• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mums vajag izjust sasaukšanos, aizmaldīšanos, atmaldīšanos". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.01.2000., Nr. 6 https://www.vestnesis.lv/ta/id/156

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Savu dzīvi ikviens varam veidot kā mākslas meistardarbu!" - Zvaigznes dienas pārdomās par dzīvi, par esamību Imants Ziedonis

Vēl šajā numurā

08.01.2000., Nr. 6

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Mums vajag izjust sasaukšanos, aizmaldīšanos, atmaldīšanos"

Par trimdas literatūru Latvijas Rakstnieku savienībā

Pāri gadu mijai turpinoties Rakstnieku savienības iedibinātajam ciklam "Nepazīstamie trimdinieki", 4. janvāra Rakstnieku cēlienā notika sarīkojums pie eglītes, un nosaukumu tam deva krājums "Sveču smarža". Tā bija rakstnieka un literatūras zinātnieka Dzintara Freimaņa pieminēšana viņa 75. dzimšanas dienas un 21. aiziešanas dienas atcerē. Viņš ir dzimis Rīgā 1925. gada 3. janvārī un pats šķīries no šīs dzīves 1978. gada 25. decembrī Providensā, Rodailendā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kur viņš cauri Vācijas bēgļu nometnēm bija nonācis 1949. gadā. Amerikā izdotas četras Dzintara Freimaņa grāmatas: "Domas krēslas stundā" (dzeja, 1950), "Viļņi" (romāns, 1956), "Sveču smarža" (dzeja, 1959) un "Augstumos lidinās putni" (dzeja, proza, 1987).

Sveču smaržas noskaņu sarīkojuma vadītājam literatūras pētniekam Ilgonim Bērsonam ar runāto dzejas vārdu un mūziku palīdzēja radīt skatuves mākslinieki Viktors Čestnovs un Jānis Kaijaks. Dzintars Freimanis atklājās kā gudra un inteliģenta personība, kas savu radošo dzirksti izteicis dzejā, īsajā stāstā, romānā. Kā atzīmēja Ilgonis Bērsons, literārās meistarības ziņā visaugstāk būtu vērtējama viņa dzeja — saturā mūsdienīga, pasaules kultūras vērtībās balstīta, ar lielu cieņu pret klasiskajām dzejas formām. Dzintars Freimanis daudz mācījies no Mopasāna (1976. gadā viņš kļuva par Rodailendas koledžas franču literatūras profesoru), viņu nodarbinājušas modernās dzejas un mākslas problēmas ("Cik reālistisks ir reālisms?" — viņš jautā).

Dzintars Freimanis bija pazīstamās un ļoti respektētās teātra kritiķes un publicistes Paulas Jēgeres–Freimanes vienīgais dēls. Viņš auga Kārļa Skalbes un Annas Brigaderes pasaku gaisotnē, mācījās Franču licejā, kuru pabeidza liktenīgajā 1944. gadā, kad viņu ģimenei sākās bēgļu gaitas, kas aizveda uz Vāciju un tālāk uz Ameriku.

Nepazīstamie trimdinieki… Tie ir rakstnieki un dzejnieki, kuru darbi Latvijā nav izdoti. Ciklu aizsāka iepazīšanās ar rakstnieku un tulkotāju Ritu Liepu, kam 22. novembrī apritēja 85. dzimšanas diena. Viņa dzimusi virsnieka Ādolfa Skrastiņa un komponistes Paulas Līcītes ģimenē. Arī viņa 1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Vāciju un tālāk uz Ameriku, kur 1955. gadā iznācis viņas romāns "Sveša vasara" ar latviešu ieceļotāju dzīves tēlojumu. Ritas Liepas stāsti un miniatūras trimdas sabiedrībā ir labi pazīstami un tulkoti arī citās valodās. Latvijā vēl iepazīstami.

Nākamajā šī cikla sarīkojumā gaida tikšanās ar dzejnieka un pedagoga Artura Kaugara (1910–1971) atstāto literāto mantojumu. Gaida ierodamies arī viņa meitu Māru Irbi, Latvijā jau labi pazīstamā rakstnieka Andreja Irbes dzīvesbiedri.

Tās ir lielas bagātības, ko vēl nepazīstam, kas mums vēl jāiepazīst.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

No krājuma "Domas krēslas stundā"

Sonetīnu vainags

 

I

X

 

Slīd logā vakars. Lēni lieti līņā.

Tīk vērot man, kā diena snaudā līkst,

Lai rītā mostos atjaunotā cīņā.

Šai stundā bijušais un jaunais drīkst

Uz mirkli atmiņā un gaidā sieties,

Lai prāti kustībai un līksmei tvīkst,

Prot veiksmē gavilēt, bet kļūmē — smieties.

Kad atdusu un rasu daba dzer,

Gars patikai un tīksmei ceļu ver.

 

Slīd logā vakars. Lēni lieti līņā.

Pār miglas strāvām bērzi bārkstis liec

Kā zaļus tīklus, zvejs ko meldros tīņā.

Vēl diena iedrebas kā birstošs zieds,

Lūk, blāzma sakustas nakts vēsā dvašā

Un gulst aiz apvāršņa, kur sārtums liets,

Pirms melno šķirstu aizve® debess plašā.

Un palsos debešus, kur izdziest spulgs,

Vēl aši pārlidot steidz domu pulks.

1948

 

No krājuma "Augstumos lidinās putni"

Mums vajag

Mums vajag aizdegt

dzisušās sveces,

mums vajag izjust

sasaukšanos,

aizmaldīšanos,

atmaldīšanos,

mums vajag, lai krustojas ceļi

un rokas,

mums vajag, lai uzdzirkst vīns

un ogles,

mums vajag minēt,

ka mūžīgs ir viss

un nekas:

dziesmas — klusums —

liesmas — pelni —

mums vajag līksmošanos,

mums vajag izmišanas.

1973

 

TRI1.JPG (35949 BYTES)

 

 

 

 

TRI3.JPG (30617 BYTES)

 

Dzintara Freimaņa pirmo dzejas grāmatiņu "Domas krēslas stundā" sakārtoja viņa draugi un izdeva studentu biedrība "Auseklis". Tā iznāca rotoprinta tehnikā, taču skaistā mākslinieciskā iekārtojumā, ko veidoja toreizējais students, vēlāk plaši pazīstamais grafiķis Voldemārs Avens.

TRI4.JPG (19168 BYTES)

 

 

 

 

 

Attēlos — vāks un nodaļu titullapas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!