Ministru kabineta 2007.gada 17.aprīļa sēdē

MK: Par grozījumiem Sabiedrības integrācijas fonda likumā

Ministru kabinets 17.aprīļa sēdē akceptēja likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”. Atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likumam Sabiedrības integrācijas fonds ir publisks nodibinājums. Likumā ir noteikta fonda kompetence. Saskaņā ar likumu fondam ir savs budžets un manta un to pārvalda padome. Šobrīd fondam ir deleģēta dažādu programmu un grantu apsaimniekošana.

Sagatavoto likuma grozījumu mērķis ir saskaņot Sabiedrības integrācijas fonda likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, novēršot riskus atšķirīgai tiesību normu interpretācijai un no tā izrietošajām finansiālajām sekām.

Likumprojekts precizē fonda mērķi, nosakot, ka līdzās sabiedrības integrācijai fonda mērķis ir arī finansiāli atbalstīt un veicināt publiskā un nevalstiskā sektora attīstību.

Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek īstenota nevalstisko organizāciju līdzfinansējuma budžeta programmas vadības, īstenošanas, uzraudzības un kontroles sistēma.

Ievērojot, ka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums stājās spēkā 2007.gada 1.martā un minētais likums nosaka fondam sadarbības iestādes statusu, lai nodrošinātu pēc iespējas savlaicīgāku minētā likuma un Sabiedrības integrācijas fonda likuma normu saskaņošanu, likumprojekts ietver normu, kas nosaka, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Minētais pamato arī nepieciešamību likumu virzīt izskatīšanai Saeimā steidzamības kārtībā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

EM: Par plānotajiem pasākumiem eksporta veicināšanai

17.aprīlī Ekonomikas ministrija informēja Ministru kabineta locekļus par Ekonomikas ministrijas plānotajiem pasākumiem un finansējumu konkurētspējīgas produkcijas un pakalpojumu eksporta veicināšanai.

Ekonomikas ministrijas speciālisti prognozē, ka vidējā termiņā tekošā konta deficīts pakāpeniski samazināsies. Tas notiks galvenokārt strukturālo reformu nodrošināta straujāka eksporta pieauguma dēļ. Tomēr saglabāsies arī salīdzinoši augsts pieprasījums pēc importa, ko noteiks turpmāka tautsaimniecības modernizācija un tautsaimniecības atvērtības pieaugums. Lai nodrošinātu eksporta straujāku pieaugumu, svarīgākais ir eksportspējīgo nozaru konkurētspējas paaugstināšana, produkcijas pievienotās vērtības celšana un finanšu resursu pieejamība.

Līdz ar straujajiem izaugsmes tempiem Latvijas tautsaimniecībā pēdējos gados ir vērojams relatīvi augsts tekošā konta deficīts, kas ar katru gadu palielinās un liecina par tautsaimniecības iekšējo un ārējo nesabalansētību. Galvenais deficīta iemesls ir izteikti negatīvā tirdzniecības bilance. Apmēram septīto daļu no tās dzēš pozitīvā pakalpojumu bilance. Tekošā konta nesabalansētība ir saistīta ar ārvalstu kapitāla pastiprinātu ieplūšanu ekonomikā un ražošanas sektora zemo konkurētspēju šo plūsmu piesaistē.

Tekošā konta deficīts tiek segts ar ārvalstu tiešajām investīcijām un ilgtermiņa aizņēmumiem. Tekošā konta deficīts neizraisa tūlītējus draudus makroekonomiskajai stabilitātei, bet liek nopietni izvērtēt tautsaimniecības attīstības ilgtspēju.

Eksporta veicināšanas instrumenti ir ietverti īpaši šim nolūkam izstrādātajā Latvijas eksporta veicināšanas programmā 2005.–2009.gadam. Programma tiek īstenota ikgadēju rīcības plānu ietvaros, kas aptver vairāku valsts institūciju saskaņotu darbu.

Lielāko daļu Latvijas eksportā dod apstrādes rūpniecības, tāpēc Latvijas rūpniecības produktīvās kapacitātes paaugstināšanai ir izšķiroša loma eksporta–importa bilances uzlabošanā, kā arī eksportējamo pakalpojumu nozaru attīstības veicināšanā. Ievērojamu daļu no kopējā importa sastāda energoresursi, līdz ar to svarīgi ir īstenot energoefektivitātes pasākumus.

Svarīga ir tiešo eksporta veicināšanas instrumentu lietošana, tai skaitā eksporta kredītu garantiju izsniegšana. Eksporta kredītu garantiju sistēmas ieviešanas mērķis ir palielināt pieeju tirgiem ar augstāku riska pakāpi un vienlaikus ļauj efektīvāk izmantot uzņēmuma iekšējos resursus eksporta operāciju veikšanai. Eksporta kredītu garantijas ir iedarbīgs eksporta veicināšanas finanšu instruments, tam nepieciešamais finansējums 2007.gadā ir 3 093 100 latu. Eksporta kredīta garantijām nepieciešamais finansējums būs Ekonomikas ministrijas prioritātes, piesakoties valsts 2007.gada budžeta grozījumiem. To par prioritāti budžeta grozījumiem ir atzinusi arī valdība.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Krājaizdevu sabiedrību likumā

Ministru kabinets 17.aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, kas paredz, ka turpmāk par biedru krājaizdevu sabiedrībā varēs kļūt ikviens Eiropas Savienības (ES) pilsonis, bet zvērināta revidenta pakalpojumi būs nepieciešami tikai tām krājaizdevu sabiedrībām, kuru aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 100 tūkstošus latu.

Pašreizējā kārtība tika atzīta par diskriminējošu, jo saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem ikvienam dalībvalsts pilsonim ir tiesības būt par biedru krājaizdevu sabiedrībā. Tādēļ grozījumi svītro diskriminējošo normu un turpmāk par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju vai locekli varēs būt ikviens ES pilsonis. Tāpat tiks novērsta situācija, ka krājaizdevu sabiedrības nedrīkstēja atvērt kontus ārvalstu finanšu iestādēs vai bankās.

Lai samazinātu krājaizdevu sabiedrības izdevumus par revidentu pakalpojumiem, valdības apstiprinātie grozījumi nosaka zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības pakalpojumus izmantot tikai tām krājaizdevu sabiedrībām, kuru aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 100 000 latu līdzšinējo 50 000 latu vietā.

Vēl viens grozījumos regulēts jautājums ir par informācijas sniegšanu. Tā kā Latvijas Bankas uzturētā Parādnieku reģistra dalībnieku loks ir paplašinājies ar krājaizdevu sabiedrībām, tām tiks uzlikts pienākums sniegt Latvijas Bankai informāciju par saviem parādniekiem un nodrošināta iespēja iepazīties ar klientu kredītvēsturi. Šāda vienošanās tika panākta konsultācijās ar Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienību, Latvijas Komercbanku asociāciju un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju.

FM: Par nevienlīdzīgu konkurences novēršanu OCTA jomā

Lai novērstu nevienlīdzīgu konkurenci, 17.aprīlī valdība pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību. Ar grozījumiem paredzēts apdrošinātājam atlīdzināt starpību starp apdrošinātāja veikto vienreizējās iemaksas apmēru, kas bija spēkā līdz 2006.gada 21.jūnijam, un šobrīd spēkā esošo apmēru.

Pērn MK pieņēma grozījumus noteikumos par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtību, kas samazināja vienreizējas iemaksas apmēru apdrošināšanas garantiju fondā no 200 000 latu uz 5000 latu. Izmaiņas paredz, ka ikvienam apdrošinātājam, kas vēlas iegūt tiesības veikt sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu, garantijas fondā jāveic vienreizēja 5000 latu iemaksa.

Līdz šo grozījumu pieņemšanai 200 000 latu lielu vienreizējo iemaksu garantijas fondā bija veikusi viena apdrošināšanas akciju sabiedrība. Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojs un Konkurences padome vērsās pie Finanšu ministrijas un norādīja, ka šie grozījumi rada diskriminējošus un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus pret atsevišķiem sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējiem Latvijā. Uzklausot ierosinājumus, Finanšu ministrija sagatavoja atbilstošus grozījumus MK noteikumos, lai novērstu radušos situāciju.

Grozījumi paredz, ka apdrošinātājam, kurš veicis vienreizējo iemaksu fondā atbilstoši noteikumu 9.punkta redakcijai, kas bija spēkā līdz 2006.gada 21.jūnijam (iemaksas apmērs – Ls 200 000), Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs no fonda līdzekļiem līdz 2007.gada 1.jūlijam atmaksā fondā veiktās iemaksas daļu, kas ir starpība starp apdrošinātāja veikto iemaksas apmēru un pašlaik noteikto iemaksas apmēru (iemaksas apmērs – Ls 5000).

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par prasībām detektīvdarbības licencēšanai un sertifikācijai

Ministru kabinets 17.aprīlī atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Detektīvdarbības licencēšanas un sertifikācijas noteikumi”.

Noteikumu projekts izstrādāts, saskaņojot iepriekš spēkā bijušos noteikumus ar 2004.gada 7.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Detektīvdarbības likumā. Pēc grozījumiem Detektīvdarbības likums vairs nedublē valsts valodu reglamentējošo normatīvo aktu prasības, saskaņā ar kurām komersanta amatpersonām, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, valsts valodas prasmei jāatbilst 3.līmeņa A pakāpei. Detektīvdarbības likuma grozījumi nosaka, ka licenci ir tiesīga saņemt detektīvsabiedrība, kurā tās vadītājs un ikviena persona, kas ieņem amatu pārvaldes institūcijās, ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš nav sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kuram nav konstatēta psihiska slimība vai atkarība no alkohola, narkotiskām, psihotropām vai toksiskām vielām. Tāpat detektīvdarbības pakalpojumu sniegšanai ir jābūt pieņemtam darbā vismaz vienam sertificētam detektīvam.

Noteikumu projekts arī paredz samazināt iesnieguma izskatīšanas kārtību no diviem mēnešiem uz 30 dienām un licences saņemšanai iesniedzamās informācijas apjomu. Projektā arī iekļauts nodevas likmju apmērs, kas iepriekš bija noteikts citos normatīvajos aktos, kas šobrīd ir zaudējuši spēku.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par izglītības statistikas veidlapu paraugiem

2007.gada 17.aprīlī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par izglītības statistikas veidlapu paraugiem”, kurš ir izstrādāts saskaņā ar Valsts statistikas likuma 5.panta otrās daļas 3.punktu.

Noteikumu projekts nosaka veidlapu paraugus, kurus vispārējās izglītības iestādes, interešu izglītības iestādes un profesionālās ievirzes izglītības iestādes sagatavo un iesniedz, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju saskaņā ar 2006.gada 27.jūnija MK noteikumu Nr.547 “Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2006.gadam” pielikumu, kurā ietverta “Izglītības un zinātnes statistika”.

Noteiktie izglītības statistikas veidlapu paraugi izstrādāti gan statistiskās informācijas iegūšanai, kuras gatavošana izriet no starptautisko institūciju regulāriem pieprasījumiem, gan statistiskās informācijas iegūšanai, kas tiek regulāri gatavota saskaņā ar iekšzemes lietotāju prasībām.

Noteikumu projekta īstenošanai papildu finansējums no valsts budžeta nav nepieciešams.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par Latvijas pozīciju pirmstiesas procedūru piemērošanā ES valstu starpā

Ministru kabinets 17.aprīlī izskatīja Latvijas nacionālo pozīciju par Eiropas Padomes ietvarlēmuma projektu par Eiropas uzraudzības rīkojumu pirmstiesas procedūrās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā. To izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta, Ģenerālprokuratūras, Iekšlietu ministrijas, kā arī Rīgas apgabaltiesas un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes.

Ietvarlēmuma mērķis ir izveidot Eiropas uzraudzības rīkojumu un pirmstiesas nodošanu kārtību starp ES dalībvalstīm.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Latvija konceptuāli atbalsta ietvarlēmumu un pozitīvi vērtē tā mērķi – mazināt risku, ka varētu būt dažāda attieksme pret tiem aizdomās turētajiem, kas pastāvīgi dzīvo tiesas valstī, un tiem, kas nedzīvo. Personai, kuras pastāvīgā dzīvesvieta nav attiecīgajā valstī, pastāv risks, ka tiks pieprasīts līdz tiesai viņu paturēt apcietinājumā, turpretī attiecībā uz personu, kas pastāvīgi dzīvo šajā valstī, līdzīgos apstākļos tas netiktu prasīts.

Saskaņā ar ietvarlēmumu Eiropas uzraudzības rīkojuma izdevējiestāde var uzlikt aizdomās turētajam vienu vai vairākus pienākumus. Piemēram, neapmeklēt atsevišķas vietas rīkojuma izdevējvalstī vai noteiktos laikos atrasties savā noteiktajā dzīvesvietā. Ietvarlēmumā tiek piedāvāts konkrēts pirmstiesas uzraudzības pasākumu saraksts, piemēram, iziet attiecīgu medicīniskās ārstēšanās kursu, noteiktā laikā un konkrētā datumā ierasties norādītā adresē. Papildus tiek paredzēti arī gadījumi, kuros uzraudzības rīkojuma pārkāpuma gadījumā persona var tikt apcietināta un nosūtīta atpakaļ izdevējiestādei.

Vienlaikus Latvija apliecina gatavību strādāt pie piedāvātā ietvarlēmuma teksta pilnveidošanas, jo tā sākotnējā redakcijā ir vairākas neskaidrības un pretrunas. Vieni no būtiskākajiem jautājumiem saistīti ar to, kādā veidā tiktu nodrošināta paredzēto procedūru piemērošana un izmaksu segšana, kas saistīta ar aizdomās turēto pārvietošanu. Latvija uzsver, ka jāprecizē ietvarlēmuma subjekts, jo nav skaidrs, vai ar to tiek aptverts tikai aizdomās turētais vai atsevišķos gadījumos arī apsūdzētais. Būtu jānosaka Eiropas uzraudzības rīkojuma izdošanas pamats, jo nav minēts, kādos gadījumos dalībvalsts izdod Eiropas uzraudzības rīkojumu. Latvija vēlas arī precizēt kārtību, kādā persona, kurai ir piemērots Eiropas uzraudzības rīkojums, nokļūst izpildes valstī.

Latvijā saskaņā ar kriminālprocesuālo regulējumu pirmstiesas procesā drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli var piemērot aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, izvairīsies no izmeklēšanas un tiesas. Procesuālo piespiedu līdzekli piemēro procesa virzītājs vai izmeklēšanas tiesnesis ar motivētu rakstveida lēmumu.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par sankcijām kuģu radītā piesārņojuma gadījumos

17.aprīlī Ministru kabineta sēdē akceptēta Vides ministrijas pieteiktā likumprojektu pakete – “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, “Grozījumi Krimināllikumā” un “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.

Likumprojektu pakete paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem, kā arī Padomes 2005.gada 12.jūlija pamatlēmuma 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu.

Likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” pārņem minētās direktīvas definīcijas, nosakot, uz kādām teritorijām attiecas atbildība par jūras piesārņošanu. Tāpat likumprojekts noteiks atbildību par jūras piesārņojumu un izņēmuma gadījumus, kad šāda atbildība neiestājas.

Lai pilnībā pārņemtu iepriekš minēto direktīvu un pamatlēmumu, tiek precizēts Krimināllikums, nosakot sankcijas par kuģu radīto piesārņojumu arī uz atklātu jūru. Tāpat grozījumi Krimināllikumā nosaka bargākas sankcijas par jūras piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, ja tas izraisījis smagas sekas (iepriekš sods bija ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, tagad – no pieciem līdz desmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt astoņdesmit minimālajām mēnešalgām).

Savukārt izstrādātie grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā nosaka nosacījumus, kurus piemēro naftas, bīstamo un piesārņojošo vielu iespējamās noplūdes gadījumos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām noteiktajās teritorijās – Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas ekskluzīvā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par augu, dzīvnieku, meža un zivju ģenētisko resursu ilgtermiņa saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas programmu

Valdība 17.aprīlī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto programmu “Lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku, meža un zivju ģenētisko resursu ilgtermiņa saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas programma 2007.–2009.gadam”.

Programmas mērķis ir nodrošināt lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu un dzīvnieku, meža un zivju ģenētisko resursu ilgtermiņa saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī izveidot vienotu sistēmu to saglabāšanai, dokumentēšanai, raksturošanai un izpētei.

Programma ir izstrādāta, pamatojoties uz nacionālo vides politikas plānu 2004.–2008.gadam, paredz izveidot lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanas sistēmu, veikt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai nozīmīgo meža teritoriju inventarizāciju, saglabāt meža bioloģisko daudzveidību, Latvijas ūdeņu bioloģisko daudzveidību un populāciju struktūru, aizsargāt zivju populāciju ģenētisko daudzveidību.

Tāpat programma izstrādāta, pamatojoties uz bioloģiskās daudzveidības nacionālo programmu, kas paredz izstrādāt programmu lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo augu ģenētisko resursu saglabāšanai, programmu mājdzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai, kā arī aizsargājamo meža biotopu sarakstu un nodrošināt šo biotopu aizsardzību. Tāpat programma paredz izstrādāt rīcības plānu lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo ģenētisko resursu saglabāšanai, izvērtēšanai un izmantošanai.

Programma iecerēta kā vidēja termiņa plānošanas dokuments 2007.–2009.gadam, kas noteiks programmas mērķi, apakšmērķus, programmas darbības galvenos uzdevumus, programmas realizācijai nepieciešamo finansējumu un tā iespējamos avotus.

ZM: Par valsts un ES atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai administrēšanas un uzraudzības kārtību

Valdība 17.aprīlī akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī kārtība, kādā publicējama informācija par atbalsta saņēmējiem”.

Dokumentā noteikta vispārējā kārtība, kādā programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam jāadministrē un jāuzrauga valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda (ELF) lauku attīstībai.

Normatīvajā aktā noteikts, ja persona uz atbalstu pretendē pirmo reizi, tai jāreģistrējas klientu reģistrā, kuras pārzinis ir Lauku atbalsta dienests (LAD), iesniedzot aizpildītu veidlapu. Ja atbalsta pretendents piesakās uz atbalstu tiešā atbalsta shēmu maksājumu ietvaros vai vides un lauku ainavas uzlabošanas maksājumu ietvaros, tam jāiesniedz papildu veidlapa. Veidlapas var iesniegt arī elektroniski.

Savukārt, ja aizpildītajā veidlapā noteiktā informācija mainās, atbalsta pretendentam atkārtoti jāaizpilda attiecīgā veidlapa un jāiesniedz tā LAD divu nedēļu laikā pēc izmaiņu rašanās. Dokumentā arī noteikts, ka LAD veiks atbalsta pretendentu iesniegumu administratīvās pārbaudes, kā arī pārbaudes uz vietas. Pamatojoties uz šo pārbaužu rezultātiem, LAD pieņems lēmumu par atbalsta pretendenta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Normatīvajā aktā arī noteikta kārtība, kādā jāpublicē informācija par valsts un ES atbalsta saņēmējiem un saņemtā atbalsta apmēru.

Noteikumu ieviešana nepieciešama, jo Latvijai kā ES dalībvalstij ir jāizstrādā nacionālie normatīvie akti ES tiesību aktu piemērošanai, tādējādi nodrošinot ELGF un ELF lauku attīstībai sekmīgu līdzekļu apguvi no 2007. līdz 2013.gadam.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par Skultes ostas atzīšanu par fitosanitāro robežkontroles punktu

Valdība 17.aprīlī akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) “Noteikumos par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas”. Dokumenta mērķis ir nodrošināt nozīmīga apjoma koksnes ievešanu caur Skultes ostu no Krievijas, lai apgādātu vietējās ražotnes ar zāģbaļķiem.

Valsts augu aizsardzības dienests 2007.gada 19.janvārī izvērtēja Skultes ostas atbilstību MK “Augu karantīnas noteikumiem” un konstatēja, ka tā atbilst minētajām prasībām. Tādējādi ir nepieciešami grozījumi noteikumos, lai atzītu Skultes ostu kā fitosanitārās robežkontroles punktu.

Fitosanitāro robežkontroli Skultes ostas robežpunktā veiks Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārā robežinspekcija.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par atbalstu tiešajiem maksājumiem lauksaimniecībā

Valdība akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros”.

Normatīvais akts nosaka lauksaimnieku tiesības un pienākumus, piesakoties 14 dažādiem Eiropas Savienības (ES) tiešajiem maksājumiem. Kopš 2006.gada piešķiršanas nosacījumi pamatā nav mainījušies vienotajam platības maksājumam, atsevišķajam cukura maksājumam un vēl šādiem papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM): par laukaugu platībām, par lopbarības platībām, par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, par zīdītājgovīm, par aitu mātēm, par zālāja un linu sēklām, par kartupeļu cieti.

Ar 2007.gadu lauksaimniekiem ir pieejami jauni tiešie maksājumi – atbalsts par enerģētiskajiem kultūraugiem un četri atdalītie PVTM, tas ir, atdalītais PVTM par platībām, atdalītais PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, atdalītais PVTM par pienu un atdalītais PVTM īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem.

Atdalīto PVTM būtība ir tā, ka netiek skatītas lauksaimnieka darbības attiecīgajā gadā, bet gan references periodā – 2006.gadā vai 2006./2007 kvotas gadā. Tas nozīmē, ka atdalīto PVTM par platībām lauksaimnieki saņems tad, ja 2006.gadā viņi ir bijuši PVTM par laukaugu platībām vai PVTM par kartupeļu cieti saņēmēji.

Līdzīgi atdalīto PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem saņems lauksaimnieki, kuri 2006.gadā saņēmuši PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem. Atdalītie PVTM tiek piešķirti par 2006.gadā attiecīgajām PVTM apstiprinātajām atbalstāmām vienībām (lai cietes kartupeļu audzētāji saņemtu atdalīto PVTM par platībām tiek skatīts hektāru skaits, kas 2006.gadā noteikts līgumā ar cietes ražotāju). Atdalītais PVTM īpašos gadījumos jaunajiem lauksaimniekiem būs pieejams par vienotajam platības maksājumam atbilstošo ha skaitu, kas noteikts Platību maksājumu iesniegumā 2007.gadā.

Savukārt atdalīto PVTM par pienu 2007.gadā un arī turpmāk lauksaimnieki saņems, pirmkārt, par 2006./2007.kvotas gadā kvotas ietvaros realizētajām piena tonnām, izņemot kvotas piena tonnas, kas piešķirtas no restrukturizācijas rezerves un, otrkārt, par 2006./2007.kvotas gadā no restrukturizācijas rezerves piešķirto piena tonnu, piena ražotājiem, kuriem uz 2006./2007.kvotas gada sākumu nebija piena kvotas.

Atbalsts par enerģētiskiem kultūraugiem ir pieejams par platībām, kurās tiek audzēti kultūraugi, lai tos izmantotu enerģijas produktu, proti, biodegvielas, elektroenerģijas un siltumenerģijas, ražošanai. Lauksaimnieki atbalstu varēs saņemt tikai tad, ja ir noslēguši ar atzītiem savācējiem vai pirmajiem pārstrādātājiem kultūraugu pārdošanas līgumu, kā arī ja līdz 2007.gada 15.maijam līguma kopiju un apliecinājumu par noslēgtajiem līgumiem kopā ar Platību maksājumu iesniegumu 2007.gadā iesnieguši Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs.

Tas nozīmē, ka Platību maksājumu iesniegums 2007.gadā ir pamats, lai pieteiktos vienotajam platības maksājumam, atbalstam par enerģētiskiem kultūraugiem, PVTM par laukaugiem, PVTM par lopbarības platībām, atdalītajam PVTM par platībām, atdalītajam PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, atdalītajam PVTM īpašos gadījumos jauniem lauksaimniekiem, kā arī atsevišķiem ar lauku attīstības pasākumu īstenošanu saistītiem maksājumiem.

Attiecībā uz atdalīto PVTM par platībām un atdalīto PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem lauksaimniekiem iesniegumu formās plašāka informācija nav nepieciešama. Jānorāda tikai saimniecības platība vienotajam platības maksājumam, jo atbilstība vienotajam platības maksājumam ir pamatnosacījums, lai saņemtu atdalītos PVTM. LAD katram atbalsta pretendentam pārbaudīs, vai tas ir bijis attiecīgā PVTM saņēmējs 2006.gadā un noteiks maksājumam atbilstošos references rādītājus.

Tā, piemēram, atdalītajam PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem references rādītāji ir lopu skaits, pirmkārt, par kuru 2006.gadā ir saņemts PVTM par nokautiem vai eksportētiem liellopiem, otrkārt, kuri laikā no 2007.gada 1.janvāra līdz 1.martam ir ienākuši ganāmpulkā un, treškārt, kuri ir atbilstoši PVTM par kautiem vai eksportētiem liellopiem un laikā no 2007.gada 1.janvāra līdz 1.martam tikuši nokauti vai eksportēti.

Iesniegumu formas un rokasgrāmatas lauksaimniekiem, tāpat kā iepriekšējos trīs gadus, kopš lauksaimnieki saņem tiešos maksājumus, ir pieejamas LAD reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa