Šonedēļ žurnālā “Komersanta Vēstnesis”:

* Pavasaris un rudens ir īstais laiks jaunu darbinieku meklēšanai, jo šajos gadalaikos cilvēki ir visvairāk atvērti pārmaiņām. Un jebkurš uzņēmējs taču vēlas atrast vispiemērotāko speciālistu. Personāla vadības eksperte Jeļena Horoškina iesaka labi pārdomāt: kas rakstāms darba sludinājumā, lai pretendentam būtu skaidri saprotams piedāvājums, prasības un sagaidāmie darba apstākļi, kā vērtēt pieteikumus, cik laika atvēlēt atlases intervijai un kādi tajā ir būtiskākie jautājumi. Personāla vadības speciālisti uzsver, ka noturēt darbinieku ir grūtāk nekā izraudzīties. Aptaujājot tos, kuri uzņēmumā nav nostrādājuši pat gadu, 80 procentiem doma par aiziešanu radusies jau pirmajā darba dienā. Lai tā nenotiktu, darba devēja pienākums jau no pirmās dienas ir rūpēties, lai izraudzītais darbinieks justos patiesi vajadzīgs un gaidīts uzņēmumā.

* Pašnodarbinātas personas statusā Latvijā ir gandrīz 30 000 iedzīvotāju, kuri patstāvīgi kārto darījumus, cenšas izprast likumu nosacījumus. Jo pašnodarbinātības statuss katram uzliek arī pienākumus – regulāri uzskaitīt un pierakstīt savus ieņēmumus un izdevumus un maksāt nodokļus. Ko nozīmē būt pašnodarbinātajam jeb saimnieciskās darbības veicējam, kā kļūt par pašnodarbināto, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās nodokļu pārvaldes Tiešo nodokļu metodikas piemērošanas nodaļas priekšniece Baiba Linde. Speciāliste izklāsta, kā saprast un kuros likumos meklēt terminus “pašnodarbinātais” un “saimnieciskās darbības veicējs”, kā un kur reģistrēties un vai to var izdarīt jebkurš, ja vien ir uzņēmība darboties individuāli.

* Katrs Latvijas reģions ir unikāla teritorija, kas ienes kopējā valsts tēlā tā specifiskās īpatnības. Lai saglabātu šo specifiku un vienlaikus veicinātu reģiona tālāku izaugsmi, ir jāpievērš īpaša uzmanība pilnvērtīgai reģionu teritorijas izmantošanai un to iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai. Biznesa augstskolas “Turība” Komercdarbības katedras vadītāja Rosita Zvirgzdiņa analizē situāciju reģionos un iepazīstina ar uzņēmējdarbības iespējām, jo katra reģiona attīstībā ir svarīgi ne tikai tajā pieejamie dabas resursi, bet arī ģeogrāfiskās priekšrocības un ekonomiskais mantojums.

* Kad vasara un atvaļinājuma laiks liek saspringt domai par kādu ceļojumu, tiek meklēts padoms tūrisma firmās, mēģinot izraudzīties vislabāko. Eiropas reģionālā tūrisma institūta (“E.R.T.I.”) direktors Aivars Mackevičs rubrikā “Biznesa kāpnes” stāsta, kā izveidojis profesionālas tūrisma informācijas uzņēmumu šajā industrijā iesaistītajiem pakalpojumu pārdevējiem. Dinamiskais latgalietis labā omā atgādina: “Darboties tūrisma nozarē nav tas pats, kas pārdot mašīnas vai makaronus. Tūrismā pārdod atvaļinājumu – vienu mēnesi gadā, ko cilvēks nevar iepriekš izmēģināt. Tūrismā pārdod sapni, atpūtu un labu garastāvokli!”

* Nākotnē zināšanu vajadzēs arvien vairāk. Latvijas uzņēmējiem jāiemācās pārdot savus inovatīvos produktus plašākos tirgos. Par pētnieku jaunajām iespējām Rīgas Tehniskajā universitātē stāsta augstskolas zinātņu prorektors profesors Leonīds Ribickis. Zinātnieks ir pārliecināts: Latvijas strauji augošajai ekonomikai ir nepieciešami lietišķie pētījumi, lai rastos jauni produkti. Un pētniekiem vajadzīgs treniņš. Tāpēc tik vērtīga ir sadarbība ar ražošanas uzņēmumiem, kāda tā ir, piemēram, farmācijā ar “Grindeks” un “Olainfarm”.

* Šajā numurā “Komersanta Vēstnesis” apkopojis Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātos tiesību aktu projektus, kas skar uzņēmējus un uzņēmējdarbību. Jaunajā numurā lasāms arī izklāsts un amatpersonu redzējums par topošo Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru, padomi, kā izzināt darbinieku apmierinātību, bezvadu interneta pakalpojumu piedāvājuma salīdzinājums, kā arī jauno dokumentu un sludinājumu apkopojums.

“Komersanta Vēstneša” redakcija