Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa sēdē

FM: Par Latvijas pozīciju neformālajā Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes sanāksmē

Ministru kabinets 17.aprīlī apstiprināja Latvijas pozīciju, ko Latvijas delegācija finanšu ministra Oskara Spurdziņa vadībā paudīs neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks ES prezidējošās valsts Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 20. un 21.aprīlī.

Neformālās ECOFIN sanāksmes darba kārtība: nākotnes finansēšana. “Sociālais tilts” starp ekonomisko izaugsmi un sociālo iekļaušanu – investīcijas cilvēkkapitālā; nākotnes finansēšana. Valsts finanšu kvalitāte; par krāpšanas apkarošanu PVN jomā; finanšu tirgi.

Nākotnes finansēšana. “Sociālais tilts” starp ekonomisko izaugsmi un sociālo iekļaušanu – investīcijas cilvēkkapitālā

Pamatjautājums šo diskusiju ietvaros būs par to, kā valsts finanšu kvalitāte var tikt uzlabota, investējot cilvēkkapitālā un kā to varētu veicināt ar fiskālās un ekonomiskās politikas instrumentiem. Par “sociālo tiltu” veidošanu globalizācijas apstākļos galvenais uzstādījums ir šāds: efektīvāk ir palīdzēt iedzīvotājiem uzlabot viņu prasmes nevis aizsargāt specifiskas darba vietas.

Latvijas pozīcija:

Ņemot vērā mūsdienu globalizācijas un strukturālo izmaiņu radītās sekas, uzskatām, ka efektīva “sociālā tilta” veidošana ir atbilstošs mehānisms, lai sasniegtu fiskālās, ekonomiskās un sociālās politikas mērķus. Lielāka uzmanība jāpievērš tieši nodarbināto personu mūžizglītības jautājumiem – gan formālās un neformālās izglītības, gan ikdienas mācīšanās nozīmei. Šāda pieeja ne tikai nodrošinātu personības attīstību, bet palielinātu iedzīvotāju sociālo iekļaušanos un konkurētspēju darba tirgū, tādejādi radot priekšnosacījumus veiksmīgai Latvijas tautsaimniecības attīstībai.

Nākotnes finansēšana. Valsts finanšu kvalitāte

Ministri tiks aicināti diskutēt par problēmām, kas saistītas ar valsts izdevumu struktūru un uz rezultātu orientēta budžeta plānošanu, kā arī par izdevumu efektivitātes un rezultativitātes novērtēšanas metodēm. Īpašu uzmanību ministri veltīs efektivitātes un rezultativitātes analīzei izdevumiem izglītībai un zinātnei un pētniecībai.

Latvijas pozīcija:

Latvijā, veidojot budžetu, tiek pielietoti rezultatīvie rādītāji, tomēr bieži šie rādītāji tiek definēti formāli, pamatā tiek noteikti darbības rezultāti, nepievēršot pietiekamu uzmanību politikas rezultātu definēšanai. Lai šo sistēmu pilnveidotu, Finanšu ministrija pašlaik izstrādā jaunas Rezultatīvo rādītāju pamatnostādnes.

Par krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā

Prezidentvalsts priekšlikums cīņā ar PVN krāpšanos ir dot dalībvalstīm izvēles iespējas piemērot apgriezto PVN maksāšanas kārtību, saskaņā ar kuru nodokļa maksātājs pats aprēķina un nomaksā aprēķināto nodokļa summu, lai risinātu PVN krāpšanas problēmas.

Pašlaik vēl nav panākta pilnīga vienošanās starp dalībvalstīm par apgrieztās PVN maksāšanas kārtības brīvprātīgo piemērošanu. Eiropas Komisija uzskata, ka ir jāturpina apgrieztās PVN maksāšanas kārtības priekšrocību un trūkumu turpmāka analīze gan attiecībā uz sistēmas drošību, gan attiecībā uz jaunu risku rašanos. Jāvērtē arī administratīvais slogs, it īpaši citu dalībvalstu nodokļa maksātājiem.

Latvijas pozīcija:

Latvija kopumā neiebilst pret apgrieztās PVN maksāšanas kārtības ieviešanu pēc brīvprātības principa, taču uzskata, ka vienlaikus ir jāturpina apgrieztās PVN maksāšanas kārtības priekšrocību un trūkumu turpmāka analīze

Par finanšu tirgiem

Paredzēta viedokļu apmaiņa par finanšu tirgu stabilitāti, īpaši pievēršot uzmanību nodrošinājuma fondiem, un to saistību ar sistemātiskajiem riskiem, kā arī notiks diskusijas par pasākumiem finanšu stabilitātes nodrošināšanai. Plānots Ekonomikas un finanšu komitejas (EFC) prezidenta ziņojums par ES finanšu tirgus attīstītību un riskiem par periodu no 2006.gada septembra, kā arī galvenajiem politiskajiem jautājumiem šajā kontekstā. Atbilstoši EFC lūgumam ES uzraudzības komitejas un Eiropas Centrālā banka (ECB) detalizētāk ir izvērtējušas riskus par nodrošinājuma fondiem, privāto akciju kapitālu un ilgmūžību (pensiju fondiem).

ECOFIN 2006.gada septembra neformālajā sanāksmē tika nolemts, ka EFC izpētīs veidus, kā turpmāk veicināt pasākumus finanšu stabilitātes nodrošināšanai, lai līdz š.g. septembrim Augsta līmeņa finanšu krīžu vadības darba grupa uzsāktu šo pasākumu īstenošanu. EFC ir izvērtējis līdzšinējo progresu, un ECOFIN 20. un 21.aprīļa neformālās sanāksmes laikā ministri tiks aicināti diskutēt par turpmāko rīcību.

Ierosinātā turpmākā rīcība:

1) jārod praktiski risinājumi, lai noskaidrotu pašreizējās sistēmas vājās puses un jānodrošina, lai nepieciešamības gadījumā vairāku dalībvalstu vienota rīcība būtu ātra un efektīva;

2) jānosaka specifiskas procedūras sadarbībai starprobežu krīžu vadībā;

3) nepieciešams tiesiskais ietvars un instrumenti krīžu risināšanā un vadībā, lai papildinātu procesuālos pasākumus.

Latvijas pozīcija:

Pieņemt zināšanai EFC prezidenta sniegto ziņojumu par finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā. Latvija atbalsta viedokli, ka jāpievērš lielāka uzmanība nodrošinājuma fondu darbības uzraudzībai, kā arī piekrīt, ka lielāka šo fondu darbības un risku caurskatāmība veicinās kopējā tirgus disciplīnas ievērošanu. Latvija kopumā atbalsta priekšlikumus pasākumiem finanšu stabilitātes nodrošināšanai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments