1992.gada 3.novembra sēdes stenogramma

 

Vakara sēdē

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, pulkstenis ir trīs, pat vien minūte pāri trijiem. Ir laiks atsākt darbu plenārsēdē. Vai visi godājamie deputāti ir izteikušies par motīviem? Biezā kungs, lūdzu! Un tad domāsim, kā balsot.

J.Biezais: Jau pusgadu iepriekš, kad runāja par budžetu, es teicu, ka balsošu “par” kā par pēdējo padomju budžetu. Diemžēl pa šo laiku padomju budžets nav ne atcelts, ne mainījies, pāreja uz apdrošināšanas un maksāšanas principiem nav notikusi. Līdz ar to “par” vairs nevaru balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Laķa kungs, lūdzu!

P.Laķis: Sakarā ar šo budžetu es tikai gribēju pateikt vienu: ja mēs, tas ir, komisija, arī varam par šo budžetu balsot, tad tikai ar vienu nosacījumu, ja līdz Ziemassvētkiem tomēr netiks apturēta skolu un augstskolu darbība sakarā ar to kurināmā deficītu (to premjers ļoti labi zina), kāds ir šīm mācību iestādēm, un, ja nekas nav darīts, lai pārtraukumu mācībās izdarītu divus līdz trīs mēnešus, tad man atliek vienīgi cerēt, ka apkure būs un Rīgas Tehniskā universitāte un citas augstskolas, kā arī skolas nepārtrauks savu darbību. Ja šis nosacījums netiks ievērots, mūsu komisija tomēr būs spiesta iesniegt pieprasījumu par budžeta labojumiem, jo situācija ir pārāk traģiska. Un es domāju, ka apkures trūkuma dēļ slēgt skolas, tas jau ir mazliet par traku pat šajos apstākļos.

Priekšsēdētājs: Kides kungs un pēc tam Gorbunova kungs.

E.Kide: Budžeta labojumi, kā jūs jau dzirdējāt, ir stipri iekavējušies. Tajos ir ietverti gan vecie labojumi, gan ļoti aktuāli jaunie labojumi, kurus gaida mūsu tautsaimniecība. Un tāpēc es aicinātu deputātus balsot par šiem labojumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Šeit nav Tomašūna kunga. Viņš ierosināja balsot par katru no aizsardzības struktūrām atsevišķi. Es tomēr aicinātu kolēģus pieņemt pirmajā lasījumā tādu, kā tas ir pašreiz, bet tikai ar nosacījumu, ka otrajā lasījumā Aizsardzības padomei savā sēdē atļaut tomēr izskatīt šo sadalījumu starp atsevišķām struktūrām. Es saprotu, ka tas, ko lūdza Vectirāna kungs, ir nereāli, tas ir, šie 40 miljoni. Tomēr to minimumu, kas tur ir, mums vismaz vajag kristīgi sadalīt, ja neko vairāk. Un kas attiecas uz Augstākās padomes parādu, tad mēs kopā ar Ministru padomi turpināsim domāt, ko un kā darīt, jo acīmredzot šo lietu nevajadzētu saistīt ar šo budžeta grozījumu akceptēšanu, jo citādi būs gandrīz vai nekorekti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bērziņa kungs!

I.Bērziņš: Latvijas Tautas frontes frakcijas vārdā es aicinu balsot par šo projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāda cita frakcija arī vēlas izteikties? Nē. Paldies. Tādā gadījumā, godājamie kolēģi, mums praktiski konceptuālu balsojumu nav. Ja piekrīt Gorbunova kunga ierosinājumam, tad vienīgi mēs varam balsot par akceptu pirmajā lasījumā ar nosacījumu, ka Aizsardzības padome līdz otrajam lasījumam iesniegs priekšlikumus par šo budžeta līdzekļu pārdali un precizējumu aizsardzības un iekšlietu struktūrām. Nav nekādu iebildumu. Paldies.

Tādā gadījumā balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta līdz ar pielikumiem akceptēšanu pirmajā lasījumā, ņemot vērā šo nosacījumu par otrā lasījuma noteikumiem. Lūdzu rezultātu. Par – 57, pret – nav, atturas – 6. Tātad šis likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā.

Cik saprotu, Ozola kungs runās par otrā lasījuma termiņiem. Lūdzu.

I.Ozols: Es lūgtu cienījamos kolēģus atbalstīt, ka šo likumprojektu otrajā lasījumā izskatām jau rīt. Un lūgums būtu to skatīt kā vienu no pirmajiem darba kārtības jautājumiem. Man gan pašlaik nav skaidrs, vai tas reāli būtu iespējams no Aizsardzības komisijas pozīcijām? Tādā gadījumā lūdzu noteikti rīt izskatīt, lai tas stātos spēkā jau praktiski ar rītdienu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet mums ir jāprasa valdības viedoklis, jo šo likumprojektu mums iesniedz valdība, un Budžeta komisija tikai dod atzinumu.

I.Godmanis: Mēs šinī gadījumā lūgtu atbalstīt Budžeta komisijas ierosinājumu, ka rīt varētu izskatīt šo jautājumu. Jautājums ir neatliekams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā jautājums par to, cikos rīt izskatīt? Ir ierosinājums desmitos no rīta. Tādā gadījumā es aicinātu godājamos kolēģus nobalsot, lai mums pēc tam nebūtu pretenziju, ka ir kāds cits jautājums.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, ka likumprojekts par budžeta grozījumiem tiktu izskatīts rīt no rīta pulksten desmitos. Lūdzu rezultātu. Par – 66, pret – nav, atturas – 1. Tātad lūdzu godājamo Latvijas Republikas valdību un Budžeta komisiju sagatavoties, lai rīt no rīta pulksten 10.00 varētu skatīt otrajā lasījumā, protams, ar nepieciešamajiem rakstveida labojumiem un papildinājumiem, ja tādi būs.

Nākamais darba kārtības jautājums – 4.punkts – likumprojekts “Par privatizācijas sertifikātiem” trešajā lasījumā. Lūdzu, Ēlerta kungs! Atgādināšu, ka trešajā lasījumā apspriežam pa pantiem, turklāt tikai tos pantus, kuros ir ieviesti kādi redakcionālas dabas labojumi.

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti, cienījamie viesi! Tātad runa ir par 222.dokumentu, kur ir likuma un lēmuma projekti, par 223.dokumentu, kur ir deputātu priekšlikumi, par 240.dokumentu, kur ir atsevišķs Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas priekšlikums, kas tiks iesniegts vēlāk, par 239.dokumentu – piešķiramo sertifikātu skaita un to seguma novērtējums, kurš tika izdalīts pagājušo trešdien plenārsēdes laikā, un par 256.dokumentu, ko izdalīja šodien plenārsēdes laikā, un droši vien sekretariāts to var izsniegt tiem, kam vēl nav papildu informācijas par sertifikātu segumu.

Es atzīmēšu, ka priekšlikumos nav ietverts un likumā nav iestrādāts Lauksaimniecības ministrijas priekšlikums par specializētajiem valsts lauksaimniecības uzņēmumiem, kuros ir valsts īpašumā paturamā daļa, un tās kompensāciju šo uzņēmumu darbiniekiem sertifikātos. Sarunā ar Lauksaimniecības komisijas priekšsēdētāju Grūbes kungu mēs konstatējām divus iespējamos risinājuma ceļus. Un, ja tiks izlemts, ka tas patiešām ir risināms ar sertifikātu palīdzību, tad tas ir izdarāms parastajā kārtībā kā papildinājums šajā likumā un kā pienākas trijos lasījumos, jo trešajā lasījumā tik būtiskas lietas izskatīt no jauna nevar.

Atļaujiet man lūdzu drusku komentēt 239.dokumentu, kura otrajā pusē pa labi ir orientējošs ar denacionalizējamo īpašumu nesegto sertifikātu novērtējums. Kāpēc tikai šo nesegto sertifikātu? Tāpēc, ka pārējie kompensācijas sertifikāti būtībā ir viena denacionalizējamā īpašuma maiņas līdzeklis pret citu denacionalizējamo īpašumu. Kā redzat, te ir dotas īpašas orientējošas īpašumu cenas, kādas tās saskatīja darba grupa. Un no šiem dokumentiem jūs redzat, ka visgrūtāk būs acīmredzot pareizi noteikt pilsētu zemes cenas, kas neizdevās arī darba grupai.

239.dokumenta tabuliņā par sertifikātu skaitu ģimenēm jūs redzat, ka vidēja pilsoņa ģimene saņems apmēram 150 sertifikātus un var iegādāties sev daudzmaz pieklājīgu dzīvokli vai aptuveni 15 hektārus zemes, kas pirmskara Latvijā ir visumā standarta zemes platība, bet tāda pati vidēja ģimene nevar iegādāties zemi, kas ir bijusi piešķirta individuālajai apbūvei Rīgā 600 kvadrātmetru platībā un 1200 kvadrātmetru citās pilsētās. Līdz ar to nav iespējama ekvivalenta maiņa starp lauku zemi, ko daudzi bija spiesti atstāt, un pilsētas zemi, ko daudzi izmantoja individuālās mājas celtniecībai. Darba grupa uzklausīja šādus iebildumus un saprata, ka pilsētas zemes cena 230.dokumentā mums ir novērtēta par augstu un tātad tā ir jāsamazina. Līdz ar to radās jautājums par sertifikātu segumu. Mēs padomājām par papildu seguma avotiem, un tāpēc radās 256.dokuments, kas dod arī papildu segšanas avotus un iespējamās prognozējamās rezerves, tas ir, īpašumus, uz kuriem nepieteiksies bijušie īpašnieki. Tie ir īpašumi, kuri ir bijuši 1939.gadā emigrējušo vāciešu rokās un Otrā pasaules kara laikā bojā gājušo ebreju ģimeņu rokās.

Vēl bija arī deputāta Kinnas kunga izteiktā ideja, ka nevajadzētu šīs kompensācijas sertifikātu attiecības mēģināt noteikt administratīvi, bet par katru īpašuma veidu dot savus kompensācijas sertifikātus, un, protams, to attiecība noregulētos tirgus cenā. Taču, padomājot nopietnāk, izrādās, ka tik vienkārši tas nav, jo būtībā tirgum jau būtu jānosaka arī attiecība starp kompensējamo zemi Rīgā un Daugavpilī un, teiksim, vēl kādā citā, mazākā pilsētā. Un līdz ar to mēs neizbēgami nonāktu pie tā, ka ir vajadzīgs sertifikāts par lauku zemes kompensāciju, par zemes kompensāciju Rīgas centrā, Rīgas nomalē, Daugavpils centrā, Daugavpils nomalē, un, vārdu sakot, sertifikāta jēga kā universāla maksāšanas līdzekļa jēga zūd. Un tas praktiski nav iespējams. Tātad kompensācijas cena diemžēl būs administratīvi nosakāma. Tā jānosaka iespējami taisnīgi, un katrā gadījumā šeit tirgus vēl nestrādā, un tirgus arī nestrādās tajā apstāklī, ka tomēr liela daļa sertifikātu tiks izlietota dzīvokļu pirkšanai, pie tam dzīvokļus pirks to īrnieki. Un zemes pirkšanai, protams, pirmpirkuma tiesības vienmēr būs apbūves īpašniekam. Tātad arī šeit tirgus neveidosies un zināmā mērā tas ir administratīvs akts.

Nu, un vēl, pirms uzsākam skatīt pa pantiem, varbūt pavisam mazs komentārs par “Dienas Biznesa” rakstu par sertifikātiem, kurā tiek paredzēts, ka samazināsies investīcijas. Diemžēl investīciju arī šogad ir ļoti maz. Tātad šīs bažas, manuprāt, ir ļoti pārspīlētas. Ka sertifikātu pārdošana varētu stimulēt inflāciju, sekmēt inflāciju, tas ir iespējams. Šajā sakarā valdībai ir divas nopietnas sviras. Viena – tā ir maksa par sertifikātu saņemšanu, kura būs pietiekami liela, lai bremzētu sertifikātu saņemšanu tā uzreiz pēc tam, kad tos būs iespējams saņemt. Un otra svira ir nodeva par sertifikātu pārdošanu. Šī nodeva bremzēs sertifikātu kustību. Un valdība, samazinot vai palielinot šo nodevu, var regulēt šo kustību.

Bez tam atcerēsimies to, ka patlaban lauksaimniecības grūtais stāvoklis ir vislielākā mērā izskaidrojams ar iedzīvotāju pirktspēju. Tātad, ja iedzīvotāju pirktspēja palielināsies, tas varbūt nebūt nav tik slikti lauksaimniecībai un ne tikai lauksaimniecībai. Tā ka arī par to mums būtu jāpadomā.

Tas bija komentārs par šiem papildu dokumentiem, kuri ir izdalīti jūsu vērtējumam. Acīmredzot ir jāpāriet pie likumprojekta izskatīšanas pa pantiem, jo tikai 18.pantā nav ne priekšlikumu, ne būtisku grozījumu. Visos pārējos pantos ir vai nu priekšlikumi, vai, kaut arī nelielas, bet izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad sākam. 222.dokuments ir pamatdokuments.

I.Ēlerts: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad sākam apspriest pa pantiem. Par ievaddaļu, par lietotajiem terminiem.

I.Ēlerts: Es vēl mazliet gribu deputātus informēt, ka tas viss, kas ir jauns kopš otrā lasījuma, likumprojektā ir rakstīts kursīvā. Tātad, ja jūs esat sekojuši otrā lasījuma tekstam, tad jums praktiski ir jāskatās tikai tas, kas 222.dokumentā rakstīts kursīvā.

Par likumā lietotajiem terminiem. Ir pieņemts Pilsonības un imigrācijas departamenta priekšlikums par terminu “Latvijas iedzīvotājs”. Visi pārējie priekšlikumi ir noraidīti. Papildus vēl ir dots termins “kopējo ieguldījumu fonds”. Un visā likumā, starp citu, ir arī ieviests nosaukums “Latvijas valsts zemes banka”, jo saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, šī Zemes banka ir visu rēķinu, ieskaitot kompensācijas, izdarītāja. Tikai diemžēl tā vēl nav gatava, kā saka.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai par likumā noteiktajiem terminiem deputātiem nav nekādu ierosinājumu? Paldies. 1.nodaļa, 1.pants.

I.Ēlerts: 1.pantā grozījumu nav, bet ir priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Bet, ja neviens deputāts neuzstāj…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 1.pantu.

I.Ēlerts: 223.dokumentā pie 1.panta ir daudz priekšlikumu. Tātad, ja kāds uzstāj, mēs varam izskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lazdas kungs!

P.Lazda: Man pie 1.panta ir tāds priekšlikums, ka vārdu “Latvijas iedzīvotājiem” vietā vajadzētu rakstīt – “Latvijas pilsoņiem”. Ja ne, tad ir tas priekšlikums, ko es biju iesniedzis rakstveidā, proti, ka 1.punktu vajadzētu izteikt šādi: “Sertifikātus piešķir nacionalizēto u.c. netaisnīgi atsavināto īpašuma objektu īpašniekiem un viņu mantiniekiem atlīdzībā par neatdotiem vai nekompensētiem īpašuma objektiem. Otrais, politiski represētajām personām, kuras par tādām atzītas saskaņā ar likumu “Par politiski represētas personas statusa noteikšanu”, kā arī politiskās represijās bojā gājušo Latvijas Republikas pilsoņu mantiniekiem. Un trešais. Pirmās un otrās grupas invalīdiem Latvijas Republikas pilsoņiem.”

Kāpēc šāds priekšlikums? Es gribētu pamatot ar to, ka būtu noraidāma sertifikātu piešķiršana nepilsoņiem, kuri te iebraukuši nelikumīgi. Sertifikātu piešķiršana viņiem, šiem iebraukušajiem, legalizētu viņu atrašanos šeit un liecinātu par Latvijas Republikas pilsoņu kopmantas izšķērdēšanu sevišķi lielos apmēros.

Priekšsēdētājs: Paldies, Lazdas kungs! Taču tas bija konceptuāls balsojums pirmajā lasījumā. Ja jūs pastāvat uz to, lai šis konceptuālais balsojums tiktu atcelts un balsotu no jauna, mēs to varam darīt, bet tas nav trešā lasījuma priekšmets. Mēs jau konceptuāli vienreiz balsojām. Plenārsēde nolēma šādā veidā. Lazdas kungs, vai jūs ierosināt? Jūs pastāvat uz balsojumu atcelt konceptuālo balsojumu un balsot pēc jūsu varianta? Paldies. Nu, tad mums tas ir jādara.

Tātad Lazdas kungs ierosina atcelt konceptuālo balsojumu par sertifikātu sadalīšanas principu Latvijas iedzīvotājiem (es tā skaidroju, tas ir terminos) un balsot par viņa piedāvāto variantu. Tātad pirmais balsojums par iepriekšējā konceptuālā balsojuma atcelšanu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā konceptuālā balsojuma atcelšanu. Viena balss papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. Par – 18, pret – 27, atturas – 12. Šis Lazdas kunga ierosinājums nav guvis vairākumu. Tātad konceptuālais balsojums paliek spēkā, un līdz ar to mēs neesam arī tiesīgi balsot tālāk. Paldies.

Vēl par 1.pantu, godājamie deputāti, kas ierosināja labojumus un grozījumus? Nav neviena. Paldies. 2.pants.

I.Ēlerts: 2.panta pirmajā daļā ir izslēgts 1989.gads kā izmaksu noteikšanas gads par dzīvokļu celtniecību, uzsverot to, ka vērtība mainās līdz ar inflāciju. Un izslēgt konkrētu sēriju, jo nav zināms, vai 1996.gada beigās šī sērija vēl tiks būvēta. Tieši tāda iemesla dēļ. Šajā pantā nav priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem nav kādi priekšlikumi? Nav. Paldies. 3.pants.

I.Ēlerts: 3.pantā ir jauna trešā daļa par novēlējumu krājkasē attiecīgi uz sertifikātu rēķina privatizācijas kontā, kas ir analogs noguldījumu novēlējumiem. Ir jauna ceturtā daļa, kas aizsargā privatizācijas konta noslēpumu analogi parastam noguldījumam. Un ir papildināta septītā daļa, paskaidrojot, ka tā visbiežāk attiecas uz nepilngadīgajiem un ka katram nepilngadīgajam vai personai, kuras rīcībspēja ir ierobežota, ir jāatver savs privatizācijas konts. Tas ir darīts tādēļ, lai, teiksim, vecāki katrs savā kontā neatvērtu vēl savu bērnu kontu, tas ir, lai precīzāk kontrolētu. Astotā daļa arī ir jauna. Tā nosaka zemākā līmeņa pašvaldību atbildību par šā procesa organizāciju. Un devītajā daļā ir mainīts gads, proti, par vienu vēlāk. Līdz šim bija rakstīts, ka cilvēkiem savi sertifikāti jāizņem līdz 1995.gada beigām, tad tagad – līdz 1996.gada beigām. Tas ir saistīts ar to, ka zemes reforma Rīgā saskaņā ar likumu “Par pilsētas zemes reformu” sākas ne vēlāk kā 1996.gada janvārī. Tātad lai arī tie, kas attopas, ka viņiem ir jāpērk zeme Rīgā, vēl paspētu izmantot sev pienākošos sertifikātus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godātajiem deputātiem ir kas sakāms?

I.Ēlerts: Vairāk priekšlikumu faktiski iesniegti nebija.

Priekšsēdētājs: Godājamajiem deputātiem par 3.pantu? Nav. Paldies. 4.pants.

I.Ēlerts: 4.panta visās daļās, izņemot otro daļu, ir ieviests beigu termiņš sertifikātu skaita aprēķinam, proti, šā gada beigas. Pēc darba grupas veiktās analīzes citādi varētu rasties sarežģījumi, jo ir jāļauj tādā gadījumā sertifikātus saņemt divos paņēmienos. Un otrais paņēmiens, protams, sadrūzmēsies uz 1996.gada beigām. Otrajā daļā ir precizēts, ka papildus 15 sertifikāti tiek piešķirti tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kuru priekšteči ir bijuši Latvijas Republikas pilsoņi. Acīmredzot līdz 1996.gada beigām jau būs sācies naturalizācijas process. Un, lai tādēļ nebūtu jāmaina likums, tas ir ņemts vērā pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma.

Trešā daļa ir papildināta ar tekstu, kas ir analogs pirmās daļas tekstam. Tas var attiekties uz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru vecāki ieradās pēc 1934.gada un nepaspēja naturalizēties, bet, tāpat kā Latvijas pilsoņi, bija spiesti emigrēt. Ceturtā daļa ir papildināta ar otrajā lasījumā izteikto domu, ka sertifikātus piešķir, ja pensionētā vecuma persona ir ieradusies Latvijā un strādājusi pēc pensijas vecuma sasniegšanas. Tātad darba grupa tomēr bija tādās domās, ka šim darbam jābūt ilgušam vismaz piecus gadus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad 4.pants. Pirmais bija Gavrilova kungs.

I.Ēlerts: Es atvainojos, vēl par piekto daļu. Tātad piektajā daļā ir dažādi sīki redakcionāli precizējumi un šis beigu termiņš.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Ēlerta kungs! Jūs minējāt vienu izmaiņu, kurai ir konceptuāls raksturs, bet kura pat kursīvā nav minēta. Tā ir 1.punkta pirmā rindiņa. Tur iekavās rakstīts:/ “arī nepilngadīgam pilsonim”.
*/Tas ir, mēs šo papildinājumu ierakstām 1.punktā, bet neierakstām to 3. un 4.punktā. Un tad rodas zināma divdomība. Tā ir konceptuāla izmaiņa. Mēs šeit balsojām par nodzīvoto gadu precīzu kritēriju, tāpēc tas, kas iekavās ierakstīts:/ “arī nepilngadīgam pilsonim” */jāiz­svītro. Tas ka tiek maksāts arī bērniem, no šī dokumenta izriet pats no sevis./

I.Ēlerts: Cienījamais Gavrilova kungs! Lūdzu, paņemiet otrā lasījuma otrās daļas 133.dokumentu, kura pirmajā daļā jūs patiešām redzēsit iekavas un tekstu: “arī nepilngadīgam pilsonim”. Bet es pateicos par jūsu aizrādījumu, ka tas attiecas arī uz trešo daļu. Un esmu patiešām pateicīgs, ka jūs pamanījāt tādu…

M.Gavrilovs: */Vai arī ar šīm iekavām jāpapildina 3. un 4.punkts…/

I.Ēlerts: Tā ka 3. un 4.punktā arī ir iekavas. Pilnīgi pareizi. Paldies, Gavrilova kungs, par aizrādījumu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Man ir jautājums Ēlerta kungam sakarā ar to, ko viņš teica, proti, es sapratu, ka šis pants un viss likums attiecas uz tādu stāvokli pilsonības lietā, kāds tas ir šā likuma pieņemšanas brīdī, bet tagad no šī sacītā man pat nepalika skaidrs, ja, teiksim, kaut kādā posmā var sākties naturalizācijas process un tas viss izmainīsies, tad jebkura no šīm kategorijām var it kā iegūt šo pilsonību. Kā tad tas būs?

I.Ēlerts: Man ir jāpaskaidro. Ātrumā reaģējot es varbūt tā… Šim nepilngadīgajam ir jābūt arī trešajā un piektajā daļā. Uz ceturto daļu tas neattiecas…

Priekšsēdētājs: Tātad iekavas par nepilngadīgajiem ir trešajā un piektajā daļā. Vai es pareizi sapratu? Un ceturtajā daļā nav? Vajag precizēt, jo Cilinska kungs tieši to gribēja precizēt. Tūlīt Ēlerta kungs dos atbildi.

I.Ēlerts: Nē, faktiski tas attiecas arī uz ceturto daļu. Vienkārši viņš dabūs par pieciem sertifikātiem mazāk. Un tas ir viss. Tātad šis “arī nepilngadīgam”, protams, bija vienkārši paskaidrojums, ka tas attiecas uz jebkuru, kā uz iedzīvotāju, tā uz Latvijas Republikas pilsoni. Otrajā daļā tas ir pateikts skaidri. Un neatkarīgi no viņa dzimšanas datuma un dzīvesvietas… Tas ir vienkārši paskaidrojošs, un iekavām ir jābūt tiešām visās daļās.

E.Cilinskis: Man bija cits jautājums, kas izrietēja no teiktā, ka šā likuma realizācijas posmā var mainīties pilsonība. Un tad man ir jautājums: uz kuru brīdi tas attiecas? Jo, teiksim, nepilsonis atbilstoši trešajam, ceturtajam vai kādam citam punktam šo pilsonību pēc pusgada iegūst. Vai tajā brīdī viņam nāk 10 sertifikāti klāt vai nenāk?

I.Ēlerts: Nenāk klāt. Jo tikai tieši otrajā daļā ir ierakstīta šī formula, ka, ja viņa priekšteči ir bijuši Latvijas Republikas pilsoņi. Ja izrādās, ka viņš ir ieguvis pilsonību, un viņa priekšteči ir Latvijas Republikas pilsoņi, tad viņam ir visas tiesības mantot šo pirmskara Latvijas laika valsts īpašumu, un tad viņš dabū papildus, bet parastā gadījumā viņš to papildus nedabū.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl par 4.pantu. Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Ēlerta kungs, vai nebūtu pareizāk 2.apakšpunktā rakstīt, ka kaut vienam no priekštečiem bija Latvijas Republikas pilsonība 1940.gada 17.jūnijā, tas ir, līdz 1940.gada 17.jūnijam. Jo var gadīties, ka priekštecim ir, teiksim, 1938.gadā…

I.Ēlerts: Jā, paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad tas ir pieņemts. Ēlerta kungs! Paldies. Vēl par 4.pantu. Nav vairāk nekādu labojumu. Paldies. 5.pants.

I.Ēlerts: 5.pantā vēl bez redakcionāliem precizējumiem 4.punktā analogi 4.pantam ir prasīts šo personu darbs Latvijā vismaz piecus gadus citā algotā darbā, nevis šajās partijas vai VDK iestādēs, vai armijā. Ir jauns 5.punkts, tā kā bija daudzi priekšlikumi par virsnieku ģimenes locekļiem un citu, kurus mēs ierobežojām, ģimenes locekļiem. Tad arī grupai izdevās atrast pieņemamu risinājumu. Tātad, ja šie ģimenes locekļi nav dzimuši Latvijā, nav strādājuši Latvijā vismaz piecus gadus un nav Latvijas Republikas pilsoņi, tad viņi nesaņems sertifikātus, bet, ja viņi ir vai nu dzimuši Latvijā, vai strādājuši Latvijā vismaz piecus gadus, vai ir Latvijas Republikas pilsoņi, tad viņi, protams, saņems sertifikātus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir priekšlikumi? Šajā pantā, protams, ir priekšlikumi. Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Man par 4.apakšpunktu nav īstas skaidrības. Esiet tik laipns un dodiet to. Sakiet, vai pēc šā 4.panta 4.apakšpunkta tāds “oberčekists” kā Noviks arī saņems šos sertifikātus?

I.Ēlerts: Tā kā viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, turklāt laikam arī dzimis Latvijā, acīmredzot saņems. Tad te ir jābūt pilsonības likumam un kārtībai, kādā tiek atņemta Latvijas Republikas pilsonība. Acīmredzot tas mums ir vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Es gribētu atgriezties pie 1.apakšpunkta. Tur uzskaitījumā ir norādīts dzelzceļš. Ēlerta kungs! Iznāk nedaudz neloģiski. Jebkuras ekonomiskās teorijas, jo īpaši mūsdienīgas teorijas, skatījumā dzelzceļš ir materiālā ražošana, materiālu pakalpojumu ražošana. Kāpēc cilvēki, kuri gadiem ir strādājuši uz dzelzceļa, tagad jāizsvītro?/

I.Ēlerts: Es domāju, ka te ir pietiekami skaidra redakcija – robež­apsardzības, dzelzceļa, iekšējā un VDK karaspēka… Jundža kungs vai Silāra kungs varētu komentēt, ja šeit ir kāda neprecizitāte.

M.Gavrilovs: */Tas ir, jūs domājat par dzelzceļa karaspēku?/

I.Ēlerts: Jā, protams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gorbunova kungs!

A.Gorbunovs: Varbūt pie tās pašas problēmas. Man liekas, mēs ieejam pavisam kaut kādās neloģiskās shēmās. Es saprotu, es uzstājos par to, ka ar pilsonību nevajag saistīt ekonomiskās lietas. Par to tika nobalsots citādi, un mēs šīs lietas sasaistījām, kaut gan varēja tās pavisam citādi – par nostrādātiem gadiem vai nodzīvotiem gadiem, tas ir, ar reālu ieguldījumu infrastruktūrā, nepretendējot uz to, ko ir jau darījušas citas paaudzes vai tie, kas šeit ir dzīvojuši gadiem ilgi. Bet, ja mēs tādas lietas kā darbību partijā un darbību VDK arī sasaistām ar pilsonību, tad es nesaprotu, ar ko atšķiras PSKP darbinieki pilsoņi no nepilsoņiem?

I.Ēlerts: Gorbunova kungs, šajā pantā pilsoņi no nepilsoņiem absolūti nav šķiroti. Es šeit to nesaskatu. Te gan ir šķiroti ģimenes locekļi. Par šo papildinājumu, tā kā tas kopš otrā lasījuma ir jauns… Un es domāju, ka tas ir būtisks. Acīmredzot būtu jānobalso par šo 5.punktu, kas ir nācis no jauna. Pārējais viss ir bijis jau otrajā lasījumā.

A.Gorbunovs: Paldies. Es katrā ziņā aicinātu nešķirot nevienu.

I.Ēlerts: Vai es pareizi sapratu, ka jūs esat par to, lai balsotu par 5.punkta izslēgšanu?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Tā kā Ēlerta kungs pats ierosināja… Tātad, cik es saprotu, 5.panta 5.apakšpunkts ir parādījies laikā starp otro un trešo lasījumu (rakstīts kursīvā). Vai kāds pieprasa balsot par šo 5.apakšpunktu?

Lagzdiņa kungs? Lūdzu. Bet par to pašu punktu.

J.Lagzdiņš: Vai par 5.panta 1.punktu es drīkstu uzdot jautājumu?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Tātad tajā ir šāda norma: “Latvijā nodzīvotajā laikā neieskaita dienesta laiku un darbu uz līguma pamata PSRS un ārvalstu bruņotajos spēkos, robežapsardzības, dzelzceļa un tā tālāk iestādēs.” Man kā liepājniekam ir tāds jautājums: Liepājā joprojām ir desmitiem, es gribētu teikt, pat simtiem PSRS karaspēka daļu, kurās uz līguma pamata strādā simtiem Latvijas Republikas pilsoņu, to skaitā arī latvieši. Vai šī norma uz viņiem attieksies vai neattieksies?

I.Ēlerts: Attieksies, protams.

J.Lagzdiņš: Kāpēc?

I.Ēlerts: Kā jūs izsvērsiet, uz kuru jāattiecas, uz kuru nav? Ja Latvijas Republikas pilsonis ir, teiksim, dienējis ārvalstu bruņotajos spēkos, tad viņš ir labs? Ja nepilsonis ir dienējis, tad viņš ir slikts?

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, šeit nav runas par dienestu. Dienests bija brīvprātīgs. Bet katram bija kaut kur jāstrādā. Un ir daudzi cilvēki, kuri strādā par sargiem, strādā par audzinātājiem, strādā par tehniskajiem darbiniekiem, par kurinātājiem.

I.Ēlerts: Es sapratu, ka jūs aicināt izslēgt vārdus – “darbu uz līguma pamata”. Par to var balsot.

J.Lagzdiņš: Nē, es aicinu pieņemt tādu normu, ka šie ierobežojumi neattieksies uz Latvijas Republikas pilsoņiem, un šeit tiktu diferencēts. Dabīgi, dienestu VDK un pārējās bruņoto spēku struktūrās ir jāskaita ārā.

I.Ēlerts: Tātad arī dienests virsnieku un ģenerāļu pakāpēs PSRS bruņotajos spēkos arī tiktu ieskaitīts sertificējamo laikā?

J.Lagzdiņš: Kāpēc jūs tā? Es šo jautājumu tā neizvirzu. Sakiet, lūdzu, un tie Latvijas Republikas pilsoņi, kuri ir strādājuši uz dzelzceļa, vai tie arī tiks izslēgti?

I.Ēlerts: Dzelzceļa karaspēkā, protams, ne jau obligātais dienests… Cienījamais Lagzdiņa kungs, 222.dokuments jau nedēļu ir pie deputātiem, jums bija visas iespējas iesniegt rakstveida priekšlikumu. Es domāju, ka var runāt par to vārdu izslēgšanu, kurus es minēju, proti, “uz līguma pamata”, taču par to vajadzētu padomāt. Un tas būtu balsojams, nevis tā vienkārši izslēdzams. Es tam tā vienkārši nepiekristu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Ēlerta kungs, manuprāt, jēdziens “nodzīvotais laiks” ir absolūts jēdziens. Nodzīvotais laiks ir un paliek nodzīvots laiks, vai mēs par to balsojam vai nebalsojam – tas ir un paliek nodzīvotais laiks. Tātad es domāju, ka redakcionāli pareizāk šo pantu būtu iesākt šādi: “Sertifikātus neaprēķina par dienesta laiku…” un tā tālāk. Nodzīvotais laiks ir un paliek nodzīvotais laiks, groziet, kā gribat.

I.Ēlerts: Paldies, es pieņemu jūsu priekšlikumu. Tātad sertifikātus neaprēķina par Latvijā… nu, respektīvi, ideja man ir skaidra, un tā ir pieņemama.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tātad ir divi ierosinājumi. Pirmkārt, 1.apakšpunktā svītrot vārdus “vai darbu uz līguma pamata”. Es laikam pareizi sapratu, ka tas ir viens ierosinājums. Otrkārt, svītrot 5.apakšpunktu, tas ir jauns. Citu ierosinājumu laikam nebija?

Lūdzu, Lagzdiņa kungs! Mums vajag tikt skaidrībā, precīzi formulējiet, lūdzu, ierosiniet, par ko gribat balsot.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, šis ir trešais lasījums. Tātad var ierosināt tikai svītrot. Kaut gan šis priekšlikums, kas ir ietverts 5.panta 1.punktā, es uzskatu, ir ja nu ne konceptuāls, tad vismaz ļoti svarīgs. Tātad konkrēts ierosinājums: svītrot ārā divus vārdus – “uz līguma pamata”. Nē, nē, pareizāk sakot, svītrot šos piecus vārdus – “un darbu uz līguma pamata”. Tāds ir mans priekšlikums.

I.Ēlerts: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tā es arī formulēju: “vai darbu uz līguma pamata”. Šļakotas kungs, jums arī par šo pašu?

K.Šļakota: Es vienīgi, kolēģi, gribētu dalīties pieredzē. Atcerieties Medību likumu un lēmumu par tā stāšanos spēkā, kurā ietvēra (neatceros, kurš deputāts to ierosināja) normu, ka mums jākonstatē VDK darbinieki, un tiem mēs nedrīkstam apmainīt apliecības. Man jums jāsaka, ka tā lieta ir gandrīz neizdarāma tāpēc, ka mēs daļēji zinām, kuri tur bija tie algotie darbinieki… Tad es jums gribētu teikt, ka vienīgais dokuments, pēc kura mēs varējām vadīties, bija darba grāmatiņa, kurā tādu ierakstu nav. Tajā ir atšifrēts visdažādākajā veidā, tikai ne tā, ka VDK darbinieks.

I.Ēlerts: Cienījamais Šļakotas kungs, atbildi uz šo jautājumu sniedz 6.pants, kurā ir paredzēts mehānisms – tātad deklarācijas izpildīšana. Un, ja nu cilvēks, izpildot deklarāciju, ir melojis un to noķer, tad viņš tiek sodīts ar sertifikātu skaita ievērojamu samazināšanu, faktiski gandrīz anulēšanu. Citas iespējas šeit nav. Krājkasē jums nepārbaudīs ne darba grāmatiņu, ne ko citu… Tātad ir iespēja cilvēku pieķert melos. Tas ir tāpat kā muitas deklarācija un jebkura cita deklarācija, Šļakotas kungs. Cita mehānisma acīmredzot šeit nevar būt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Tomēr iznāk zināma diskriminācija, jo es saprotu, ka, teiksim, “Dinamo” hokejisti Iekšlietu ministrijā dabūs šos sertifikātus, bet ACSK hokejisti nedabūs…

I.Ēlerts: Tā iznāk.

A.Kiršteins: Un mēs taču tā lepojamies ar šķēpu metējiem un visiem pārējiem… Tad tagad mēs viņiem atkal nedodam.

Priekšsēdētājs: Čepānes kundze un tad Preinberga kungs.

I.Čepāne: Godājamais Ēlerta kungs! Sakiet, vai ir kaut kur (es neesmu varbūt tik sīki izstudējusi lēmumu par stāšanos spēkā) uzskaitīts, kas ir apkalpojošais personāls šajās iestādēs un organizācijās, kas ir minētas 2.punktā?

I.Ēlerts: Nē, nav.

I.Čepāne: Un jūs piekrītat, ka var pieņemt, ja nav šādu izskaidrojumu? Nu, es saprotu, ka apkalpojošais tur var būt sētnieks un apkopējas, bet kas vēl?

I.Ēlerts: Šāds profesiju uzskaitījums un tamlīdzīga lieta būtībā patiešām ir ļoti slidena… Ko lai es saku… Gatavojot likumu, bija ļoti liels spiediens tieši par to, ka tomēr šādiem ierobežojumiem ir jābūt, un darba grupa šādus ierobežojumus pieļāva. Izskaidrojums šajā jautājumā patiešām būtu jādod, tam es piekrītu. Pat varētu būt runa par to, ka lēmums jāpapildina ar punktu, kurā Ministru padomei uzdot šādu uzskaitījumu sastādīt. Es jums piekrītu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs, pēc tam – Bula kungs.

G.Preinbergs: Par 5.5.punktu. Man ir ļoti nepatīkami, ka mūsu domas krustojas ar cienījamo Gorbunova kungu, bet man šķiet, ka šī mūsu domu krustošanās notiek dažādās plaknēs. Es nevaru iedomāties un joprojām varu teikt to, ko teicu pirmajā un otrajā lasījumā, ka šis likumprojekts pēc savas būtības ir amorāls. Tātad 5.5.punktā ir runa par tām sievām, vecmāmiņām, tantēm un onkuļiem, kuri tika atvesti līdzi šiem cilvēkiem no Krievijas vai, pareizāk sakot, no PSRS, kuri nav strādājuši, bet tikai papildinājuši šo areālu… Un es uzskatu, ka tādiem cilvēkiem dot sertifikātu ir vairāk nekā amorāli. Ja notiek balsošana, tad katrā ziņā es katru deputātu lūdzu rūpīgi padomāt par to, kura poga ir spiežama.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bula kungs!

A.Buls: Ja 1.apakšpunktā svītrojam vārdus “un darbu uz līguma pamata”, tad ar jēdzienu “dienesta laiks” kā dienestu mēs saprotam arī virsdienestu? Jo virsdienestnieks arī slēdz līgumu, bet kā tad mēs to klasificēsim? Vai, izdarot šo svītrojumu, tas nekrīt ārā, vai tas paliek?

I.Ēlerts: Dienesta laiks paliek. Un izņēmumā otrajā teikumā šis noteikums neattiecas uz obligāto dienestu. Tas nav virsdienests, tā ka šeit šajā gadījumā virsdienests paliks ierobežojumā.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir jautājumi?

I.Ēlerts: Es tikai vēl atzīmēšu, cienījamās dāmas un kungi, ja mēs izsvītrosim šos piecus vārdus, proti, “un darbu uz līguma pamata”, tad pilnīgi automātiski PSRS un LPSR VDK iestādes ir jāpārceļ uz 2.punktu, jo citādi tur jau darbs laikam praktiski ir tikai uz līguma pamata.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, tātad mums ir ierosināti divi balsojumi. Cik saprotu, Čepānes kundze tikai skaidroja šo jautājumu. Vai jūs arī ierosinājāt svītrot? Nē. Tātad mums ir ierosināti divi svītrojumi – 1.apakšpunktā vārdi “vai darbu uz līguma pamata” un 5.apakšpunkts. Gorbunova kungs vēl precizēs par 5.apakšpunktu. Lūdzu.

A.Gorbunovs: Preinberga kungs, pavisam tā nav, ka mūsu domas krustojas dažādās plaknēs, tās krustojas gandrīz vienā plaknē. Es jau ierosinu nevis tā, ka visu šo punktu vajadzētu svītrot, bet vismaz šajā lietā nesaistīt ar pilsoņiem un nepilsoņiem, un līdz ar to var svītrot tikai beigu daļu – “un nav Latvijas Republikas pilsoņi”. Ja tā, tad nu, tiešām, ja mēs šo lietu saistām ar pilsoņiem un nepilsoņiem, tad diez ko…

I.Ēlerts: Gorbunova kungs, atļaujiet man paskaidrot, ka tādā gadījumā, ja virsnieks ir precējies ar Latvijas Republikas pilsoni, šai Latvijas Republikas pilsonei netiks aprēķināti sertifikāti. Es domāju, ka tas būtu pavisam netaisnīgi.

A.Gorbunovs: Taču viņai paliek vēl divi kritēriji, pēc kuriem vadoties, noteikti acīmredzot būs plusi. Vai nu viņa ir dzimusi Latvijā, tā tam acīmredzot vajag būt, jo viņa nevarēja piedzimt ziemeļos, un otrs – darba laiks Latvijā.

I.Ēlerts: Gorbunova kungs, lūdzu, uzmanīsimies un nebūsim netaisni, te var iznākt liela netaisnība. Un darba grupa tieši par šo formulējumu… Tieši šie trīs saskaitāmie, faktiski trīs reizinātāji, kas nosaka to, ka nepiešķir, ir nopietni pārdomāti, lai neciestu būtībā nevainīgi cilvēki. Izsvītrojot kādu no šiem reizinātājiem šajos noteikumos, mēs panāksim tikai netaisnību. Tādā gadījumā varētu balsot tikai par 5.punkta izslēgšanu vispār.

A.Gorbunovs: Ja darba grupa, ja jūs operējat ar taisnību un netaisnību, nu, tad es noņemu savu priekšlikumu. Ja jūs tiešām esat visus šos “par” un “pret” tik sīki izsvēruši, es tad noņemu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godmaņa kungs, lūdzu!

I.Godmanis: Cienījamais Ēlerta kungs! Mani interesē tāds vienkāršs piemērs. Tātad kāds ir atbraucis dienēt, turklāt ne obligātajā dienestā, bet dienēt kā PSRS armijas pārstāvis. Viņš te ir apprecējies, vienalga – vai ar pilsoni vai nepilsoni. Viņa šeit ir strādājusi ilgus gadus. No šā 5.punkta izriet, ka šajā gadījumā viņai ir tiesības uz sertifikātiem.

I.Ēlerts: Jā, protams.

I.Godmanis: Vienīgais tad nav, ja viņa ir strādājusi mazāk par pieciem gadiem…

I.Ēlerts: Jā, tad nav. Ja viņa turklāt vēl nav dzimusi Latvijā un nav arī Latvijas Republikas pilsone.

I.Godmanis: Tādā gadījumā es aicinātu 5.punktu nesvītrot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds vēl pastāv uz 5.punkta svītrošanu? Gorbunova kungs atteicās no šā priekšlikuma. Neviens vairs neierosina 5.apakšpunktu svītrot? Nē? Paldies. Tādā gadījumā mums atliek viens balsojums – Lagzdiņa kunga ierosinātais – no 1.apakšpunkta svītrot vārdus “vai darbu uz līguma pamata”.

Silāra kungs, lūdzu, par balsošanas motīviem!

I.Silārs: Es arī aicinu atbalstīt kolēģi Lagzdiņu vienkārši tā iemesla dēļ, ka no manas profesijas ārkārtīgi daudzas tika paņemtas un aizgāja strādāt par feldšerēm. No māsu skolām Liepājā un Ventspilī visas paņēma, un viņas aizgāja strādāt… Mani pašu iesauca Liepājā, Tosmarē. Un tur par feldšeri bija liepājniece – kārtīga, laba latviešu meitene. Un tagad man neceļas roka viņai atņemt sertifikātus tikai tādēļ, ka viņa uz līguma pamata tur bija paņemta par feldšeri… Tādas bija daudzas, jo šāds bija mediķu liktenis, tā kā mediķi, vienalga, kāda dzimuma, visi bija pakļauti obligātajam karadienestam. Es arī aicinu to izsvītrot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav citu ierosinājumu? Visiem viss ir skaidrs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par svītrojumu 5.panta 1.apakšpunktā, tas ir, par vārdu “vai darbu uz līguma pamata” svītrošanu. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par – 41, pret – 11, atturas – 13. Svītrots. Tātad šie pieci vārdi ir svītroti. Paldies.

I.Ēlerts: 6.panta pirmajā daļā ir precizēti dokumenti, uz kuriem pamatojoties, sertifikāti tiek piešķirti, tas ir, lai nebūtu obligāts priekšnoteikums reģistrēšanās Iedzīvotāju reģistrā, jo sertifikātu izsniegšana tomēr varētu sākties ātrāk, nekā būs pabeigts, it sevišķi Rīgā, šis Iedzīvotāju reģistrs. Otrajā daļā ir izslēgta darba grāmatiņa kā dokuments, taču ir paredzēta deklarācija, kurā sertifikāta pretendents pats ziņo par ierobežojumiem, kuri uz viņu attiecas. Un papildus ir norma par sertifikātu anulēšanu, ja par nepamatoti saņemtajiem… Piedošanu, norma par sertifikātu anulēšanu bija jau otrajā lasījumā, bet ir papildus par darījumu ar sertifikātiem anulēšanu, ja ar šiem saņemtajiem sertifikātiem ir jau veikti kaut kādi darījumi. Un, protams, ir noteikts, ka šo lietu dara zemākā līmeņa pašvaldības valde.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Trešā un ceturtā daļa ir jauna un nosaka to dokumentu izsniegšanas procedūru, kuri ir vajadzīgi šo piecu gadu darba stāža pamatošanai personām, no kurām tiek prasīti šie pieci darba stāža gadi, bet tuvu ne visām. Tātad tas attiecas uz ļoti mazu iedzīvotāju daļu, faktiski tikai uz iebraucējiem. Un te ir pateikts, kādā kārtībā ir izsniedzami šie dokumenti. Jauna ir arī piektā daļa, kas nosaka noapaļošanas procedūru. Šajā pantā ir divi priekšnoteikumi. Ja deputāti pastāv uz tiem…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Cienījamie kolēģi, jautājumā par Pilsonības un imigrācijas departamentu. Ja mēs vēl šo iestādi iekļaujam, tad tas nozīmē, ka faktiski apturēsim Iedzīvotāju reģistru. Tad atliks izvēlēties vienu no diviem – vai nu privatizācija, kura vairs nav atliekama, vai arī reģistrācija, kura arī ir jāpabeidz. Es lūgtu komisijas priekšsēdētāju izteikt savu viedokli, jo tos abus darbus… Tad uz šejieni ir jāaicina Karnupa kungs…

I.Ēlerts: Tātad Pilsonības un imigrācijas departamenta uzdevums ir vienīgi iesniegt krājbankām ziņas par ierašanās laiku Latvijā, jo nekur citur šīs ziņas nav fiksētas, dokumentos to nav. Tātad to fiksē Iedzīvotāju reģistrs. Nu, es nezinu, kā reģistrs to fiksē, bet tas to fiksē saskaņā ar likumu. Un tad, kad, pamatojoties uz pilsonības likumu, tiks sākta naturalizācija, tādā gadījumā ir vajadzīga arī informācija par personas un tās priekšteču pilsonību. Pagaidām šī informācija par pilsonību nav vajadzīga. Un tātad, ja kāds Latvijas Republikas pilsonis Iedzīvotāju reģistrā vēl nav reģistrējies, tādā gadījumā domāts lēmuma 1.punkts (lūdzu, paskatieties), kurā ir noteikts, ka viņš šos 15 sertifikātus varēs saņemt vēlāk, proti, pēc tam, kad būs reģistrējies. Tātad viņš var saņemt pamatsertifikātu daļu, un šos 15 sertifikātus saņems vēlāk. Taču, ja viņš ir reģistrējies, tad var saņemt uzreiz. Tā ka šeit nav nekādas saistības ar Iedzīvotāju reģistru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs!

I.Cupruns: Ēlerta kungs, 5.panta 3.punkts – ieslodzījumā pavadītais laiks. Man nez kāpēc mūžīga interese par šo…

I.Ēlerts: Tātad mēs atgriežamies atpakaļ pie 5.panta.

I.Cupruns: Jā, es atvainojos, bet, ja cilvēks ir nosēdējis “no zvana līdz zvanam” un rodas papildu apstākļi lietu izskatīt no jauna, un cilvēku atzīst, teiksim, par nepatiesi notiesātu, ko tad darīt ar šiem gadiņiem? Mūsu likumdošana paredz visus variantus, bet nekur vēl sertifikāti nav iestrādāti, tas ir, par sertifikātiem likumdošanā nekur nav runas. Visas tiesības tiek atjaunotas, bet par sertifikātiem… Ko darīsim?

I.Ēlerts: Nu, acīmredzot tātad… Tā kā tiek uzdots deklarācijas formu sastādīt valdībai, tad es ceru, ka valdība ņems vērā Cupruna kunga piezīmi un tomēr paredzēs. Tātad jebkurā gadījumā, ja būs jautājums par šo sertifikātu anulēšanu un ja cilvēks būs norādījis, ka viņš ir bijis ieslodzījumā, bet pēc tam reabilitēts, acīmredzot nebūtu pamata viņam sertifikātus atņemt. Tātad deklarācijā vienkārši ir jābūt tekstam par reabilitāciju, un tādā gadījumā viss nostājas savās vietās. Tā ka paldies par aizrādījumu, bet es domāju, ka tas viss ir atrisināms.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Man ir tīri metodoloģiskas dabas jautājums: tātad šis 6.pants, pēdējais punkts paredz sertifikātu desmito daļu kā mazāko vienību. Vai tā ir?

I.Ēlerts: Jā, Endeles kungs, jo desmitā daļa augustā aptuveni bija 500 rubļu. Tagad tā droši vien ir krietni lielāka.

J.Endele: Ja nemaldos, no 11. līdz 15.pantam atkal ir sertifikātu rēķināšana, ir runa par mantu un tā tālāk. Ja pareizi saprotu, šeit noapaļošanas kārtība uz to neattiecas. Tātad – kā tur tiks noapaļoti šie sertifikāti: veselos, desmitdaļās vai simtdaļās?

I.Ēlerts: Teiksim, ļoti iespējams, ka 10.pants patiešām būtu ar to papildināms. Katrā ziņā par visiem šiem pantiem, tas ir, no 11. līdz 15.pantam, ir paredzēti Ministru padomes lēmumi šajā jautājumā. Tie tātad vēl precīzāk varētu noteikt noapaļošanu, jo darījumos ar sertifikātiem acīmredzot tiks veikti vēl precīzāki aprēķini.

J.Endele: Jā, es to ļoti labi saprotu. Bet vai tiešām ir nepieciešamība šo sertifikātu sadrumstalot vēl desmitdaļās, jo jūs jau ļoti labi saprotat, ka aprēķināt gadus nav problēmas, bet aprēķināt zaudēto īpašumu, tā patiešām būs ļoti nopietna problēma. Vai ir nepieciešamība drumstalot šo sertifikātu desmitdaļās vai vēl sīkākās daļās?

I.Ēlerts: Darba grupas nostāja bija, ka ir nepieciešamība drumstalot. Un es domāju, ka to pierāda jau arī izteikumi Krievijas presē, ka tieši šis “vaučers” ir neērts, un to sadrumstalot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, priekšlikumi balsot par svītrojumiem netika ierosināti. Paldies. Tātad esam tikuši galā ar 6.pantu. 7.pants.

I.Ēlerts: 7.pantā ir novērsta pārklāšanās ar 4.pantu jautājumā par sertifikātu izsniegšanu. Tātad ir piebilde. Un, tā kā sertifikāti par nodzīvoto laiku tiek piešķirti vai nu saskaņā ar 4.pantu, vai saskaņā ar 7.pantu, tad par vieninieku ir samazināti visi koeficienti. Bet nu sertifikātu piešķiramais skaits otrajā lasījumā pēc būtības neatšķiras no teksta, kas ir pieņemts otrajā lasījumā. Priekšlikuma šajā pantā nav, un citu grozījumu arī nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 7.pantu nav godājamiem kolēģiem?

I.Ēlerts: Tātad 8.panta likumā nav, lai neizmainītu priekšlikumu numerāciju, patlaban tā numerācijā nav. Bet te ir Endeles kunga priekšlikums, kuru gan viņš neuzturēja 1.pantā, par sertifikātiem tiem cilvēkiem, kas ir gājuši bojā pēc 1990.gada 4.maija, aizstāvot Latvijas Republikas neatkarību. Tātad te ir tāds priekšlikums. Ja Endeles kungs to uztur, tad par to var balsot, bet darba grupa un arī Tieslietu ministrija šādu priekšlikumu noraidīja, un tā patlaban likumā nav.

Nākamais ir 9.pants. Tā otrajā daļā ir noteikts, ka pamats sertifikātu piešķiršanai politiski represētajām personām ir politiski represētās personas apliecība, kura ir paredzēta lēmumā “Par likuma “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu” spēkā stāšanās kārtību”, un pašvaldības valdes izsniegta izziņa par piešķiramo sertifikātu skaitu. Ir arī papildināts par sertifikātu noapaļošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem par 7. un 9.pantu nav papildinājumu? Paldies. 10.pants.

I.Ēlerts: 10.panta otrajā daļā ir iestrādāts Simsona kunga otrajā lasījumā pozitīvi nobalsotais priekšlikums. Un trešā daļa ir papildināta ar to, ka lēmumu par kompensācijām reģistrē zemākā līmeņa pašvaldība un vienlaikus kontrolē, lai par vienu īpašumu kompensāciju nepiešķirtu vairākkārt. Un tā ir jauna ceturtā daļa. Šeit ir tikai Tieslietu ministrijas priekšlikums izslēgt otro daļu, bet par to jau ir nobalsots otrajā lasījumā, un darba grupa šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 10.pantu godājamajiem deputātiem nav iebildumu? 11.pants.

I.Ēlerts: 11. un 12.pantā ir izslēgts norādījums, ka kompensācijas piešķiršana būtu jāveic atbilstoši administratīvajam dalījumam pilsētās un laukos, kas bija 1940.gada 17.jūnijā. Tas bija nepareizi, uz ko mums aizrādīja kā Lauksaimniecības ministrija, tā deputāts Alkšņa kungs. Un tas ir izslēgts.

Priekšsēdētājs: Paldies.

I.Ēlerts: Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

I.Ēlerts: 12.pantā ir precizēts, ka zemes novērtējumu apstiprina nevis Ministru padome, bet pilsētas padome, jo Ministru padome to vienkārši nespēs veikt. Par visu šo jautājumu te ir pieņemts deputāta Alkšņa kunga priekšlikums. Citu priekšlikumu šeit nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamajiem deputātiem? Nav. 13.pants.

I.Ēlerts: Tātad no 13. līdz 15.pantam visos pantos ir izdarīts tāds grozījums, ka dokumentiem, kuros ir norādīts īpašuma sastāvs un stāvoklis saskaņā ar 1991.gada 20.marta lēmumu par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem, ir jābūt sastādītiem pēckara laikā. Tātad mēs nekompensējam to, kas ir gājis bojā kara laikā. Bet, tā kā šajos dokumentos norādītā vērtība var būt apšaubāma, tad ir pieļauts, ka vērtību nosaka pēc citiem dokumentiem, kuri var būt sastādīti jebkurā laikā, bet pēc kuriem, pēc šā inventarizācijas akta, pēc īpašuma sastāva un stāvokļa izskata, kāda būtu pareizā vērtība. Un atkarībā no tā, vai šī vērtība ir latos vai līdz 1947.gadam apgrozībā esošajos rubļos, vai pēc 1947.gada vai pēc 1961.gada apgrozībā esošajos rubļos, ir dažādi pārrēķināšanas koeficienti, kuri acīmredzot ir jānosaka Ministru padomei. Tātad tas ir visos šajos pantos, no 13. līdz 15.pantam ieskaitot. 13.panta otrajā daļā vēl precizēt, kurai pašvaldībai tas ir jādara. Tātad saskaņā ar likumu par namīpašumu denacionalizāciju rajona, pilsētas vai Rīgas pilsētas rajona pašvaldības valde… (es atvainojos, ka šī daļa nav kursīvā – tā ir vienkārši neliela kļūda).

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem deputātiem šeit ir kas bilstams? Nav nekas. Paldies. 16.pants.

I.Ēlerts: Es atvainojos. 14.pantā ir paredzēta tikai pamatlīdzekļu kompensācija, nevis visa uzņēmuma īpašuma kompensācija. Turklāt otrajā daļā 30 rindā trūkst viena vārda – “īpašumobjektu pamatlīdzekļu vērtība”. Vienkārši manas vainas dēļ ir ieviesusies kļūda. Citu grozījumu šeit nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 14. un 15.pantu.

I.Ēlerts: 15.panta pirmā daļa ir papildināta ar vārdu “mantiniekiem”. Un trešā daļa ir precizēta pēc deputātu Preinberga, Simsona un Zaščerinska priekšlikuma.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Precizējošs jautājums par 15.panta 1.punktu. Tātad šeit ir noteikts, ka personas, kuras ir izsūtītas administratīvā kārtā no Latvijas un to izsūtīšana atzīta par nepamatotu, vai viņu mantinieki pēc savas vēlēšanās kompensāciju par atņemto mantu var saņemt sertifikātos. Pēc savas vēlēšanās. Ēlerta kungs, vai tas nozīmē, ka šīs personas var saņemt arī naudā tā, kā līdz šim tas ir Ministru padomes attiecīgā lēmuma, nolikuma noteiktajā kārtībā?

I.Ēlerts: Ja šīs personas jau ir saņēmušas naudā, tad viņas, protams, nevar saņemt! Un, ja te nav spēkā 10.panta otrā daļa par to, ja nav izmaksāta pilna kompensācija vai izmaksāta tikai par īpašuma daļu, tādā gadījumā, protams, viņas nevar saņemt nekādu jaunu kompensāciju. Taču, ja šī izmaksa naudā ir pārtraukta, tad šīs personas var saņemt sertifikātos. Var vēlēties vai nevēlēties, bet naudā šī kompensācija netiek izmaksāta, ja es pareizi saprotu.

J.Lagzdiņš: Godāto referent! Šis jautājums ir ļoti nopietns. Redziet, ir uzrakstīts deputāta pieprasījums premjerministram un Gorbunova kungam. Šobrīd ir tāds stāvoklis, ka ir personas, kuras tiesas ceļā pierādījušas, ka sakarā ar šo administratīvo izsūtīšanu viņām ir atņemta manta, kuras vērtība šodien ir vairāki miljoni. Piemēram, Liepājas pilsētas valde četriem cilvēkiem ir aprēķinājusi par pusmiljonu. Šobrīd ir viens iesniegums par vairāk nekā 1,2 miljoniem. Tiesa šādu lēmumu ir pieņēmusi un taisījusi spriedumu, tādējādi šī persona likumīgā kārtībā, balstoties uz Ministru padomes lēmumu, ir griezusies vietējā pašvaldībā. Pašvaldības šobrīd reāli šo lietu ir apturējušas ne tikai Liepājā vien, jo šādas naudas šobrīd nav. Jūsu likumprojekta 15.panta pirmajā daļā teikts: “Šīs personas vai viņu mantinieki pēc savas vēlēšanās kompensāciju par atņemto mantu var saņemt sertifikātos.” Tāpēc uzdodu jautājumu: ja ir šie vārdi – “pēc savas vēlēšanās”, tas nozīmē, ka joprojām nākotnē minētās personas varēs saņemt šo kompensāciju rubļos vai latos kārtībā, kādu nosaka attiecīgais Ministru padomes nolikums?

I.Ēlerts: Cienījamais Lagzdiņa kungs, šis likums nav par kompensāciju, bet gan par sertifikātiem un kompensāciju sertifikātos. Tātad, ja šīs personas vēlēsies nevis gaidīt naudu, bet saņemt kompensāciju sertifikātos, tad viņas saņems kompensāciju sertifikātos, un jūsu aprakstītajā gadījumā – apmēram 200 sertifikātus. Ja viņas to nevēlēsies un ir ar mieru gaidīt naudu nez cik ilgi, tad lai gaida veselas. Šajā likumā nevar būt iestrādāts kompensācijas mehānisms par naudu, jo šeit ir runa par sertifikātiem.

J.Lagzdiņš: Godāto referent! Runa ir par miljoniem un šeit runas nav par to, lai gaida, cik ilgi grib. Bet Ministru padomes nolikumā skaidri un gaiši ir noteikti termiņi, kādos ir jāizmaksā, bet šīm personām šobrīd patvaļīgi un nelikumīgi pašvaldības neizmaksā, gaidot šo lēmumu. Un tagad es gribētu dzirdēt gan no jums, gan no premjera skaidri un gaiši, ko saviem vēlētājiem varētu teikt par to, vai viņi var griezties pie prokurora un vai var prasīt no pašvaldības, lai izmaksā viņiem 200 000, vai ne?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, cik saprotu, uz Lagzdiņa kunga jautājumu vēlas atbildēt Godmaņa kungs. Lūdzu.

I.Godmanis: Cienītie deputāti, cienīto priekšsēdētāj! Jūs atceraties, kāda bija situācija pašā sākumā tad, kad atdeva mājas, sevišķi pagastos un lauku rajonos. Tad uz vietas, starp citu, parādījās nevis tieši tie, kas bija izsūtīti, bet radās ļoti daudz mantinieku, un tad tur maksāja apmēram trīs gadus atpakaļ, kā viņi notaksēja. Viņi iekasēja no vietējām padomēm, un viņiem izmaksāja 70 000, 40 000 un 30 000 rubļu. Bija kuriozi gadījumi, kad parādījās mantinieks, kas vispār nezināja, ka viņam savā laikā tur ir bijis vectēvs. Taču tad šis mantinieks atnāca un to naudu savāca. Atcerieties, pēc tam Lietuvā pieņēma ļoti precīzu lēmumu – 12 000 un ne vairāk. Tad sākās liela diskusija un personīgi man un valdībai tika izteikti pārmetumi, kāpēc mēs neko tādu tālāk nedarām, jo šo sistēmu pašvaldības fiziski nebija spējīgas pacelt. Tad bija runa par to, ka izmaksās 3000, ne vairāk kā 3000 gadā, bet attiecīgi tātad to gadu skaitu uz priekšu, cik ir vērts viss īpašums, kas viņam tur ir bijis atņemts. Pareizi. Tagad reālā situācija, ja es to saprotu, ir tāda, ka šeit parādās iespēja šīs naudas vietā viņam maksāt sertifikātus. Un, ja izejam no principa, protams, ir divi principi: pašvaldība var realizēt savu īpašumu, iegūt naudu. Tā nauda nonāk privatizācijas fondā. Bet, no otras puses, par šo naudu, kas nonākusi privatizācijas fondā, likums nav pieņemts. Tagad pašvaldība reāli dara to, ka tā pērk ogles, tā kaut kādā veidā iepērk energoresursus un palīdz mazturīgajiem. Viņiem šis privatizācijas fonds uz rokas nepaliek. Mums būs tā pati zināmā problēma ar privatizācijas fondu, kas veidosies, pārdodot valsts īpašumu. Tāpēc es domāju, ka daudz ar valsts rezervēm un tā tālāk… Tāpēc domāju, ka daudz stabilāka ir tāda norma un jāsaka, tas ir godīgi, ka viņi to daļu dabūs sertifikātos, jo solīt, ka dabūs naudā, tas, manuprāt, vienkārši būs negodīgs solījums.

J.Lagzdiņš: Tomēr es gribētu šeit kā…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Vienu repliku. Ja šī norma, respektīvi, 15.panta pirmā daļa tiks pieņemta tādā redakcijā, kā šobrīd tā tiek piedāvāta, tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuri šo kompensāciju par šo mantu, kas ir atņemta sakarā ar izsūtīšanu, vēl nav saņēmuši, varēs prasīt gan sertifikātus, gan šo naudu. Un šī nauda būs jāmaksā tajos termiņos, ko nosaka attiecīgais Ministru padomes nolikums. Un šobrīd, godātie kolēģi, šīs summas ir ļoti lielas. Un no tiem četriem gadījumiem, kad ir piešķirts vairāk nekā pusmiljons, šie cilvēki, kas prasa, dzīvo nevis Latvijā, bet dzīvo Izraēlā. Un viņi ar attiecīgu advokātu firmu Rīgā ir panākuši un pierādījuši, ka viņiem zaudējums ir vairāk nekā pusmiljons katrā gadījumā. Es neiestājos ne par vienu, ne par otru pozīciju, bet kā savu vēlētāju pārstāvis un kā jurists gribētu zināt skaidri un gaiši valdības pozīciju, jo ir jautājums, ko valdība uzskata par lietderīgu un par diferenci: vai joprojām ir naudā un sertifikātos vai tikai sertifikātos? Un es paklausīšu valdībai un balsošu tā, kā valdība varēs izmaksāt. Ja valdība teiks, ka var izmaksāt arī rubļos, tad balsošu neapšaubāmi par šo alternatīvu.

I.Godmanis: Valdība viennozīmīgi var pateikt, ka varēs izmaksāt sertifikātos, Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš: Godmaņa kungs…

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es drusku atvainojos. Mums ir trešais lasījums. Lūdzu, piedāvājiet, Lagzdiņa kungs, kādu svītrojumu vai labojumu. Diskusijas te ir pirmajā vai otrajā lasījumā. Tagad ir konkrēti balsojumi par teksta izmaiņām. Jā, nu viss ir tā.

Lūdzu, Seiles kundze! Un pēc tam Freimaņa kungs.

A.Seile: Cienījamais Ēlerta kungs, man gan ir jautājums par 14.pantu (es vienkārši nepaspēju pirms Lagzdiņa): vai šeit nav iestrādāta tāda situācija, ka kompensācija tiek uzspiesta bijušajam īpašniekam un viņš nevar piedalīties valsts vai pašvaldību objektu privatizācijā? Jo nevienā vārdiņā nav atrunāts, ka, privatizējot valsts īpašumu labprātīgi pēc šā bijušā īpašnieka pieprasījuma, viņš var atgūt arī daļu paju vai akciju veidā.

I.Ēlerts: Seiles kundze, tā tas nav. Vienkārši par šo jautājumu vēl likums nav pieņemts. Ir tikai lēmums par pieteikšanos, kur gan ir pateikts, ka, teiksim, lai atgūtu, bija jāpiesakās līdz 20.jūlijam. Bet kompensāciju viņš saņems jebkurā laikā. Taču šā likuma vēl nav. No denacionalizācijas likumiem tas ir palicis vienīgais, kurš vēl nav pieņemts.

A.Seile: Tātad šis pants nenozīmē, ka varmācīgi tiek uzspiesta kompensācija?

I.Ēlerts: Nē, protams.

A.Seile: Labi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Ēlerta kungs, 15.panta 1.punkta rindiņa man izsauc lielu neizpratni un es to nevaru akceptēt. Man ir jāatvainojas, ka par to es neesmu runājis jau otrajā lasījumā. Tātad personas, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas atzīta par nepamatotu… Sakiet, Ēlerta kungs, vai 1941.gadā, 1949.gadā un turpmākajos gados bija arī pamatoti izsūtīti? Vai te vienkārši nebija formulējuma: “Personas, kuras administratīvā kārtā izsūtītas no Latvijas, vai viņu mantinieki” un tā tālāk. Kas tad ir tie, kuri ir atzīti par pamatoti izsūtītiem?

I.Ēlerts: Freimaņa kungs, man jāatzīst, ka šis formulējums, ko mums iesniedza Biķa kungs, bija norakstīts no attiecīgā Ministru padomes lēmuma. Tajā laikā šī lieta tika formulēta šādi. Es varētu pieņemt jūsu priekšlikumu, ja jūs to vēlreiz atkārtotu.

J.Freimanis: Es ierosinu tā: “Personas, kuras administratīvā kārtā izsūtītas no Latvijas, un viņu mantinieki pēc savas vēlēšanās”, un tā tālāk. Tātad vai viņu mantinieki. Un tādā gadījumā mums nerodas šīs…

I.Ēlerts: Jā, paldies jums.

Priekšsēdētājs: Vēl, lūdzu, par 14. un 15.pantu. Nav. 16.pants.

I.Ēlerts: 16.panta pirmajā daļā ir apstiprinājums, ka sertifikāti ir jāpieņem…

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs vēlējās.

I.Godmanis: Piedodiet, lūdzu, ka es nereaģēju laikus. Es atvainojos, priekšsēdētāj! No politiskā viedokļa, viss, ko saka Freimaņa kungs, ir pilnīgi pareizi, tomēr šis moments varētu būt ne tikai 1941. un 1949.gadā. Es neesmu pārliecināts, ka kāds no Latvijas nav izsūtīts arī beidzamo divu gadu laikā.

Otrs. Jebkurā gadījumā reabilitācija ir notikusi divos periodos. Tātad vai nu individuāli, vai arī pa grupām tiek reabilitēti cilvēki. Ņemot vērā to, ka, runājot par 1940., 1941. un 1949.gadu, tas viennozīmīgi ir skaidrs, bet, ja mēs šo normu atstājam tā, es domāju, ka jebkurā gadījumā ar tiesas palīdzību tas ir jānoskaidro. Un tiesai dot tādu priekšrakstu, ka jebkurā gadījumā, ja viņš ir izsūtīts (un viņš var būt izsūtīts, taču es nezinu, man ir grūti pateikt, kādā veidā), es neņemos atbildību teikt, ka jāsauc tieslietu ministrs, lai viņš pasaka, kas ir noticis un vai tas var nenotikt. Mani tas vēl uztrauc, kas varbūt dažreiz ir arī pozitīvi, šī norma, no juridiskā viedokļa, ir samērā slidena. Tas, ko Freimaņa kungs ierosina, politiski ir pilnīgi pareizi, bet, no juridiskā viedokļa, šī noma ir slidena.

I.Ēlerts: Es domāju, ka to varētu atrisināt tādējādi, ka mēs ierakstītu – “politiski represētās personas”, jo, cik saprotu, politiski represētās personas ir arī visas 1949.gadā represētās personas. Paldies par aizrādījumu.

Priekšsēdētājs: Jautājums atrisināts. Joprojām 16.pants.

I.Ēlerts: Pirmā daļa ir pastiprināta. Tātad ir noteikts, ka sertifikāti jāpieņem bez ierobežojumiem samaksai par privatizējamo zemi, namīpašumiem un dzīvokļiem. Precizēts Cilinska kunga priekšlikums un noteikts, ka šīs priekšrocības kompensācijas sertifikātu īpašniekiem neattieksies arī uz viendzīvokļa māju pirkšanu. Jo šeit tāpat kā dzīvoklim priekšroka vienmēr būs īrniekam. Ir ierobežotas pašvaldību tiesības privatizēt bez sertifikātu izmantošanas.

Trešā, ceturtā un piektā daļa šajā pantā ir jauna un nosaka pamatus starpniecības darījumiem ar sertifikātiem un kopējo ieguldījumu fonda darbību, kā arī garantijas sertifikātu īpašniekiem šo sabiedrību likvidēšanas gadījumos. Un man ir jāatvainojas, ka trešajā daļā ir minēta tikai starpniecības uzņēmējsabiedrība, taču var būt arī starpniecības uzņēmumi. Tātad šeit divās vietās ir uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības.

Septītā daļa šajā pantā ir precizēta, proti, ja nav valsts vai pašvaldības īpašumi, tikai tādā gadījumā šī daļa ir spēkā. Tas ir pēc aizrādījuma, ko es saņēmu otrajā lasījumā. Un astotā un devītā daļa ir izveidota no agrākās daļas par privatizācijas aizdevumu nomaksu. Tā vienkārši ir precizēta, paskaidrojot, kas ir privatizācijas aizņēmums. Tātad tā ir maksa par nomu ar izpirkumu un maksa, kas ir jāmaksā pēc pārdošanas uz nomaksu. Tātad abus šos maksājumus var izdarīt sertifikātos.

Priekšlikumu par 16.pantu no deputātiem un no citām institūcijām nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamiem deputātiem pašlaik ir kādi priekšlikumi? Nav. Godājamie kolēģi, mums ir astoņas minūtes līdz plenārsēdes pārtraukumam. Varbūt, ka Ēlerta kungs varētu tā kompaktāk komentēt vai vispār nekomentēt tos pantus, kuros nav priekšlikumu.

I.Ēlerts: Nu, tāds pants ir tikai 18. Līdz tam mēs nonāksim. Bet pārējie tomēr… Es domāju, šis ir tik svarīgs likums, ka informēt par izmaiņām vajadzētu. Tātad 17.panta pirmā un ceturtā daļa ir papildināta ar procedūru…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ēlerta kungs. Izrādās, ka Salīša kungs vēl gribēja runāt par 16.pantu. Lūdzu.

B.Salītis: Par 16.panta 1.daļu nav skaidrības: vai uz namīpašumiem attiecas arī nedzīvojamais fonds, autogarāžas un tā tālāk, kas ir pašvaldību īpašumā? Kas šeit ietilpst?

I.Ēlerts: Namīpašums acīmredzot visā visumā tika definēts Grūtupa kunga likumā par namīpašumu denacionalizāciju un otrajā likumā par namīpašumu atdošanu tiesas ceļā. Tās šoreiz būtu domātas dzīvojamās ēkas.

B.Salītis: Nē, mums jau ir arī likums par dažādiem kooperatīviem, par mazstāvu objektiem un tā tālāk. Kā tad būs ar tiem pašvaldību objektiem? Pašvaldībām ir autogarāžas, pašvaldībām ir nedzīvojamais fonds, kurš tiek privatizēts. Vai uz to attiecas vai ne?

I.Ēlerts: Uz uzņēmumu – neattiecas. Uz jebkuru citu namīpašumu, lai tas arī nebūtu dzīvojamā ēka, bet kas nav uzņēmums, tātad attiecas.

B.Salītis: Vai tas ir pareizi? Tie arī tiks privatizēti?

I.Ēlerts: Salīša kungs! Ļoti žēl, bet jūs neesat neko rakstveidā iesniedzis. Jums bija iespēja nedēļas laikā šo likumprojektu izlasīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Cienījamais Ēlerta kungs, es lūdzu arī mazu uzmanību zālei. 16.panta trešā un ceturtā daļa ir radusies no jauna, bet mēs neesam par to konceptuāli balsojuši. Un man rodas mazas šaubas, bet varbūt Ēlerta kungs man tās izklīdinās. Mums šajā sertifikātu likumā bija iestrādāts, ka man piederošu sertifikātu var iegādāties tikai tas, kuram pašam ir atvērts privatizācijas konts. Tā ir? Bet šajā gadījumā pēc 3. un 4.apakšpunkta iznāk, ka es varu savu sertifikātu atdot jebkurai firmai, kurai pašai sertifikātu nav, kura ieguldīs manu sertifikātu, laidīs to apgrozībā, nopirks īpašumu. Un tādēļ es uzskatu šo 3. un 4.apakšpunktu par konceptuālu vai vismaz nobalsojamu tagad, trešajā lasījumā.

I.Ēlerts: Ja man ļauts paskaidrot, tad jāsaka, ka 3.punkts, trešā daļa nosaka starpniecību. Ja jūs pati uzskatāt, ka nebūsit kompetenta noteikt izdevīgu uzņēmumu, jūs uzticēsit starpniekfirmai nopirkt kāda izdevīga uzņēmuma akcijas. Starpniekfirma par to ņems zināmu atlīdzību. Ceturtā daļa nosaka, ka jūs ieguldāt kopējo ieguldījumu fondā, kļūstat par tā akcionāru un saņemat šo kopējo ieguldījumu fonda ienākumus, bet pati rīcība ar sertifikātiem ir jau šā kopējā ieguldījumu fonda rīcība.

A.Seile: Jā, bet tas nozīmē, ka es savu sertifikātu, kurš bija paredzēts tikai Latvijas īpašuma zināmas daļas iegūšanai, tagad bez kādiem izņēmumiem un ierobežojumiem atdodu starpniekfirmām.

I.Ēlerts: Tātad ienākumus no šiem sertifikātiem galvenokārt saņems sertifikātu īpašnieki, akcionāri. Protams, fonda uzturēšanai arī aizies zināma daļa. Un tieši tādēļ jau ir paredzēti šie Ministru padomes paraugstatūti jeb noteikumi.

A.Seile: Jā. Es lūdzu balsot plenārsēdē par šiem punktiem.

I.Ēlerts: Es pilnīgi piekrītu. Tā kā tas ir jauns un diezgan būtisks paskaidrojums, tad patiešām par to vajadzētu nobalsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Par motīviem. Es domāju, ka valdībai ir jāizstrādā šī vienotā sistēma, kurai jābalstās uz principu, ka liela daļa no sertifikātu īpašniekiem pēc nodzīvoto gadu skaita neapšaubāmi būs vecāki cilvēki. Tādēļ valdībai ir jāizstrādā tāds dokuments, kas juridiski šos cilvēkus aizstāvēs gan 3., gan 4.punktā. Ja šos punktus izsvītro, tad vienīgais, kas paliks šiem cilvēkiem, ir cerēt, ka viņi paši taisīs savu uzņēmumu vai vienkārši pārdos kādam personāli. Vienreiz pārdodot sertifikātu, viņi it kā saņems naudu, bet tajā pašā laikā, ja viņi sertifikātu ieguldīs, tad saņems dividendes. Naudu viņi saņems vienu reizi, bet dividendes saņems ilgu laiku. Ir divi dažādi efekti. Un, ja Ministru padome pieņem juridiski izsvērtu dokumentu, caur ko šo aizsardzības mehānismu nodibina, tad tas nāks par labu tieši sertifikātu īpašniekiem, nevis būs pret viņiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, bija ierosināts balsot par 16.panta 4. un 3.apakšpunktu. Par abiem diviem laikam ir jābalso kompleksi.

I.Ēlerts: Katrā ziņā par 3. un 4.apakšpunktu var tikt balsots paralēli, bet līdz ar to arī par 5.apakšpunktu, kurš gan nav vairs tik būtisks. Ja deputāti neatbalsta 3. un 4.apakšpunktu, tad skaidrs, ka 5.apakšpunkts ir vienkārši paskaidrojošs pie 3. un 4.apakšpunkta.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es tomēr lūgtu nobalsot līdz pārtraukumam, jo diemžēl pēc pārtraukuma man nebūs vairs tas gods vadīt plenārsēdi. Negribat līdz pārtraukumam balsot? Pēc pārtraukuma balsot? Pēc pārtraukuma. Paldies.

Tādā gadījumā pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Birkavs.

Priekšsēdētājs: Turpinām darbu! Lūdzu, Ēlerta kungs, tribīnē! Kamēr Ēlerta kungs gatavojas, es gribu jūs informēt, ka ar 20 deputātu parakstiem ir ierosināta personālā balsošana par trešo lasījumu kopumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Tātad, ja drīkst izteikties par 16.panta trešās un ceturtās daļas balsošanas motīviem, es tomēr aicinātu deputātus šīs jaunās daļas atbalstīt, jo, ja likumā nereglamentēsim, tad tik un tā darbības šādā veidā notiks, tikai tās jau būs līdzīgas tām, kādas ir ar kolhoznieku pajām, tas ir, bez likuma.

Otrs aspekts šajā lietā ir tāds, ka iebildumi pret sertifikāciju ir tieši tajā apstāklī, ka daudzie sertifikātu īpašnieki, kļūstot par akcionāriem un sanākot akcionāru sapulcēs, ir sīkie akcionāri ar niecīgām balsstiesībām. Tātad starp viņiem būs grūti atrast kopēju viedokli. Un šie kopējo ieguldījumu fondi, kuri apvienos šos sīkos akcionārus, ar uzņēmējdarbību darbosies daudz efektīvāk, tādējādi visa Latvijas tautsaimniecība no tā tikai iegūs, ja būs šie kopējo ieguldījumu fondi. Tāda būtu mana uzstāšanās par balsošanas motīviem šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Tātad, godātie kolēģi, mēs varētu balsot. Vienīgi, ja vēl kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem… Tādus neredzu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Vispirms balsosim par 16.panta trešās daļas likteni. Tātad, balsojot “par”, mēs šo daļu iekļaujam. Precizēju: tā ir jauna daļa, par kuru ar “par” mēs balsojam par iekļaušanu, ar “pret” – par izslēgšanu. Lūdzu, balsosim. Divas balsis papildus “par”. Freimaņa kungs nesēž savā vietā, tā es saprotu. Lūdzu rezultātu. 51 – par, 2 – pret, 7 – atturas.

Balsosim par ceturtās daļas iekļaušanu 16.pantā. Divas balsis papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par – 49, pret – 1, atturas – 5. Pieņemts. Varam balsot par 16.pantu kopumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Es gribēju aicināt atsevišķi balsot vēl par 5.apakšpunktu, bet, ja balsosim kopumā, tas ir pilnīgi pieņemams.

Priekšsēdētājs: Tātad, ja deputātiem nav iebildumu, balsosim par 16.pantu kopumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Divas balsis papildus “par”. Lūdzu rezultātu: ar 51 balsi 16.pants ir pieņemts. Atturas – 4.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: 17.pantā pirmajā un ceturtajā daļā ir papildinājums, kas rada iespēju pieņemt Cilinska kunga priekšlikumu. Tātad procedūra kompensācijas sertifikātu atšķiršanai no citiem sertifikātiem, pie tam, kā jūs ceturtajā daļā ievērojāt, ja sertifikāts tiek pārdots ne radiniekiem, tādā gadījumā sertifikāts zaudē savas priekšrocības. Septītajā daļā ir iekļauta tā norma, kas paredzēja sertifikātu izpirkšanu 1999.gadā, precīzāk – 2000.gadā – valsts parādu obligācijās, atstājot, lai šo jautājumu risinātu tajā laikā ievēlētā Saeima, nenosakot to tagad.

Astotā un devītā daļa 17.pantā ir jauna. Un tā nosaka, kā drīkst rīkoties ar sertifikātiem uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības. Man jāatvainojas, ka šeit ir izlaists vārds “uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības”, astotajā un devītajā daļā ir jābūt rakstītam – “kā uzņēmumi, tā uzņēmējsabiedrības”.

Tātad par 17.pantu ir priekšlikumi, ka no iestādēm… Un ir arī jāizšķir trīs varianti, tas ir, ceturtās daļas tekstā 28.rindiņā (pēc rindiņu numerācijas), kur ir runa, ka tiek iemaksāta nodeva par sertifikātu pārdošanu, ir variants – valsts budžetā (to atbalstīja Ekonomikas komisija), ir variants – Valsts privatizācijas fondā (to atbalstīja Rūpniecības komisija). Un ir iesniegts vēl trešais variants: Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija, dabiski, velk šo nodevu uz savu pusi un vēlas to ieskaitīt valsts sociālās apdrošināšanas budžetā. Likuma “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā” 2.pantā ir noteikts, ka šajā likumā noteiktos nodokļus un nodevas iemaksā Latvijas Republikas valsts budžetā, vietējo pašvaldību budžetos vai arī speciālā ārpusbudžeta fondā. Tātad visi varianti ir iespējami. Un 9.pants nosaka, ka nodokļus un nodevas iemaksā valsts budžetā vai pēc noteiktā sadalījuma – valsts un vietējo pašvaldību budžetā, kā arī speciālos ārpusbudžeta fondos saskaņā ar likumu par konkrētiem nodokļiem un nodevām. Šis ir likums par konkrētu nodevu. Tātad, kā nolemsim, tā būs. Manuprāt, loģiski būtu ieskaitīt šo nodevu valsts privatizācijas fondā. Bet šis jautājums ir jāizšķir deputātiem balsojot, jo komisijas neatrada kopēju viedokli.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, lūdzu! Vai šajā sakarībā?

J.Lagzdiņš: Lai būtu tiesiski konsekventi, mums ir jāizšķiras, ja lietojam terminu “nodeva”, tādā gadījumā šī naudas summa ir jāie­skaita valsts vai pašvaldību budžetā. Ja mēs to ieskaitām privatizācijas fondā, tad šis maksājums vienkārši jānosauc citā vārdā, jo nodevu nevar ieskaitīt privatizācijas fondā. Nodevas ir maksājumi valsts vai pašvaldību budžetā.

I.Ēlerts: Cienījamais Lagzdiņa kungs, es jums nupat citēju likumu “Par nodokļiem un nodevām Latvijas Republikā”. Es jums to varu iedot pašam paskatīties un pārliecināties par tekstu. Es ceru, ka jūs mani neapšaubāt, ka es šeit no tribīnes būtu mēģinājis kaut ko sadzejot.

Priekšsēdētājs: Lucāna kungs, vai šajā sakarībā?

Godātie kolēģi! Tādā gadījumā mums atliktu izšķirties ar balsu vairākumu. Un es ierosinātu vienkārši balsot pēc kārtas, tas ir, vispirms par valsts budžetu, pēc tam – par privatizācijas fondu, pēc tam par sociālās apdrošināšanas budžetu. Kurš viedoklis saņems balsu vairākumu, tas paliks likumā. Vai deputātiem nav iebildumu pret šādu balsošanas kārtību? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim no vienas bāzes trīs balsojumus pēc kārtas. Pirmais – par valsts budžetu. Ēlerta kunga balss “pret”. Lūdzu rezultātu: par – 15, pret – 15, atturas – 21 balss.

Otrais balsojums, ka šie līdzekļi tiek ieskaitīti privatizācijas fondā. Ēlerta kunga balss “par”. Lūdzu rezultātu: par – 32, pret – 5, atturas – 18.

Nākamais balsojums – sociālās apdrošināšanas budžetā. Ēlerta kunga balss “pret”. Lūdzu rezultātu: par – 29, pret – 9, atturas – 18. Līdz ar to 32 balsis ir par līdzekļu ieskaitīšanu privatizācijas fondā.

Ēlerta kungs, vai mēs varam balsot par 17.pantu kopumā?

I.Ēlerts: Jā, domāju, ja kāds no deputātiem neaizstāv to institūciju priekšlikumus, kuri iesniegti attiecībā uz 17.pantu un ir 223.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Krūmiņa kungs, lūdzu!

R.Krūmiņš: Šajā 17.pantā noteikts, ka sertifikātus tātad var pārdot tikai tām personām, fiziskajām personām, kurām pašām ir atvērti šie konti. Taču tajā pašā laikā uzņēmējsabiedrības praktiski var brīvi pirkt un pārdot (šeit nav nekādu ierobežojumu), iegādāties vai kļūt par šo sertifikātu īpašniekiem. Ja fiziskās personas tajās iegulda, var izveidoties situācija, ka, teiksim, tās personas, kurām nav sertifikātu, izveido uzņēmējsabiedrības, kurās viņi, ieskaitot tos pamatkapitālā, faktiski kļūst par šo sertifikātu īpašniekiem. Vai tad nav lietderīgi noteikt kaut kādus ierobežojumus vai kaut kādu valdības jeb Ministru padomes akceptu tiesībām iegādāties sertifikātus, vai kaut kā citādi?

I.Ēlerts: Krūmiņa kungs, tātad 16.pantā mēs jau nobalsojām par trešo un ceturto daļu, kura šādu darbu reglamentē. Es domāju, ka tas ir pietiekami. Un te ir arī noteikts, ka šīm darbībām ir jāatbilst Ministru padomes apstiprinātajiem noteikumiem vai paraugstatūtiem. Es domāju, ka tas ir pietiekami stingri un reglamentējoši. Vai jūs nepiekrītat šādam risinājumam?

R.Krūmiņš: Es saprotu, jūs domājat, ka, teiksim, tajos noteikumos varētu paredzēt kaut kādus ierobežojumus, ja valdība tādus uzskatītu par vajadzīgiem.

I.Ēlerts: Es domāju gan.

R.Krūmiņš: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 17.pantu kopumā. Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 54 – par, 2 – pret, 7 – atturas. Pieņemts.

I.Ēlerts: 18.pantā ir tikai redakcionāls precizējums, ka valsts garantē. Priekšlikumu nav, tātad pants nav grozīts.

Priekšsēdētājs: Tātad neviens neuzstāj, ka jābalso? Paldies.

I.Ēlerts: 19.pants pēc otrajā lasījumā izteiktajiem priekšlikumiem un deputāta Raimonda Krūmiņa kunga priekšlikuma ir papildināts, paredzot divus līmeņus vienkāršāko strīdu izskatīšanai. Tātad šos vienkāršākos strīdus izskata zemākā līmeņa pašvaldība. Ja ar izskatīšanas rezultātu puses nav apmierinātas, tad var pārsūdzēt tiesā. Strīdi par to, kā tiek piešķirta kompensācija, jāizskata tādā kārtībā, kādu paredz attiecīgie likumi par denacionalizāciju. Un strīdu, kuri rodas par sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa izmantošanu, izskatīšana ir uzticēta tiesai, jo vairs nav loģikas to uzdot pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Tātad vai par katru no daļām mums būtu jābalso atsevišķi?

I.Ēlerts: Jā, es domāju, ka vajadzētu, jo šis pants ir ievērojami grozīts salīdzinājumā ar otro lasījumu.

Priekšsēdētājs: Vai kāds no deputātiem uzstāj, ka ir jābalso par katra panta daļu, vai arī varam nobalsot par pantu kopumā? Kopumā? Tad lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 19.pantu kopumā. Lūdzu rezultātu. 51 – par, 1 – pret, 6 – atturas.

I.Ēlerts: 20.pants atbilstoši 19.panta papildinājumam ir papildināts ar atbildību par sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa nepieņemšanu. Citu grozījumu šajā pantā nav, un arī priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 20.pantu. Lūdzu rezultātu. 49 – par, 1 – pret, 9 – atturas. Pieņemts. Ēlerta kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par turpmāko darbību?

I.Ēlerts: Ievērojot to, ka zālē par likumu balso ļoti mazs deputātu skaits, es ierosinātu to atlikt… Tātad likums ir apspriests, bet balsojums par šo likumu jāatliek uz nākamās otrdienas balsojumu laiku.

Priekšsēdētājs: Ņemot vērā iesniegto priekšlikumu, ir personālā balsošana.

I.Ēlerts: Bet es lūdzu šovakar, protams, izskatīt lēmumu par spēkā stāšanās kārtību, ņemot vēl vērā, ka tas ir saistīts ar dažām ļoti sarežģītām lietām. Tātad es deputātus informētu. Acīmredzot būs arī jautājumi un iespējamas pat debates par šo lietu. Un mēs varētu izspriest arī lēmumu un pieņemt nākamo otrdien kopā ar likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Sakiet, vai tomēr nav iespējams, ka par šo likumu mēs nobalsojam rīt no rīta? Principā, jo ātrāk tas tiek pieņemts, jo labāk.

I.Ēlerts: Es domāju, ka to var izšķirt tikai deputāti, man te nav nekas sakāms.

Priekšsēdētājs: Ja deputātiem nav iebildumu, tad, ja rīt no rīta Dineviča kungs vēlreiz griezīsies pie plenārsēdes ar tādu lūgumu, tad varam to apspriest un nobalsot.

(Deputāts Dinevičs no zāles kaut ko saka.)

I.Ēlerts: Šodien var izšķirties par vienu no variantiem. Ir divi varianti: mans ierosinājums un jūsu, Dineviča kungs. Tātad ir divi varianti.

Priekšsēdētājs: Mums ir tradicionāla kārtība, ka šādus gadījumus neizšķiram ar balsošanu, bet atliekam. Bet katrā ziņā tas neatņem jums tiesības rīt šo jautājumu izvirzīt vēlreiz.

Lūdzu, Ēlerta kungs, par lēmumu!

I.Ēlerts: Tātad par lēmuma projektu, kas, kā jūs redzējāt, ir 222.dokumentā. 1.punkts pilsoņiem sertifikātus ļauj saņemt pirms reģistrācijas un pēc tam atsevišķi saņems šos 15 sertifikātus, tādējādi paātrinot procesu, ja kādam ļoti vajag sertifikātus vai vismaz daļu saņemt ātrāk. No 2. līdz 12.punktam būtībā ir norādīti visi tie darbi, kuri ir jāizdara, lai sagatavotu sertifikātu piešķiršanu un piešķirtu sertifikātus visos likumā noteiktajos gadījumos.

Tātad 9.punkts saskaņā ar deputātes Čepānes priekšlikumu starp 4. un 5.apakšpunktu tiks papildināts ar vienu apakšpunktu, kurā ir šāds teksts: “Līdz 1993.gada 1.janvārim noteikt amatus, uz kuriem neattiecas Latvijas Republikas likuma “Par privatizācijas sertifikātiem” 5.panta 2.punktā noteiktie ierobežojumi.” Un 13.punktā būs labojums: “uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām”. Tātad abi divi. Un 11. un 12.punktā būs papildinājums (man gan jāatvainojas, ka tas patlaban nav tekstā), ka saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināto metodiku… Tātad zemes var novērtēt tikai pēc šīs metodikas.

Pats sarežģītākais šajā lēmumā ir no 13. līdz 17.punktam. Šie punkti risina jautājumu, kā piešķirt un kam piešķirt sertifikātus un kompensācijas sertifikātus par īpašumu un par nodzīvoto laiku Abrenes pilsētā un sešos pagastos, kuri patlaban ir Krievijas Federācijas teritorija. Tātad, lūdzu, to uzmanīgi novērtējiet, jo tas ir politisks lēmums. Darba grupa ierosina, ka sertifikāti varētu tikt piešķirti tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri tur dzīvo. Ja šīs personas nav Latvijas Republikas pilsoņi, tad sertifikāti netiek piešķirti, un tiek piešķirti tātad kompensācijas sertifikāti par īpašumiem, kas ir Abrenes šajā daļā. Arī aprēķinos ir paredzēts, ka šie sertifikāti par Abrenes daļu varētu būt diezgan ievērojams daudzums kompensācijas sertifikātu, proti, pēc ekspertu novērtējuma – 0,4 miljoni.

17.punktā ir noteikts, ka, piešķirot privatizācijas sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku, par pastāvīgu dzīvi Latvijā, ir uzskatāma arī pastāvīgā dzīve šajā Abrenes daļā. Tāds ir darba grupas piedāvājums. 15. un 16.punkts jau ir tehnisks un nosaka, kam to darīt – tātad Balvu pilsētas un Balvu rajona pašvaldībai. Tādējādi Balvu rajona pašvaldībai iznāk visvairāk darba. Šīs divas pašvaldības tika iepazīstinātas ar sagatavoto lēmuma projektu, un tās principā neiebilda. Protams, tas šo pašvaldību darbu nebūt neatvieglos, bet citu risinājumu darba grupa neredzēja.

Un beidzot 18.punkts, kas šajā lēmumā nosaka, kurus īpašumus var privatizēt tikai par sertifikātiem līdz sertifikātu saņemšanas beigu datumam. Šeit man būtu divi precizējumi. Tātad, pirmkārt, 18.punkta ievaddaļa skanētu: “Noteikt, ka līdz 1996.gada 31.decembrim tikai par privatizācijas sertifikātiem likumdošanā noteiktajā kārtībā var privatizēt…”, lai nemēģinātu ar sertifikātiem darīt visu, kas vien ienāk prātā. Un sakarā ar to, ka darba grupa pārskatīja šīs pilsētu zemes cenas, 18.punkta 5.apakšpunktā ir jāsvītro vārdi “gabalus, kuri piešķirti lietošanā individuālajā apbūvē”. Tātad visa pilsētas zeme, lai garantētu sertifikātu segumu.

J.Bojārs (no zāles): Cik tad maksās?

I.Ēlerts: Cik tad maksās, Bojāra kungs, par to aptuvens darba grupas novērtējums ir 256.dokumentā. Tas dabūjams sekretariātā, ja jums šodien tas vēl nav izdalīts. Tātad šis dokuments tika izdalīts šodien sēdes laikā.

Priekšsēdētājs: Tas viss, Ēlerta kungs?

I.Ēlerts: Jā.

Priekšsēdētājs: Tādā gadījumā ievērosim parasto procedūru: vispirms jautājumi, pēc tam debates. Lūdzu, kādi ir jautājumi Ēlerta kungam?

Plotnieka kungs, pēc tam – Seiles kundze.

A.Plotnieks: Godātais referent! Vai jūs neuzskatāt, ka mēs esam gatavi noteikt visai striktus, es pat teiktu – reālistiskus termiņus attiecībā uz Ministru padomes darbību: tur ir 15.decembris, 20.un tā tālāk. Un tajā pašā laikā to darbu, kas būtu jāveic bankām, mēs ar šo lēmumu esam gatavi iekonservēt uz vairākiem mēnešiem. Paskatieties, piemēram, 2.punktā – līdz 1.janvārim vēl tikai noteiks, kura banka kādu teritoriju apkalpos. Tālāk paskatieties – līdz 1.februārim būs jāgatavojas tikai konta atvēršanai un tā tālāk. Padomāsim, vai līdz ar to mēs šo procesu nepadarām tik ilgi ievilktu un stieptu, ka cilvēki tā vietā, lai pateiktu parlamentam paldies, ka nu beidzot kaut kas tiek darīts, galarezultātā uzskatīs, ka mēs atkal vilcināmies. Es ierosinātu gan 1.punktā, gan nākamajos punktos, kas adresēti bankai, noteikt striktus un ļoti īsus termiņus tai daļā, kas aptver dažādas darbības, kas ir vērstas uz šo sertifikātu izsniegšanu. Pēc tam pašu sertifikātu, tā sakot, atprečošanai mēs varam paredzēt ilgākus termiņus.

I.Ēlerts: Plotnieka kungs, kā jūs redzat pēc lēmuma teksta, sertifikātu izsniegšana reāli varētu sākties 1.martā. 2.punkts uzdod pašvaldībām noteikt, kuras krājbankas apkalpos konkrētu rajona teritoriju. Šis punkts nesadala starp valsts krājbanku un Zemes banku. Šīs funkcijas sadalījums ir pavisam cits, un to pasaka 7. un 8.punkts. Un nebūtu vajadzības pašvaldībām likt šo darbu izdarīt steidzīgāk.

Un otrs. Es būtu pret īsiem termiņiem, jo šie īsie termiņi nekad netiek ievēroti, un, dod Dievs, ka tiktu izpildīti šie garie termiņi. Dod Dievs!

Priekšsēdētājs: Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Cienījamais Ēlerta kungs, man jautājums par 11. un 12.punktu, kur tiek noteikts, ka tautas deputātu padomes gan atsevišķās pilsētās, gan Rīgas pilsētas domē apstiprina šīs pašvaldības zemes novērtējumu sertifikātos, vai ne?

I.Ēlerts: Jā.

A.Seile: Vai nebūtu lietderīgi tomēr īstenot to, ko mēs jau pārrunājām jūsu kopīgajā komisijas sēdē, ka uzdot vismaz apstiprināt saskaņā ar Ministru padomes apstiprinātu metodiku, it sevišķi tādēļ, ka tiek veidots vienots valsts zemes dienests? Citādi mēs varam nonākt tādā situācijā, ka Ventspilī, kur valdes priekšsēdētājam ir liela galva, būs pilnīgi citas zemes kompensācijas cenas nekā citās pilsētās, vai arī… Kā no šīs situācijas izbēgt?

I.Ēlerts: Seiles kundze, es jau teicu, ka gan 11., gan 12.punkts tiek papildināts ar vārdiem – “saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināto metodiku”. Izstrādāt šo metodiku uzdots 9.punkta 7.apakšpunktā.

A.Seile: Jā. Es vienkārši neredzu, kur tas ir. Vai tas ir tikai mutisks ierosinājums?

I.Ēlerts: Jā, tekstā nav. Es atvainojos, būtībā tā bija mana kļūda.

A.Seile: Jā, labi.

I.Ēlerts: Tātad es to jau teicu, uzstājoties par lēmuma projekta tekstu. Bet atkārtoju vēlreiz.

A.Seile: Jā, labi, paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeltkalnes kundze!

B.Zeltkalne: Vai lēmuma projektā un 256.dokumentā nevarētu lūdzu precizēt, ko mēs privatizēsim par sertifikātiem: vai dzīvojamos namus un dzīvokļus tajos vai abus kopā, vai arī atsevišķi dzīvokļus un dzīvojamos namus? Jo mēs zinām, ka mums ir arī divi projekti, kuri vēl nav skatīti, par dzīvojamā fonda privatizāciju. Un tur ir divi būtiski dokumenti. Viens projekts ir par dzīvokļu privatizāciju, otrs – par dzīvojamo namu privatizāciju. Manuprāt, šeit arī ir neskaidrs 18.punkta 4.apakšpunkts, kurā sacīts, ka valsts un pašvaldību īpašumā esošos, pēc 1945.gada 8.maija uzceltos dzīvojamos namus un dzīvokļus tajos. Var būt, ka vajadzētu tomēr precizēt, kurus?

I.Ēlerts: Tieši tāpēc, ka šis likums nav pieņemts, tur ir abi varianti. Tieši tāpēc, Zeltkalnes kundze.

B.Zeltkalne: Paldies.

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu!

J.Freimanis: Ēlerta kungs, paskaidrojiet, lūdzu, 17.punkta būtību. Tātad te ir teikts, ka piešķir privatizācijas sertifikātus par Latvijā nodzīvoto laiku, par pastāvīgu dzīvi Latvijā un tā tālāk, arī par pastāvīgo dzīvi tur, strīdus rajonā… Tātad par ko šeit ir runa? Pirmkārt, par kādu iedzīvotāju kontingentu? Un no kuras puses, sākot ar 1944.gada decembri?

I.Ēlerts: Tātad šis 17.punkts ir jālasa kontekstā ar 13.punktu un, sagatavojot galīgo variantu, tie acīmredzot tiks nolikti blakus, lai nerastos šie jautājumi. Jo 17.punkts nosaka, ka ir uzskatāmi par dzīvi Latvijā, par dzīvi šajā reģionā, bet 13.punkts nosaka, ka privatizācijas sertifikātus šajā daļā dzīvojošie var saņemt tikai tajā gadījumā, ja viņi ir Latvijas Republikas pilsoņi.

J.Freimanis: Tātad tas attiecas uz šiem cilvēkiem?

I.Ēlerts: Jā, tikai uz Latvijas Republikas pilsoņiem.

J.Freimanis: Respektīvi, ja tur Krievijā vēl dzīvotu Latvijas Republikas pilsoņi, viņiem šis laika ilgums ir spēkā?

I.Ēlerts: Jā. Tātad viņi saņems līdzvērtīgi ar Latvijas Republikas pilsoņiem.

J.Freimanis: Saprotu. Labi.

I.Ēlerts: Protams, kompensācija kā jau kompensācija tur ir par īpašumu, tas nav atkarīgs no pilsonības, kā mums ir visos denacionalizācijas likumos.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Sakiet, lūdzu, Ēlerta kungs, par 18.punktu: kā jūs izskaidrotu domu, ka noteikt, ka līdz 1996.gada 31.decembrim var privatizēt tikai par privatizācijas sertifikātiem? Vai tad nav atļauta piemaksa naudā, ja sertifikātu vērtība apaļā summā nesedz šo objektu, vai arī vispār piemaksāt daļu klāt, vai arī piedalīties ar sertifikātu kādā pirkumā uzņēmējsabiedrībā, kur cits kapitāldaļu pērk par Latvijas rubļiem?

I.Ēlerts: Tātad par uzņēmējsabiedrībām ir pilnīgi skaidrs, ka tur tikai daļa tiek pārdota par sertifikātiem. Pārējā daļa – par Latvijā spēkā esošajiem maksāšanas līdzekļiem. Es šo jautājumu izvirzīju darba grupā, un darba grupa izlēma: ja nepietiek, tad ir iespējas likumā noteiktajā kārtībā iepirkt sertifikātus klāt. Šī norma ir tieši sertifikātu īpašnieku aizsardzībai un tieši Latvijas Republikas pilsoņu aizsardzībai. Ja tas ir sarežģītāk, tad tas acīmredzot tieši nodrošina Latvijas Republikas pilsoņu interešu aizstāvību.

E.Kide: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kādam no deputātiem ir jautājumi? Nav. Paldies. Vai kāds no deputātiem ir pierakstījies debatēs? Debatēs nav neviens pierakstījies. Lūdzu, Ēlerta kungs, tad pēc kārtas skatīsimies, par kuriem pantiem ir jābalso.

I.Ēlerts: Par punktiem. Tātad īsumā es informēju. Laikam vienkārši jānosauc punktu numuri un jājautā, vai deputātiem ir iebildumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Ēlerts: Es domāju, ka te vajadzētu skatīt pa grupām. 1.punkts ir atsevišķs, pēc tam no 2. līdz 12.punktam būtībā ir par izpildi. Ja šajās grupās nav iebildumu…

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, es varbūt pajautāšu, lai būtu zināma sistēma. Vai deputātiem par 1.punktu ir kādi balsojami priekšlikumi? Nav. Par 2. līdz 12.punktam?

I.Ēlerts: Jā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai deputātiem ir par šo punktu grupu kādi priekšlikumi balsošanai?

Lūdzu, Alkšņa kungs!

L.Alksnis: Cienījamie kolēģi, man 12.punktā būtu tikai viens labojums – vārds “atkarībā no zemes gabala atrašanās vietas” nomainīt ar šādu tekstu: “Izstrādāt un apstiprināt šo pilsētu zemes novērtējumu sertifikātos, kas noteikts pēc Ministru padomes apstiprinātās vērtēšanas metodikas.”

I.Ēlerts: Tātad jūs uzstājat uz to, ka jāsvītro vārdi – “atkarībā no zemes gabala atrašanās vietas”?

L.Alksnis: Jā, jo tas ir tikai viens faktors, kas nosaka zemes vērtības vērtējumu. Tātad viens no faktoriem, kuru šeit nebūtu sevišķi ko uzsvērt. Jo, ja minam, ka jānosaka atbilstoši Ministru padomes apstiprinātajai metodikai, tad šis faktors šajā metodikā jau ir iekļauts.

I.Ēlerts: Jā, es jums piekrītu, ka metodikā tas būs iekšā, bet, lai cilvēki saprastu, ka katrai vietai pilsētā būs sava cena, ka galu galā būs pilsētas karte, kur burtiski katram atsevišķam gruntsgabalam būs noteikta cena, turklāt blakus esošajiem gruntsgabaliem varētu būt dažādas cenas, vai tomēr šis te…

L.Alksnis: Es tam, protams, piekrītu, ja jūs pastāvat uz to, ka tomēr saglabāt šo vienu precizējošo un svarīgo faktoru, bet tad tomēr šis punkts būtu jāpapildina ar palīgteikumu, ka noteikt pēc Ministru padomes apstiprinātas metodikas.

I.Ēlerts: Jā, to es jau teicu. Tātad abi punkti – 11. un 12.punkts – tiek papildināti saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes apstiprināto metodiku.

L.Alksnis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Seiles kundze, lūdzu!

A.Seile: Es tomēr gribu atbalstīt Alkšņa kunga priekšlikumu, jo ir vairāki faktori, no kā veidojas zemes novērtējums. Un šī atrašanās vieta, protams, ir viens no galvenajiem, bet to nevajadzētu šeit speciāli ietvert, jo citādi pārējos faktorus var noteikt kāds cits un saskaņā ar citu metodiku.

I.Ēlerts: Cienījamā Seiles kundze! Likuma tekstā, ko mēs apspriedām, šī atkarība tomēr jau ir. Jo tas ir pats galvenais, lai sertifikātu likuma adresātam, un tas tomēr praktiski ir jebkurš Latvijas iedzīvotājs, būtu skaidrs, ka katrā vietā pilsētā ir cits… Tātad 12.pantā jau šis teksts ir. Tādēļ es aicinātu tomēr to nesvītrot. Bet, ja Seiles kundze un Alkšņa kungs uzstāj, mēs, protams, varam par to balsot.

Priekšsēdētājs: Ēlerta kungs, vispār likumam jābūt ne tikai skaidram, bet arī precīzam. Un šis ir diezgan būtisks precizējums, kas sasaista. Varbūt jūs varat apskatīties, kādā redakcijā, nebalsojot par to šobrīd, bet sasaistot ar metodiku, kura tiks lietota.

I.Ēlerts: Es jau teicu, ka šī kļūda tiek labota. Proti, noteikt tikai saskaņā ar Ministru padomes apstiprināto metodiku. To es atkārtoju, ja nemaldos, jau ceturto reizi.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Neviens laikam tieši neuzstāj uz balsojumu, jo nav tiešas redakcijas.

Lūdzu, Ēlerta kungs, turpinām!

I.Ēlerts: Tātad 13.punkts, pamatpunkts par to, kādā kārtībā atlīdzina Abrenē. Tātad privatizācijas sertifikāti personām, kuras pastāvīgi pierakstītas minētajā teritorijā, netiek piešķirti, ja vien šīs personas nav Latvijas Republikas pilsoņi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem šajā sakarībā ir kādi iebildumi? Vai ir nepieciešamība speciāli balsot? Nav. Paldies.

I.Ēlerts: 14.punkts ir par to, kas piešķir, kas lemj par kompensāciju par zemi šajos pagastos. Normāli to darītu šo pagastu tautas deputātu padomes. Tā kā tādu nav, tad šis darbs ir uzdots Balvu rajona Tautas deputātu padomei.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav speciālu priekšlikumu.

I.Ēlerts: Analoģiski 5.punkts uzdod Balvu pilsētas pašvaldībai noteikt kompensāciju, ja kāds pieprasa kompensāciju par zemi Abrenes pilsētā, un to, kādā kārtībā tas ir darāms. Esmu ievērojis, ka vispirms piešķirs pašiem balveniešiem, un tikai pēc tam tiem, kas prasīs kompensāciju par zemi Abrenes pilsētā.

Priekšsēdētājs: Vai Balvu rajona deputātiem nav iebildumu? Nav. Paldies.

I.Ēlerts: 16.punkts uzdod Balvu rajona pašvaldībai izlemt jautājumus par kompensācijas piešķiršanu par namīpašumiem, uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem, un arī represētajiem. Pie tam represētie te ir gan Latvijas Republikas pilsoņi, gan iedzīvotāji, kuri ir izsūtīti no šīs Abrenes daļas. Tātad šeit ir tikai šis vienīgais izņēmums, ka arī iedzīvotāji, kuri no turienes izsūtīti, var saņemt sertifikātus. Tātad šis izņēmums ir 2.apakšpunktā. Pārējais būtībā ir tehniskā daļa.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi par balsošanu? Nav. Paldies.

I.Ēlerts: 17.punkts nosaka, kā skaita dzīvi Abrenes daļā, proti, piešķirot sertifikātus tiem, kas dzīvo Latvijā, un Latvijas Republikas pilsoņiem, tad šo dzīvi Abrenes daļā pielīdzina dzīvei Latvijas Republikā jebkurā laikā neatkarīgi no tā… Jo nekādu loģisku termiņu darba grupa šeit nevarēja uzlikt, un tas arī būtu netaisnīgi pret šiem cilvēkiem.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumu par balsojumu nav. Lūdzu, tālāk.

I.Ēlerts: 18.punkts nosaka sertifikātu nodrošinājumu. Tātad šeit ir divi precizējumi. Pirmais ir 15.rindā, proti, privatizēt var tikai par privatizācijas sertifikātiem likumdošanā noteiktajā kārtībā. Un 31.rindā tiek svītrots teksts – “gabalus, kuri piešķirti lietošanā individuālajai apbūvei”. Tātad 5.apakšpunkts skan – “pašvaldību rīcībā esošo zemi’.

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs, šajā sakarībā ne… Paldies. Tātad Ēlerta kungs, mēs esam apsprieduši lēmuma projektu un balsosim par to kopā ar likumprojektu.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamo kolēģi! Es gribētu ļoti silti atbalstīt Dineviča kunga ierosinājumu un jau puslīdz par 99 procentiem vienoties, ka mēs ar šo jautājumu tiekam galā rīt no paša rīta, jo tas tiešām ir fundamentāls likums, un tam jāsāk strādāt.

I.Ēlerts: Paldies par uzmanību. Tas jau ir deputātu ziņā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā, ja Dineviča kungs un Freimaņa kungs uzskata, ka tas būtu nobalsojams tagad, mēs to varam izdarīt. Nobalsojam par to, ka skatām rīt. Bet mums ir viens balsojums par budžetu. Rīt no rīta pulksten 10.00 mēs turpinām budžetu. Tādējādi nevaram otro reizi balsot par pulksten desmitiem. Tātad – lai izšķir rītdiena.

Nākamais darba kārtības jautājums – par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas kārtību.

Špoģa kungs, lūdzu tribīnē!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi! Runa ir par 220.dokumentu, kurš jau pagājušajā nedēļā bija mūsu īpašumā, uz mūsu galdiem. Tajā ir gan likumprojekts, gan lēmuma projekts. Pēc otrā lasījuma, cienījamie kolēģi, par šo likumprojektu nav iesniegti ne deputātu, ne citu darbinieku priekšlikumi. Ir tikai izdarīti tehniski un sīki redakcionāli labojumi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Vai ir nepieciešamība par kādu no šiem sīkajiem labojumiem speciāli balsot? Nav. Tātad praktiski mēs varētu uzskatīt, ka esam apsprieduši. Tātad atliekam balsošanu uz to reizi, kad balsosim par visiem šiem dokumentiem kā par apspriestiem.

Par lēmumu.

K.Špoģis: Paldies. Un par lēmuma projektu ir tā, ka 1.punkts attiecas uz to pašu konvertējamo valūtu, tāpēc arī tas tiek izslēgts. Papildinātais 8.punkts, kā redzat, ir standarta punkts, kurš vienmēr tiek adresēts Ministru padomei. Un 9.punkts, lai nebūtu no jauna tas saraksts, kurš bija publicēts, par pārdošanu, privatizēšanu par brīvi konvertējamu valūtu, nosaka, ka tas ir privatizējams pēc tiem pašiem noteikumiem izsolē un tā tālāk. Bet 10., tā kā šodien jau ir 3.datums, varētu svītrot, lai stājas spēkā parastajā kārtībā.

Priekšsēdētājs: Vai ir jautājumi par lēmumu? Nav. Vai kāds no deputātiem vēlas izteikties debatēs? Biķa kungs! Debates vai jautājums? Jautājums. Lūdzu.

V.Biķis: Sakiet, lūdzu, Špoģa kungs, ko darīt šinī sakarībā ar lēmuma par šā likuma spēkā stāšanās kārtību diviem neizpildītiem punktiem, kur bija rakstīts, ka līdz 15.augustam, respektīvi, arī līdz 15.septembrim, Ministru padomei bija jāiesniedz, jāapstiprina un jānosaka tā valsts īpašuma un pašvaldību īpašuma daļa, kas ir pārdodama tikai par sertifikātiem. Šis punkts, cik zinu, vēl nav izpildīts.

K.Špoģis: Cienījamie kolēģi, man pašreiz ir grūti pateikt, mēs esam centušies ietekmēt, lai pasteidzinātu šos darbiņus. Lūk, nāk Lustes kungs un Godmaņa kungs. Varbūt viņi tūlīt paskaidros, kāpēc tā lieta ir aizkavējusies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Lustes kungs!

N.Luste, ekonomisko reformu ministra vietnieks: Redziet, kas par lietu. Sakarā ar to, ka mums nebija īpaši skaidrs, kāds tiks pieņemts likums par sertifikātiem, mēs pašreiz atturējāmies no tā, lai pieņemtu normatīvu aktu un noteiktu šos procentus. Bet, ja jūs paskatāties to dokumentu, kurš bija pievienots, kad skatījāmies sertifikātu likumu, un kurš ir par sertifikātu seguma orientējošo novērtējumu, tad tur ir viena aile – 6.punkts – par sertifikātiem privatizējamā daļā. Te ir ierakstīts – apmēram 25 procenti valsts un pašvaldību uzņēmumos. Tātad pēc ekspertu vērtējuma šis procents varētu būt 25.

V.Biķis: Jā, es jums pilnīgi piekrītu. Bet, ja drīkst, vai šos 25 procentus nevajadzētu tomēr noteikt, un tad arī uz mūsu komisiju…

N.Luste: Mēs tagad tos noteiksim…

V.Biķis: Lai nezvanītu no pašvaldībām un neprasītu, kad tad tas beidzot tiks izdarīts?

N.Luste: Tāpēc tagad saku, ka patlaban ir skaidrība par likumu, un, it īpaši pēc tam, kad rītā par to tiks nobalsots, mums atliek tikai pieņemt attiecīgos lēmumus.

V.Biķis: Jā, un es domāju, ka piecu dienu laikā to varētu izdarīt.

I.Godmanis: Nē, to mēs izdarīsim ļoti ātri – pēc balsojuma par likumu par sertifikātiem un par šo lēmumu. Un viss.

Priekšsēdētājs: Tātad stenogrammai: no pirmā mikrofona runāja Lustes kungs un Godmaņa kungs, no trešā mikrofona – Biķa kungs.

Tātad, godātie kolēģi, mēs atliekam šo dokumentu balsošanai uz noteikto balsošanas laiku, uzskatot šo dokumentu par apspriestu.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par valsts aizsardzību”, trešais lasījums.

Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis, aizsardzības ministrs: Cienījamie deputāti! Runa ir par 250.dokumentu, kuru jūs esat saņēmuši. Tas ir likumprojekts “Par valsts aizsardzību”. Jāsaka tā, ka par šo likumprojektu nekādu priekšlikumu nav. Tikai darba grupā un arī Aizsardzības un iekšlietu komisijā, kur šis likumprojekts tika gatavots trešajam lasījumam, bija izdarīti vienīgi daži redakcionāli papildinājumi, galvenokārt izejot no tā, kas tika teikts pagājušajā plenārsēdē. Viens no lielākajiem tādiem redakcionāliem labojumiem, kā tika ierosināts, ir, ka termina “nacionālie aizsardzības spēki” – vietā tiek lietots termins “nacionālie bruņotie spēki”. Tas ir, piemēram, 2.pantā, 6.pantā, 5.pantā un pārējos pantos. Savukārt termina “Ministru padome” vietā tiek lietots termins “valdība”. Faktiski tas arī ir viss, ko gribēju jums teikt par šo likumu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vai kādam no deputātiem ir priekšlikumi šajā likumā, kuri prasītu plenārsēdes balsojumu, pirms to nododam balsošanai kopumā? Nedzirdu neviena deputāta iebildumus un piezīmes. Jundža kungs, tātad to noliekam uz balsošanas laiku.

T.Jundzis: Jā, paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, nākamais darba kārtības jautājums.

T.Jundzis: Likumprojekts “Par aizsardzības spēkiem”. Tas ir 253.dokuments. Arī par šo likumprojektu nav saņemts neviens rakstveida priekšlikums, bet dažos no likumprojekta pantiem ir izdarītas redakcionālas izmaiņas, kuras atbilst pagājušās sēdes priekšlikumiem. Faktiski ir tādi visai, varētu tā teikt, nebūtiski grozījumi. Atkal šie paši bruņotie spēki nacionālo aizsardzības spēku vietā, kā arī Ministru padomes vietā ir valdība.

Šodien no deputāta Eniņa tika saņemts vēl viens priekšlikums, kurš, manuprāt, ir tīri redakcionāls un kuru varētu pilnībā atbalstīt. Runa ir par 4.panta “d” apakšpunktu. Jums piedāvātajā redakcijā ir teikts, ka jūras spēki kontrolē valsts ekonomisko zonu. Deputāts Eniņš piedāvāja tekstu: “piedalās valsts ekonomiskās zonas kontrolē”.

Tas, manuprāt, ir redakcionāls un atbalstāms priekšlikums. Par citiem labojumiem, es domāju, nav pamata…

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputāti uzskata, ka kāds no redakcionālajiem labojumiem trešajā lasījumā ir balsojams? Nav. Tātad varam uzskatīt likumprojektu par apspriestu un noteikt balsošanas laiku.

Lūdzu, likumprojekts “Par izņēmuma stāvokli”.

T.Jundzis: Tātad likumprojektā “Par izņēmuma stāvokli” atbilstoši plenārsēdē iesniegtajam 4.panta labojumam, kuru ierosināja cienījamais deputāts Panteļejevs, ir atspoguļots, ka noteiktos gadījumos ir jāziņo Apvienoto Nāciju Organizācijai. Un vēl ir tie paši redakcionālie labojumi, par kuriem minēju iepriekšējos likumprojektos, tas ir, nacionālo aizsardzības spēku vietā tiek rakstīts termins “bruņotie spēki” un Ministru padomes vietā – “valdība”.

Priekšsēdētājs: Preinberga kungs!

G.Preinbergs: Te laikam tiešām ir viena maza, maza kļūdiņa, uz kuru es gribētu norādīt. Tātad 4.lappusē 13.panta 3.apakšpunkts: “noteikt karantīnu un veikt citus sanitāri pretepidēmiskos pasākumus”. Bet tur vajadzēja būt vēl vienam vārdiņam – “pretepizootiskos”, tas ir, “pretepidēmiskos un pretepizootiskos”. Par to mēs pagājušajā reizē runājām.

T.Jundzis: Jā, Preinberga kungs! Es domāju, ka jūs noteikti esat lielāks speciālists šajā jomā, un mēs ar jums to vienkārši tehniski ierakstīsim.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Es lūdzu to fiksēt stenogrammā, lai tas būtu ar plenārsēdes akceptu.

Lūdzu, vai deputātiem ir kādi priekšlikumi, papildinājumi, nepieciešami balsojumi? Nav. Tātad tā pati pieņemtā kārtība.

Un tagad lēmums.

T.Jundzis: Tātad lēmums ir iesniegts ar 252.dokumentu. Tajā ir trīs punkti un…

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi par 252.dokumentu par lēmumu? Nav. Debatēs neviens nav pieteicies. Vai ir kādi redakcionāli vai cita rakstura labojumi, apspriežot lēmumu pa pantiem? Tātad par visu dokumentu kompleksu tiek balsots balsošanas reizē otrdien pulksten 13.00 vai, ja plenārsēde izlems izdarīt rīt, tad rīt.

T.Jundzis: Vai to var izlemt šodien, vai tas ir jāizlemj rīt?

Priekšsēdētājs: Paldies, Jundža kungs! Lagzdiņa kungs, lūdzu tribīnē! Jūs negaidīti ātri tikāt, varbūt jums būs kādi procedūras rakstura priekšlikumi?

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāja vietniek, kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma likumprojektā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” tika saņemts 21 jūsu rakstveida priekšlikums. No tiem ir ņemti vērā 15 priekšlikumi, kā arī pēc šā likumprojekta autora iniciatīvas lasījumu starplaikā papildus likumprojektā ir ietverti jauni astoņi panti. Proti, tas ir 7.pants un 27.pants līdz 32.pantam.

Kolēģi, ja jūs ievērojāt, tad likuma projektā ir ietverta jauna nodaļa, tas ir, 6.nodaļa, kas reglamentē kārtību, kādā notiek sabiedriskās organizācijas pašlikvidācija un reorganizācija. Bez tam, ņemot vērā, kolēģi, to, ka ir pieņemts Vēlēšanu likums, kas pēc būtības sabiedriskās organizācijas tiesību ziņā ir nostādījis vienā līmenī ar politiskajām organizācijām, pēc Juridiskās pārvaldes un šā likumprojekta autora iniciatīvas likumprojektam ir pievienota nodaļa, kura reglamentē politisko organizāciju darbību. Un komisija tīši nav ietvērusi šo nodaļu likumprojektā, bet tikai ir pievienojusi, jo atcerieties iepriekšējo lasījumu laikā bija konceptuāls balsojums, kas izslēdza no šā likumprojekta politisko organizāciju reglamentācijas nepieciešamību. Bet, tā kā ir mainījušies apstākļi, tuvojas vēlēšanas un ir pieņemts jauns Vēlēšanu likums, tiek ierosināts šo jautājumu izskatīt vēlreiz plenārsēdē. Es gribētu informēt deputātus, kuri nepieder ne pie vienas frakcijas, ka, pirms es izšķīros par jautājuma ierosināšanu šeit, Augstākajā padomē, šādai rīcībai akcepts tika saņemts visās trijās frakcijās. Tādēļ arī šis jautājums šodien mums ir jāizlemj.

Tagad, par procedūru runājot, ja gadījumā, kolēģi, jūs atbalstīsit šīs nodaļas ietveršanu likumprojektā, tad neapšaubāmi gan šī nodaļa, 12.nodaļa, kura reglamentē politisko organizāciju darbības papildu un sevišķos noteikumus, gan arī 6.nodaļa, proti, kura reglamentē sabiedrisko organizāciju pašlikvidācijas un reorganizācijas noteikumus, ir jāizskata tāpat, kā šā likumprojekta 24.pants. Atcerieties, pēc deputāta Plotnieka ierosinājuma šis pants netika pieņemts otrajā lasījumā, tāpēc tas ir jāizskata šodien otrajā lasījumā, jo šīs normas ir tik nopietnas, kolēģi, ka mēs nevaram to šodien pieņemt trešajā lasījumā. Es jau dzirdu zālē iebildumus, ka jautājums par politiskajām organizācijām ir tik svarīga lieta, ka to vajadzētu izskatīt arī pirmajā lasījumā. Es domāju, ka mēs par to esam daudz debatējuši un diskutējuši, ka patlaban faktiski ir balsošanas lieta, bet tas katrā ziņā ir jāizlemj Augstākajai padomei. Tas īsumā ir viss.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, kā mums būtu vislabāk rīkoties tieši šajā konkrētajā situācijā, kad nobalsot par likumu trešajā lasījumā mēs nevaram: viena daļa mums ir it kā konceptuāli balsojumi, kuri ir no pirmā lasījuma. Mums ir vēl arī otrā lasījuma balsojumi un vēl trešā lasījuma balsojums. Kā jūs ieteiktu rīkoties, pirms es dodu vārdu Freimaņa kungam?

J.Lagzdiņš: Godāto priekšsēdētāja vietniek! Tā kā šis jautājums ir izskatīts visās trijās frakcijās, vispirms būtu jāatrisina jautājums par to, vai ir nepieciešams likumprojektā ietvert 12.nodaļu par šo politisko organizāciju darbības papildu un sevišķiem noteikumiem. Un pēc tam ķerties pie šo nodaļu otrā lasījuma, un trešo lasījumu un šā likumprojekta pieņemšanu atlikt uz nākamo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, bet par politiskām partijām mums bija konceptuāls balsojums.

J.Lagzdiņš: Vispirms jānobalso, ka atceļam šo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Lai mēs atceltu konceptuālo balsojumu, mums nav vajadzīga 61 balss. Mēs to varētu atcelt. Labi, uzklausīsim Freimaņa kungu. Viņš droši vien runās par procedūru.

J.Freimanis: Es varētu izteikt savas domas par šo jautājumu, par šo 6.sadaļu, kas ir no jauna. Man ir viens jautājums par šo sadaļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Freimanis: Lagzdiņa kungs, es visumā pilnīgi piekrītu šai 6.sadaļai, un, protams, tas tā arī ir. Arī mūsu frakcijā šī nodaļa ir akceptēta. Bet man tikai ir viena neskaidra lieta 28.pantā. Viss pārējais – 27., 29. un 30.pantā ir simtprocentīgi, bet sabiedriskās organizācijas sadalīšanās… Tātad, ņemot, piemēram, Rīgas Latviešu biedrību, tātad ir Graudoņa biedrība un Druļļa biedrība. Abas tās sadalās un nebūt nav kvalificējamas kā tādas, kur ir atdalījusies biedru grupa. Nav noslēpums, ka mums ir vēl dažas organizācijas… Tātad, kas ir ar tām? Tur nav vis viena biedru grupa, kas aiziet, bet abas divas saka, ka tās ir tās gudrākās. Man liekas, ka 28.pants nav pietiekami skaidrs.

J.Lagzdiņš: Jā, godāto kolēģi, šādā situācijā mums jāvadās pēc 29.panta normām, proti, pēc tā panta, kas reglamentē sabiedriskās organizācijas sadalīšanos. Un šeit ir viens vienīgs kritērijs, proti, ka gadījumā, ja sabiedriskā organizācija sadalās vairākās jaunās sabiedriskās organizācijās, tās īpašumi un finansu līdzekļi tiek sadalīti statūtos noteiktajā kārtībā. Ja likvidētās organizācijas statūtos šis jautājums nav reglamentēts, tad, ja organizācijas nav panākušas vienošanos, īpašumu un finansu līdzekļus patur tā organizācija, par kuras izveidošanu likvidācijas kopsapulcē, kongresā vai konferencē nobalsojis delegātu vairākums.

J.Freimanis: Tātad tas nozīmē: ja ir Graudoņa biedrība, kura ir drusku lielāka nekā Druļļa biedrība, tad tādā gadījumā ne Graudoņa, ne Druļļa biedrība vairs nevar būt Rīgas Latviešu biedrība, jo te tālāk ir teikts: “šajā gadījumā nevienai no jaunizveidotajām organizācijām nav tiesības paturēt likvidētās sabiedriskās organizācijas simbolu”. Tā tas ir jāsaprot?

J.Lagzdiņš: Nekādā ziņā šajā gadījumā… Jā, jūs uzdevāt cita rakstura jautājumu… Latviešu biedrības gadījumā šī Druļļa grupa faktiski ir radusies biedru grupas atdalīšanās rezultātā.

J.Freimanis: Viņi uzskata, ka viņi ir tie īstie. Jūs saprotat?

J.Lagzdiņš: Viņi var uzskatīt. Ja statūtos šis jautājums, kāda ir biedru grupas atdalīšanās kārtība, nav reglamentēts, tad likums nosaka. Likums vispirms ir ģenerālā norma, ka nedrīkst Latvijā darboties un tikt reģistrētas divas identas sabiedriskās organizācijas ar vienu un to pašu nosaukumu.

Tālāk. Ja tomēr kāda Latviešu biedrības biedru daļa statūtiem neatbilstošā kārtībā sasauc kopsapulci, kongresu vai konferenci, izveido vai atjauno, kā šajā gadījumā, Latviešu biedrību, organizāciju ar tādu pašu nosaukumu – Latviešu biedrība –, tad šīs biedru daļas darbības ir nelikumīgas. Šie biedri ir izveidojuši organizāciju ar tādu pašu nosaukumu. Tātad šajā situācijā ir 30.pants – biedru grupas atdalīšanās. Un tādā gadījumā viņi var šos īpašumus vai finansu līdzekļus saņemt tikai tad, ja Latviešu biedrības statūtos būtu paredzēta šāda tiesība šai daļai, biedru grupai saņemt šos īpašumus. Šajā gadījumā nekādā ziņā viņi arī nevar paturēt šo Latviešu biedrības nosaukumu, jo nevar, es vēlreiz uzsveru – nevar būt Latvijā divas organizācijas ar vienu nosaukumu.

J.Freimanis: Kas izšķirs jautājumu, kam jāpiekāpjas?

J.Lagzdiņš: Šo jautājumu izšķirs kārtība, kādu nosaka 37.pants. Proti, to izskatīs tiesa, vadoties pēc jebkura ierindas biedra iesnieguma vai arī pēc tieslietu ministra ierosinājuma, ja viņš uzskatīs, ka šeit ir nekārtības, un biedri nav iesnieguši tiesā sūdzību.

Priekšsēdētājs: Tātad, Lagzdiņa kungs, varbūt mēs varētu skatīt pa pantiem un, kur ir balsojums vai arī mēs sākam… Jūs formulējiet savādāk balsojumu…

J.Lagzdiņš: Godāto kolēģi, mēs nevaram vēl vairāk sarežģīt šos procedūras jautājumus, vispirms mums ir jāizšķir pamata un svarīgākais jautājums, proti, vai mēs papildināsim šo likumu vai attiecināsim šo likumprojektu arī uz politiskajām organizācijām? Ja attiecināsim, tad mums par to ir jānobalso konceptuāli, pēc tam otrajā lasījumā vēl ir jānobalso par šo nodaļu. Un tādā gadījumā uz trešo lasījumu no kolēģiem ir jāgaida priekšlikumi. Tā kā šīs normas ir tik nopietnas, tad nekādā gadījumā mēs to nevaram pieņemt šodien šajā vēlajā vakara stundā.

Runājot arī par 6.nodaļu, kolēģi, jau deputāta Freimaņa jautājums liecina par to, ka šī nodaļa jums visiem arī ir jāizlasa un jāiesniedz priekšlikumi, jo šī sadalīšanās, dalīšanās un šķelšanās ir tik izplatīta, ka mēs nevaram to tā sasteigt. Tik un tā mums vēlreiz šajā zālē būs jāizskata trešajā lasījumā un galīgi, tāpat kā par lēmuma projekta 5.punktu, kur ir runa par īpašuma tiesību atjaunošanu. Arī par to vairāki deputāti solīja iesniegt priekšlikumus, bet šo priekšlikumu joprojām vēl nav.

Priekšsēdētājs: Lagzdiņa kungs, ja mēs atceļam konceptuālo balsojumu, ko mēs varētu šodien izdarīt, tas nozīmē, ka faktiski viena sadaļa likumā tiek iestrādāta no jauna, un likums kopumā, manuprāt, atgriežas pirmajā lasījumā. Jo mēs nevaram dēļ vienas… Formāli tam ir jāiziet visa procedūra, jo par šo sadaļu mums ir jāuzdod jautājumi un jāatklāj debates, un tikai tad tā ir iebalsojama pirmajā lasījumā. Tātad pirmais jautājums, ko varam likt uz balsošanu, ir, vai atceļam konceptuālo balsojumu par to, ka šajā likumprojektā nav sadaļas par politiskajām partijām, es atvainojos, par politiskajām organizācijām.

Lūdzu, Gavrilova kungs!

M.Gavrilovs: */Cienījamie deputāti! Tas ir ļoti svarīgs jautājums, bet mums līdz darba dienas beigām ir burtiski 20 minūtes. Šis jautājums jāizlemj rīt no rīta, kad deputātu būs vairāk, jo šis ir ļoti svarīgs jautājums, kuru tā vienkārši nevar apspriest. Man liekas, ka visi šie jautājumi jāsāk apspriest no rīta./

Priekšsēdētājs: Vai godātie kolēģi piekrīt Gavrilova kunga ierosinājumam, ka mēs šā likumprojekta apspriešanu pārceļam uz rītdienu?

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Tikai pēc budžeta jautājuma izskatīšanas parlamentā, tad – jā.

Priekšsēdētājs: Jā, pareizi, tā tas ir arī domāts, Ozola kungs!

Ja deputātiem nav iebildumu, paldies Lagzdiņa kungam. Un tātad mēs to turpinām rītu. Bet es tikai lūgšu Lagzdiņa kungu rūpīgi sagatavot visus procedūras jautājumus, lai mēs tiktu galā. Paldies.

Likumprojekts “Par zinātnisko darbību”. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Man būtu ierosinājums: tā kā te patlaban nav ļoti daudzu ieinteresēto deputātu, vai mēs nevarētu šo likumprojektu atlikt uz rītdienu?

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Paldies. Godātie kolēģi! Vai ir kāds jautājums no šodienas darba kārtības, kuru deputāti vēlētos tūdaļ apspriest? Vai Batarevska kungs dodas uz tribīni, man nav īsti skaidrs no viņa kustībām.

12.punkts – lēmuma projekts par pievienošanos konvencijām.

Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Godātie kolēģi, jūsu uzmanībai tiek piedāvāts 259.dokuments, tas ir Augstākās padomes lēmuma projekts “Par pievienošanos Konvencijai par kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu un Konvencijai par palīdzību kodolnegadījumā vai radiācijas avārijsituācijā”. Abas šīs konvencijas ir pieņemtas Vīnē 1986.gada 26.septembrī. Un šīs konvencijas, kā jau norāda teksts, ir vērstas uz sadarbību kodolnegadījumu gadījumos. Mums visiem ir skaidrs, ka Latvija robežojas ar valstīm, kurās realizē kodolenerģētikas programmas. Turklāt Ignalinas atomelektrostacija ir 15 kilometru attālumā no Latvijas robežas. Un Sanktpēterburgas atomelektrostacija ir apmēram 300 kilometru no Latvijas robežas. Šajās atomelektrostacijās ir tāda tipa reaktori, kādi ir avarējušajā Černobiļas atomelektrostacijā. Bez tam Latvijas teritorijā darbojas zinātniskās pētniecības kodolreaktors. Un tādēļ mēs uzskatām, ka mūsu republikai ir nepieciešams pievienoties šīm starptautiskajām konvencijām.

Sagatavojot konvencijas materiālus, tie ir izskatīti arī mūsu republikas attiecīgajās institūcijās, tas ir, Latvijas Republikas Hidrometeoroloģijas pārvaldē, Civilās aizsardzības operatīvajā centrā, Kodolpētniecības centrā, arī valdības aparātā un tā tālāk. Un visas šīs institūcijas atbalsta minētās konvencijas pieņemšanu. Es uzskatu, ka arī Augstākā padome atbalstīs šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi? Nav. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Batarevska kungs, varbūt varētu precizēt: vai šis lēmums, kas, manuprāt, ir visai savlaicīgs, ka mēs pievienojamies šai konvencijai, varētu nodrošināt to, ka jebkurā gadījumā mēs varam dabūt oficiālā kārtā informāciju par visādiem negadījumiem no tiem reaktoriem, no tām reaktoru darbības vietām, kur ir kaut kādas avārijas? Jo šodien praktiski nevaram oficiāli dabūt šo informāciju.

O.Batarevskis: Tieši, pateicoties tam, ja mēs pievienotos šai konvencijai, mēs varētu dabūt šādu informāciju, mums būtu tiesības arī uz šo informāciju. Līdz šim, kamēr neesam pievienojušies, mums tādu tiesību nav.

J.Freimanis: Tātad tas attiecas uz visiem tiem bīstamajiem reaktoriem, kuri darbojas visapkārt.

O.Batarevskis: Jā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt? Vai kādam no deputātiem ir priekšlikumi par lēmuma projekta tekstu? Nav. Paldies. Batarevska kungs, vai jūs vēlaties šodien balsot?

O.Batarevskis: Es negribētu tāpēc, ka te nav pietiekami daudz balsu, lai varētu pievienoties konvencijai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no deputātiem vēl vēlas uzstāties par kādu no jautājumiem? Nevēlas. Paldies, Batarevska kungs, jūs esat brīvs! Paziņoju, ka plenārsēde ir slēgta.

 

(Sēdes beigas)