Rīgas Būvamatniecības vidusskolas direktore Inguna Ekmane:

"Tikai attīstībā un sadarbībā aug kvalitāte"

Profesionālās izglītības mērķis ir pašregulējoša, valsts un darba tirgus vajadzībām atbilstoša profesionālās izglītības sistēma, kas nodrošina iespēju iegūt savām spējām atbilstošas vispārējās un profesionālās zināšanas un prasmes visa mūža garumā.

Rīgas Būvamatniecības vidusskolā gatavo II un III profesionālās kvalifikācijas līmeņa darbu izpildītājus celtniecības nozarei. Skolā mācās 1026 audzēkņi dažādās celtnieku profesijās, kā arī pavāri.

Rīgas Būvamatniecības vidusskolā profesionālās izglītības reformas ienāca, apvienojoties Juglas Amatniecības vidusskolai un 15. arodvidusskolai. Divus gadus dzīvojam jaunā statusā. Uz skolas bāzes un ar valsts investīciju atbalstu tapis Apdares darbu mācību un eksaminācijas centrs, kurš akreditēts 1999. gada pavasarī. Te kvalifikācijas eksāmenus kārto apdares darbu izpildītāji, komisijā strādā darba devēju pārstāvji, kas formulē kritērijus. Vērtējums tiek fiksēts, fotografēts.

Veidojot jaunās mācību programmas speciālajos priekšmetos, ir izzināts darba devēju viedoklis un nozares jaunākie sasniegumi.

Par sadarbības sistēmu starp mūsu skolu un darba tirgu. Audzēkņi praksē strādā daudzās būvniecības firmās un amatniecības uzņēmumos. Šajā laikā audzēknis pierod pie firmas kolektīva, prasībām, apgūst specifisko un pēc skolas beigšanas bieži paliek strādāt šajos uzņēmumos. Skolai veidojas cieša sadarbība ar uzņēmumiem daudzu gadu garumā.

Darba devēju pārstāvji piedalās kvalifikācijas eksāmenu komisiju darbā, mācību un eksaminācijas centra komisijas darbā, kritēriju izstrādāšanas procesā.

Skola jau vairākus gadus rīko seminārus Latvijas celtniecības profesionālajām skolām par jaunākajiem celtniecības materiāliem un tehnoloģijām. Būvmateriālu ražotājfirmas un būvnieki labprāt piedalās savu materiālu popularizēšanā, māca skolotājiem tos pareizi un praktiski lietot, dāvina uzskates līdzekļus — materiālu paraugus, tā papildinot materiāli tehnisko bāzi.

Celtniecības firmas palīdz skolai ar materiālu dāvinājumiem. Tādas firmas kā "Knauf", "Thormans", "Forbocromenie", "Isover" u.c. piešķīrušas materiālus mācību procesa nodrošināšanai. Noslēgti ilgtermiņa sadarbības līgumi.

Diemžēl uzņēmumiem, kuri atbalsta profesionālo izglītību, nav paredzēta nodokļu atvieglojumu sistēma. Mēs varam pateikt tikai paldies.

Kopā ar Latvijas Būvfirmu asociāciju veikta aptauja būvfirmās par nepieciešamo tālākizglītības kursu organizēšanu celtniekiem, noskaidrots darba devēju viedoklis, kam pievēršama lielāka uzmanība mācību procesā. Uzklausītas darba devēju pretenzijas.

Lietojot jēdzienu "kvalitāte kā atbilstība mērķiem", jāpievērš uzmanība, ka darba devēju un skolas kvalitātes vērtēšanas kritēriji un mērķi ir nedaudz atšķirīgi:

uzņēmumā tie ir ražotās produkcijas kvalitāte, un tās attīstība ir atkarīga arī no strādnieku prasmēm, zināšanām un iemaņām;

izglītības un skolas mērķi ir radīt ikvienam iespēju veidoties par garīgi un fiziski attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu kultūras personību.

Skolas attīstība un izdzīvošana atkarīga no finansējuma, bērna iespējām, no skolas prestiža, no demogrāfiskās situācijas valstī, no pedagogu algām un kvalifikācijas, no skolas aktivitātēm u.c. faktoriem.

Par audzināšanas darbību. Profesionālās izglītības iestādēs mācās 46 237 audzēkņi. Šie bērni nebūs uz ielas, neklaiņos, būs mazāk pakļauti negatīvajām sociālajām parādībām. Bet, nesekmējot audzināšanas darbu, turpināsies attālināšanās no morāles un kultūras normām. Skolā veiktā aptauja liecina, ka audzēkņu vidū zemu tiek vērtēta nepieciešamība būt godprātīgam un uzņemties atbildību.

Skolā pusaudzis tiek pasargāts no kaitīgām ietekmēm un velta laiku savai pašizglītībai, garīgo vērtību apgūšanai, pašcieņas paaugstināšanai, tautas tradīciju apguvei, apgūst profesiju, sociālas kompetences, attieksmju kopumu un saskarsmes kultūru.

Finansēšana un tās problēmas. Skolu finansē pēc mācību plāna, audzēkņu un grupu skaita. Dažādu ministriju pakļautības skolām finansējums ir atšķirīgs. Nav mazsvarīgs audzēkņu ieguldījums savas skolas attīstībā. Profesionālās izglītības nozarē valsts finansējums nodrošina tikai nozares izdzīvošanu.

95% ir uzturēšanas izdevumi:

— ēku ekspluatācijas izdevumi;

— pedagoģisko un saimniecisko darbinieku darba algas;

— stipendijas;

— transporta izdevumi.

Tikai 2% atliek profesionālās izglītības attīstībai. Ja nebūtu pašu ieņēmumu un darba devēju atbalsta, tad profesija būtu jāmāca ar zīmuli un kladīti.

Lai atrastu izeju, ir jāpanāk, lai reāli funkcionētu princips — "nauda seko līdzi audzēknim". Nedrīkst izpalikt arī programmu finansējums, kas katrā atsevišķā gadījumā ir citāds.

Rīgas Būvamatniecības vidusskolā pašu ieņēmumi veido 20% no budžeta finansējuma (autosaimniecības ieņēmumi, ieņēmumi no praksēm, īres naudas, bezdarbnieku apmācības, ēdnīcas ieņēmumi, bezdarbnieku invalīdu ieņēmumi u.c.).

Profesionālās skolas ir dažādas, un ļoti atšķirīgs ir to līmenis pat vienas nozares ietvaros. Skola var izdzīvot, tikai nemitīgi pilnveidojoties. Jaunu profesiju ieviešana, mācību programmu pilnveide, sadarbība ar darba devējiem un sociāliem partneriem, papildu finansējuma meklēšana garantē profesijas apguves kvalitātes uzlabošanos. Statistikas skaitļi rāda, ka profesionālo izglītības iestāžu absolventu bezdarbnieku skaits samazinājies par 35% — vai tā nav pozitīva tendence?

Runa 1999. gada 6. oktobra konferencē "Profesionālās izglītības reforma: problēmas, analīze, risinājumi"