieņemt finansēšanas kārtību un tad apstiprināt visu šo sarakstu par dārgajiem sporta objektiem, lai gan principā es neiebilstu, jo tas ir nepieciešams. Varētu pieņemt atsevišķu lēmumu par 3.punktu, lai šos objektus patlaban neprivatizē līdz 1.decembrim, kamēr nav pieņemts lēmums par šo objektu privatizēšanu. Šodien pieņemt šo lēmumu nozīmētu, ka mēs pēc tam nezināsim, vai visus šos dārgos objektus nevajadzēs finansēt pilnīgi no budžeta.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, tās nupat bija debates, nevis jautājums. Vai ir vēl kādi jautājumi? Lūdzu, Puzo kungs!

A.Puzo: Sakiet, lūdzu, kādu apsvērumu dēļ nedrīkst privatizēt sporta bāzes?

P.Laķis: Pirmkārt, runa ir tikai par šīm uzskaitītajām 10 bāzēm, nevis par visām pārējām. Ja mēs runājam par sporta bāzu privatizēšanu, tad praktiski šīs bāzes mēs vairs nevaram kontrolēt, vai tās paliek sportam vai ne. Jo tas, ka mums ir bēdīga pieredze šinī sakarībā, jau ir vispārzināms fakts. Privatizējot arī šīs bāzes, mums nav absolūti nekādu garantiju, taču visticamākais ir tas, ka šeit tiks ierīkotas dažāda rakstura institūcijas, kuras nesīs peļņu, jo ir skaidrs, ka sporta bāze, vismaz tās pašreizējā variantā, privātīpašniekam nekādu peļņu nevar dot. Lūk, tādēļ, lai saglabātu šo minimumu, Puzo kungs, mēs uzskatījām, ka šie objekti ir jāatstāj, teiksim, tam, kurš tos var izmantot tādiem mērķiem, kādiem tie ir paredzēti. Turklāt mums jau ir diezgan liela negatīva pieredze šajā ziņā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Sakarā ar iepriekšējo atbildi. Es domāju, ka dažās no šīm sporta bāzēm jau ir kaut kādas pa pusei privātstruktūras vai kaut kas tamlīdzīgs. Kas ar tādām notiek? Piemēram, “Daugavas” stadionā jau notiek visādas lietas.

P.Laķis: Cilinska kungs, attiecībā uz šo terminu “pa pusei privāts’’ ir visai grūti atbildēt. Taču, runājot par šo jūsu minēto sporta kombinātu, varu teikt, ka tur jau ir vesels... Šādu struktūru tur pašlaik nav. Tur tātad valdītāja ir “Daugavas’’ sporta biedrība, kura atsakās no šīs... Uz šo hokeja halli ir pieteikusies Hokeja federācija. Bobsleja estakāde faktiski ir pilnīgi tukša. Runa ir par atsevišķiem kioskiem, kurus izmanto atspirdzinošu dzērienu tirdzniecībai. Taču vairāk privātstruktūru šobrīd tur iekšā nav.

E.Cilinskis: Bet dažādas atlētiskās vingrošanas un tā tālāk?

P.Laķis: Tās ir maksas grupas, taču cita tipa pasākumu tur pašlaik nav. Vismaz šajā objektā. Par visiem man ir grūti precīzi pateikt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Jā, pirms Silāra kungs jautās, es gribēju informēt: lai gan manis pagājušajā plenārsēdē nebija, kad par šo dokumentu debatēja, taču debates šajā jautājumā ir pabeigtas. Tāpēc, godājamie kolēģi, kuri ir pierakstījušies debatēs, to darīs priekšlaicīgi, jo debates mēs varam atjaunot tikai tad, ja plenārsēde nobalsos, ka debates ir jāatjauno.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Man pašreiz nav īstas skaidrības par 1. un 2.punktu. Vai tie ir atšķirīgi? Man gandrīz vai liekas, ka 1.punkta beigās būtu jāliek kols. Varbūt šīs Starptautiskās sporta federācijas prasībām atbilstošās sporta bāzes ir kaut kas cits, bet šīs – tālāk uzskaitītās – ir kaut kas cits, jo šeit tās izdalītas atsevišķos punktos?

P.Laķis: Piekrītu. Tur var likt kolu. To var mainīt tīri redakcionāli. Jā, protams! Te nav nekas cits domāts, Silāra kungs. Tas ir viens un tas pats. Es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi jautājumi? Jautājumu nav.

Godājamie kolēģi, mums ir iespēja šo dokumentu pieņemt pa punktiem vai arī balsot kopumā. Tomēr Ozola kungs vēl grib kaut ko jautāt.

I.Ozols: Nē! Es par balsošanas motīviem...

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Ābiķa kungs arī par balsošanas motīviem?

Dz.Ābiķis: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Laķa kungs! Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Kad mēs debatējām par iesniegto lēmuma projektu, zālē bija tikai 42 deputāti, un mēs jau šajās debatēs ļoti pārliecinoši nonācām pie secinājuma, ka šie argumenti, kuri šodien tika minēti jautājuma formā, zināmā mērā tomēr, es atļaušos teikt, ir ne sevišķi pamatoti. Kāpēc?

Pirmkārt, Kides kungs teica, ka tur ir privātīpašums. Mēs zinām, ka visi šie īpašumi nav privātīpašums, jo šā lēmuma 3.punkts pilnīgi izslēdz privatizāciju.

Nākamais. Kādu apsvērumu dēļ nedrīkst privatizēt? Galvenais kritērijs – lai nezaudētu Latvijas nacionālo izlašu komandu bāzes, lai būtu kur trenēties Latvijas olimpiskajām un valsts izlasēm. Jo, ja mēs būsim spiesti tās trenēt un īrēt privatizētu sporta bāzi, tad no valsts budžeta būsim spiesti maksāt pieckārtīgu vai pat desmitkārtīgu nomas maksu par stundu. Taču pamatmērķis šādai nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanai ir tas, lai tiktu dota prioritāte tieši valsts izlases komandām, kuras treniņciklu sākuma periodā vēl nezina, kad notiks starptautiskās sacensības, kad būs jāorganizē valsts izlašu komandu treniņi, taču lai nomas līguma slēdzēji jau zinātu, ka viņi īrē nacionālo sporta bāzi, ka tur momentā būs pārtraukums, lai valsts izlasei būtu kur trenēties.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Man šodien rokā ir laikraksta “Sports’’ numurs, kur pastāstīts, kā var iemācīties peldēt sausā baseinā (3.lappuse). Un es redzu, ka viena no šīm nacionālajām sporta bāzēm – Rīgas Tehniskās universitātes peldbaseins –, kura 30 procentus no sava kopējā noslodzes laika bez maksas nodod Tehniskās universitātes studentu rīcībā, bet pārējo augstskolu studenti šeit nodarbojas ar ievērojamu maksas pazeminājumu, ir nonākusi tādā situācijā, ka pašreiz tai ir izveidojies deficīts viena miljona 867 tūkstošu rubļu apmērā tikai sakarā ar siltuma apmaksu par to laiku, kad baseins nav darbojies, tas ir, vasaras un agra rudens mēnešos. Līdz gada beigām šis deficīts pieaugs līdz 16 miljoniem rubļu. Ja neatrisinās šo problēmu, baseins praktiski tiks slēgts. Un tā rezultātā faktiski visas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas korozēs un tās praktiski tiks noārdītas. Pēc tam, lai kādreiz atjaunotu šā baseina darbu, tas praktiski prasīs kapitālus celtniecības darbus, lai restaurētu visas kanalizācijas un ūdensvada pievadsistēmas, un mēs nonāksim tādā situācijā, kādā patlaban ir Čehoslovākija, kas pirms trim gadiem ar valdības lēmumu pārtrauca, bet vēl šodien nav spējusi atjaunot savu nacionālo sporta bāzu darbību. Un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu, jo arī viedoklis par to, ka šo nacionālo sporta bāzu statusu noteiks Ministru padome, pilnīgi izslēdz iespēju, ka šīs iestādes varētu finansēt no valsts budžeta, jo ne jau Ministru padome to nosaka, bet gan mēs. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es tik gari nerunāšu. Es tikai gribētu, lai deputāti pievērš uzmanību 4.punktam. Tajā ir rakstīts, ka Ministru padomei ir jāapstiprina nolikums “Par nacionālās sporta bāzes darbību’’. Patlaban ir ļoti būtiski, lai tas būtu noteikts ar likumu, ko drīkst un ko nedrīkst darīt sporta bāzē. Pašreiz Rīgas Sporta manēža ir vienīgā sporta celtne, kur vieglatlētiem ir iespējams daudzmaz normāli trenēties. Taču mēnešiem ilgi tur notiek tirdzniecība, bet vieglatlētiem, jaunatnei, principā ir liegta iespēja nodarboties ar savu izvēlēto sporta veidu. Es aicinātu deputātus atbalstīt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es aicinātu šodien pieņemt tikai 4.punktu. Un tad, kad būs 4.punkts, pēc tam būs šis nolikums “Par nacionālās sporta bāzes darbību un finansēšanas kārtību’’. Tad varētu atgriezties pie šā lēmuma pieņemšanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Čepāņa kungs!

A.Čepānis: Šeit jau izskanēja doma par to, ka praktiski visas sarakstā minētās sporta bāzes nodarbojas ar komerciālo un cita veida uzņēmējdarbību. Es droši zinu, ka tikai neliela daļa no šīs darbības iegūtās peļņas nonāk šo uzņēmumu kasē. Un, ja mēs pieņemsim lēmumu, ar kuru kārtējo reizi Latvijas Republikas budžetu pārvērtīsim par slaucamu govi, tad visa šī no uzņēmējdarbības iegūtā peļņa nonāks uzņēmēju kabatās, bet budžets atkal būs tas, kurš uzturēs šīs sporta bāzes. Tā ir elementāra krāpšana, un tāpēc es ierosinu balsot pret šā lēmuma pieņemšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Acīmredzot jautājums ir par 4.punktu. Bez šaubām, Ministru padomei tas ir jādara, un par to mēs esam runājuši gan ar Izglītības ministriju, gan ar Tikmera kungu, kurš ir Sporta departamenta vadītājs.

Es gribu pateikt tikai šīs lietas kopējo momentu. Faktiski, ja mums ir nacionālie teātri, kurus arī ir paredzēts dotēt no budžeta, tad praktiski šeit ir jāpieiet līdzīgi. Es nesaku, ka vienādi. Tomēr ir līdzīgi jāpieiet tiem sporta objektiem, kuri diemžēl pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir jāsaglabā, lai tie nekādā gadījumā ne pamatfondu, ne citādā veidā netiktu sadalīti vai izvazāti. Lai mēs varētu saglabāt, lūk, šīs bāzes, īpaši runājot par Kamaniņu centru, par Sporta pili, par Lielupi, par peldbaseinu.

Kāpēc šis jautājums jāpaceļ Augstākās padomes līmenī? Tāpēc, lai mēs varētu šos objektus atbalstīt, un ir iespējami divi ceļi. Pirmkārt, protams, Sporta departamenta vadībai ir stingri jāskatās, lai tā ieceltu direktoru, kas visus tos līdzekļus, kurus sporta bāze iegūst, veicot uzņēmējdarbību, atļaujot šo bāzi izmantot cilvēkiem, kuri maksā tirgus cenu, saglabātu, lai šīs bāzes šajā smagajā laikā varētu praktiski iekonservēt. Iekonservēt darbības stadijā. Tas būtu jāveic.

Taču, no otras puses, es gribu teikt tikai to, ka šīs tiešām ir nacionālās bagātības, un, tāpat kā mēs runājam par teātri, mēs runājam arī par šīm sporta lietām, kur mums ir divas iespējas tās saglabāt – vai nu tik tiešām, kā šeit tika teikts, tiek izmantots smagākais ceļš, šie budžeta līdzekļi, vai arī ir vieglāks ceļš – tās ir tiesības noteikt atvieglojumus, piemēram, energoresursu tarifiem, lai šīs bāzes varētu izdzīvot gan apkures, gan elektroenerģijas nomaksas ziņā. Valdībā par to tika spriests. Un faktiski mēs uzskatām, ka šīs visas ir nacionālās bagātības. Acīmredzot, lai cik arī grūti būtu, mums ir jāatrod iespēja šīs bāzes izdalīt atsevišķi. Ja saskaņā ar nolikumu šķitīs, ka kāda no bāzēm neatbilst tam, par ko runājam, tādā gadījumā šo jautājumu var izvirzīt vēlreiz. Taču pagaidām situācija ir tāda, ka mēs nepieļausim, lai šīs bāzes praktiski tiktu privatizētas. Citādi, es domāju, mēs, tauta, šīs nacionālās bagātības zaudēsim.

Man ir priekšlikums – atbalstīt šo lēmuma projektu ar nosacījumu, ka attiecīgie Tikmera kunga ieceltie cilvēki sniedz, protams, pilnu atskaiti par to, kur visi līdzekļi tiek novadīti. Un viņi tos var novadīt tikai šo bāzu uzturēšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Cienījamie kolēģi! Es lūgtu tomēr padomāt par to, vai mums vispār ir vajadzīgs sports, vai ir vajadzīga kaut kāda reprezentācija pasaulē. Patlaban situācija ir tāda, kā šeit Ābiķa kungs jau teica, ka Sporta manēža ir vienīgā halle, kur var trenēties vieglatlēti, bet tagad tā pilnībā pārņemta tirgošanās vajadzībām. Līdzīga situācija ir “Lokomotīves’’ sporta namā, kas gan nav sarakstā, jo tas nams neatbilst starptautiskajiem standartiem. Tur tagad ir tikai tirgotāji. Ja mēs tādā garā gribam atbalstīt sportu, ? tad, lūdzu, nebalsosim par to! Tomēr es domāju, ka ir tieši otrādi, ? mums ir jāsaprot, ka tad, ja pieņemsim 4.punktu, jau būs par vēlu. Tad no šīm bāzēm vairs nekas nebūs palicis pāri. Tās būs pilnīgi nogrimušas. Un tāpēc es aicinātu šodien tomēr balsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Birkava kungs!

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Es ierosinu nobalsot par šo lēmumu, neatliekot to, jo es nevaru pieņemt tādu loģiku, ka mēs atstāsim šā jautājuma, kas ir nacionālās sporta bāzes, izlemšanu Ministru padomei un pēc tam vienkārši akli sekosim un akceptēsim to, ka mums tādas vispār ir. Vispirms mums ir jāizšķiras, ka mums vispār ir šīs nacionālās sporta bāzes, un viss, kas notiks tālāk, paliek mūsu kontrolē. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, lūdzu!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Arī es lūgtu atbalstīt šo lēmuma projektu kopumā un nobalsot par to, jo tādējādi mēs vairāk nekā no 150 ļoti lielām sporta bāzēm, kas ir mūsu valstī, 10 vissvarīgākās izslēdzam no privatizējamo objektu saraksta. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Godātie kolēģi, es tomēr lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu arī tos deputātus, kuri šobrīd svārstās, es lūdzu, lai arī viņi nobalso par šo lēmuma projektu. Proti, šis priekšlikums bija šāds (tas tika iesniegts komisijai arī rakstveidā): papildināt šo lēmuma projektu vēl ar vienu punktu, kurš skanētu tā: “Noteikt, ka nacionālās sporta bāzes var tikt izmantotas tikai sportam un ar kultūru saistītām vajadzībām.’’ Proti, koncertiem un citiem, nevis, kā šeit runāja, tirdzniecībai, biznesam un tā tālāk. Šāds priekšlikums tika iesniegts rakstveidā, un es lūdzu par to nobalsot. Šis priekšlikums, kolēģi, ja to pieņems, tik tiešām ietver jau reālu statusu, un Ministru padomei, izstrādājot nolikumu, tas būs jāņem vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Čepānes kundze!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Līdzīgā situācijā ir arī Apkārtējās vides aizsardzības komisija, jo mēs, vadīdamies pēc šādas prakses, gatavojam lēmuma projektu par nacionālā statusa piešķiršanu Rīgas Zooloģiskajam dārzam un arī Botāniskajam dārzam. Bet es tomēr cilvēkiem, kas šo jautājumu gatavo, esmu teikusi: “Lūdzu, vispirms sagatavojiet projektu, pievienojiet to šim Augstākās padomes lēmumam, un tikai pēc tam balsosim!’’ Un tādēļ, es uzskatu, ir pilnīgi pareizi, kā iesaka Silāra kungs un pārējie, ? mums vispirms ir jāzina, kāds tad ir nacionālās sporta bāzes tiesiskais statuss, un tad mēs varam par to balsot. Un tāpēc es šodien aicinu balsot par to, ka šīs sporta bāzes netiek privatizētas, bet pēc tam ātrā tempā vajag sagatavot šo nolikumu un iesniegt to Augstākajai padomei. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Tas, ko teica Lagzdiņa kungs, ka nedrīkst šīs sporta bāzes izmantot citiem nolūkiem kā vien sportam, ir nolikuma saturs, to nosaka nolikums. Arī Godmaņa kungs teica, ka tās var izmantot, bet šie iegūtie līdzekļi ir jāizmanto tieši sportam. Tam es ļoti gribu piekrist. Tātad arī tas ir nolikuma saturs. Tomēr pašlaik, kamēr šāda nolikuma nav, mēs nezinām, vai nolikumā prevalēs Godmaņa kunga tēze vai Lagzdiņa kunga tēze. Un tāpēc mēs gribam zināt, vai neiznāks tā, ka nolikumā tiks ierakstīta tikai tirdzniecība, trīs ceturtdaļas tirdzniecība, bet budžets to visu segs, kā teica Čepāņa kungs.

Tāpēc arī es piedāvātu to pašu, ko teica Čepānes kundze, ? šodien mēs varam nobalsot tikai par to, ka šīs sporta bāzes, kas iekļautas sarakstā, nedrīkst privatizēt. Un tad, kad būs nolikums, nevis tā, kā teica Godmaņa kungs, tad 1.decembrī pie tā varētu atgriezties un skatīt, ko svītrot no šā lēmuma projekta. Tad arī varētu pieņemt šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Cienījamie kolēģi, kuri tālāk uzstāsies: varbūt es varētu palūgt jūs runāt mazliet klusāk, jo aparatūra bojājas...

Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis: Es īsti nesaprotu to deputātu nostāju, kuri aicina pieņemt lēmumu, ka nedrīkst privatizēt. Arī šodien šīs bāzes nav privātas, bet tur šī tirdzniecība norisinās nepārtraukti, turklāt milzīgi lielos apmēros, bet jaunajiem cilvēkiem nav kur trenēties. Un tāpēc arī es uzskatu, ka tad, ja mēs ņemtu vērā to, ko teica Čepānes kundze, kuru es ļoti cienu, mēs faktiski neuzticamies valdībai. Un arī Kides kungs neuzticas valdībai, ka tā neizstrādās pietiekami labu šo nolikumu. Un vēl es gribētu atgādināt, ka jēdziens “nacionālā sporta bāze’’ jau faktiski starptautiski ir zināms. Tāds jēdziens pastāv arī citās valstīts. Bez tam šī definīcija nav īpaši sarežģīta. Tas jau ir noteikts, kas ir nacionālās sporta bāzes, un to nav nemaz tik grūti atšifrēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi! Es domāju, ka šinī lēmumā principā ir norādīts tas viss, kas ir atbilstošs starptautiskajai izpratnei par sporta bāzēm, kurās notiek starptautiskās sacensības un kuras tiek izmantotas galvenokārt sporta un kultūras vajadzībām. Tas arī šeit ir ietverts. Un šajā sakarā es lūgtu sēdes vadītāju balsot par debašu pārtraukšanu un nobalsot par šo lēmumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Debates tika pārtrauktas jau pagājušajā nedēļā, Budovska kungs! Tagad notiek izteikšanās par motīviem.

Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Godātie kolēģi! Šis lēmuma projekts varbūt nav ideāls, tāpat kā ideāla nav arī mūsu dzīve un visa mūsu ekonomiskā situācija. Taču šis lēmuma projekts ir tāds, kādu mūsu sporta sabiedrība un sporta vadība mums ir ieteikusi. Tā uzskata, ka tas palīdzēs risināt patlaban sasāpējušos sporta jautājumus. Tādēļ es aicinātu balsot par šo lēmuma projektu tādu, kāds tas ir. Tas ir tas, ko mēs varam izdarīt, atbalstot sportu un sporta vadību. Nemēģināsim būt daudz gudrāki visos jautājumos un nelabosim ar savu roku šo lēmumu, kurš varbūt arī nav ļoti ideāls, lai gan viņi ir iesnieguši... Es aicinu viņus atbalstīt un nobalsot. Viņiem pašiem būs jāuzņemas atbildība, ja šis lēmums nebūs visai ideāls. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Es jau saprotu, ka šeit tik daudz nav runas par sportu, bet gan par naudu, jo šīs sporta bāzes jau gluži vienkārši vairs nespēj pašas sevi uzturēt, un, patiesību sakot, nauda ir nepieciešama no valsts budžeta. Un tas ir galvenais jautājums. Un tāpēc, kad mēs pieņemsim šādu lēmumu, tad arī sapratīsim to, ka faktiski uzliekam vēl papildu nastu valsts budžetam.

Taču es gribēju pateikt vēl kādu lietu attiecībā uz nolikumu. Es patiešām būtu ļoti gribējusi, lai šis nolikums būtu, vēl jo vairāk tādēļ, ka tas attiecas uz Botānisko dārzu, par kuru jau sen esam sagatavojuši nolikumu. Es vienkārši šo nolikumu pagaidām neesmu iesniegusi kopā ar sagatavoto lēmuma projektu tāpēc, ka apzinos – valsts budžetā gluži vienkārši pašlaik nav naudas. Tomēr, ja reiz mēs uzskatām, ka sāksim šādu atbalstīšanas ceļu, un ja domājam, ka mēs to varēsim un ka budžets to spēs panest, tad es tūlīt nākamajā nedēļā iesniegšu arī nacionālā Botāniskā dārza statusa apstiprināšanu. Tātad, ja šodien tiks nobalsots par sporta bāzēm, esiet tik laipni un atcerieties to, ka nākamajā nedēļā vai, vēlākais, aiznākamajā, mēs runāsim arī par nacionālā Botāniskā dārza izveidošanu, kurš gluži tāpat vairs nespēj pats sevi uzturēt, nespēj sevi finansēt, tāpēc tam ir jālikvidējas, ja tam nebūs palīdzības no valsts budžeta. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vai jūs gribat vēlreiz klausīties Ozola kunga uzstāšanos?

I.Ozols: Man vajag tikai pusminūti.

Priekšsēdētājs: Mums par to ir atsevišķi jābalso, Ozola kungs! Mēs par motīviem jau izrunājāmies. Jums ir tiesības uz repliku – vienu minūti.

I.Ozols: Man vairāk arī nevajag.

Priekšsēdētājs: Vajag vienu minūti? Lūdzu.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt, ka nākamnedēļ, ceturtdien, notiks Latvijas sporta kongress, kurā pulcēsies visa Latvijas sporta sabiedrība. Tāpēc es gribēju jums nolasīt Latvijas potenciālo nacionālo sporta bāzu vadītāju lūgumu Augstākajai padomei un valdībai: “Lūdzu, panāciet solīti pretim arī sportam! Mēs noteikti atbildēsim jums ar vismaz diviem soļiem, mūsu tautas veselības labā veiktajiem soļiem.’’ Lūdzu šā aicinājuma un sporta kongresa vārdā mūsu garantijas, ka domāsim par sportu, atbalstīdami šo lēmuma projektu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Laķa kungam galavārds par motīviem. Lūdzu.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, es domāju, ka uzticība vai neuzticība tam, vai valdība izstrādās... Es domāju, ka budžeta projektu galu galā iesniedz valdība un Godmaņa kungs vienkārši neapstiprinās plikas budžeta dotācijas. Manuprāt, šeit tiešām ir varianti par energoresursu izmaksu samazināšanu šīm bāzēm.

Otrkārt. Runa ir par īri federācijām un tā tālāk, tas ir tas, kas jau šobrīd notiek “Daugavas’’ sporta kompleksā.

Treškārt. Albertiņas kundze, es esmu absolūti pārliecināts, ka arī Botāniskajam dārzam ir nepieciešams šāds statuss. Un man nav ne mazāko šaubu, ka tas nepieciešams arī Zooloģiskajam dārzam, jo ir taču galu galā kaut kāds minimums, ko nevar vairs pārkāpt. Tas ir viens.

Un otrs moments. Šis lēmuma projekts par nacionālās sporta bāzes statusu man jau ir rokā, taču tas nav vēl skatīts Ministru padomē, lai gan ir izstrādāts. Un, ja kādam ir liela vēlēšanās, to var apskatīt. Tas projekts šeit ir.

Ceturtkārt. Ja mēs galu galā gribam divas lietas: ja gribam, lai paliek vēl kāds procents jauniešu, kuri spēj arī pakustēties, tad tas ir jādara. Un, otrkārt, mēs gribam redzēt, lai mūsu nacionālā izlase kaut kur spēlē. Arī to mēs gribam. Taču, ja gribam to pļavas gabalu padarīt mazliet līdzīgu stadionam, tad mēs to vairs negribam. Es domāju, ka šī lieta neies cauri. Tā ka te ir “vai nu – vai’’ jautājums. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Sāksim balsot pa punktiem. Mums nekādi citi rakstiski priekšlikumi nav iesniegti, tā ka varam balsot par šiem punktiem, ja kādu vārdu vajag svītrot, bet ne visai daudz.

Vai zālē ir visi godājamie kolēģi, kuri vēlējās piedalīties? Zvans laikam jau bija.

Balsošanas režīmu! Balsosim par šā lēmuma projekta preambulu. Lūdzu rezultātu. Par – 80, pret – 3, atturas – 10. Preambula ir pieņemta.

1.punkts. Godājamie kolēģi, man ir viens jautājums: vai tagad vēlreiz atklāsim debates par punktiem un motīviem? Silāra kungs, lūdzu!

I.Silārs: Nav nekādu debašu! Man ir redakcionāls labojums. Piedodiet, taču procedūra...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Silāra kungs, procedūra ir laba lieta, taču lietderība ir vēl labāka, pieņemot...

I.Silārs: Jums nav tiesību pārkāpt procedūru.

Priekšsēdētājs: Tātad Silāra kungs, nepārkāpdams procedūru, jums ieteiks redakcionālus labojumus. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Es aicinu, pēc loģikas raugoties, apvienot 1. un 2.punktu. Redakcionāli tas skanētu tā: “Noteikt, ka nacionālās sporta bāzes statuss ar Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu tiek piešķirts šādām starptautisko sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas...’’ Un tālāk seko šo bāzu uzskaitījums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai kādam ir iebildumi pret tādu balsojumu, kaut gan tas nav rakstiski iesniegts un pavairots? Nav iebildumu. Laķa kungam arī nav iebildumu?

P.Laķis: Es domāju, ka var piekrist un balsot šādā veidā, tikai tad 1. un 2.punkts ir jāskata kopā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim par 1. un 2.punktu kopā deputāta Silāra piedāvātajā redakcijā. Lūdzu rezultātu. Par – 75, pret – 3, atturas – 10. 1. – 2.punkts tagad ir apvienots Silāra kunga redakcijā. Tikai lūdzu tā redakciju iesniegt sekretariātā vai Laķa kungam, lai varētu sagatavot dokumentu.

3.punkts. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 3.punktu. Lūdzu rezultātu. Par – 75, pret – 2, atturas – 5. Pieņemts arī 3.punkts.

4.punkts. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 76, pret – nav, atturas – 9. Pieņemts.

5.punkts. Balsošanas režīmu! Balsosim par 5.punktu – par lēmuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. Par – 73, pret – 1, atturas – 9. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu kopumā ar izdarītajiem redakcionālajiem labojumiem. Lūdzu rezultātu. Par – 80, pret – nav, atturas – 12. Paldies. Lēmums ir pieņemts. Tikai nav skaidrs, kāpēc tik ilgi vajadzēja izteikties par motīviem un labojumiem.

Godājamie kolēģi, trešais darba kārtības jautājums ir grozījumi budžetā. Tātad saskaņā ar mūsu reglamentu un likuma prasībām... Es atvainojos, paldies Pededzes jaunkundzei, jo viņa mani palaboja, ka darba kārtībā mēs jau šo jautājumu esam iebalsojuši precīzi pulksten 12.00. Pašlaik pulkstenis ir bez astoņām minūtēm 11.00. Mums ir 38 minūtes līdz pārtraukumam, tad 12.00 sāksim. Tātad iesim pārtraukumā, godājamie kolēģi, līdz 12.00? (Zālē troksnis.)

Lūdzu, kādi ir ierosinājumi?

A.Endziņš: Ja valdība ir gatava, tad, es domāju, vajadzētu turpināt darbu. Tas nebūt nenozīmē, ka tad, ja mēs iebalsojām 12.00, mēs nevarētu sākt strādāt agrāk pie šā jautājuma.

Priekšsēdētājs: Paldies. Prasīsim valdībai. Lūdzu, Godmaņa kungs! Vai valdība ir gatava?

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs esam gatavi uzstāties. Man ir tikai lūgums dot iespējas pamatziņojumam finansu ministra vietniekam Platā kungam, un viņš sava ziņojuma beigu daļā atvēlēs pavisam nelielu laiku – piecas minūtes – manai informācijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, vai mēs piekrītam, ka šī apspriešana sākas ar Platā kunga uzstāšanos, ko turpina un nobeidz Godmaņa kungs? Un tad mūsu Apvienotā budžeta komisija varētu dot savu atzinumu par šo ziņojumu un par projektiem. Nav nekādu iebildumu? Paldies.

Lūdzu. Godmaņa kungam ir vēl labojums.

I.Godmanis: Es negribu neko labot. Es, cienījamie deputāti, gribu tikai pateikt, kuru dokumentu būtu vēlams paņemt. Pirmais tātad ir 260.dokuments – Latvijas Republikas Ministru padomes lēmums “Par grozījumiem Latvijas Republikas valsts budžetā laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim”. To nupat izdalīja. Es ceru, ka visiem tas ir. Un ir arī paskaidrojums Augstākajai padomei – 257.lēmums par Augstākās padomes 1992.gada 16.septembra lēmuma izpildi. Es ļoti lūgtu, lai šie divi dokumenti jums būtu rokā tajā brīdī, kad mēs uzstāsimies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šie dokumenti laikam ir, jo nekādi lieli protesti neskan. Vēl par procedūru – lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es vēl lūgtu deputātus papildus sameklēt arī 88.dokumentu, kas ir šā valdības iesniegtā kopsavilkuma – budžeta grozījumu – pirmā daļa, ko izskatījām 8.septembrī. Tad es vēl lūgtu deputātus atrast arī vēstuli ar 224.numuru, kur vienā pusē ir Budžeta komisijas vēstule premjeram, bet otrā pusē – Augstākās padomes lēmums par šo budžeta grozījumu apturēšanu. Un tālāk tātad ir tas, ko premjers teica. Tā ir 2.novembrī iesniegtā vēstule ar 257.numuru – atskaite par šā grozījuma izpildi un lēmuma izpildi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kamēr deputāti meklē dokumentus, lūdzu, Platā kungs, tribīnē! Lai mēs varētu plānot savu laiku, jūs varbūt pateiktu, cik apmēram laika jums vajadzēs ziņojumam?

J.Platais, finansu ministra vietnieks: Aptuveni 20 minūtes.

Priekšsēdētājs: 20 minūtes. Lūdzu, Platā kungs!

J.Platais: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Ministru padome iesniedz grozījumus Latvijas Republikas 1992.gada 11.jūlija likumā “Par valsts budžetu laika posmam no 1992.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim”. Deputātiem izdalītais 88.dokuments atspoguļo valdības iesniegtos priekšlikumus budžeta grozījumiem pēc stāvokļa uz 21.augustu. Šā dokumenta izskatīšanas gaitā Augstākā padome pieņēma lēmumu par to, ka vajag apturēt šo izskatīšanu, bet valdība iesniedz papildu materiālus. Kopš šā brīža situācija ir mainījusies. Valdība saskaņā ar atsevišķiem Augstākās padomes likumiem ir pieņēmusi lēmumus par darba samaksas paaugstināšanu un arī atsevišķiem citiem jautājumiem, kuri ir ietverti paplašinātajā 280.dokumentā, kurā precīzi atspoguļoti visi grozījumi, kas bija paredzēti gan 88.dokumentā, gan arī tālākie grozījumi, ko Latvijas Republikas Ministru padome iesniedz patlaban.

Es savas uzstāšanās laikā īsumā mēģināšu akcentēt atsevišķus grozījumus un pēc tam mazliet pakavēšos pie jautājumiem, kuri ir atspoguļoti paskaidrojumos sakarā ar Augstākās padomes 16.septembra lēmumu “Par valsts budžeta grozījumu izskatīšanas apturēšanu’’.

Budžeta grozījumi, kas patlaban ir iesniegti parlamentam izskatīšanai, ir saistīti ar Latvijas kredīta piešķiršanu valsts graudu rezerves izveidošanai 494 tūkstošu rubļu apmērā. Šis kredīts tiek piešķirts Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijai līdz šā gada beigām, jo ir paredzēts, ka graudi ir jāsamaļ un jāizcep maizē līdz šā gada beigām, bet realizācijas ieņēmumi jāieskaita budžetā, lai norēķinātos par kredītu ar Latvijas Banku. Aprēķini un pamatojumi Apvienotajā budžeta komisijā ir iesniegti, bet attiecīgais pamatojums ir atspoguļots premjera vēstulē (257.dokumentā).

Valdība piešķīra kredītu arī valsts energoresursu rezervju iegādei (galvenokārt mazuta) 1 miljarda rubļu apmērā. Šie līdzekļi nodoti Ārējās tirdzniecības ministrijai, taču tā vēl nav pabeigusi šo darbu, bet vēl turpina mazuta iegādes. Attiecīgie paskaidrojumi ir sniegti 257.dokumentā. Tā kā budžeta projektā ir paredzēts, ka gan Lauksaimniecības ministrija, gan Ārējās tirdzniecības ministrija šīs kredītu summas līdz gada beigām atmaksās, Finansu ministrijai no šīm atmaksātajām summām būs jāizdara kredītu summu atmaksa Latvijas Bankai.

Budžeta projektā ir iestrādāti grozījumi darba samaksā un attiecīgs darba samaksas fonda palielinājums budžeta iestādēm, no 16.augusta nosakot piemaksu visiem budžeta iestādēs strādājošajiem 400 rubļu mēnesī un 1500 rubļu mēnesī no 1.oktobra. Šiem izdevumiem Latvijas Republikas ministrijām un pārējām valsts izpildinstitūcijām ir paredzēts 601 miljons rubļu, bet mērķsubsīdijām un dotācijām rajonu un pilsētu budžetiem – 529,7 miljonu rubļu apmērā.

No šā gada 1.septembra un tālāk papildus no šā gada 1.novembra sakarā ar stipendiju paaugstināšanu augstākajām un vidējām speciālajām mācību iestādēm, kā arī arodizglītības iestādēm ir paredzēts stipendiju fonda palielinājums par 125,9 miljoniem rubļu. Atbilstoši Ministru padomes šā gada 46.lēmumam ir noteikts, ka tad, ja pašvaldības no saviem līdzekļiem sniedz palīdzību ģimenēm, kuras atrodas zem krīzes iztikas minimuma, valsts budžets šīm pašvaldībām kompensē 50 procentus no faktiski izmaksātajām pabalstu summām. Atmaksas par patlaban nekompensētajiem šiem izdevumiem sastāda 1 miljonu 820 tūkstošus rubļu.

Latvijas Republikas Ministru padome ierosina 150 miljonus rubļu paredzēt Iekšlietu ministrijai Ieslodzījuma vietu departamentam: ēdināšanas izdevumu finansēšanai – 82 miljonus rubļu, saimnieciskajiem izdevumiem – 30 miljonus rubļu, dārzeņu iegādei ziemas periodam – 13 miljonus un kurināmā iegādei – 25 miljonus rubļu.

Sakarā ar palielināto darba apjomu Ministru padome ierosina Pilsonības un imigrācijas lietu departamentā tā štata vienību skaitu palielināt par 147 vienībām un izdevumus – par 12,5 miljoniem rubļu, lai nodrošinātu iedzīvotāju reģistrāciju Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistrā.

Latvijas valdība lūdz parlamentu akceptēt priekšlikumu par 171 tūkstoša rubļu paredzēšanu Meža ministrijai Kokmateriālu eksporta kontroles un konjunktūras nodaļas finansēšanai, kas var ievērojami uzlabot valsts kontroli pār kokmateriālu eksportu un samazināt tos zaudējumus, kurus mēs ciešam no neorganizētā eksporta un neuzskaitītā šo materiālu izveduma.

Ministru padome lūdz iekļaut budžetā 78,9 miljonus rubļu, lai atjaunotu valsts budžeta kases apgrozāmos līdzekļus, kuru izdevumi ir saistīti ar Latvijas iemaksām Starptautiskajā valūtas fondā. Sakarā ar to, ka šī iemaksa tiek izdarīta, Latvijas Republika jau ir saņēmusi pirmos kredītus 17 miljonu dolāru apmērā, kas patlaban atrodas Latvijas Bankā un dod iespēju mums garantēt Latvijas rubļa stabilitāti. Patlaban notiek sarunas par otrās kārtas kredītlīdzekļu atvēršanu.

Ministru padome lūdz palielināt Muitas departamenta izdevumus 13,1 miljona rubļu apmērā, attiecīgi samazinot izdevumus Galvenajā valsts finansu inspekcijā par 11,3 miljoniem rubļu. Tas saistīts ar Muitas departamenta darba pieaugošo apjomu, kā arī ar darba samaksas paaugstināšanu muitas darbiniekiem.

Latvijas Republikas Ministru padome sakarā ar vienošanos, kura panākta ar Augstākās padomes Prezidiju, ierosina palielināt Augstākās padomes izdevumus par 10,4 miljoniem rubļu, kā arī palielināt štata vienību skaitu Augstākajā padomē dažādiem Augstākās padomes pasākumiem, tajā skaitā asignējumiem ikmēneša materiālajai nodrošināšanai deputātiem sakarā ar darbu saistīto izdevumu segšanai, dienas naudas apmaksai par piedalīšanos plenārsēdēs un asignējumiem Lietu pārvaldei par konferences organizēšanu kopā ar Dānijas pašvaldību ekspertu grupu.

Ministru padome lūdz palielināt izdevumus arī Ministru padomes valdības aparātā, attiecīgi samazinot izdevumus ministrijās un valsts ministru aparātā sakarā ar to, ka ministriem turpmāk izdevumi tiks finansēti caur Ministru padomes, tātad caur valdības, aparātu. Līdz ar to ministrijām reāli izdevumu samazinājums nenotiek. Vienīgi ministru finansēšana tiek pārcelta uz valdības aparātu.

Sakarā ar to, ka Igaunijas vēstniecības finansēšana ir jāpārceļ uz valūtas budžetu, Ministru padome ierosina samazināt budžetā asignējumus Latvijas Republikas vēstniecības Igaunijas Republikā uzturēšanai par 432 tūkstošiem rubļu.

Lai segtu ar darba samaksas paaugstināšanu un stipendiju paaugstināšanu saistītos izdevumus, valdība ierosina samazināt budžetā šiem mērķiem paredzēto rezervi 1 miljarda 148,9 miljonu rubļu apmērā.

Sakarā ar Latvijas Republikas Radio un televīzijas komitejas likvidāciju un divu uzņēmumu izveidošanos uz šīs bāzes Ministru padome ierosina sadalīt šīs summas starp valsts uzņēmumu “Latvijas Radio’’ un valsts uzņēmumu “Latvijas Televīzija’’.

Visu šo izdevumu rezultātā rubļa budžeta daļā deficīts palielinās par 1 miljardu 494 miljoniem rubļu. Un šis deficīts tiek segts ar Latvijas Bankas kredītu. Ja mums normāli notiks atmaksa – un valdība darīs visu, lai šī kredīta atmaksa notiktu normāli ?, tādā gadījumā līdz gada beigām mums šo deficītu izdosies segt, un mēs budžetu varēsim noslēgt bez šīs deficīta summas.

Latvijas Republikas Ministru padome ierosina izdarīt izmaiņas arī Latvijas Republikas valsts budžeta valūtas daļā. Latvijas Republikas Ministru padome ierosina valūtas budžetā palielināt ieņēmumus par 8 miljoniem 710 tūkstošiem dolāru. Valūtas budžeta izdevumi šā gada otrajā pusē palielināsies sakarā ar to, ka caur valūtas budžetu tiek realizēts valsts iekšējais aizņēmums 12 miljonu dolāru apmērā, lai šos līdzekļus nodotu valdības valsts palīdzības fondam, kurš ar Ministru padomes lēmumu izveidots 31.jūlijā, lai attiecīgi iepirktu graudus un pārtikas produktu valsts rezervi. Valūtas budžeta izdevumu palielinājums ir saistīts arī ar to, ka valdība bija spiesta pieņemt lēmumu, kas paredz atlikt lauksaimniekiem maksājumus par degvielu, kura tiem ir piešķirta pavasarī no Somijā uz kredītu iegādātiem līdzekļiem kopā ar procentu summām 13,3 miljonu dolāru apmērā. Sakarā ar to budžetā mums obligāti jāparedz šā kredīta atmaksa. Ja kredīts Somijas firmai “Neste’’ netiks laikus atmaksāts, tādā gadījumā Latvija zaudēs jebkādu ārējo kredītspēju.

Sakarā ar šiem grozījumiem valūtas budžetā mums veidojas valsts valūtas budžeta deficīts 16 miljonu 158 tūkstošu ASV dolāru apmērā. Šis deficīts tiks segts no šādiem avotiem: viens no tiem būs valūtas budžeta ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem šā gada pirmajā pusgadā 2 miljonu 958 tūkstošu dolāru apmērā, bet otrs būs iekšējais aizņēmums valdības palīdzības fondam 12 miljonu dolāru apmērā. Salīdzinot ar materiāliem, kas deputātiem ir izdalīti 260.dokumenta veidā un ko Ministru padome ir iesniegusi Augstākajā padomē šā gada 16.oktobrī, Ministru padome uzskata, ka ir iespējams atteikties no 1 miljona 200 tūkstošiem paredzētā finansējuma no sociālās apdrošināšanas budžeta, lai segtu valūtas budžeta deficītu. Šī summa tiktu nosegta, attiecīgi palielinot budžeta ieņēmumus. Otrajam lasījumam mēs paredzēsim attiecīgas summas konkrēto nodokļu veidos.

Valsts budžetā kopumā veidojas deficīts 2 miljardu 394 miljonu rubļu apmērā, to skaitā 900 miljonu rubļu, kuri bija apstiprināti jau pirmajā budžeta variantā. Attiecīgo finansējumu summu es jau nosaucu.

Tagad īsi par valdības darbu, lai izpildītu Augstākās padomes lēmumu “Par valsts budžeta grozījumu izskatīšanas apturēšanu’’, kuru Augstākā padome pieņēma šā gada 16.septembrī. Visus šos materiālus pamatā jūs varat izlasīt 257.dokumentā, kurā ir izklāstīta valdības pozīcija šajos jautājumos. Es jums gribētu akcentēt tikai atsevišķus momentus.

Patlaban turpinās mazuta iegādes valsts rezervēm, kuras ir ārkārtīgi nepieciešamas, lai Latvija varētu beigt šo apkures sezonu. Sakarā ar to valdības pilnvarotās firmas – akciju sabiedrība “Interlatvija’’ un firma “Receipt Holding AS’’ – turpina mazuta iegādes un piegādi no tiem piegādātājiem, kuriem avansā šā gada augusta beigās un septembra sākumā ir pārskaitīti līdzekļi, lai attiecīgi šo mazutu saņemtu. Pārtraukumi mazuta piegādēs bija saistīti ar Krievijas embargo jeb faktiski forsmažora apstākļiem, ko radīja Krievijas valdības lēmums par muitas tarifu pārskatīšanu, sākot no 1.oktobra. Sakarā ar to ne viss mazuta daudzums ir piegādāts noteiktajā termiņā. Līdz ar to valdība spēra attiecīgus soļus, diskutējot par šiem jautājumiem ar Krievijas valdības vadītāju, kā arī tika mainīti atsevišķi līguma noteikumi un partneri. Tika mainītas arī valstis – no Krievijas uz Kazahiju ?, lai nodrošinātu šā mazuta piegādi.

Lai gan pašvaldību finansiālais stāvoklis rada zināmas grūtības, lai atmaksātu šo kredītu, tomēr starp valdību un pašvaldībām ir panākta vienošanās, ka pašvaldības par šo mazutu maksās tirgus cenas, kādas būs spēkā konkrētajā brīdī, kad notiks iegāde. Valdībai rodas bažas, ka būs grūtības, lai šā kredīta atmaksu nodrošinātu termiņā – līdz 31.decembrim, bet valdība ierosina, lai negrozīts šajā projektā paliek ieraksts – “saglabāt valsts ieņēmumos 1 miljardu 200 miljonus rubļu no valsts rezervju realizācijas’’. Valdība pieliks visas pūles, lai tiešām šo summu izpildītu un kredītu bankai dzēstu maksimālā apmērā. Ja tas netiks izdarīts, no 1993.gada 1.janvāra mēs diemžēl būsim spiesti sākt realizēt jaunu kredītlīgumu ar Latvijas Banku. Šim līgumam, protams, varētu būt augstāki procenti nekā patlaban, bet apkures vajadzības Latvijas Republikā jānodrošina.

Bez tiem dokumentiem, kuri deputātiem līdz šim jau tikuši no­saukti, ir izdalīts arī 263.dokuments. Lūdzu pievērst uzmanību šim dokumentam, kurā ir norādīti valsts parāda maksimālie apmēri. Valsts parāda maksimālie apmēri ir saskaņoti ar Starptautisko valūtas fondu un ietverti arī Starptautiskā valūtas fonda parakstītajā memorandā, kurā ir noteikts, ka valdības aizņēmumu kopējā summa līdz 1992.gada 31.decembrim banku sistēmā nedrīkst pārsniegt 180 miljonus rubļu.

Par šo summu es gribētu nedaudz paskaidrot. 180 miljonus rubļu nedrīkst pārsniegt kopējais aizņēmumu un depozītu saldo, kāds tas patlaban būs izveidojies valsts budžetam, sociālās nodrošināšanas budžetam un visu pašvaldību budžetiem kopumā. Valdība uzskata, ka mums būs iespēja iekļauties šajā apjomā un praktiski šo kredītu līmeni nodrošināt. Vidējo un ilgtermiņa ārējo parādu līmenis Latvijas Republikai ir noteikts šāds: īstermiņa kredītu (no 1 līdz 5 gadiem) apjomi nedrīkst pārsniegt 60 miljonus ASV dolāru, bet kopējie ārvalstu kredītu apmēri, tajā skaitā ilgtermiņa un īstermiņa, nedrīkst pārsniegt 300 miljonus dolāru. Es īsumā centos deputātus informēt par attiecīgo grozījumu būtību. Ja ir nepieciešamība, es varu sniegt arī paskaidrojumus pēc īsas premjera uzstāšanās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par procedūru. Gorbunova kungs, lūdzu!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi un referenti! Vai tomēr nevajadzētu ievērot zināmu kārtību šādā jautājumā: gan dokumentā, gan referents lietoja, manuprāt, divas pieejas, kas finansiālos dokumentos acīmredzot ir pieļaujamas, tas ir, absolūtā izteiksmē tūkstoši, miljoni, miljardi vai tikai tūkstoši. Pie tam dokumentā šeit tas ir variēts. Es aicinātu vismaz debatēs lietot tikai vienu sistēmu: tūkstoši, miljoni un miljardi, tas ir, absolūtajā izteiksmē, bet tūkstošus lietot tikai tad, ja ir zem miljona. Tad lieto tūkstošus. Citādi rodas nesaprašana. Jums, Platā kungs, es saprotu, tas viss ir skaidrs, bet jūs lietojat divus lielumus – dažreiz jūs sakāt, ka tie ir miljoni, bet dažreiz jūs sakāt, ka tie ir tūkstoši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Mums līdz pārtraukumam ir 14 minūtes. Varbūt Godmaņa kungs tagad varētu uzstāties, bet jautājumus pēc tam uzdotu jau abiem ziņotājiem.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribētu paskaidrot situāciju, kāpēc mēs uzskatām, ka šis jautājums, ko tagad mēs, deputāti, izlemsim šeit, ir ārkārtīgi svarīgs. Tas ir svarīgs divu iemeslu dēļ.

Kā jau šeit teica, praktiski šie budžeta labojumi Augstākajā padomē netiek apstiprināti jau no augusta, bet tajā pašā laikā mums dzīve rit uz priekšu, un, lūk, šie budžeta labojumi, ko šeit ierosina ar 260.dokumentu, jau ir paplašinātais variants, kurā nāk klāt vēl tie budžeta labojumi, kuri saistīti ar vairākām pozīcijām, kas 88.dokumentā nav ietvertas. Nelaime ir tajā apstāklī, ka mēs jau esam sagatavojuši trešos budžeta labojumus, kas saistīti ar to procedūru, kā mums atrast līdzekļus, lai kompensētu 1500 rubļu piemaksu par apkuri, turklāt no valsts budžeta. Problēma ir tajā apstāklī, ka tā 500 miljonu dotācija, kas tika izdalīta pašvaldībām, tā jau ir novadīta līdz mazturīgajiem iedzīvotājiem. Tā diemžēl lielāko tiesu ir novadīta līdz pagastu līmenim, lai segtu slimnīcu, skolu un citus izdevumus, tāpēc šajos apstākļos 1500 rubļus pašvaldību pārstāvji praktiski piemaksāt klāt nevar. Tāpēc mēs, tiekoties ar pašvaldībām, viennozīmīgi esam nonākuši pie mehānisma, kā varam atrisināt jautājumu ar 1500 rubļu piemaksu gan pensionāriem, gan arī budžeta iestādēs strādājošajiem – gan pašvaldību, gan arī valsts iestādēs. Un šos priekšlikumus jau kā nākamos mēs jums iesniegsim. Pēc idejas mums veidojas lavīnveida stāvoklis sakarā ar to, ka, lūk, pirmie budžeta labojumi jau no augusta kavējas, bet netiek pieņemti arī, lūk, šie otrie, ko mēs pašlaik ierosinām. Tagad nāk jau trešie budžeta labojumi, mēs esam atbildējuši neskaitāmas reizes uz jūsu pieprasījumiem gan mutiski, gan rakstiski, bet beidzamā atbilde ir lasāma 257.dokumentā. Principā veidojas strupceļš. Es neatbalstu nekādu konfrontāciju ar Budžeta komisiju, es vienkārši aicinu Budžeta komisiju un arī deputātus saprast, ka situācija mainās ļoti strauji. Es tam piekrītu, tāpēc mums jādarbojas ārkārtīgi operatīvi.

Šeit es gribētu izdalīt tikai divus principiālus momentus. Pirmais principiālais moments ir tas, kādas valdība dod garantijas, ka atmaksās graudu kredītu. Lūk, šīs garantijas vakar tika pieņemtas valdības lēmumā, un tās parādās maizes cenās. Diemžēl, bet maizes cenās. Ja attiecīgie orgāni atradīs, ka “Latvijas labība’’ ar Lauksaimniecības ministrijas atbalstu šajās cenās ir ieslēpusi lielus apgrozāmos līdzekļus, tad mūsu Antimonopola komiteja un arī Valsts kontroles komiteja attiecīgi šos materiālus iesniegs valdībai. Patlaban es ar tādiem neesmu iepazinies, taču, ja tas apstiprināsies, tiks piemērotas visnežēlīgākās sankcijas. Tas ir pirmais. Tātad, piemērojot šo slīdošo grafiku attiecībā uz maizes cenām, mēs garantējam atmaksāt jautājumā par rezervēm pirmo punktu.

Par pašiem būtiskākajiem un principiālākajiem jautājumiem, kas patlaban parādās. Pirmais principiālais jautājums ir jautājums par mazuta kredītu. Situācija ir šāda, cienījamie deputāti! Es gribētu, lai jūs atcerētos divus skaitļus. Lai mēs normālā situācijā varētu izdzīvot ziemu, valsts rezervē mums ir nepieciešams savākt 270 tūkstošus tonnu mazuta. Visi līgumi, kas ir nepieciešami, lai šo mazutu nopirktu, ir noslēgti, un arī šī nauda ir pārskaitīta attiecīgajiem kontraģentiem Krievijā. Jāpiebilst, ka divas firmas, kā jūs esat lasījuši, šos līdzekļus vēl nav iztērējušas. Tās faktiski šo naudu ir pārskaitījušas, bet mēs, valdība, jebkurā brīdī šo naudu no šīm firmām varam paprasīt atpakaļ. Tie ir 673 miljoni “Interlatvijā’’ un 542 miljoni “Receipt Holding’’. Taču mēs uzskatām, ka to nekādā ziņā nevaram darīt sakarā ar to, ka esam paguvuši iepirkt tikai trešo daļu rezervju, turklāt Krievijā ir mainījusies situācija attiecībā uz cenu. Agrāk mēs pirkām par 6,5 tūkstošiem, bet tagad cenu mums nosaka no 18 līdz 25.

Situācija izvēršas šāda. Valdība uzskata, ka šos līdzekļus nedrīkst paņemt atpakaļ budžetā, bet šīm firmām ir jādod tiesības iegādāties degvielu, piemēram, Kazahijā, ar kuru ir noslēgts jauns līgums par 150 tūkstošiem tonnu mazuta, ievedot Latvijā kurināmā resursus.

Tagad jautājums par šā miljarda atmaksāšanu. Tas ir pats principiālākais jautājums, uz kuru valdībai ir visgrūtāk dot atbildi. Kā mēs garantēsim šā miljarda un 200 tūkstošu kopā ar bankas kredītu atdošanu? Tā kā daudzas pašvaldības jau pašas ir pirkušas mazutu, ņemot bankā kredītu, lielāko tiesu maksājot 12 tūkstošus, bet mēs esam valsts rezervēm iepirkuši par 6,5 tūkstošiem, tad pat tad, ja līdz gada beigām pašvaldībām pārdodam šos 91,6, kas mums atrodas Latvijā, par šo tirgus cenu, kas ir apmēram 12 tūkstoši... Mēs nedrīkstam nostādīt tās pašvaldības, kas ir darbojušās patstāvīgi, sliktākā situācijā nekā tās, kuras nav darbojušās. Mēs to nekad nedarīsim. Varam elementāri parēķināt, ka tad, ja cena būs 12 tūkstoši un ir 91,6, kas mums ir iekšā, mēs savāksim nepieciešamo summu, protams, teorētiski. Ar pašvaldībām ir šāda vienošanās. Tā kā faktiski piemaksas pensionāriem 1500 rubļu apmērā, kas jau ir ietvertas nākamajos budžeta labojumos, sākas no novembra sākuma, bet savukārt budžeta iestādēs, pašvaldībās un valdībā strādājošie saņem no desmitajiem datumiem plus šeit vēl ir atsevišķs mehānisms, kā nodrošināt daļu šo kompensāciju, kas ir sakarā ar bankas kursu strādājošajiem valsts uzņēmumos, mēs reāli rēķināmies, ka novembrī no pašvaldībām nevarēsim prasīt priekšatmaksu, jo šī nauda no iedzīvotājiem pašvaldībās novembrī vēl nebūs ienākusi. Pirmā priekšapmaksa (tā ir daļēja priekšatmaksa) būs jāsaņem decembrī. No decembra sākam nežēlīgi iekasēt šo naudu no tām pašvaldībām, kurām neapšaubāmi tagad šī valsts rezerve būs jādala.

No otras puses, mums ir tāda situācija, kā parādīja Madona un Cēsis, ka diemžēl atbildības līmenis uz vietām nav sevišķi augsts, tāpēc mums ir iedarbināts jauns selektora tipa mehānisms, kur reizi nedēļā personīgi tiks risināts jautājums ar atbildīgajiem cilvēkiem no Enerģētikas ministrijas, no valdības un arī pašvaldību atbildīgajiem cilvēkiem par to, kurā pagastā, kurā rajonā obligāti nepieciešama palīdzība mazuta veidā. Tāpēc pat tad, ja mēs teorētiski šos 91,6 pārdodam un atdodam bankām šo kredītu, mēs, protams, riskējam ar to, ka situācija janvārī un februārī var pasliktināties, jo katrā ziņā jārēķinās ar Krievijas embargo. Katrā ziņā! Un ar to mēs arī rēķināmies. Kāda šeit būtu izeja? No 1.novembra mums reāli atveras tenders Pasaules bankas kredītam. Tur ir 19 miljonu mazuta iepirkšanai. Ir uzdots, lai decembrī tas reālā mazuta veidā būtu jau šeit Latvijā. Tas nozīmē, ka Pasaules banka ir piešķīrusi līdzekļus, tā izvēlas firmas, pamatā ārzemju, kas varētu šo mazutu mums vest arī no Krievijas, jo līdz tam laikam mums vēl nebūs sagatavota pieņemšana lielā mērā Ventspilī. Tā vēl patlaban būs mazā mērā Vecmīlgrāvī un Liepājā. Tāpēc gribam teikt, ka varam garantēt šā miljarda atgriešanu par tik, par cik pašvaldības varēs mums nomaksāt, sākot no decembra, šo tirgus cenu. Un tāpēc es gribu teikt, ka varam nonākt tādā situācijā, ka mums būs jālūdz Latvijas Bankai pārsniegt šā kredīta līgumu, kā arī mēs griezīsimies pie Valūtas fonda, lai tas gada beigās atstāj mums nevis 180 miljonus, kā viņi teica, bet skaitli, par kuru mēs jau esam runājuši, ? un tas ir tuvs 742 miljoniem, lai mēs varētu šo situāciju nerisināt vis tā, ka mēs formāli visu valsts rezervi tūlīt pat pārdosim. Pieņemsim, ka pienāks janvāris vai februāris, ziema būs auksta, un tad praktiski būs tāda situācija, ka mēs nevarēsim valsts rezervi operatīvi sadalīt, kas patlaban ir mūsu rīcībā. Tāda pati sistēma būs attiecībā arī uz tiem iepirkumiem, kuri iet caur Pasaules banku. Lūk, šī ir galvenā problēma, par kuru Budžeta komisijai ir pilnas tiesības prasīt, kur ir mūsu garantijas. Un šīs mūsu garantijas, var teikt, ir tikai tādā formā, kā es jums šeit teicu.

Un pēdējais. Nākamais jautājums, kas neskar banku, ir jautājums par iekšējo parādu 12 miljonu apmērā. Tas ir mūsu līgums, par ko mēs nopirkām valsts pārtikas rezerves 1 miljarda apmērā. Patlaban ļoti intensīvi kopā ar pašvaldībām tiek strādāts pie tā, kā šo valsts rezervi novirzīt līdz trūcīgajiem iedzīvotājiem plus cietumiem, plus slimnīcām, plus bērnudārziem. Lūk, šie 12 miljoni mums ir jāatdod valsts uzņēmumiem. Šajā gadījumā banka nav iejaukta, un mums nav jāmaksā bankas kredīta procenti. Tā kā mums līgums ir slēgts uz vienu gadu – līdz nākamajam septembrim, tad, pārcenojot attiecīgo rezervi pēc reālās cenas uz 1.janvāri, mums praktiski iznāk tāda situācija. Ja mēs to pārcenosim no 1 miljarda, ņemot vērā, kā ir augušas cenas, uz 2 miljardiem attiecībā uz visiem pārtikas produktiem, tad iznāk tāda situācija, ka to 1 miljardu varēsim atmaksāt, izmantojot to iekšējām vajadzībām slēgtajās iestādēs, budžeta iestādēs, skolās uz tā rēķina, ka to otro daļu mēs pārdosim par tirgus cenu. Tas ir variants, kā mēs varēsim atrisināt jautājumus par valsts rezervi, atgriežot šo otro miljardu un konvertējot to attiecīgi dolāru veidā vai pat tiešā ceļā runājot ar valsts uzņēmumiem, kā atgriezt viņiem šos 12 miljonus, kas sastāda 1 miljardu.

Man ir liels lūgums. Liels lūgums ņemt vērā it sevišķi 150 miljonu izmaiņas, kuras nevar kavēties un ir nepieciešamas Iekšlietu ministrijai. Šeit es domāju cietumus. Mēs ārkārtējā sēdē izskatījām jautājumus, kā vispār atrast cietumos darbu, jo patlaban šo darbu atrast ir ļoti grūti. Man ir liels lūgums saprast to, ka šīs valūtas rezerves, šīs izmaiņas valūtas budžetā ir saistītas ar visdzelžainākajiem nosacījumiem. Kad pagājušā gada janvārī mums pilnīgi pārtrūka energoresursu piegādes, mēs bijām spiesti ņemt vissmagāko kredītu uz sešiem mēnešiem no “Nestes’’, kuru mēs, dabiski, nomaksāsim, bet tas skāra citu valūtas jautājumu risinājumu. Ja mēs šo kredītu nebūtu nomaksājuši, tādā gadījumā mēs praktiski tiktu izslēgti gan no Valūtas fonda, gan no Pasaules bankas, gan no Eiropas Rekonstrukcijas bankas aprites. Šī bija prioritāte, ko valdībai vajadzēja ņemt vērā, un tā šeit ir iekļauta.

Tāpēc man ir liels lūgums Budžeta komisijai un arī liels lūgums deputātiem. Mēs nevaram atļauties tādu kavēšanos – augusts, novembris, janvāris... Pretējā gadījumā nonāksim tādā sastrēgumā, ka nesavilksim vairs galus kopā. Mēs esam valdības vārdā savus paskaidrojumus jau devuši, un mēs tiešām lūgtu tagad deputātus, izprotot situāciju, ka tūlīt pat nāks vēl viens labojums budžetā sakarā ar apkures piemaksu 1500 rubļu apmērā, un tur būs uzrakstīts, kādā veidā šie 1500 rubļi apkurei tiks doti... Tātad, ja šos jautājumus neatrisināsim tagad, tad nākamos jautājumus arī nevarēsim atrisināt. Ja tie Budžeta komisijā to vai citu iemeslu dēļ iestrēgs, tad mums cits nekas vairs neatliek, kā vien valdībai griezties tieši pie Augstākās padomes. Viss. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies, Godmaņa kungs! Pirms pārtraukuma ir divi paziņojumi. Ābiķa kungam ir paziņojums, un pēc tam būs vēl viens sevišķs paziņojums. Lūdzu!

Dz.Ābiķis: Cienījamie kolēģi! Priekšvēlēšanās jūs visur aģitējāt, ka iestājaties par valsts valodu. Pašreiz visiem ir radīta izdevība kļūt par valsts valodas sabiedriskajiem inspektoriem. Un tie, kuri vēlas tādi būt, lūdzu, nesiet man mazas fotokartītes 3x4 cm izmērā, lai varētu noformēt apliecību, un pēc tam visi interesenti tiks uzaicināti attiecīgi uz instruktāžu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Lūdzu mazliet uzmanības! Silāra kungs, nerādiet uz Ābiķa kungu ar pirkstu, jo tas nav pieklājīgi...

Godājamie kolēģi! Pirms pāris dienām mūsu kolēģim no 110.Bauskas vēlēšanu apgabala Georgam Andrejeva kungam bija ļoti liela jubileja un sakarā ar to mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Pārtraukums līdz pulksten 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet, lūdzu, vietas! Pulkstenis ir tieši 12.00.

Godājamie kolēģi! Ir vajadzīgas jūsu domas, lai zinātu, kā mums lietderīgāk rīkoties. Tagad laikam vajadzētu uzdot jautājumus Platā kungam un Godmaņa kungam, bet pēc tam klausīsimies Apvienotās budžeta komisijas atzinumu par šiem dokumentiem, kuri mums ir iesniegti. Un tad savukārt varēs jautājumus uzdot Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājai. Laikam tādā veidā mēs varētu rīkoties, lai viss nesajūk kopā.

Tātad ir pienācis jautājumu laiks. Pagaidām jautājumu uzdošanai ir pierakstījušies divi deputāti. Deputāts Kide uzdos jautājumu Platā kungam, bet Kiršteina kungs – Godmaņa kungam.

Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Cienījamais Platā kungs! Pieņemot budžetu otrajam pusgadam, mēs sociālās sfēras iestādēm to saimnieciskajiem izdevumiem pieņēmām sadārdzinājuma koeficientu “3’’ un jau toreiz redzējām, ka līdz gada beigām šīs budžeta iestādes ar saimnieciskajiem izdevumiem netiks galā. Tagad sadārdzinājums ir pieaudzis vairākkārt. Šajās budžeta izmaiņās nekas nav paredzēts šiem izdevumiem. Sakiet, lūdzu, vai tas nākamajās izmaiņās ir paredzēts un vai ieņēmumi visu to segs?

J.Platais: Sakarā ar nākamajām izmaiņām valdība paredz iesniegt Augstākajā padomē priekšlikumus, kas saistīti ar kompensāciju izmaksām budžeta iestādēs strādājošajiem un pensionāriem. Arī pašvaldību budžetos. Patlaban mums ir pabeigti aprēķini, kas saistīti ar apkures izdevumiem tieši budžeta iestādēs, bet, kamēr mums nebūs ļoti skaidrs stāvoklis ar budžeta ieņēmumiem, mēs diemžēl nevarēsim iesniegt šo dokumentu tālākai izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kiršteina kungs! Uzdodiet jautājumu Godmaņa kungam.

A.Kiršteins: Man ir jautājums par tiem 500 miljoniem mazuta iegādei, kas nodoti “Interlatvijai’’ un “Receipt Holding’’ kompānijai.

Jautājums ir tāds. Ja šī nauda ir pārskaitīta uz Krieviju, tad iznāk, ka... Vai sarunās mēs atrisināsim šo jautājumu par kreditēšanu? Tad jau iznāk, ka mēs kreditējam.

I.Godmanis: Nē, nē, līgumi ir noformēti tā: no budžeta, no bankas aizņēmumu ņem Finansu ministrija un tā šo aizņēmumu ar līgumu nodod Ārējās tirdzniecības ministrijai. Ārējās tirdzniecības ministrija slēdz līgumu ar šīm divām firmām. Tātad, ja ir forsmažora situācija Krievijā un radikāli tiek mainītas cenas, tad līdz ar to līgumi ar Krievijas piegādātājiem tiek pārtraukti, bet attiecīgās firmas meklē citus partnerus. Mūsu attiecības ir tikai ar šīm firmām. Tā ka tāds jautājums, ka šie līdzekļi būtu kaut kur pazuduši vai, teiksim, palikuši Krievijā, kurus mēs atpakaļ nevaram dabūt, vispār nepastāv. Šīs firmas mums šo naudu atdot atpakaļ var kaut vai šodien, taču mēs to negribam darīt viena iemesla dēļ. Mēs gribam, lai tās pārslēdz šo naudu uz tiem līgumiem, konkrēti, uz Kazahiju, uz Baltkrieviju un atgādā šo mantu uz Latviju. Un tur ir šie skaitļi minēti.

A.Kiršteins: Es visu sapratu, tikai nesapratu vienu. Ja divus mēnešus gandrīz miljards kaut kur rotē, kaut kur paliek, tad kur, teiksim, paliek tie procenti un kas par to atbild?

I.Godmanis: Es atbildēšu jums: redziet, tas viss ir saistīts ar piegāžu grafikiem. Tas ir pietiekami liels daudzums – 270 000 tonnu. Var elementāri parēķināt, jo mazutu nevar pa vadu vispār piegādāt. Mazutu piegādā tikai pa dzelzceļu. Ja parēķinām, ka vienā cisternā ir 60 tonnas, tad var saprast, cik daudz ir šo sastāvu. Tāpēc viss šis līgums, kas tika noslēgts, bija kopā ar attiecīgo piegādes mehānismu. Te ir ļoti sarežģīts piegādes mehānisms, piemēram, “Receipt Holding’’ caur Baltkrieviju iepērkot naftu un pēc tam caur Lietuvu ievedot mazutu. “Interlatvijai’’ ir tiešā piegāde. Un, pastāvot visiem šiem līgumiem, kurus mēs noslēdzām, ir paspēts iepirkt jau 91,6 tūkstošus tonnu. Problēma parādījās tad, kad, turpinot šo grafiku līdz noteiktajam termiņam – 1.novembrim, Krievija attiecībā uz mazutu paaugstināja cenu. Tā ka šis jautājums nav uzstādīts īstajā laikā, ka tā nauda kaut kur klejo. Jautājums ir saistīts ar to, ka šī nauda jau ir pārslēgta uz citiem līgumiem. Konkrēti “Interlatvijai’’ šī nauda ir ielikta iekšā līgumā ar Kazahiju par 150 000 tonnu. Arī “Receipt Holding’’ ņem daļu no savas naudas, liek to kā kredītu klāt, lai piegādātu mazutu no Baltkrievijas. To es zinu pats, jo esmu ar šīm firmām runājis.

A.Kiršteins: Kāda pašlaik ir starpība starp šo jauno cenu un pasaules cenu? Apmēram.

I.Godmanis: Redziet, tā kā mēs ar Krieviju esam noslēguši tirdzniecības līgumu, tad, neskatoties uz to, ka Jeļcins ar savu dekrētu ir uzrakstījis tā: kamēr, kā viņš tur raksta, trīs dienu laikā (pilnīgi neiespējamā termiņā) nenoslēdz šo līgumu, tad it kā visi iepriekšējie ekonomiskie līgumi, kas ir ar šo līgumu saistīti... Es runāju ar Gaidaru personīgi un jautāju, vai viņš uzskata, ka līdz ar to mūsu noslēgtie līgumi starp bankām un par tirdzniecības principiem ir anulēti. Šādu atbildi es nesaņēmu. Bez tam pagaidām mums nav datu, ka embargo situācija būtu iedarbojusies uz Latviju. Tātad šie materiāli, arī šķidrā gāze, iet pāri robežai. Starpība ir tā, ko viņi mums noteica pirms līguma noslēgšanas attiecībā uz mazutu. Viņi pieprasa 25 000 rubļu par tonnu mazuta. Tie ir krievu rubļi. Ja mēs pieņemam, ka tie ir krievu rubļi un dalām tos ar 300, kas patlaban būtu vēl vairāk, tātad dalīsim ar 350... Tad faktiski tas iznāk 250 dalīt ar 3, un tad iznāk aptuveni 75 dolāri. Tā faktiski ir pasaules cena. Jā, tā ir pasaules cena, jo mazuta cenas svārstās no 75 līdz 80 dolāriem, izejot no mazuta markas.

A.Kiršteins: Tātad mēs, pirmkārt, maksājam vairāk, un, otrkārt, vienkārši zaudējam laiku darījumos ar Krieviju?

I.Godmanis: Problēma ir vienā apstāklī, Kiršteina kungs! Patlaban Ventspils bāzē par saviem līdzekļiem un “Ventspils nafta’’ par saviem līdzekļiem intensīvi veic mazuta piestātnes būvi. Šīs izbūves darbi, pēc “Ventspils naftas’’ direktora datiem, varētu beigties novembra beigās. Tādā gadījumā mēs varēsim mazutu saņemt arī no citas puses. Tas ir viens.

Taču tajā pašā laikā, tā kā mēs esam parakstījuši līgumu ar Krieviju, šie 25 000 ir jāsamazina, jo viņiem ir jāsamazina eksporta tarifs attiecībā uz to, ko viņi mums dod, no 30 procentiem uz 15 procentiem. Ja viņi nepilda savas līgumsaistības un mēs to varam apstrīdēt, teiksim, arī starptautiskā mērogā, tad faktiski šai summai jābūt mazākai. Par to, ka viņi izpildīs savas saistības, man, protams, ir ļoti minimālas cerības. Taču rezerves variants ir mazuta pieņemšana no Klaipēdas, turklāt minimālā daudzumā, jo Liepājā un Mīlgrāvī 3000 kuģu iet iekšā. Tāda ir situācija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Buķeles kundze!

E.Buķele: Cienījamais premjer! Visas naftas bāzes savulaik tika uzceltas tikai un vienīgi par valsts budžeta līdzekļiem. Jūs sacījāt, ka bijāt spiests aizņemties vai lūgt palīdzību no “Neste’’, tātad arī no sabiedrības, kuras kapitāls ir piederējis un pieder, es domāju, valstij. Vai jūs neuzskatāt, ka tieši šī privatizācija, nezinu, cik tā bija likumīga vai nelikumīga, ir par cēloni šai energoresursu krīzei Latvijā?

I.Godmanis: Es gribu atbildēt, ka, pirmkārt, visas naftas bāzes Latvijā tiek nomātas. Bez izpirkšanas. Nav noslēgts neviens līgums, ar kuru naftas bāze būtu pārdota vai privatizēta ar nomas izpirkšanu. Patlaban Enerģētikas ministrija pārskata visus šos nomas līgumus, kurus savā laikā tika noslēgusi iepriekšējā Enerģētikas ministrija, arī ar tādām firmām kā “Latvestit” (?), ar tādām, teiksim, SIA, kā tas ir Jelgavā, arī ar vairākām citām naftas bāzēm, kas atrodas visā Latvijas teritorijā, izejot no koncepcijas par “Latvijas naftas’’ demonopolizāciju. Tātad, pirmkārt, tiek pārskatīti nomas līgumi. Tie ir jāpārskata, jo lielā mērā tie ir slēgti iepriekšējā ministra un arī iepriekšējā “Latvijas naftas’’ ģenerāldirektora laikā. Katrā ziņā viens ir skaidrs, ka sakarā ar to, ka “Latvijas naftas’’ ģenerāldirektors ir iegājis attiecīgajās firmās ne tikai kā valsts interešu pārstāvis, bet arī ar savu personisko līdzekļu daļu, no “Latvijas naftas’’ priekšniecības amata viņš tiks atbrīvots. Tas ir mans rīkojums enerģētikas ministram to izdarīt jau vakar.

E.Buķele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Man ir vienalga, kurš no valdības atbild. Un tomēr mana jautājuma būtība ir tāda. Man nekādi neizdodas paskaidrot cilvēkiem, vēlētājiem, kāpēc valstī, kurā ar ilgu darbu, ar pacietīgu darbu, ieviešot šo Ženēvas shēmu, ieviešot šo vienoto apmaksas sistēmu visām budžeta iestādēm, tagad mēs no šīs Ženēvas shēmas principiem esam atteikušies un sākam izdomāt visvisādas kompensācijas, piemaksas, starpības dzēšanas un tā tālāk. Beigās man ir ārkārtīgi grūti paskaidrot, kura piemaksa kuram pienākas un kura piemaksa kuram nepienākas. Es beigās pat sievai nevaru izskaidrot, cik man īsti ir alga.

I.Godmanis: Es atbildēšu vispārīgi, bet Platā kungs specifiski. Tas, ka mēs esam spiesti izmantot tā sauktās plakanās piemaksas un nevis izturēt klasisko Ženēvas shēmu, ir saistīts ar mūsu budžeta iespējām. Piemaksājot “plakani’’ katram 1500 vai katram 400 un attiecinot ienākuma nodokli, budžeta līdzekļu tiek patērēts mazāk. Taču, piemērojot, teiksim, variantu, kad rīkojas pēc klasiskās shēmas, un paturot iespējas darboties budžeta ietvaros, tādā gadījumā mēs minimālo algu varam palielināt, teiksim, par 100 vai par 200 rubļiem. Un tad, protams, shēma paliks tāda, kāda tā bija, bet pati apakša saņems daudz, daudz mazāk nekā tādā gadījumā, ja krīzes situācijā maksā klāt “plakani’’ katram 1500 vai 400. Rezultāts ir tāds, ka, protams, tie, kuri saņem lielāku algu, cieš vairāk, tomēr krīzes situācijā mums ir vairāk jārūpējas par apakšējo slāni, lai to uzturētu virs krīzes iztikas minimuma. Ja Platā kungs var papildināt, lūdzu!

J.Platais: Kā jau premjers paskaidroja, šis lēmums tiešām ir saistīts tieši ar mūsu finansiālajām iespējām. Mēs apzināmies, ka atteikšanās no Ženēvas shēmas rada nonivelēšanu budžeta iestādēs, ka tam ir ļoti smagas sekas, kas attiecas uz budžeta iestāžu darba kvalitāti, tāpēc budžeta koncepcijā mums ir paredzēts, ka 1993.gadā gatavosim dienesta izmaiņas darba samaksas sistēmā budžeta iestādēs. Diemžēl patlaban šajā ārkārtējā situācijā citas iespējas nebija.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Mans jautājums būs saistīts ar valsts kontroles un valdības attiecībām tieši pēc vakardienas divpusējiem paziņojumiem maizes cenu paaugstinājuma sakarā. Vakar valsts galvenais kontrolieris paziņoja, ka viņa secinājumi nekur netiek ņemti vērā, bet pēc tam, kā redzams no uzstāšanās televīzijā, valdības galva atzīst, ka par valsts kontroles rezultātiem ir uzzinājis tikai no televīzijas pārraides, un viņš saka, ka tad, ja tā ir patiesība, to vēl pārbaudīs... Taču es jau vakar vakarā un šodien dzirdu mūsu maizes pircēju reakciju uz to: vai tad tiešām valdība nezina, ko valsts kontrole dara un ko dara uzņēmums “Latvijas labība”?

I.Godmanis: Atbildu jums. Pirmoreiz, kad valsts kontrole izveidojās, mums bija tikšanās ar valsts kontroles aparātu, ar tā vadītājiem. Toreiz mēs aprunājām principus, kā valsts kontrole darbosies un sadarbosies praktiski ar valdību. Mēs iezīmējām virzienus, kuri mums, valdībai, šķiet tādi, kādi valsts kontrolei varētu būt. Šajos virzienos, pēc mūsu pieredzes, tad arī tai vajadzētu maksimāli koncentrēt savu uzmanību. Protams, tas ir pilnīgi patstāvīgs iestādījums, un tas var darboties, kā vien tas grib. Diemžēl es jums, Silāra kungs, varu pateikt, ka es neesmu saņēmis un arī mani padotie nav saņēmuši nevienu rakstisku dokumentu, arī no Antimonopola komitejas ne, kurā oficiāli būtu parādīts, ka attiecīgais koncerns “Latvijas labība” ir lietojis tādu sistēmu, ka faktiski tas pēc apgrozāmo līdzekļu uzkrāšanas principa ir ielicis to cenā. Mums nav šādu dokumentu! Diemžēl. Tāpēc arī es varēju izteikties tikai par to, ko dzirdēju masu informācijas līdzekļos.

Attiecībā uz koncerna “Latvijas labība’’ monopoldarbību. Tātad mums ir izveidota Antimonopola komiteja ar Rudušas kundzi priekšgalā. Tajā tika iekļautas visas Tarifu padomes – gan attiecībā uz enerģētiku, gan maizi, gan transportu. Šīs tarifu padomes tiek veidotas tā, ka to priekšgalā nav nozaru ministriju vadītāji. Ir uzdevums izskatīt arī šo jautājumu, kas attiecas uz monopolcenu kontroli. Tas ir dokuments, kuru es vakar nolasīju, un uz tā balstās valdības lēmums, kas viennozīmīgi ir izanalizēts arī Lauksaimniecības ministrijā. Tātad, ja lauksaimniecības ministrs un viņa vietnieki akceptē tās cenas, ko ierosina “Latvijas labība’’, viņi pilnā mērā ir atbildīgi manā priekšā, valdības priekšā, Augstākās padomes priekšā, valsts kontroles priekšā un arī tautas priekšā. Ir jāizanalizē, vai tur nav paslēpts mehānisms, kā, teiksim, uz apgrozāmo līdzekļu uzkrāšanas rēķina šinī krīzes brīdī lielos mērogos varētu veikt nelikumības. Ja pierādīsies, ka tas ir ietverts cenā, tad attiecīgi atbildība būs jāuzņemas ? vismaz manā priekšā – lauksaimniecības ministram, viņa vietniekam un Latvijas koncernam “Latvijas labība’’. Viennozīmīgi un ar visiem organizatoriskajiem pasākumiem, kas no tā izriet. Ja valsts kontrole ar šādu dokumentu vērsīsies Augstākajā padomē vai – es ceru – tā savus dokumentus novadīs valdībā, tad neapšaubāmi uzreiz tiks iedarbināts likums par antimonopola cenām un šīs cenas tiks “iesaldētas’’.

I.Silārs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs! Vairāk neviens nav pierakstījies jautājumu uzdošanai.

G.Preinbergs: Man būtu trīs īsi jautājumi. Pirmais būtu par likuma 1.pantu – palielināt akcīzes nodokli par 307 miljoniem 182 tūkstošiem. Nupat mēs samazinājām akcīzes nodokli veselai virknei izejvielu, kas varētu kalpot kosmētiskajai rūpniecībai un citiem uzņēmumiem. Sakiet, lūdzu, uz kāda pamata ir aplēsts, kam varētu palielināt šo akcīzes nodokli? Uz kā rēķina? Jo akcīzes nodokli vienmēr maksās patērētājs.

J.Platais: Tātad par akcīzes nodokli. Akcīzes nodokļa faktiskās iemaksas (pēc stāvokļa uz 1.oktobri) budžetā parādīja, ka šis nodokļu maksājums tiks izpildīts un pārpildīts ar uzviju, salīdzinot ar to, kāds tas bija apstiprināts Augstākās padomes likumā, kuru pieņēma 11.jūlijā. Sakarā ar to un balstoties uz aprēķiniem, kādi ir sagatavoti Finansu ministrijā, šis nodokļu maksājums tiks izpildīts pilnā apmērā un pat pārpildīts, ko mēs diemžēl nevaram teikt par citiem nodokļu maksājumu veidiem.

G.Preinbergs: Tātad faktiski netiks mainīts...

J.Platais: Tātad tas neizraisīs tālākas izmaiņas šā nodokļa likmēs. Un tas ir ņemts vērā.

I.Godmanis: Te acīmredzot ir kļūda. Te diemžēl nav paredzēts palielināt akcīzes nodokli, bet gan ieņēmumu summu, kura ienāk par akcīzes nodokli.

J.Platais: Ā, tā ir cita lieta. Jā!

G.Preinbergs: Paldies, es sapratu. Otrs jautājums ir par to mazutu, kas tiek transportēts cauri mūsu republikai uz Ventspils ostu. Un vai no tā republikā kaut kas paliek, kā mums bija runāts?

I.Godmanis: Patlaban esam stiprā konfliktsituācijā ar Krieviju, jo sakarā ar Rūpniecības un enerģētikas ministrijas pusgadu ilgo saraksti ar Krievijas Kurināmā un enerģētikas ministriju, uz ko Krievijas puse nereaģēja, mūsu Rūpniecības un enerģētikas ministrija pieņēma lēmumu par produktu vadu pārņemšanu Latvijas īpašumā.

G.Preinbergs: Jā.

I.Godmanis: Uz to Krievija reaģēja ļoti asi – ieradās attiecīgās galvenās pārvaldes priekšnieks, ar kuru arī es tikos. Viņš pastāvēja uz to, ka tas ir Krievijas īpašums. Es pastāvēju uz to, ka tas ir Latvijas īpašums, un protokolā, ko neizdevās saskaņot, ir ierakstīts, ka tas ir jārisina starpvaldību sarunu līmenī. Ar Gaidara kungu attiecībā uz šo jautājumu mēs palikām katrs savās pozīcijās, jo mums ir Augstākās padomes lēmums, ka tas ir mūsu republikas īpašums. Savukārt viņiem ir Augstākās padomes lēmums, ka tas, kas ir Krievijas teritorijā, tas ir Krievijas īpašums, bet tas, kas ir ārpus Krievijas teritorijas, par to runas nav. Viņi apgalvo, ka šis, lūk, naftas vads nebija vis bijušās PSRS īpašums, bet ka tas mistiskā veidā jau pirms tam ir bijis Krievijas īpašums un tāpēc uz to daudz kas neattiecas. Tā ir demagoģiska sofistika. Rezultāts ir tāds, ka “Latvijas nafta’’ ir pārņemta. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Daugavpilī, kur ir tā sauktā sadalošā stacija, ir nodibināts Latvijas valsts uzņēmums. Līdz šim tur eksistēja tīri eksteritoriāls uzņēmums, kuru laikus nepārņēma attiecīgā ministrija, bet nu tur ir Latvijas valsts uzņēmums. Bija nolikta arī apsardze, lai tas netiktu izlaupīts, tur ir nomainīta arī vadība. Vienīgais, ko mēs piedāvājam Krievijas pusei un kas būtu ļoti loģiski, ir tas, ka attiecīgi varētu veikt kopīgu vadību pār šo produktu vadu, respektīvi, organizēt kopēju šo vadību, jo tas ir saistīts ar tehniskiem jautājumiem. Viņi piedāvā darīt citādi – saglabāt to kā eksteritoriālu Krievijas uzņēmumu Latvijā – nezinu gan, uz kāda likuma pamata, – un piesaistīt vienu mūsu direktora vietnieku klāt, kam nav nekādas teikšanas. Šis konflikts patlaban ir, un produktu un naftas vads ir ciet. Te nav runas par naftas vadu, runa ir par produktu vadu, un tas ir ciet. Tas divās vietās iziet cauri arī Lietuvas teritorijai. Būtība ir tāda, ka par šo naftas vadu ienāk samērā liela summa. Un, lūk, līdz šim visu šo summu saņēma tikai Krievija. Tas ir viens. Un otrs. Šis uzņēmums, kurš faktiski arī saņem maksājumus par naftas vada apkalpošanu, Latvijai nemaksāja nekādus nodokļus. Tāpēc arī, lūk, ir šādi pietiekami asi pasākumi no mūsu puses. Jā, tie ir konfrontējoši, bet es uzskatu, ka Krievijas pusei ir jāsaprot, ka ne viss, kas pasaulē atrodas, ir tās īpašums. Patlaban šis jautājums tiek risināts tādā veidā, ka enerģētikas ministram Milleram no valdības puses ir uzdots tikties ar Černomirdinu, ar vicepremjeru, lai šo jautājumu atrisinātu tīri tehniski, jo atrisināt to īpašuma variantā mums nekādi neizdosies. Mēs to konstanti uzskatām par Latvijas īpašumu.

G.Preinbergs: Paldies. Skaidrs. Un pēdējais. 14.aprīlī tika pieņemts lēmums, ka krīzes iztikas minimums jānosaka katru mēnesi. Tas laikam joprojām netiek pildīts. Kas tam par iemeslu? Vai varam gaidīt, ka tas būs?

I.Godmanis: Krīzes iztikas minimumu, kā ir rakstīts mūsu apkures lēmumā, Labklājības ministrija nosaka katru mēnesi. Tagad, iedarbinot apkures maksājumu, kā tas ir rakstīts lēmumā, tātad uz ienākuma deklarācijas pamata, ja jūs neesat spējīgs samaksāt apkures sezonā šo summu, ? jums izrēķinātu tarifu, tas ir, 40 rubļu par 20 kvadrātmetriem un 80 rubļu par pārējo platību, un ja jūs pierādīsit, ka pēc šo maksājumu veikšanas jums paliek pāri uz cilvēku mazāk nekā krīzes minimums, ko Labklājības ministrija nosaka katru mēnesi, tādā gadījumā jums dos tiesības veikt atlikto maksājumu. Ja arī tad uz atliktā maksājuma rēķina jums neizdosies nomaksāt visu attiecīgo samaksu, tādā gadījumā jums attiecīgi šī situācija tiks dotēta jau no līdzekļiem, kas valstij ir jāmeklē. Šādu minimumu Labklājības ministrija tiešām nosaka katru mēnesi, un ar to mēs rēķinājāmies arī tad, kad noteicām, lūk, šo apkures apmaksas sistēmu. Ja jums vajadzīga šī informācija, jūs varat to dabūt. Jūs laikam gribat, lai tā tiek publicēta, ? tā es saprotu?

G.Preinbergs: Jā.

I.Godmanis: Labi, mēs dosim šādu rīkojumu, lai publicē. Tomēr eksistē vairāki minimumi. Šinī gadījumā mēs vadījāmies pēc pārtikas minimuma. Otrs ir krīzes minimums, kas ietver klasisko attiecīgo preču nomenklatūru. Un trešais minimums ir starp pirmo un otro. Šinī gadījumā, kad runa ir par apkuri, figurēs pārtikas minimums, un tas būs zemāks nekā tā sauktais klasiskais krīzes iztikas minimums.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl Tomašūna kungs. Lūdzu.

A.Tomašūns: Es konkrēti par situāciju. Vakar, tiekoties ar Jelgavas Finansu nodaļas vadību, mēs konstatējām, ka jūlijā, kad tika paaugstināta minimālā alga no 1000 uz 1500 rubļiem, līdz šim brīdim tā starpība un nauda no valsts budžeta Jelgavas pilsētai nav pārskaitīta, un rezultāts var būt tāds, ka decembrī skolotājiem nebūs ko maksāt algās.

J.Platais: Pilnīgi precīzi no valsts budžeta mērķsubsīdijām paredzētās summas visām pašvaldībām tiek nodotas. Ja pašvaldības Finansu nodaļai ir pretenzijas par aprēķiniem, tad tādā gadījumā lūdzam tās ierasties Finansu ministrijā, visu saskaņot un noskaidrot, kādēļ Finansu ministrija ir aprēķinājusi tādu mērķsubsīdijas summu un ne citādu. Ja runa ir par konkrēto jūlija gadījumu, tad ir iespējams, ka attiecīgā pašvaldība ir gribējusi rēķināt visa mēneša izdevumus jau pirmā pusgada budžetā, lai gan faktiski jūnijā bija tikai viena izmaksa. Pēc 15.jūnija notika avansu izmaksa par attiecīgo summu. Pēc tam, kad Finansu ministrija precizēja visas izmaksas, kuras jau ir nodotas attiecīgai pašvaldībai, un aprēķināja precīzo summu, cik būtu jāpārskaita, izrādījās, ka mēs esam atdevuši nedaudz vairāk naudas, nekā tam vajadzēja būt.

No otras puses, mēs pašvaldībai devām avansu, lai pedagogiem var izmaksāt atvaļinājuma naudu jau jūnijā. Taču, ja pašvaldība šo naudu ir novirzījusi citiem mērķiem vai šī naudas summa ir ieskaitīta attiecīgo izglītības iestāžu izdevumu kontos un nav izdalīta šim mērķim, tādā gadījumā pašvaldībai pašai jārisina jautājums, no kādām summām tālāk šīs algas maksāt. Valdība nevar būt atbildīga par to, ka pašvaldība algu izmaksai paredzētās summas ir novirzījusi citiem mērķiem.

A.Tomašūns: Nē, algām novadīto naudu citiem mērķiem neizlietoja, tā tika izlietota skolotāju algām. Un vēl viens papildu jautājums. Tātad ar novembri atkal mainās šīs minimālās algas. Sakiet, lūdzu, kurā datumā šī starpība tiks pārskaitīta uz pašvaldībām?

J.Platais: Kad parlaments pieņems attiecīgu lēmumu, mēs saskaņā ar šo dokumentu praktiski nedēļas laikā sāksim pārskaitījumus pašvaldībām. Agrāk mēs to nevaram pārskaitīt, jo likums vēl nav pieņemts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to jautājumu uzdošana ir beigusies. Godājamie kolēģi, mums ir iespēja izvēlēties – vai sākumā klausīties komisijas vārdā Zeiles kundzes atzinumu, vai uzsākt debates par šo uzstāšanos. Laikam loģiskāk būtu – un to prasa arī mūsu spēkā esošie likumdošanas akti un arī mūsu nolikums – tagad ļaut uzstāties Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētājai ar savu atzinumu par mūsu piedāvātajiem dokumentiem. Un pēc tam varētu uzdot viņai jautājumus, ja tas ir nepieciešams, bet tālāk varētu atklāt kopējas debates par visu apskatāmo jautājumu.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie deputāti! Ņemot vērā to, ka premjers no rīta atnāca ļoti nervozs un ārkārtīgi daudz kur sajauca cēloņus ar sekām, tad es savas uzstāšanās pirmo daļu vispirms gribētu veltīt tam, lai loģiski informētu, kā šis jautājums, par kuru mēs šodien runājam, pusotra mēneša garumā tika skatīts un kas tad īsti vainojams, kā premjers teica, ka ir aizkavējusies šā jautājuma izskatīšana.

Tātad 1992.gada 8.septembrī valdība iesniedza otrā pusgada budžeta grozījumus, kuru galvenā būtība bija 1,7 miljardi rubļu Latvijas Bankas kredīta piešķiršana ar budžeta garantiju valdībai valsts rezervju izveidošanai attiecībā uz kurināmo un pārtiku. Izskatot šos grozījumus, tie pirmajā lasījumā principā tika akceptēti, jo faktiski Ministru padome jau šo finansu operāciju bija veikusi un tikai pēc tam iesniegusi budžeta grozījumus. Otrajā lasījumā šis likumprojekts netika pieņemts, bet apturēts. Šim nolūkam šā gada 16.septembrī tika pieņemts Augstākās padomes lēmums par šo jautājumu. Jums ir šis lēmums un jūs varat ar to iepazīties.

Atgādināšu, kas tad tur īsti no valdības tika prasīts. Šā lēmuma būtība paredzēja uzdot Ministru padomei līdz 30.septembrim – šis termiņš, kā jūs atceraties, tika saskaņots ar valsts ministru Jāni Dineviču, jo valdības delegācija tajā laikā atradās ārzemēs, – iesniegt Augstākajai padomei vairākus dokumentus, kas atspoguļotu valdības veiktās finansu operācijas ekonomisko pamatojumu un paredzētu precīzas garantijas šai kredītapmaksai, jo šis kredīts nav mazs – tie ir 1,7 miljardi ?, un mums bija tiesības prasīt detalizētu šā jautājuma izvērsumu. Līdz šā gada 20.oktobrim vienota valdības dokumenta par šā lēmuma izpildi nebija. Tāpēc Apvienotā budžeta komisija bija spiesta valdībai to atgādināt, uzskatīdama, ka bez šo Ministru padomes dokumentu saņemšanas – un nevis no atsevišķu ministriju otrajām personām – mēs nevarējām šo jautājumu virzīt uz Augstāko padomi.

20.oktobrī Augstākajā padomē ienāca Ministru padomes dokuments, kurā jau bija apvienoti divi principiāli jautājumi – kredīti un 1500 rubļu kompensācija sakarā ar kurināmā un produktu sadārdzinājumu. Šā dokumenta ceļš bija tāds: 20.oktobrī tas ienāca Augstākās padomes sekretariātā; 22.oktobrī tas nonāca Augstākās padomes Prezidijā un tika deleģēts visām komisijām izskatīšanai; 26.oktobrī, pirmdien, Apvienotā budžeta komisija rīkoja paplašinātu komisijas sēdi, pieaicinot visu citu komisiju priekšsēdētājus, Prezidija locekļus un komisijas pārstāvjus uz kopēju sarunu, kam bija viena doma – radīt iespēju noskaidrot visus interesējošos jautājumus kopā ar Finansu ministriju. Mēs cerējām, ka tur būs arī premjers, taču viņš bija aizņemts ar citiem jautājumiem. Tātad šīs sarunas mērķis bija, lai mazāk būtu debašu un šo konfrontējošo jautājumu plenārsēdes laikā. Ļoti daudzi jautājumi bija adresēti finansu ministra vietniekam Jānim Platajam, un tā rezultātā mēs vienojāmies, ka vispirms skatīsim 88.dokumentu, kas jau tātad ir skatāms otrajā lasījumā un praktiski ir balsojams pa pantiem, un pēc tam būs šo budžeta grozījumu otrā daļa.

Tā rezultātā 2.novembrī tikai pulksten 12.00 valdība iesniedza kopsavilkumu – atbildi par Augstākās padomes lēmuma izpildi. Šodien, 3.novembrī, šis dokuments ir pavairots un izsniegts deputātiem. Tādējādi es uzskatu, ka nevajag dramatizēt jautājumu un runāt par kaut kādu konfrontāciju starp valdību un Apvienoto budžeta komisiju. Tas ir nevietā. Tāpēc Apvienotā budžeta komisija noraida premjera nervozo pārmetumu, ka budžeta grozījumi kavējas komisijas neoperatīvā darba dēļ. Es negribu sīkāk komentēt, kā noritēja darbs ar valdības atbildīgajiem ierēdņiem, lai izspiestu šos vajadzīgos dokumentus. No ministru puses ir jūtama nevēlēšanās parakstīt dokumentus un uzņemties atbildību. Konkrēti lauksaimniecības ministrs un ārējās tirdzniecības ministrs iesniegtos dokumentus nav parakstījuši. Tos ir parakstījuši viņu vietnieki un vēl zemāka ranga atbildīgie ierēdņi.

Par dažu dokumentu komentāriem. Vispirms tātad, kā jūs saprotat, tika veikta valūtas konversija, un šie valūtas konversijas noteikumi ir diskutējami. Konvertēts tika vidēji par 150 rubļiem pēc Latvijas Bankas bilances kursa, kaut gan tajā laikā komerckurss bija 176 rubļi. Šādi konvertējot, no valsts budžeta tas prasītu vairākus simtus miljardu rubļu. Vai varēja būt cits labāks variants – par to mēs šeit neko nedzirdējām.

Otrais jautājums ir par to – un tas tika uzdots arī komisijas sēdē ?, kā tika izvēlētas firmas, kurām valdība uzticēja šo degvielas iegādi, un kāpēc šobrīd nenotiek degvielas iepirkšana. Arī šeit šo jautājumu uzdeva, un jūs redzējāt, ka būtībā mēs šīm firmām kā bezprocentu aizdevumus dodam ļoti lielas summas savu apgrozāmo līdzekļu.

Budžeta grozījumu otro daļu, kas reducējas uz 1500 rubļiem kā piemaksa, var komentēt tikai šādi. Vai neiznāks tā, ka mums būs šie budžeta iestādēs strādājošie, bet var sagrūt pati budžeta iestāžu sistēma, jo visas budžeta iestādes šobrīd ir lielās finansiālajās grūtībās, nevarēdamas nomaksāt savus kārtējos operatīvos izdevumus.

Un vēl īsumā par to, ko tomēr gribas pateikt. Tātad formāli visi nepieciešamie dokumenti par Augstākās padomes attiecīgā lēmuma izpildi ir iesniegti. Mums vairs nav nekādu pretenziju, mēs virzām arī šo jautājumu skatīšanai plenārsēdē, bet pēc būtības mums nav ne garantijas, ne pārliecības, ka šis kredīts par kurināmo tiks atmaksāts līdz 31.decembrim, tieši tāpēc, ka vājā vieta visā šajā operācijā ir pēdējais posms. Un šis pēdējais posms ir dzīvokļa īrnieks un viņa attiecības ar izīrētāju – vai nu tā ir pašvaldība, vai tā ir iestāde, resors vai kas cits. Jo nav tiesiski reglamentētas šo īrnieku tiesības, pienākumi un atbildība par nemaksāšanu. Tas vēl nav noteikts. Tātad nesakārtotība īrnieku un īpašnieku – pašvaldību vai resoru – starpā tad arī rada šīs bažas, ka var arī pietrūkt paša galvenā – īrnieki var nemaksāt par dzīvokli. Tāpēc arī Apvienotā budžeta komisija šajā jautājumā speciālu slēdzienu nav pieņēmusi un dod iespēju par šiem budžeta grozījumiem katram deputātam lemt individuāli.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze! Jums laikam būs jautājumi. Lūdzu, godājamie kolēģi, kādi ir jautājumi Zeiles kundzei sakarā ar komisijas atzinumu? Nav jautājumu. Paldies, Zeiles kundze!

Tādā gadījumā sāksim debates. Mums, Godmaņa kungs, replikas ir pēc debatēm. Es jūs varu pierakstīt debatēs, ja ir vēlēšanās. Tātad debates sāk deputāts Ozols, un gatavojas deputāts Kristovskis.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es gribētu pakavēties pie jautājuma, kas ir mūsu valsts budžets un kāda ir mūsu attieksme. Jāatzīstas, ka es šo jautājumu neizpratu, kamēr tas netika izdiskutēts nākamā gada budžeta koncepcijas veidošanas kontekstā. Jāteic, ka pasaules prakse pazīst divu veidu budžeta veidošanas mehānismus.

Pirmais ir statiskais budžeta veidošanas mehānisms. Tas bija sociālisma periodā veidotais valsts budžets, kura pamatsūtība bija realizēt partijas centrālās komitejas politiskos norādījumus ar Ministru padomes rīcību. Un šis budžets bija sociālistiskās sistēmas tautsaimniecības izpildes instruments.

Otrs ir dinamiskais valsts budžeta modelis, kas ir raksturīgs tirgus ekonomikas sabiedrībai. Tas ir tas modelis, ar kuru mums, daļai Augstākās padomes deputātu, izdevās iepazīties gandrīz pirms mēneša, kad viesojāmies Berlīnē un piedalījāmies tur nedēļu ilgā seminārā.

Kādas tad ir atšķirīgās funkcijas starp šiem diviem budžeta modeļiem? Pirmkārt, abiem šiem modeļiem ir viens uzdevums – tie nodrošina valdības tautsaimniecības programmas realizāciju, tātad tas faktiski ir instruments. Taču šim dinamiskajam modelim ir vēl otra – papildu funkcija. Un tā ir valdības tautsaimniecības programmas izpildes kontroles un uzraudzības funkcija. Jāatzīstas, ka Apvienotā budžeta komisija šā jautājuma risināšanai vienmēr ir piegājusi no otrā konceptuālā viedokļa. Tā tas bija, gan faktiski būvējot likumu “Par budžeta tiesībām”, gan organizējot pašu budžeta izpildes uzraudzību, gan arī izdarot attiecīgos labojumus un korekcijas šajā budžetā. Un tikai budžeta koncepcijas apspriešanas gaitā, kad man pārmetuma formā tika uzdots jautājums: kā jūs, Ozola kungs, varat praktiski zināt visus tautsaimniecības aspektus? – es sapratu, ka lielākā deputātu daļa dzīvo pirmā modeļa līmenī, jo, piedodiet, strādājot kontroles un uzraudzības līmenī, katru problēmu, katru izmaiņu Apvienotā budžeta komisija praktiski skata caur konkrētās tautsaimniecības nozares prizmu, iepazīstoties ar dokumentiem, iepazīstoties ar visiem valdības lēmumiem, tiekoties ar šo konkrēto tautsaimniecības nozaru darba organizatoriem un vadītājiem. Un tas mūs piespiež praktiski iedziļināties katrā problēmā, kas ir iekļauta mūsu budžetā. Un te arī ir atbilde uz jautājumu, kur ir mūsu domstarpības. Daļa mēs vērtējam budžetu kā statisku, bet daļa – kā dinamisku.

Taču tajā pašā laikā es sapratu, kur ir mūsu dziļākā pretruna. Finansu ministrija fundamentāli strādā ar budžeta sabalansēšanu, un tā veidošanas mehānismā ir princips, ka ir jābūt sabalansētam, līdzsvarotam un pamatotam budžetam, bet tā nenodarbojas ar budžeta tautsaimniecisko analīzi, ar analīzi, kā šis budžets strādā, kādas izmaiņas tiek izdarītas šinī budžetā, kāpēc un kādas tautsaimnieciski ekonomiskās sekas tās dod mūsu tautsaimniecībai. Budžeta komisija šinī jautājumā ir gājusi ievērojami tālāk. Mēs praktiski strādājam ar analīzi, kontroli. Un tāpēc mums ir tik daudz jautājumu, uz kuriem, jāatzīstas, Budžeta komisijas sēdēs ne vienmēr varēja atbildēt Finansu ministrijas pārstāvji, un viņiem nereti, lai dotu mums atbildes, bija jāsauc palīgā mūsu tautsaimniecības galvenais stratēģis – premjerministrs. Viņš tad mums sniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Te acīmredzot ir mūsu principiālās domstarpības, kuras ir novedušas pie zināmas neizpratnes. Un te nu, cienījamie kolēģi, mums ir jāvienojas, par ko tad mēs īsti esam – vai par šo politizēto sociālisma perioda statiskā budžeta veidošanas mehānismu vai par tirgus ekonomikas apstākļiem piemēroto dinamiskā budžeta veidošanu. Lai turpinātu darbu ar šo budžetu, tas mums viennozīmīgi ir jāizlemj. Es personīgi redzu tikai vienu vienīgu mehānismu. Ja mēs esam par demokrātiskas tirgus ekonomikas valsts atjaunošanu atbilstoši pašreizējam tās statusam starptautiskās ekonomikas un politiskajās sfērās, tad es esmu par otro modeli, par to modeli, ar kuru es iepazinos pirms mēneša, viesojoties Berlīnē. Un te acīmredzot tad arī ir mūsu dziļākā domstarpība kā tāda.

Atļaujiet nedaudz pakavēties vēl pie dažiem jautājumiem, kuri manī izraisa dziļu neizpratni un tajā pašā laikā arī izbrīnu. Es paņēmu Starptautiskā valūtas fonda memorandu un tā ekonomisko pielikumu, ko premjers te vairākkārt ir deklarējis kā mūsu valdības programmatisko dokumentu. Ko es tur izlasīju? Es izlasīju, ka ar 1992.gada 1.jūliju vairs netiks veidoti jauni fondi un ārpusbudžeta līdzekļu noguldījumi. Taču ko es lasu dokumentos? Ir konvertēti 12 miljoni, plus vēl 3,95 miljoni dolāru tiek ieskaitīti valdības palīdzības fondā. Mēs praktiski ieliekam mūsu Augstākās padomes lēmuma projektā normu – uzdot valdībai iesniegt līdz šā gada 1.septembrim likumu par valdības palīdzības fondu. Piedodiet, šis lēmuma punkts nav izpildīts! Es vēl šodien nezinu, kā tas ar likumu praktiski ir... Tur bija teikts – iesniegt likumu Augstākajai padomei akceptēšanai, nevis Ministru padomes lēmumu. Taču valdības programmatiskajā dokumentā bija noteikts, ka ar šā gada 1.jūliju vairs nekādi ārpusbudžeta fondi netiks veidoti. Tomēr tāds ir izveidots.

Tālāk. Es redzu, ka no valsts budžeta tiek konvertēti ievērojami budžeta asignējumi ar sevišķi izdevīgiem finansiālajiem noteikumiem Latvijas rubļos un ieskaitīti valdības palīdzības fondā. Ko es konstatēju? Ir izveidots paralēls dublējošs budžets. Mums, parlamentam, ir tiesības ar akceptēto valsts budžetu atmaksāt parādu, bet katrā ziņā mēs nevaram kontrolēt šo valdības palīdzības fondu, jo tas ir tikai Ministru padomes pārziņā. Līdz ar to veidojas divi paralēli budžeti. Viens – parlamentārai uzraudzībai atbilstošs tirgus ekonomikas budžets, otrs – pilnīgi ārpus parlamentārās uzraudzības un kontroles.

Tālāk. Mēs paņemam un paskatāmies mūsu iesniegto budžetu. Pēkšņi redzam, ka 1,2 miljoni dolāru ir plānoti deficīta segšanai no sociālās apdrošināšanas budžeta. Mēs atceramies 13.jūnijā pieņemto likumu “Par valsts sociālās apdrošināšanas budžetu’’, kurā ir strikti noteikts: valdībai līdz 1.septembrim iesniegt Augstākajā padomē sociālās apdrošināšanas budžeta labojumus, uzrādot valūtas ieņēmumu un izdevumu daļu, lai to varētu parlamentāri kontrolēt. Pirmā likuma prasība nav izpildīta, bet tajā pašā laikā 1,2 miljoni, turklāt, kā es noskaidroju, bez saskaņošanas ar Sociālās nodrošināšanas komisiju... Man arī Labklājības ministrijas vadība nevarēja to apstiprināt, tomēr pēkšņi mēs projektā redzam un Budžeta komisijā izskatām, ka 1,2 miljoni dolāru tiek izņemti ārā. Voluntāri, bez kaut kādas saskaņošanas ne Sociālās nodrošināšanas komisijā, ne parlamentā. Arī sociālās apdrošināšanas budžets ar labojumiem nav iesniegts mums izvērtēšanai, taču mums jau praktiski ir jāpieņem lēmumi, ka tas būs deficīta segšanas avots. Piedodiet, es jau vairākkārt esmu teicis gan no šīs tribīnes, gan arī vakar pašvaldību vadītāju apspriedē, ka diemžēl mūsu valdība nereti ignorē Augstākās padomes lēmumus un likumus. Es jau esmu praktiski izrakstījis aptuveni 17 acīm redzamus tiesisko normu pārkāpumus, jo normas netiek ievērotas. Un šie ir praktiski pārkāpumi. Bez tam tiesisko normu neievērošana noved pie tām kolīzijām, kuras pašreiz veidojas starp valdību un Augstākās padomes Apvienoto budžeta komisiju. Es varu ar pilnu atbildību apgalvot, ka tad, ja tās būtu ņemtas vērā, mums nebūtu bijis ne mazāko domstarpību. Taču, par nožēlošanu, šis jautājums paliek atklāts. Tiek iesniegts nākamais likums, kurā savukārt atkal transformējas kaut kāda agrāk formulētā likuma normas neievērošana, kas rada vēl papildu domstarpības un pretrunas. Un tas arī ir galvenais nesaprašanās iemesls. Ja vēl tam pievienojas par 100 miljoniem dolāru humānā palīdzība, kas ir pielikta klāt mūsu tautsaimniecības programmas ekonomiskajā pamatojumā... Arī tai vajadzēja būt jau šinī budžeta labojumā. Piedodiet, es kā Budžeta komisijas pārstāvis nevaru objektīvi izvērtēt visu mūsu rīcībā esošo finansu resursu tautsaimnieciskās izmantošanas atbilstību mūsu interesēm. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kristovska kungs! Pēc tam ir apspriesto dokumentu balsošanas laiks.

Ģ.Kristovskis: Cienījamie deputāti! Izskatot šo likumu par budžeta grozījumiem, es gribētu vērst uzmanību no Zemessardzes štāba puses uz jautājumiem, kas ir saistīti ar štata vienību izmaiņām. Šobrīd zemessardze ir nonākusi tādā situācijā, ka attiecībā uz 932 štata vienībām, kas zemessardzei tika apstiprinātas aizvadītā gada novembrī, kad izveidojās šī pirmā zemessardzes attīstības koncepcija, mums turpat vai gada laikā ne ar Finansu ministrijas, ne ar Budžeta komisijas vai parlamenta lēmumu nav izdevies panākt nekādas izmaiņas. Aizvadītajā pavasarī mēs jau bijām apstiprinājuši mazliet citādu mūsu štatu sarakstu, bet diemžēl tas neparādījās likumā. Tad mums tika solīts, ka to varētu mainīt šā gada otrajā pusgadā. Arī šajā likumā mums neizdevās to ietvert. Un tāpēc šobrīd esam reāli nonākuši tādā situācijā, ka, zemessardzei reāli attīstoties, mums jādomā par to, kā atvērt savu mācību bāzi un instruktoru skolu Cēsīs, lai varētu operatīvi un kvalitatīvi vadīt zemessardzes struktūras. Piecas brigādes ir parādījušās. Vēl ir arī tāda lieta, ka ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu daļa aerokluba tika nodota zemessardzei un arī pārējie aeroklubi grib nonākt zemessardzes pakļautībā. Mums ir nepieciešams diezgan nopietni pieiet šim jautājumam, bet līdz ar to ir vajadzība mainīt štata vienību skaitu vai kvantitatīvi to palielināt. Ja mēs pavērtējam šo štata vienību skaitu kaut vai salīdzinoši ar Aizsardzības ministriju, kurai ir 4000, tad redzam, ka šeit ir koeficients “4’’, jo tur ir četras reizes lielāks štata vienību skaits, un tas iet cauri visiem budžetā apstiprinātajiem skaitļiem. Arī tagad, kā mēs redzam šajās izmaiņās, šis “četrinieks’’ saglabājas mūžīgi. Līdz ar to mēs arvien vairāk slīkstam problēmās, kuras ir saistībā ar mūsu darbinieku apmaksu, ar mūsu apmaksas iespējām. Ja paskatāmies, tad redzam, ka budžeta izmaiņās ir paredzēti 3,3 miljoni, lai gan praktiski, rēķinot pēc štata vienību skaita, ir vajadzīgi 5 miljoni. Tātad mēs arvien vairāk budžeta grozījumos atpaliekam no nepieciešamā skaitļa, kāds mums reāli pastāv dzīvē.

Es šeit nemaz nerunāju par tām grūtībām, kuras mums ir bijušas, lai gan ir notikušas vairākas vienošanās par to, ka mums pirmām kārtām nāks pretī, kad būs budžeta izmaiņas. Mēs vairākkārt par to esam runājuši gan ar Apvienoto budžeta komisiju, gan arī daudzkārt ir būts Finansu ministrijā. Esam aizsūtījuši pagājušajā pusgadā trīs vēstules gan Finansu ministrijai, gan Apvienotajai budžeta komisijai, bet diemžēl vienmēr tiekam aizmirsti. Un tāpēc es lūgtu šajā likumā ieviest vienu jaunu pantu sakarā ar to, ka ir pagājis gads un mums vairākas struktūras ir pārveidojušās – tās ir attīstījušās, un, loģiski, vajadzētu mainīt arī šo štata vienību skaitu, turklāt zemessardze ir budžeta iestāde. Konkrēti mūsu darbinieku skaits ir mainījies no 932 uz 1533, kā mums bija iesniegts un kā tas tika apstiprināts saskaņā ar koncepciju. Kas mums nepieciešams? Tālākās izmaiņas, kā mēs paredzam, varētu iekļauties šajā lielumā. Līdz ar to būtu nepieciešama viena izmaiņa, ka Zemessardzes štābam finansējumu vajadzētu palielināt nevis par 4,6 miljoniem, bet par 6,9 miljoniem, izejot no valdības iesniegtā priekšlikuma. Tāds būtu mans lūgums. Tātad šajā lēmuma projektā vajadzētu ieviest šādu punktu attiecībā uz zemessardzi. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nākamais ir Tomašūna kungs. Tātad līdz pulksten 13.00. Lūdzu.

A.Tomašūns: Cienījamie kolēģi! Neesmu radis daudz runāt, arī šodien centīšos ieekonomēt laiku, pasakot tikai dažas pārdomas, kuras rodas, ne tikai sēžot šajā telpā, bet arī kādreiz atgriežoties tajā vietā, no kurienes esam vēlēti.

Attiecībā uz to sfēru, kurā vairāk vai mazāk es kaut ko saprotu. Ir tāda valsts budžeta iestāde kā skola. Mēs visi ar nepacietību gaidām to brīdi, kad beidzot kāds ministrs vai valdības pārstāvis – varbūt pats premjerministrs? – piecelsies un pateiks, ka Ženēvas sistēma sen ir bankrotējusi un tās visas runas par Ženēvas sistēmu algu maksāšanā šodien vienkārši ir izdoma.

Otrs. Mēs visi gaidām, kad beidzot būs tāda situācija, ka lēmumi par to, ka tiek mainītas minimālās algas, būs vienu nedēļu pirms tam, iekams šī naudas starpība tiks pārskaitīta uz attiecīgajām budžeta iestādēm, uz finansu nodaļām, lai tās varētu sākt maksāt.

Trešais. Kā deputāts es vēlētos kādreiz arī uzzināt, ka Finansu ministrija nav kaut kas augstāks par Augstāko padomi un ka arī Finansu ministrijas ierēdņiem ir jāatbild uz deputātu pieprasījumiem desmit dienu laikā, kā to paredz likums.

Lūk, ja šīs trīs lietas mums būtu skaidras, tad, es domāju, daudzi šodien Latvijā justos daudz apmierinātāki ar dzīvi un daudz vieglāk saprastu visas tās lietas, kas Latvijā notiek finansu sfērā.

Ja ir iespējams, varbūt premjerministrs vai arī Platā kungs vēlāk, runājot par budžeta izmaiņām, to ņemtu vērā, ko es tikko teicu. Varbūt viņi varētu arī atbildēt, kāpēc līdz šim tas nav ņemts vērā. Es ar lielāko prieku to noklausītos. Un man liekas, ka arī daži citi no klātesošajiem gribētu dzirdēt atbildes uz šiem jautājumiem.

Nobeigumā es gribētu lūgt cienījamos deputātus atbalstīt Jelgavas pilsētas pašvaldības iesniegumu Budžeta komisijai, kurā šī pašvaldība griežas pie Budžeta komisijas priekšsēdētājas Zeiles kundzes ar lūgumu atbalstīt jelgavniekus, zemgaliešus, pašreiz tādā nedaudz nepierastā pasākumā, kāda ir Lāčplēša pieminekļa jeb Jelgavas atbrīvotājiem veltītā pieminekļa atjaunošana, kurai ir nepieciešami papildu līdzekļi, lai varētu apmaksāt visus darbus. Es uzsveru – apmaksāt! Jo pārējais viss jau ir izdarīts. Piemineklis atrodas Jelgavā, un 21.novembrī jūs varēsit atbraukt un paskatīties, kā to atklās. Es šeit esmu paņēmis līdzi attiecīgo vēstuli, kuru iesniegšu Budžeta komisijai. Ja ir iespējams, lūdzu arī deputātu kungus atbalstīt šo pasākumu mazliet aktīvāk, nekā tas bija tajā reizē, kad vācām šos līdzekļus ar urnu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums ir tikai piecas minūtes līdz balsojumu laikam. Nākamajam būtu jāuzstājas Silāra kungam. Jums pietiek laika? Tātad uzstājas Silāra kungs, bet pēc tam būs balsošanas laiks. Ja vēl kāds no deputātiem grib uzstāties, lūdzu pierakstīties, jo pēc tam uzstāsies dažādu citu resoru vadītāji, kuri nav deputāti.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es pilnīgi saprotu, ka šis budžets nav dzīvošanas budžets. Tas ir izdzīvošanas budžets. Un, tieši no šā aspekta skatoties, man šajā brīdī ir jāaicina balsot par to. Īpašu akcentu es gribētu vērst uz 1.punkta 4.apakšpunkta otro iedaļu. Tur ir runa par dotācijām, mērķsubsīdijām rajonu un republikas pilsētu budžetiem. 5.apakšdaļa paredz piešķirt papildu līdzekļus stipendiju izmaksām. 6.apakšpunkts – palielināt mērķsubsīdijas rajonu un republikas pilsētu budžetiem, mazturīgām ģimenēm, kuru ienākumi nesasniedz krīzes iztikas minimumu. Protams, man kā Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvim ir ārkārtīgi nepieciešams 7.apakšpunkts, jo pašreiz situācija ir tāda, ka Ieslodzījuma vietu departaments draud “saplīst pa vīlēm’’, lai gan jau pirms trim nedēļām televīzijā izskanēja valdības galvas solījums, ka ir atrasti pieprasītie 150 miljoni, ka Finansu ministrija šos līdzekļus varēs iedalīt. Visi ir sapratuši, ka tādi ir, taču atkal tiek sabotēti un netiek doti, nezinādami, ka tas vēl nav atnācis līdz mums apstiprināšanai. Cietumnieki jau vairākas dienas nesaņem maizi. Zinādami to, ka līdzekļi ir piešķirti, Latvijas enerģētiķi atsakās apkurināt ieslodzījumu vietas, jo netiek atmaksāti parādi. Tādēļ es tiešām ar steigu aicinu pieņemt šo iesniegto valdības likumprojektu tādu, kāds tas ir. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, lūgsim sekretariātu zvanīt un sāksim balsošanu! Ja vēl kāds no deputātiem grib pieteikties debatēs, to var izdarīt. Jo es atkārtoju, ka debates turpināsies, un tālāk uzstāsies resoru vadītāji, kuri nav deputāti. Kā jūs zināt, deputāti mums uzstājas pirmie.

Lūdzu sekretariātu atkārtoti zvanīt! Paldies. Tātad pulkstenis ir 13.00, pienācis balsošanas laiks. Saskaņā ar mūsu darba kārtību pirmais balsojamais dokuments ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos likumdošanas aktos” trešajā lasījumā. Atgādinu, ka pirms balsošanas ir iespēja izteikties par motīviem, bet ne vairāk.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Tā kā ir pagājis zināms laiks pēc tam, kad izskatījām šo dokumentu, 186.dokumenta 7.sadaļā ir noteikts, ka likums stājas spēkā ar 1.novembri. Es lūdzu svītrot šo teikumu, jo likums stāsies spēkā parastajā kārtībā – piecas dienas pēc tā publikācijas. Citādi mēs mazliet šo grafiku neievērosim. Man būtu lūgums nobalsot par visu tekstu, izņemot 7.sadaļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es uzskatu, ka tas ir tehnisks labojums, jo šodien jau ir 3.novembris. Tā ka tas ir tīri tehnisks labojums, ja svītrojam šo 7.sadaļu par spēkā stāšanos. Vai neviens par motīviem negrib vairs izteikties? Ja nav, tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu. Trešais lasījums. Lūdzu rezultātu. Par – 95, pret – 1, atturas – 6. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais balsojamais jautājums ir lēmuma projekts “Par īpaši aizsargājama dabas objekta un valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa noteikšanu Vārnu māju kalēja sētai”. Tas ir 238.dokuments. Vai sakarā ar šo dokumentu kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem? Nav tādu deputātu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. Par – 92, pret – 1, atturas – 7. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Tātad mēs esam nobalsojuši par visiem paredzētajiem darba kārtības jautājumiem un tādējādi varam turpināt debates, jo līdz pārtraukumam ir atlikušas 28 minūtes.

Tā kā neviens no deputātiem vairs nav pieteicies debatēt, tad nākamajam vārds ir Drošības dienesta priekšniekam Vectirāna kungam. Gatavojas Augstākās padomes lietu pārvaldnieks Brenčeva kungs.

J.Vectirāns, Drošības dienesta priekšnieks: Cienījamie klātesošie! Otrajā pusgadā Latvijas Republikas Drošības dienests pieprasīja iedalīt 193 miljonus, un tā bija objektīva summa, ko lūdzām mums piešķirt gan Budžeta komisijā, gan arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Taču saņēmām 65 miljonus un solījumus, ka šis jautājums tiks pārskatīts un ka mums tiks iedalīti papildu līdzekļi, jo maijā mēs, izpildot Ministru padomes priekšsēdētāja Godmaņa kunga rīkojumu, pārņēmām Čiekurkalna bāzi, lai atbrīvotu telpas Augstākās padomes komisijām un citām tās apakšvienībām. Mēs izpildījām šo uzdevumu un esam jau piecus mēnešus šajā bāzē, kura jau ir galīgi...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos! Godājamie kolēģi, vai tomēr nevarētu sapulces rīkot kaut kur ārpus šīs zāles... Es saprotu, ka deputātiem vajag apspriesties, bet tomēr vajag arī ievērot, ka notiek debates. Škapara kungs, Freimaņa kungs, Dobeļa kungs, vai tiešām sapulces nevar rīkot kaut kur ārpusē... Mums ir tik daudz telpu!

Lūdzu, Vectirāna kungs!

J.Vectirāns: Tātad mēs savu spēku lielāko daļu pārdislocējām uz Čiekurkalnu, tur sākām veikt remontdarbus, taču pašreiz mums tur vēl nav ne siltuma, ne gaismas – nekā... Un mēs nevaram arī veikt nekādus darbus, lai kaut vai iekonservētu šo objektu, jo mums nav līdzekļu. Tātad šis objekts, iespējams, var aiziet bojā. Postījumi pavasarī būs pārāk lieli, jo jau pašreiz mums plīst santehnikas caurules, arī krievu armijas karavīri, kad gāja projām, darīja visu, lai šo objektu pēc iespējas vairāk izpostītu.

Patlaban mums katru mēnesi izdala 7,5 miljonus, banka izsniedz tikai algām un mazāk par miljonu mums izmaksā mūsu darbības uzturēšana. Pašreiz mēs esam izpildījuši visus tos uzdevumus, kurus mums Augstākā padome un valdība ir izvirzījusi, un mēs arī turpmāk darīsim to pašu, bet jautājums tomēr ir jāatrisina, jo mums ir jāatbrīvo telpas, mums ir jāapģērbj cilvēki, mums ir 12 miljonu liels parāds, kura pusi sastāda maksa par siltajiem apģērbiem, ko pasūtījām saviem darbiniekiem. Bez tam viņi visi vēl nav apģērbti, tāpēc lūdzu mūs atbalstīt, izskatīt likumprojektu pirmajā lasījumā un to 67 miljonu vietā, ko lūdzām... 29.oktobrī, kad bija Budžeta komisijas sēde, uz kuru bija uzaicināti arī Augstākās padomes komisiju locekļi un vadītāji, mūsu lūgums tika apmierināts, tam tika izteikts atbalsts. Tur bija tā, ka Zeiles kundze un viņas komisija, kā arī citu Augstākās padomes komisiju vadītāji izteica atbalstu par 40 miljoniem no pieprasītā, jo arī mēs atteicāmies no vairākām iespējām, no kā mēs varam atteikties... Lūdzu izteikt atbalstu un pirmajā lasījumā tomēr ievērot mūsu lūgumu par atbalstu 40 miljonu apmērā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Brenčeva kungs, jūsu kārta!

Z.Brenčevs, Augstākās padomes lietu pārvaldnieks: Godājamie deputātu kungi! Mēs esam informējuši gan Augstākās padomes Prezidiju, gan Budžeta komisiju par to finansiālo stāvokli, kāds ir Augstākajai padomei. Savus priekšlikumus iesniedzām ļoti minimālus, saprotot situāciju, kādā atrodas valsts budžets. Tomēr lūdzam Budžeta komisiju, lai būtu paredzēti līdzekļi sakarā ar tām izmaiņām, kas saistītas ar algām, kā arī 10 miljonus rubļu tiem parādiem, kādi ir radušies Augstākās padomes Lietu pārvaldei. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt vēlas uzstāties vēl kāds no deputātiem vai resoru vadītājiem, jo citādi mūsu debates ir beigušās.

Godmaņa kungam vārds. Lūdzu.

I.Godmanis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tā kā es tomēr daļēji piedalījos ziņojumā, es gribētu atbildēt varbūt uz to, ko teica Budžeta komisija, un pateikt sekojošo. Man ir jāizsaka dziļa nožēla un jāpiekrīt Zeiles kundzei attiecībā uz datumiem. Acīmredzot viņai ir taisnība attiecībā uz to, ka esam neoperatīvi strādājuši dokumentu piegādē.

Un tomēr par lietas būtību. Zeiles kundze izvirzīja divus jautājumus – par firmām un par aizdevumiem – vai šīs firmas tagad šos līdzekļus neizmanto tam, ko teica Kiršteins. Redziet, tās bija firmas, ko izvēlējās Tirdzniecības ministrija. Tās par vislētāko cenu var piegādāt vislielāko kvantumu degvielas, ko tās arī faktiski pierādīja. Pārējā mūsu rīcībā esošā informācija par citām firmām ir tāda, ka to pakalpojumiem ir dubulta vai vismaz lielāka cena. Protams, es neesmu prasījis Zausājeva kungam, kādu viņš tur ir rīkojis izsoli, tomēr reālā situācija ir tāda, ka mums praktiski, lai varētu sagādāt valsts rezerves, garo izsoles mehānismu realizēt nav iespējams.

Attiecībā uz tiesisko pamatojumu. Tieslietu ministrs jau ir iesniedzis likumprojektu. Es gan patlaban nezinu, kur tas atrodas, taču viņam ir uzdots šo likumprojektu par tiesisko pusi attiecībā uz nemaksām par komunālajiem maksājumiem virzīt uz priekšu. Tur ir ietverti jautājumi līdz pat izlikšanai no dzīvokļa trīs mēnešu laikā. Ar pašvaldībām ir aprunāti arī citi varianti, kas nozīmē to, ka tad, ja cilvēki nepamatoti (bez ienākumu deklarācijas) nemaksā par apkuri, saistot to ar citiem maksājumiem, kaut vai ar maksājumiem par elektroenerģiju...

Tālāk par Ozola kunga jautājumu. Diemžēl Ozola kungs nav redzējis mūsu pēdējo vēstuli, ko Valūtas fondam parakstīja Latvijas Bankas prezidents un finansu ministrs. AMF pēc ilgām un smagām sarunām akceptēja mūsu iekšējo aizņēmumu, uzskatot to kā vienīgo izeju, kas nepiespiestu banku emitēt šo summu. Jo pretējā gadījumā, lai lauksaimniekiem samaksātu par produkciju, banka būtu jāpiespiež emitēt naudu. Nebija citas iespējas! Vai nu banka emitē naudu, vai valdība veic iekšējo aizņēmumu. Valūtas fonds to ir akceptējis, Ozola kungs! Tas ir viens. Tā ir oficiāla vēstule, jūs to varat saņemt pēc pirmā pieprasījuma.

Jā, mums nav likuma par valsts rezervēm, tas patlaban top, bet ir nolikums par valsts rezervēm. To Ārējās tirdzniecības ministrija ir pieņēmusi attiecībā uz valsts rezervju izmantošanu. Jā, jums ir izsniegts lēmums par to, ka ar valdības palīdzības fondu rīkojas Lauksaimniecības ministrija, bet ir vēl cits rīkojums, sakarā ar kuru valsts pārtikas rezerve vēl aizvien ir neaizskarta un to varēs izmantot tikai ar Ministru padomes lēmumu. Protams, jebkura kustība ar valsts rezervi Augstākās padomes Budžeta komisijai tiks darīta zināma.

Jautājumā par 1,2 miljoniem dolāru no sociālā budžeta, ko šeit minēja Ozola kungs, es ļoti lūdzu deputātus paņemt 257.lēmumu un izlasīt 2.punktu (tā ir trešā rindkopa no augšas), kur ir rakstīts: “vienlaikus uzskatām par iespējamu palielināt valūtas budžeta ieņēmumu par 1 miljonu 200 tūkstošiem ASV dolāru, atbilstoši samazinot valūtas budžeta deficītu... “Un pats svarīgākais: “izslēdzot valsts sociālās apdrošināšanas budžeta valūtas līdzekļu izmantošanu minētā deficīta finansēšanai’’. Jautājums par to, ka mēs ņemam nost 1 miljonu 200 tūkstošus no sociālās apdrošināšanas budžeta, nepastāv. Reālā dzīve izvirza prasību, ka no valsts budžeta būs jāmeklē papildu līdzekļi, lai savāktu 1500 rubļu pensionāriem decembra beigās piemaksai par apkuri. Un tas ir viens no piemēriem, kā krīzes situācijā ir jākonsolidē budžets.

Un vēl divi pavisam īsi aspekti, kas šeit tika izteikti, ? par tiesiskajām likumu normām un par humāno palīdzību. Par humāno palīdzību mēs esam savākuši visu informāciju. Tā ir novadīta līdz pagastu pašvaldību līmenim. Tagad tā parādīsies presē. Pagastu vadītāji visi kā viens apstiprināja, ka šī humānā palīdzība ne tikai rajonos, bet arī pagastos ir saņemta precīzi un atbilstoši minētajām summām. Ja pagasta līmeņu vadītāji to apstiprina. Arī Augstākajā padomē mēs Budžeta komisijā par to esam runājuši un arī dokumentus esam neskaitāmas reizes snieguši par humāno palīdzību, jau sākot ar to brīdi, kad pieņēma otrā pusgada budžetu. Neapšaubāmi, šie dokumenti būs presē, un es nedomāju, ka valdība šajā ziņā ir pārkāpusi kaut kādas normas.

Un pats beidzamais – par tā saukto dinamisko vai statisko variantu. Es šeit neiedziļināšos politiskās informācijās par centrālo komiteju un tā tālāk... Taču reālā situācija diemžēl ir tāda, ka mēs esam valsts, kas gada laikā ir piedzīvojusi ārkārtīgi lielu cenu pieaugumu: energoresursiem – 300 reižu, gāzei – 250 reižu, mazutam – 130 reižu, dīzeļdegvielai – 150 reižu, bet tajā pašā laikā mums minimālā alga ir pieaugusi no 100 rubļiem līdz 3000, ja tagad no 1.novembra piemaksāsim klāt 1500 rubļu, tātad tā sasniegs 4,5 tūkstošus... Tātad algas palielinājums ir bijis 45 reizes. Tādējādi reālais dzīves līmenis mums ir samazinājies praktiski 3–4 reizes. Tāda ir realitāte. Parasti valstis, pastāvot tādam cenu lēcienam, mirst... Pagaidām, kā jūs redzat, ar visiem izmisīgajiem variantiem mēs vēl turamies budžetā.

Par bankas parādu es piekrītu Zeiles kundzei. Šī ir mūsu vājā vieta. Jūs prasāt no mums garantijas, vai mūsu iedzīvotājs spēs samaksāt pašvaldībai, vai pašvaldība samaksās mums un vai mēs samaksāsim bankai. Jā, dabīgi, jūs to mums prasāt. Mēs attiecīgi prasīsim no pašvaldības, bet pašvaldība prasīs no iedzīvotājiem. Sakarā ar šo mehānismu, kas ir ielikts 446.lēmumā, ar 1500 rubļiem tiek nosegta 37,5 kvadrātmetru platība. Es uzskatu, ka tā ir pilnīgi pietiekama, un principā šie 1500 rubļi par apkuri šādu apjomu arī nosedz. Problēma būs citā apstāklī: kad pieaugs lauksaimniecības produktu cenas, mums būs jāpieņem lēmums, kā rīkoties ar valsts rezervi. Tas ir atsevišķs jautājums, kas attieksies uz nākamajām budžeta izmaiņām. Tāpēc es ļoti lūdzu deputātus pieņemt pirmajā lasījumā šos labojumus, ko valdība ir iesniegusi, jo mums priekšā stāv vēl citi jautājumi, kas arī neapšaubāmi ir akūti. Piemēram, tās budžeta izmaiņas, kas saistītas ar apkures apmaksu. Es varu uzņemties milzīgu kritiku attiecībā uz valdību, bet gribu tikai lūgt jums šoreiz izšķirties par labu šā likumprojekta pieņemšanai pirmajā lasījumā, jo situācija ir dinamiska, kā pareizi teica Ozola kungs. It īpaši attiecībā uz ieslodzījuma iestādēm. Ja tās šo naudu nesaņems, mums būs ļoti grūti noorganizēt tām darbu burtiski pāris dienu laikā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Kā es sapratu, tas bija rezumējums no valdības puses. Vai no Apvienotās budžeta komisijas puses būs kas sakāms? Nav nekas sakāms. Tagad deputāti var izteikties par balsošanas motīviem. Arī tādi ir paredzēti. Platā kungs un Godmaņa kungs mums tikko ziņoja. Vai jūs vēlaties kaut ko teikt?

Vai mēs klausīsimies Platā kunga skaidrojumus? Neviens nevēlas, Platā kungs! Par motīviem tātad izteiksies Ozols kungs. Lūdzu.

I.Ozols: Es patiešām cienījamos kolēģus aicinātu atbalstīt iesniegto likumprojektu, jo situācija neapšaubāmi ir katastrofāla. Tiesa gan, attiecībā uz atsevišķām budžeta labojumu pozīcijām. Tā atkal ir kārtējā reize, kad mēs faktiski esam iespiesti kaktā un kad mums vairs nav iespēju loģiski argumentēt un analītiski, izvērsti izvērtēt iesniegtos labojumus budžetā. Taču tajā pašā laikā es būtu ļoti pateicīgs premjeram, ja premjers tomēr apstiprinātu parlamentam, ka mūsu ar Augstākās padomes lēmumiem un likumu agrāk noteiktās prasības tiks izpildītas nākamajos budžeta labojumos. Tādā gadījumā es kategoriski pastāvu uz to, ka mums ir jāakceptē pirmajā lasījumā šie labojumi. Un tomēr es gribētu saņemt tieši no premjera apstiprinājumu, ka tās prasības, kuras mēs esam jau reglamentējuši ar savu balsojumu agrākajos laika periodos, tomēr nākamajos labojumos tiks ņemtas vērā, un tad, es domāju, mums vairs nebūtu nekādu domstarpību. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Mums gan šeit nav... Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Par balsošanas motīviem. Vispirms par pašu procedūru. Kā es sapratu, līdz šim, apspriežot budžetu, mēs konceptuāli balsojām par ieņēmumiem un izdevumiem. Tagad attiecībā uz grozījumiem konceptuāls kļūst katrs punkts. Varbūt tas tā nav? Un par to mums vajadzētu vienoties. Jo tie ir grozījumi. Mēs nevaram rīkoties tā, kā to kādreiz darījām, pieņemot budžetu kopumā. Tur bija ieņēmumi un izdevumi. Mēs balsojām par to un pēc tam otrajā lasījumā teicām, lai valdība vai komisija ņem vērā mūsu ierosinājumus. Tagad tas ir ļoti būtiski. Es neuzstāju, lai konceptuāls kļūst katrs punkts, bet tādi lai būtu vismaz tie, kuri attiecas uz mūsu aizsardzības sistēmu ? es šeit domāju iekšlietas, Aizsardzības ministriju, Zemessardzes štābu un Latvijas Republikas Drošības dienestu. Tad es tomēr gribētu, ka šīs summas, to sadale (ja arī deputāti tā uzskata) vismaz tiktu izskatīta Aizsardzības padomē. Un pēc tam otrajā lasījumā, ja ir vajadzība, to varētu koriģēt. Jo kas tad notiek? Mēs, izskatot budžetu iepriekšējā mūsu akceptā, konstatējām un arī premjera kungs pats konstatēja, ka ir izveidojusies tāda situācija: tā kā Aizsardzības ministrija ir valdības aparāts, tad tur tas akcents tiešām bija par labu Aizsardzības ministrijai, bet, tā kā pārējās šīs aizsardzības sistēmas sastāvdaļas nav valdībā, tad iznāca tā, ka tās tika apdalītas. Premjerministrs pats to konstatēja un teica: “Nākamreiz mēs ņemsim to vērā!” Es tagad negribētu strīdēties, vai tas ir ņemts vērā vai nav ņemts vērā, bet līdz otrajam lasījumam es tomēr lūgtu, lai Aizsardzības padome izskata šīs summas un, ja ir vajadzīgs, ņem vērā tos argumentus, kuri izskanēja no šīs tribīnes. Tas ir pirmais.

Par Augstākās padomes lietām. Tātad, kā Brenčeva kungs ziņoja, 14,6 miljoni ir vajadzīgi algām un 10 miljoni ? parādiem. Viņš to pateica un aizgāja no tribīnes. Tātad mums būtu jāsaprot: ja mēs to neakceptēsim, tad nekas cits neatliks, kā izpārdot Augstākās padomes inventāru. Tas ir iespējams. Ir iespējams pārdot arī tās automašīnas, kuras mēs nopirkām. Tas viss ir iespējams. Jo es saprotu, ka citādi mums deputātiem un visiem pārējiem algas netiks izmaksātas. Un citādi nemaz nevar būt!

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad ir ienācis priekšlikums konceptuāli balsot par izdevumiem Augstākajai padomei un arī par izdevumu summu aizsardzības spēkiem, ar šo termiņu saprotot Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Zemessardzi un Drošības dienestu, uzticot šo kopējo summu pārdalīt starp atsevišķām institūcijām Aizsardzības padomei. Tāds bija priekšlikums. Lūdzu, izsakieties vēl par balsošanas motīviem vai par konceptuāliem jautājumiem. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Tā jau ir tā problēma, uz kuru vērsu uzmanību. Tās ir šīs 1500 rubļu piemaksas. Un es saprotu, ka premjeram padomā ir vēl 1500 rubļu piemaksa. Tātad mēs praktiski visu valsts budžeta ieņēmumu daļu novirzīsim tikai šīm divām vajadzībām un līdz ar to mums absolūti nepaliek iespēju apmierināt jebkuru citu ļoti pamatotu vajadzību. Deputāti, pašķirstiet, lūdzu, pielikumu, kas pievienots pēdējam iesniegtajam dokumentam. Tur, ja mani atmiņa neviļ, 800 miljonu rubļu apmērā ir atšifrēti citi ļoti būtiski iestāžu un organizāciju pieprasījumi, kurus mēs tādā gadījumā nevarēsim apmierināt līdz pat gada beigām. Tāpēc domāju, ka šajā gadījumā ir jāizvērtē vēl arī iespējas par dažu akūtu vajadzību apmierināšanu. Varbūt varētu mazāk līdzekļu atvēlēt šīm nākamajām 1500 rubļu piemaksām? Varbūt varam apmierināties ar 1300 vai 200? Mums tāda ekonomiskā pamatojuma nav, un es nezinu, kur valdība domā līdz gada beigām šos ieņēmumus palielināt. Taču problēma, kuru izvirzīja Gorbunova kungs, ir ļoti aktuāla. Tātad, ja nedosim iespēju izskatīt dažus finansu pieprasījumus, mēs praktiski paralizēsim ļoti būtisku valsts iestāžu darbību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par motīviem, lūdzu, vēlreiz Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamie deputāti! Attiecībā uz šīm 1500 rubļu piemaksām, kas šeit ir paredzētas. Tās ir pensijas līdz 3000 rubļu. Tā ir minimālā alga. Tas ir tas, ko mēs vienmēr valdībā esam uzskatījuši par prioritāru momentu. Un es ceru, ka arī Augstākā padome domā tāpat. Arī piemaksa 1500 rubļu par apkuri ir prioritāte. Tā ir cilvēka dzīvībai un dzīvei nepieciešama lieta. Tātad ? apkure, pārtika, darbs! Protams, ir simtiem dažādu pieprasījumu.

Par aizsardzību. Es pilnīgi atbalstu Gorbunova kungu attiecībā uz šo pārskatīšanu. Vienīgi domāju, ka, pārskatot šos 150 miljonus, kas paredzēti Iekšlietu ministrijai un kas ir domāti tieši ēdināšanai un dārzeņiem, diezin vai būs iespējams kaut ko grozīt. Šīs trīs ir prioritāras lietas. Ja mēs tās aizmirstam un tagad mēģinām no 1500, kas jau bez visa tā ir apstrīdama shēma, vēl ņemt nost... Daudzi uzskata, ka arī tas vēl ir par maz. Tas ir tas maksimālais, ko varam atļauties, ja pilnīgi visu saliekam kopā. Tas ir tas, ar ko cilvēki varēs samaksāt. Tas traģiskākais būs tad, ja viņiem iedos mazāk naudas, un viņi vairs nemaksās. Šogad mēs vēl iztiksim ar tām gāzes rezervēm, kas mums ir, un daļēji ar to mazutu, ko esam jau iepirkuši, bet nākamgad, es jums simtprocentīgi garantēju, ka nākamajai valdībai nāksies saskarties ar tādu situāciju, ka apkurei nebūs pilnīgi nekā. Un tātad vēlreiz prioritārais ir: siltums, pārtika, darbs! Tikai pēc mēs varam runāt par citām pozīcijām. Taču aizsardzības jautājumi ir jārisina atsevišķi, kā teica Gorbunova kungs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Plotnieka kungs, par motīviem!

A.Plotnieks: Godātie deputāti! Ja šajā projektā, par kuru mēs šobrīd runājam, ir kaut kas svēts un neaizskarams, tad tie ir šie 1500 rubļu. Un, ja tik tiešām gatavojamies iedarbināt mehānismu, ar kura palīdzību divu trīs mēnešu laikā izsviest pensionārus no dzīvokļiem, jo viņiem nebūs ar ko maksāt, tad mums tas ir jāapjēdz. Cilvēkiem vienkārši nebūs ar ko maksāt! No šā viedokļa raugoties, nevar būt runas ne par kādiem citiem pieprasījumiem, jo citādi nebūs pašu cilvēku, kuriem to vai citu dot. Un tāpēc ierosinu tomēr paskatīties šajā pielikumā. Ja par kaut ko gribam vēl papildus lemt, tad mums ir jālemj par Labklājības ministrijas pieprasījumu. Jūs ievērojāt, ka šeit par šo pieprasījumu neviens neko neteica. Tā ir tik vārga un tik klusa, ka, lēni čūkstot, ar visiem pansionātiem un slimnīcām noies dibenā. Laikam taču tomēr ir jādomā par to, lai cilvēks varētu eksistēt. Un, no šā viedokļa raugoties, es uzskatu, ka neko nelikt klāt mēs vairs nevaram. Citiem varam arī nelikt klāt, izņemot nabagos. Izņemot ? dzīvību, veselību, eksistences nodrošinājumu! Tāds varētu būt vienīgais kompromiss, uz kuru izejam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums ir trīs minūtes atlikušas līdz pārtraukumam. Es ļoti atvainojos, taču šie izsaucieni ? balsot, balsot! ? neskan pārāk nopietni. It sevišķi no to kolēģu puses, kuri visu laiku lasīja avīzes. Vai ir vēl kāds, kas vēlas izteikties par motīviem vai par konceptuāliem balsojumiem? Nav. Paldies. Tādā gadījumā par konceptuāliem balsojumiem ir viens ierosinājums ? konceptuāli balsot par sadaļām par asignējumiem Augstākās padomes izdevumiem un par Latvijas Republikas aizsardzības spēku izdevumiem, iekļaujot šajos aizsardzības spēku izdevumos kompleksi Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Zemessardzes štābu un Drošības dienestu.

Lūdzu, Silāra kungs!

I.Silārs: Es gribu norādīt, ka mūsu izskatāmā likumprojekta 1.punkta 7.apakšpunktā nav vis teikts “Iekšlietu ministrija”, bet ir minēts konkrēti: “Iekšlietu ministrijas Ieslodzījuma vietu departamenta izdevumi”. Lūdzu tos nekādā ziņā nejaukt kopā ar Aizsardzības padomē izskatāmajiem jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Silāra kungs, šeit nav runas par Ieslodzījuma vietu departamentu, šeit ir runa par Iekšlietu ministriju kā tādu. Un par šo apakšpunktu nebija ierosinājuma balsot atsevišķi.

I.Silārs: Paldies. Es tieši to arī gribēju norādīt, lai tas tiktu izslēgts no apskatāmā jautājumu loka. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Tomašūna kungs! Un tad Godmaņa kungs.

A.Tomašūns: Es tomēr ierosinātu nebalsot vienā blokā kopā par Aizsardzības ministriju, Zemessardzi un Iekšlietu ministriju, bet balsot par katru atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Es domāju, cienījamais sēdes vadītāj, ka principā jautājums ir par visu pirmā lasījuma balsojumu kopumā. Vai jūs ierosināt vēl par kaut ko balsot atsevišķi?

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, mūsu nolikumā par likumu un lēmumu pieņemšanas kārtību ir noteikts, kādā veidā pirmajā lasījumā tiek balsots par konceptuāliem jautājumiem un kas tos var ierosināt. Tātad tika izteikts ierosinājums, ka tie ir konceptuāli balsojumi. Un tātad par tiem ir arī jānobalso. Tieši šādā veidā.

Kinnas kungs, lūdzu!

J.Kinna: Es atvainojos par stulbumu, bet es neredzu, kurā vietā šis konceptuālais balsojums konkrētajā likumpantā būtu atspoguļots?

Priekšsēdētājs: Es jūs atvainoju, Kinnas kungs, taču konceptuāliem balsojumiem nevajag būt noteiktiem konkrētā pantā.

J.Kinna: Bet par ko tad mēs konceptuāli balsosim?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pārtraukumā izlasiet svešvārdu vārdnīcā, ko nozīmē “konceptuāls”!

Pārtraukums līdz pulksten 15.00.

 

(Pārtraukums)