Tirdzniecības un rūpniecības kameras Daļas darbam ar biedriem un sabiedrību direktore Aina Biljone:

"Profesionālās izglītības likums vēl pilnveidojams"

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kā uzņēmēju organizācija, kura pārstāv savu biedru intereses un veicina uzņēmējdarbību, līdzīgi kā citu ES valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras, par vienu no uzņēmējdarbības veicinošiem faktoriem atzīst profesionālo izglītību. Tirgus ekonomikas attīstība Latvijā, jaunu tehnoloģiju, nozaru attīstība izvirza jaunas prasības darbiniekiem — samazinās nekvalificētu darba vietu skaits, darbiniekiem jābūt gataviem paaugstināt savu kvalifikāciju, nemitīgi pilnveidot darba iemaņas.

Ņemot vērā šos apstākļus, LTRK jau kopš 90. gadu sākuma aktīvi iesaistījās profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanas procesā. Daudz profesionālās izglītības jomā mācījāmies no mūsu sadarbības partneriem Vācijā. LTRK izveidots Mācību centrs, mums ir pieredze pieaugušo izglītošanā. 1995.gadā tika izveidota LTRK Profesionālās izglītības komisija, ko vadīja LTRK Prezidija loceklis Juris Bundulis, kurš bija arī LTRK pārstāvis LR Augstākās izglītības padomē, aktīvi darbojās Profesionālās izglītības likuma darba grupā. 1995.gadā LTRK prezidijā tika apspriests jautājums par profesionālās izglītības koncepciju un pieņemts lēmums lūgt IZM izstrādāt nacionālo profesionālās izglītības koncepciju, iesaistot šajā darbā arī sociālos partnerus. 1996.gadā LTRK noorganizēja ekspertu diskusiju ‘’Profesionālās izglītības problēmas un prioritātes Latvijā’’, kur pirmo reizi kopā sanāca Latvijas profesionālās izglītības sistēmā ieinteresēto organizāciju, iestāžu un uzņēmumu pārstāvji. Šīs tikšanās laikā radās lēmums par nepieciešamību izveidot darba grupu, kas strādātu pie profesionālās izglītības likumprojekta. 1998.gadā notika seminārs ‘’Profesionālā izglītība — uzņēmējdarbību veicinošs pamatfaktors’’. Šajā gadā pēc uzņēmēju iniciatīvas kopā ar partneriem no Vācijas ar Valmieras pašvaldības atbalstu esam uzsākuši Arodapmācības centra izveidošanu Valmierā. Šajā centrā ir iecerēts apmācīt uzņēmumu speciālistus, dot viņiem iespēju apgūt jaunākās tehnoloģijas. Praktiskās darba iemaņas te varēs apgūt arī profesionāli tehnisko un arodskolu audzēkņi.

Ko mēs gribējām panākt, kādi bija mūsu priekšlikumi, strādājot pie profesionālās izglītības likuma?

1) Latvijas tautsaimniecības interesēm atbilstošas likumdošanas pieņemšana par profesionālo izglītību;

2) LTRK kā darba devēju organizācijas piedalīšanās mācību programmu izstrādāšanā;

3) LTRK piedalīšanās kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanā;

4) lai tiktu radīta juridiska un finansiāla bāze LTRK līdzdalībai programmu izstrādē, eksāmenu komisijās, prakses vietu nodrošināšanā.

1999.gada jūnijā Profesionālās izglītības likums tika pieņemts. Pieņemtajā likumā, bez šaubām, ir daudz pozitīva, tajā sakārtoti un atbilstoši ES prasībām definēti jautājumi, kas līdz šim nebija skaidri, kā, piemēram, profesionālās izglītības pakāpes, profesionālās kvalifikācijas līmeņi u.c.

Tomēr — kas ir mainījies līdz ar jaunā Profesionālās izglītības likuma pieņemšanu? Kādas ir darba devēju iespējas ietekmēt kvalificētu darbinieku sagatavošanas procesu profesionālajās mācību iestādēs? Varbūt mums tikai trūkst informācijas par to, kas notiek?

Taču neredzam šajā likumā mehānismu, kā tiks īstenota profesionālās izglītības saikne ar darba tirgu. Darba tirgus pieprasījuma apmierinājums kā galvenais profesionālās izglītības sistēmas kvalitātes rādītājs. Kā nodrošināt, lai profesionālās mācību iestādes sagatavotu mūsdienu prasībām, profesiju standartiem, kvalifikācijas prasībām atbilstošus speciālistus. Sociāliem partneriem ar likumu ir piešķirtas tiesības piedalīties konceptuālu jautājumu un normatīvo aktu izstrādāšanā, profesionālās politikas un stratēģijas veidošanā — kādā veidā, ja Profesionālas izglītības sadarbības padome ir ‘’sabiedriska konsultatīva un koordinējoša institūcija". Tās mērķis — ‘’veicināt lēmumu pieņemšanu’’, kā arī ‘’veicināt profesionālās izglītības valsts politikas izstrādāšanā iesaistīto personu sadarbību’’. LTRK viedoklis — ja uzskatām, ka sadarbības padome ir domāta kā institūcija, kurai jānodrošina saikne ar darba tirgu, sociālajiem partneriem, tai ir jābūt neatkarīgai lēmējinstitūcijai, nevis padomdevējam IZM pakļautībā.

Arodbiedrības, darba devēju un citas sabiedriskās organizācijas var piedalīties profesiju standartu un izglītības programmu izstrādē, tās nodrošina nepieciešamos darba apstākļus prakses vietās — teikts likumā, bet nav skaidrs, kādā veidā tas notiks. Pēc uzņēmēju domām, ir jāatrod veids, līdzekļi, kā stimulēt darba devējus iesaistīties šajā procesā mērķtiecīgi. Kaut vai, piemēram, prakses vietu nodrošināšana — lai uzņēmēji nevis no reizes uz reizi, kad kādi steidzami un nekvalificēti darbi padarāmi, pieņemtu darbā jaunos praktikantus, bet gan darītu to mērķtiecīgi un ieinteresēti. Jādomā par uzņēmēju stimulēšanu gan finansiāli, gan kaut vai tikai morāli. Bieži vien daudz var panākt, vienkārši laikā un vietā pasakot atzinību. Te es gribētu pieminēt LTRK biedru uzņēmumus, a/s "Valmieras stikla šķiedra" un SIA "Kalnozols", kuru pārstāvji ir LTRK Profesionālās izglītības komisijā un kuru uzņēmumos par darbinieku izglītību un profesionālo varēšanu nopietni domā.

Pilnīgi nevaram piekrist, ka eksaminācijas centri tiek veidoti kā mācību iestādes struktūrvienības. Darba devēju iesaistīšana šajā procesā ir gaužām formāla. Kādā veidā darba devēju pārstāvji tiks piesaistīti? Darba devējiem jābūt galvenajiem lēmējiem, kas pasaka, vai jaunā specialista iegūtā kvalifikācija ir pietiekama, lai darba devējs ņemtu viņu darbā.

Priekšlikumi:

Vēlreiz pievērsties Profesionālās izglītības likumam, jo nav ņemtas vērā likuma izstrādāšanas darba grupas, kuras sastāvā bija arī LTRK pārstāvji, projektos iestrādātās prasības:

darba devēju ieinteresēšana iesaistīties profesionālās izglītības procesā, nodrošinot prakses vietas, piedaloties kvalifikācijas prasību izstrādāšanā, mācību programmu izstrādāšanā;

nodokļu atvieglojumi, lai darba devēji būtu ieinteresēti savu darbinieku izglītošanā. (PI likums vērsts galvenokārt uz jauniešiem, kas pēc vispārējās izglītības iegūšanas turpina mācības profesionālajās mācību iestādēs, bet kas notiek ar uzņēmumos strādājošiem, kam jāpaaugstina kvalifikācija, jāpārkvalificējas, jāapgūst jaunas tehnoloģijas);

augstākās profesionālas izglītības kreditēšana. Viens no priekšlikumiem, kuru uzņēmēji apsprieda LTRK Profesionālās izglītības komisijas sēdē.

Students ir klients, un izglītība ir prece, ko viņš iegūst. Maksājot par izglītību pats, izglītojamais apgūs zināšanas pietiekami aktīvi un izvirzīs savas prasības pēc izglītības kvalitātes.

Uzņēmējs arī maksā nodokļus un ir tiesīgs prasīt no valsts institūcijām, tajā skaitā arī IZM, kvalitatīvu darbu, tādu profesionālās izglītības sistēmu, kas patiešām nodrošina augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu un līdzekļu efektīvu izmantošanu.

LTRK kā uzņēmēju organizācija ir gatava arī turpmāk aktīvi piedalīties profesionālās izglītības sitēmas sakārtošanas darbā.

Mēs gribētu ierosināt pamācīties no mūsu kaimiņiem Lietuvā. Tur jau šodien ar likumu tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kameras ir pilnvarotas organizēt eksamināciju. Panevēžas reģionā šī shēma jau darbojas. Viļņā ir uzsākts ieviest profesionālo apmācību pēc duālās sistēmas, kad profesiju apgūst, paralēli strādājot uzņēmumā un skolā iegūstot teorētiskās zināšanas.

Runa 1999.gada 6.novembra konferencē "Profesionālās izglītības reforma: problēmas, analīze, risinājumi"